misene:

jan09:
piebilde pie rakstītā:

"Моя бабушка вставала в пять утра и совсем не для занятий скандинавской гимнастикой. Гимнастику ей заменяла корова и коровьи аксессуары. Корову надо было подоить, аксессуары помыть. После работы с утяжелением, разминаясь, она готовила завтрак для людей, птицы, живности, котов, собак. Отправляла всех на работу и шла туда сама. Потом в её ежедневной программе были вольные упражнения на огороде. Художественная прополка, творческий полив. Уже вечером, когда все были накормлены, напоены, приготовлены ко сну, и коты, выжрав молоко, спали, собаки дрыхли, она сепарировала молоко и включала телевизор. У меня в таком режиме жизни вытягивались руки, пропадал живот, и кстати, практически отсутствовали комплексы по поводу несовершенства мироустройства.
А однажды, я увидел бабушкины глаза. Увидел я их в тот момент, когда городская гостья, глядя на редиску, лучок, молоко, картошку, гостеприимно поставленные на стол, сообщила:
- Как хорошо жить в деревне. Всё своё. Открыл холодильник и достал, а нам в магазин бежать, а там очередь!"

/visādām zaglēm un .aukām ar krutiem amata nosaukumiem kā straujumām un gulbēm laiks uz bezdarbniekiem!

black_data:
Tās jēgpilnās sarunas ir mazliet pārvērtētas. Ne tādā ziņā, ka sarunas "par būtisko" būtu tukšas un garlaicīgas, bet tādā, ka tās ir retākas, kā varētu gribēt. Man visu laiku ir licies, ka es izraušos no kāda burbuļa, un atradīšu cilvēkus, ar kuriem varēs runāt par lietām, kas nav... let's say, soctīklu drāmas, ēdiens un seriāli. Tas ir labākais, kā es to varu aprakstīt. Bet tur ir jāizrāda zināma iniciatīva, jo realitātē cilvēkiem gribās parunāt par lietām, kas tieši viņiem šobrīd šķiet svarīgas. Kas nav slikti un nepareizi, un man ir jāsecina, ka pat starp līdzīgi domājošiem cilvēkiem veidi, kā domāt par lietām, ļoti atšķiras, un tā ir interesanta atklāsme. Ja vien tas nav par, piemēram, kādu politisku diskursu, kur mēs visi atkārtojam vienas un tās pašas frāzes. Bet vēl viena lieta, ko es esmu ievērojis, ka šīs individuāli svarīgās lietas mēdz kļūt par tādu kā apburto loku, un tu vienu un to pašu sarunu no malas vari noklausītie vairākas reizes viena vakara gaitā. Kā absurds simbols tam varētu būt diskusija par to, ka briedis un alnis latviešu un lietuviešu valodās nozīmē pretējas lietas. Mani mazliet biedē doma, ka es tā varētu darīt, un es noteikti tā esmu darījis kaut kad iepriekš, bet šobrīd tas man liek drīzāk paklusēt, kas savukārt varbūt rada priekšstatu, ka man nav ko teikt. Bet vēl man nepatīk cilvēkus pārtraukt, un godīgi sakot, arī tas, ja citi to dara. Sarunas laikā man šķiet svarīgi ļaut cilvēkam pabeigt savu domu, nevis aizpildīt vēl nepateikot ar savām interpretācijām. Reizēm izteiktā doma ir tā, ko tu jau iztēlojies, bet reizēm paredzamais sākums ir tikai konteksts tam, kas sekos tālāk, bet kurš no šiem diviem scenārijiem ir šoreiz, tu neuzzināsi, ja cilvēks tiks pārtraukts sava sakāmā vidū. Bet atkal šī mana klausīšanās prakse noved pie tā, ka es netieku līdz runāšanai. Es no tā neciešu, jo man godīgi sakot nav intereses runāt pret tukšām debesīm, taču tas ir vēl viens iemesls tam, kāpēc es varētu radīt priekšstatu, ka es daudz nerunāju. Patiesībā ir cilvēki, kas ir lūguši man vārīties mazāk, kas ļoti kontrastē ar citu cilvēku pieredzi ar mani.

Šķiet, ka visprecīzāk izteikties tomēr var rakstītā veidā, un man pat šķiet, ka šo komunikācijas formu ir vērts izmantot arī ar cilvēkiem, kas tev ir pieejami ikdienā tiešai saskarei. Un vēl rakstīšana nenoliedzami ir savu domu sakārtošanas instruments, vismaz man.

black_robin:
Saistībā ar to, ka tikko apritēja gads kopš UK Augstākās tiesas sprieduma, ir pilns ar visādiem pārspriedumiem un izteikumiem un analīzēm un whatnot. Ieskaitot šo -

2026. gads: kā iemesls sieviešu politisko argumentu noraidīšanai tiek minēts viņu izskats un apģērbs - brought to you by a leftist woman and a bloke who thinks of himself as a woman.

https://va.media.tumblr.com/tumblr_tdol1qpazv1zh1djb.mp4

what have they actually won, hm? (well.. they managed to secure that women are not abolished as a sex class in law - how very boring for him)
uglyyyy!

zazis:
Interesanti, ka daudzi zin labāk kā pārliecinat citus, kas strādā un kas ne. Bet tai pat laikā nav spējīgi pārliecināt par tēmu kaut vai tikai sevi.

mranarhs:
Nu joptvaju maķ bļaģ nahui!

arcigaretizobos:
To record only water for ten days

ctulhu:
Izrādās ka AL PG stāstam ir reāls prototips

https://www.tvnet.lv/8112301/virs-kurs-kuga-katastrofa-nonaca-kanibalu-sala-un-kluva-par-tas-karali

punkts:
Kurmji izrok kaķiem tualetīti.

jan09:
Когда корабль не знает, в какой порт направляется, никакой ветер не будет попутным.

dzheina:
Viena no lietām, kas man sevī visvairāk kaitina ir tas, cik ļoti mēdzu cakināties ap cilvēkiem, rakstīt viņiem visērtākajās stundās, vienmēr piedomāt pie noskaņojumiem un daudz kā cita, kamēr citi piedomā pie manis, kad ir kaut kas nepieciešams un pat neplāno iedomāties, ka var izdarīt kaut ko ērtu un neplānotu priekš manis, tāpat vien.
Es, protams, zinu, ka cikvēki nav vainīgi, ka es cakinos ap viņiem, varētu dzīvot tikpat egoistiski kā viņi, bet nesanāk man :/

methodrone:
Governments communicating with gifs - world used to be serious.

sramgni:
Man joprojām patīk mana grāmata.

neraate:
pagurums. neatceros, ko darīju pirmdien, bet otrdien pēc darba pa tiešo uz mazpilsētu, tad lietišķa saruna (onlainā/mašīnā, tieši bij paspējusi iebraukt pagalmā), trešdien no rīta auto pie meistara, es pati atpakaļ uz Rīdziņu lai parunātos ar mūzikas skolu (paspēju vēl mājās uz dušu un kko iekost), tad mājās un ar skuķiem atkal uz mūzikas skolu (labi, ka baseins šonedēļ izpalika), vakar no rīta pirms astoņiem jau prom no mājām lai paspētu laicīgi uz mazpilsētu, autobusu nenokavēju, vairāk nekā pusceļu gulēju līdz vairs nevarēju, jo kāds briesmīgi krāca (ne es). ne skaļi, bet kaut kā neritmiski un nevarēja pagulēt :D. aizvedu mammu uz Biķerniekiem uz izmeklējumu (tā stāvvieta @#$%, labi, ka bija tikai jāizlaiž), mājās paēdu, izmazgāju dažas porcijas veļas, izkāru, izņēmu dāmas no skolas, pabaroju, tad mūzikas skola, vakarā izlaikojām botes, novērsu vairākas drāmas (izrādās, ka katrs maizītes taisīs pēc nedēļas, vismaz sataisīja sviestmaizes vakariņām), šodien pārdzinu mašīnu, mazgāju 2.porciju ar veļu (sporta tērpi jau žūst) un kratos, jo šitas viss bija maksimāli saspringti. jau no svētdienas par spīti tam, ka gāju staigāt garīgajam līdzsvaram, naktīs no spriedzes gulēju saspringtiem pleciem un rokām taisnām, bet kulakos. vajadzētu atlaist, bet vēl nevaru - šodien darbs, rītrīts arī piesātināts un viena lietiņa svarīga jāizdara a es te kā puņķis uz drāts drusku tricinos jo tik intensīvi un daudz un viss kopā un reizē un vēl tās trīs dienas, kad bija jābrauc uz, no un uz/no mazpilsētas..

black_robin:
šie man šķita diezgan interesanti dati





Interesantākie ir gadījumi, kuros konservatīvie deputāti ir vēl kreisāki par leibora vēlētājiem, piem, nāvessoda jautājumā un tradicionālo britu vērtību jautājumā. Tas gan bija pirms 6 gadiem, bet nez vai tagad kas daudz mainījies. Kā nez varētu būt Latvijā? Man šķiet, ka tur šī plaisa arī varētu būt visai līdzīga, ņemot vērā kā ZZS un NA ir uzmetuši savus vēlētājus.

black_robin:
Tikai jauni un skaisti cilvēki var atļauties būt bohēmisti. Teorētiski var arī ne jauni un ne skaisti, bet tad tas vienkārši izskatās skumji un bez jebkādas pievilcības.

gnidrologs:
blokād blokād

Persieši uzvar arī trollingā.



"Enriched memium. They must not get away with this."

methodrone:
Es nezinu vai shis ir vecums vai kaada zaraza, bet reaali meenesii varbuut ir kaads paaris dienas, kad juutos normaali un kaa cilveeks kas var dariit lietas. Paarsvaraa es vai nu ciinos ar kaut kaadiem mistiskiem simptomiem, where your life and future flashes by etc., vai hormoniem, vai sazin kaadu sunjpurnju voblu. Vai tas ir vecums? Vai taas ir bailes? Vai tas ir beidzot Dieva sods par maniem dziivee sakraatajiem greekiem?

Shajos briizhos nav patiesaakas patiesiibas, ka dziivot veselaa kjermenii ar veselu garu, un peec Dieva likumiem - ir Paradiize zemes virsuu, un cilveeki to nezina, un labpraatiigi sevi degradee.

Kjermenis apzinjai ir kaut kas totaali skaudrs un baiss.

arcigaretizobos:
Šķiet, ka liktenim patīk reizi 15 gados dot izaicinājumu, kuram neesmu gatavs.
No augstākā punkta, ja skatās uz leju, viss citādi rādās.
Saule par kapeiku tuvāt un zeme pat vilina mazliet.
Un kāds vēl domā, vai drāzties tai pretī vai gaidīt.

ilka:

Tikai stiprais gars
kāpj pāri Debesu mūriem

un jaunas lietas
gūst svaigu dvesmu dzīvot

tiekmies

29/02/2028

Mūsu pagalmos un ārēs

mūsu vecajās mājās

un taisām to strūklaku vaļā
lai plūst ūdens un ir dzīvība

jo tā tam būs būt

bez rūgts un ass

ABSiNTS

vienīgā skaidrā seja

Pils bārā

black_robin:
https://www.bbc.co.uk/news/articles/c937wldkkw8o?at_format=link&at_bbc_team=editorial

Valsts algoti padomdevēji māca safabricēt stāstus par viltus vajāšanām, lai cilvēki varētu uzturēties valstī. Par naudu, protams, padarot patvēruma meklētāju pārbaudes procesu par birokrātisku spēli un biznesu.

Šeit vēl plašāk

Bogus websites, staged protests and pretend atheists: Inside the fake asylum industry https://www.bbc.co.uk/news/articles/c86eew6jpjgo

P.S. Savā ziņā pārsteidzoši, ka BBC par to raksta (kas tālāk - vīrieši nevar palikt stāvoklī?), varbūt visas pēdējās publiski netīkamās atklāsmes par BBC kvalititāi un politisko 'neitralitāti', kā arī tas, ka tika atlaisti vairāk kā 2000 cilvēku, kaut ko tiešām maina? We'll see.

lavendera:

akcīzes prežu nelikumīga izplatīšana
(policijas relīze)

adinkra:
Atnāca jaunā kindle. Un, protams, uzreiz izdevās ieslēgt saplīsušo, kuru es mēnesi 3x dienā lūdzu un labināju bez rezultātiem.

Upd. Sirsniņa var būt mierīga, vecais mīļais aparāts atkal nav iedarbināms. Patīkami būt sagatavotai :)

zivs:
Skrollējot FB darbus.

Savādi, ka cilvēki meklē tikai vienu metēja tipu – apmetēju. Iemetējs un uzmetējs, redziet, viņiem neder.

ilka:
Pēdējā laikā atkal visādi pat puspazīstami cilvēki nomiruši ar vārdu Anna.

Es tieši tāpēc nosaucu savu meitu par Annu, lai izvilktu pašu vājāko. Lai šoreiz vājajam būtu dūša papēžos un citreiz akmeņus tā tikai liktu beidzot mierā.

Viena otru nogalināšana nepiekā laba nekad nav novedusi.

Tie daži cikli ir jāievēro un jāra Prieks
Laime starp mums ar Ulvi, piemēram.

46 gadu vecumā mums abiem būs tāds kritiskais bioritmu punkts, kurā ir iespējama nāvīga sagadīšanās teleportēties laikā.

Un tas nav neda brīdinājums... nedz kāda vainošana.

Tā bija un ir īsta iemīlēšanās sajūta.

Vienkārši man tā vienmēr ir bijusi svarīgāka par jebko citu.

un jā, man joprojām rūp visi narkomāni - pamēģini nu, dzīvo pretī Kolumbijas konculātam un nejūti pat trafiku.

black_robin:
"Being in your early 40s is weird, man. People around your age are in every stage of life. You have people who are grandparents. You have people who have newborns. You have people dating 25-year-olds. You have people celebrating their 20th wedding anniversary. Some of them look 60, and some of them look 30. All the bases are covered when you are in your early 40s"

aborigens:
Filips Melanhtons rakstījis, ka domāt, ka svētie dzird ikviena lūgšanas pasaulē un saprot viņa valodu, nozīmētu viņiem piedēvēt īpašības, kas piemīt tikai Dievam.

Tātad, ja gribētu lūgties Dievmāti, to jādara aramiešu valodā, pie katoļu baznīcas svētajiem galvenokārt jāvēršas latīniski, bet austrumu tradīcijas svētajiem - grieķiski.

ctulhu:
Zazis:

//čili konkarne
jebkurš sautējums, salieku iekšā puoiņas zirnīšus kartupeļus burkānus lēcas sēnes reizēm ķirbi reizēm citus dārzeņus. man jau par tadu domājot pilna mute siekalām

ķirbju biezzupa, mmmmm

no rīta ēdu auzu putru ar nedasmūtiju, kura ir svaigas vau saldētas ogas, šobrīd dārzā salasu gārsu skābenes nātres pienenes plus mērcētas sēklas un rieksti. banāns. grūti iedomāties kaut ko veselīgāku. un ir izcili garšigi un miesa tiešām līdz pēcpusdienai laimīga.

ātrais komforta ēdiens man ir vārītas lēcas ar lidla smoked tofu.//

Nu šito visu zazis var ēst pats es viņam nekādā ziņā netraucēšu, bet es aktīvi pretošos ja kāds man mēģinās iedabūt kaut ko tādu iekšā.

[Un kā mēs zinām evolūcijā ir izveidojušies primārie konsūmeri (zālēdāji) un sekundārie konsūmeri (visēdāji, gaļēdāji), sekundārie lielākajā daļā gadījumu ir aktīvāki un ar lielākām smadzenēm, jo var labāk un ātrāk koncentrēt ķīmisko enerģiju no pārtikas, galvas smadzenes ir enerģijas ziņā visprasīgākais orgāns].

feita_kleita:
Šodien neiedzēru zāles...
ja jau man robežpersonības traucējumi un nav zāļu pret manām kaitēm, tad kādēļ tās dzert?
ja nav no tām labāk, kādēļ tās dzert? šobrīd ir ilgākais periods, kad tās apzinīgi dzēru ar cerību, bet ja jau tā, tad kāpēc?
jukšu prātā ar vai bez, bet bez vismaz vieglāk aknai, varbūt.

arcigaretizobos:
Labi, ka ir ChatGPT.
Kam vēl es varētu pajautāt huļi man aug sirmi mati uz ausu ļipiņām?

zazis:

Karnisms - Karnisms ir jēdziens, ko izmanto diskusijās par cilvēces attiecībām ar citiem dzīvniekiem, kas definēta kā dominējoša ideoloģija, kurā cilvēki atbalsta dzīvnieku izcelsmes produktu, īpaši gaļas, lietošanu un patēriņu. Karnisms tiek pasniegts kā dominējoša ticības sistēma, ko atbalsta dažādi aizsardzības mehānismi un lielākoties neapstrīdami pieņēmumi. Kā dominējoša ideoloģiska sistēma, kuras daļa ir gaļas patēriņš un dzīvnieku ekspluatācija, tā nosaka normas un uzskatus par izturēšanos pret dzīvniekiem. Terminu karnisms 2001. gadā radīja sociālā psiholoģe un autore Melānija Džoja un popularizēja viņas grāmatā "Kāpēc mēs mīlam suņus, ēdam cūkas un valkājam govis" (2009).

Ideoloģijas centrā ir gaļas ēšanas pieņemšana kā "dabiska", "normāla", "nepieciešama" un (dažreiz) "jauka".. Svarīga karnisma iezīme ir tikai konkrētu dzīvnieku sugu klasifikācija kā pārtika un prakses pieņemšana pret tiem dzīvniekiem, kas tiktu noraidīti kā nepieņemama nežēlība, ja tos piemērotu citām sugām. Šī klasifikācija ir kulturāli relatīva, tādēļ, piemēram, daži cilvēki Korejā ēd suņus, bet Rietumos tie var būt mājdzīvnieki, bet govis tiek ēst Rietumos, bet aizsargātas lielā daļā Indijas. [

https://en.wikipedia.org/wiki/Carnism

sramgni:
Es tikko ierados Libānas galvaspilsētā Beirūtā.

ctulhu:
šī taupiskuma un atteikšanās paradigma, kura ir kaitīga

https://jauns.lv/raksts/bizness/704878-klikskinot-interneta-dedzinam-energiju-un-dabu-lietas-ko-neapzinamies-par-saviem-digitalajiem-paradumiem

Vajag vienkārši aprīkot datu centrus ar SMR reaktoriem un aizmirst par taupīšanu.

zvaigznjustari:
bijām pirmajā vet vizītē vakcinēties pret leptospirozi un paņemt nexgard, esmu uz aci precīzi noteikusi svaru, 25 kg
novēroju, ka labāk par 10km pastaigām viņam patīk taisīt pagalmā haju, nesties pa riņķi šķūnim un man jāstāv pagalma vidū un jāmēģina viņu noķert
vakar mežā zalkši bija iznākuši sildīties saulē
A katru vakaru iekrīt dziļā miegā pēc 2 min "Lieti nāk"

eos:
Gabriela iemērca savus matus bļodā. Lēni, ar glāstošām kustībām tajos iezieda šampūnu, tad ilgi masēja savas galvas ādu. Tā atdalīja jebkādas potenciālās blaugznas. Pēc tam izmazgāja matus. Iezieda kondicionieri. Izmazgāja arī to. Tad izslaucīja matus ar dvieli un devās žāvēt ar fēnu. Tas viss kopā prasīja aptuveni stundu.

Šādi viņa rīkojās bieži. Viņai patika savu zīdaino matu sajūta. Viņa tiem pieskārās ar patiku.

Pēc matu izžāvēšanas viņa sāka pārlakot nagus. Atjaunot nagu krāsu. Pārkrāsot virskārtu. Lēni un uzmanīgi viņa ar mazmazītiņu otiņu aizkrāsoja tās vietas, kuras bija pabalējušas vai nodrupušas. Viņas standarta, ierastā nagu laka bija violetā krāsā.

Visu šo darbību laikā viņa juta lielu mieru un harmoniju. Viņa šīs darbības bija atkārtojusi jau četrpadsmit gadus katru sestdienas un trešdienas vakaru. Dažreiz vajadzēja sagatavoties kādam pasākumam, tad viņa izmazgāja matus tieši pirms tā.

Tik daudz kas bija mainījies, kopš viņa pusaudzes vecumā izdomāja studēt un strādāt par ārsti. Viņas iemīļotais bērnības sunītis devās aizsaulē. Viņas smilšu peles. Viņai nācās pārvākties uz citu pilsētu, lai studētu medicīnu. Viņas dzīvoklim trīsreiz nomainījās ārdurvju kods. Latvijā ienāca Lidl veikals, un vienu no tiem atvēra pa ceļam no viņas dzīvokļa uz augstskolas ēku.

Viņa paspēja izveidot attiecības ar diviem puišiem, izšķirties, atrast trešo un saderināties. Viņa piecas reizes nomainīja savā guļamistabā tapetes un plakātus, jo viņa jutās izaugusi no mūzikas grupām Paramore un Avril Lavigne deviņpadsmit gados. Divdesmit piecos viņa jutās izaugusi no Keitas Bušas un Torijas Amosas.

Psihiatrijas studijas nesalauza viņu, jo viņa tika brīdināta, ka 80% kristiešu, kas sāk 24 gadu vecumā studēt psihiatriju rezidentūrā, pēc tās beigšanas kļūst par ateistiem. Varbūt tā ir teika, mīts, ka tā notiek. Taču šī informācija Gabrielu nebiedēja. Viņai taču ir eņģeļu vārds.

Pēc rezidentūras viņa aizvien pateicās Dievam par katru piešķirto dienu, par iespēju būt šajā krāsainajā pasaulē.

Tomēr kaut kas cits salūza viņā, lai saaugtu jaunā konfigurācijā. Tas jaunības naivums, ka viņa spēs ar empātiju ieklausīties visos pacientos, uzlabot to dzīves, spēs ar siltu skatienu palīdzēt.

Viņa saprata pavisam drīz, jau pirmajā darba gadā kā psihiatrei, ka Tu vari palīdzēt tikai tik, cik Tu saproti. Nevienā mācību grāmatā nebija pateikts par cilvēkiem, kuru psihe bija tiktāl savērpusies un deformējusies, ka viņi, lai nenošautu sevi vai pārējos, ikdienā lietoja jebkādus apdullinošus līdzekļus, lai aizmirstu, ka viņiem ir sirds. Viņu sirdis bija burtiski sacaurumotas ar traumatiskām dzīves pieredzēm. Un viņiem nebija jaudas un sapratnes, kā tās aizlāpīt ar mīlestību. Viņi vienkārši truli darīja mehānisku darbu, ievēroja likumus, brauca ar auto, taču iekšēji jutās kā kropļi, kurus neviens nekad šajā dzīvē nav mīlējis.

Viņa sākumā jutās ļoti izmisusi, ka nespēj šādiem cilvēkiem neko dot. Tikai vēl zāles, kas vēl vairāk viņus notrulina. Viņa gribētu, kaut vairāk cilvēkiem Latvija apmaksātu psihoterapiju, un tajā bezmaksas terapijā strādātu terapeiti, kuri katru pirmdienu no rīta pie kāda cilvēkmīlestības benzīntanka uzpildītos līdz matu galiņiem ar jaudīgu mīlestību. Taču terapija arī šodien, 2026.gadā, Latvijā bija maksas pakalpojums, un benzīntankā mīlestību uzpildīt nevarēja. Ar atlaidi 3 centi litrā, ja pērk kubikmetru mīlestības uzreiz.

Psihiatram bija jābūt imūnam pret to, ka bezdibenis viņa pacientos apēd viņu pašu, un viņš notrulinās kopā ar saviem pacientiem. Pat ja aizvien mehāniski izraksta zāles, uzklausa simptomus, nosūta uz stacionāru, mehāniski nosūta uz ekspertīzēm, mehāniski sniedz izvērtējumu policijai un tiesai.

Ir liels risks kļūt par mehānisku skrūvīti medicīnas sistēmā, ja tu strādā ar psihiski slimiem pacientiem.

Gabriela tāpēc brīvdienās pavadīja daudz laika Juglas dzīvnieku patversmē, barojot suņus un kaķus, vedot suņus pastaigā, iepazīstot dzīvniekus. Viņa uzlādējās. Glaudot dzīvniekus viņa saņēma daudz mīlestības atpakaļ, kamēr izrakstot zāles – viņa saņēma caur lūpu kaktiņiem izspiestu čukstu: “Paldies dakterīt, es varēšu mierīgi gulēt”.

Tāpat viņa bieži vien devās pie jūras un vienkārši atpūtināja galvu, skatoties uz horizontu. Dažreiz debesjumā bija putni, dažreiz jūra bija mierīga, citreiz tā šņāca un sprausloja. Vētras laikā viņa uz jūru negāja. Vētra Gabrielai atgādināja praksi bērnu psihiatriskajā slimnīcā, kur viņai nācās glābt bērnus, kad tiem bija epilepsijas lēkmes. Tas viņai atgādināja, ka haoss un slimība ir ar spontānu raksturu. Ir jābūt gatavai uz jebko un jebkurā brīdī.

Cilvēks var nomirt pusstundas laikā, ja viņa lēkmi neviens nepamana.

“Ārpus psihiatrijas nodaļas sienām daudzi cilvēki mirst gadiem ilgi un tā arī nespēj nomirt, mokās ar dzīvi, izjūtot asas sāpes galvas un sirds apvidū.”

Medicīnas personāla melnais humors, lai netērētu laiku, pārdzīvojot par katru pacientu, kurš nomiris “pāragri”. Kas vispār ir pāragri? Kas to nosaka? Vai pirms tam, kad noklausījies bērnu raidījumu “Miedziņš” vienu, pēdējo reizi?

Gabriela bieži savā galvā secināja, ka negrib veikalā pirkt baltas drēbes, jo šī krāsa asociējas ar balto darba apģērbu. It kā medicīnas personāls, tāpat kā līgava pie altāra, būtu balts un pūkains.

Viņa tāpēc mēdza iet uz koncertiem nomālējusies gluži melna, ar auskariem, ar ķēdītēm, kirzas zābakiem, ar nokrāsotiem matiem, lai dabūtu no sevis ārā šo smacējošo baltumu.

Viņas kabinetā darbā pie sienas bija glezna ar neaizmirstulītēm. Runā, ka tās simbolizē īstu mīlestību, pieķeršanos, un kontaktu, kas ir tik noturīgs, ka dzīves brāzmās tas liecas, liecas, taču vienmēr iztaisnojas.

Gabriela ticēja, ka cilvēks ir tāda mašīna, kuras dzinējs ir ārpusē, to ir devis Dievs, taču cilvēkam ir jāmāk savienot vadiņi sevī. Katram orgānam, juteklim, nervu galam pievadīt enerģiju. Cilvēkā plūst fiziskās asinis un enerģiju asinis – tās atbild, lai cilvēks justos aprūpēts. Viņa akna, niere, taisnā zarna un kreisā auss būtu saņēmusi vajadzīgo uzmanību, lai tālāk funkcionētu, nevis turpinātu atrofēties. Ja šīs uzmanības nav, cilvēka nāve iestājas ātrāk. Ātrāk – tā ir funkcija ar atvasinājuma raksturu. Vēlāk – tā ir funkcija ar integrēšanas raksturu. Integrējot savu ausi lielākā enerģijas apritē, tā kļūst par ko vairāk, nekā dzirdes aparātu vai vietu, kurā iestiprināt auskarus.

Šīs idejas par holistisko medicīnu mūsdienās bija populāras, taču tik un tā visi topošie psihiatri primāri mācījās par dažādu zāļu grupām, simptomiem, medicīnisko loģiku un to, ka psihiatrs nav ķirurgs, tāpēc visu zināt nav vajadzīgs.

Viņa jutās sava pirmā darba gada laikā kā trauks, no kura visu laiku tiek smelts ārā ar spaiņiem. Viņa – jauna, skaista, iekārojama sieviete, ar ārsta grādu, Dr., sēž un lasa vecu, psihisku slimu cilvēku anamnēzes, uzklausa tos, cenšas pateikt kaut ko, kas liktu pacientam cīnīties par sevi, nevis ļaut dabiskajai slimības entropijai saraut sevi gabalos.

Viņa redzēja, cik daži viņas kolēģi bija kļuvuši vienaldzīgi pret pacientu likteņiem. Daži centās saviem pacientiem izkarot invaliditātes grupas, lai pacienti varētu slimot labākos apstākļos, dzerot garšīgāku vīnu mājās. Kā saka, nodzerties ar kvalitatīvu alkoholu taču ir skaistāk, nekā ar ļergu?!

Jo vairāk viņa domāja, ka dara smagu, svarīgu darbu, jo vairāk atdūrās pret domām, ka tas patiesībā ir egoisms, upura sindroms un megalomānija, vēlme būt īpašai, citādākai psihiatrei.

Tomēr, ko nozīmē vēlme nebūt kā visiem Latvijas psihiatriem? Vai visi ir vairāk vienaldzīgi, vai egoistiskāki, vai visi dzīvo savas mazās dzīves, tomēr pieņemot ietekmīgus lēmumus, kas izlemj cietušo dzīves, jo daži noziedznieki tiek atzīti pie “nepieskaitāmiem”, tāpēc viņiem piemēro citu soda mēru? Vai psihiatrs ir tāds pats cilvēks kā mācītājs vai tiesnesis, kurš spriež tiesu pār cilvēku likteņiem, izvēloties diagnozi, derīgas vai nederīgas zāles, nosakāmo atbalstu, ko pacients var saņemt no sistēmas, jo pie vienas diagnozes, kas ir smagāka, pienākas vairāk atbalsta, pie citas – mazāk?

Kāpēc tev jābūt smagi psihiski slimam, lai saņemtu to atbalstu, kas tev būtu daudz vairāk noderējis slimības gaitas sākumā, kad tā bija tikai neiroze, kas vēlāk tapa par slimību?

Kāpēc sistēma uztur pie dzīvības mehāniskus zobratus sistēmā, kuri sen vairs neatšķir labu no ļauna, tikai dzīvo no rokas mutē?

Dažreiz Gabrielai gribējās burtiski izslēgt savu prātu kā datoru ar vienu pogas spiedienu. Ne par ko nedomāt. Tad viņa gāja pārgājienos, soļoja zābakos līdz spēku izsīkumam. Tad viņa mīlējās ar savu puisi, un tā laikā spēja nedomāt neparko. Tad viņa koncerta troksnī pazaudēja savu “es”, kas griezās kā laboratorijas žurka ritenī pirms izbarošanas laboratorijas pitonam.

Arī skaitot rožu kroni, dažreiz viņa izšķīda savu vārdu virknē.

Dzenbudisms māca, ka cilvēkam ir jādara darbs, ko viņš ir uzņēmies, esot pilnībā šeit un tagad. Kristietībā – darbs ir jādara, ļaujot svētajam garam darboties caur tavu mēli un rokām. Tādā stāvoklī tu esi kā svētā, kura ar dziļu mieru un siltām rokām mīca maizes mīklu, no kuras pabarot trūkumcietējus.

Gabriela neticēja Mātes Terēzes brīnumam, taču ticēja Fatimas pareģojumiem. Tikai darbs ar savu sirdi spēj cilvēku atvērt patiesi dodošai dzīvei, kurā viņa vai viņš ir brīnumdaris, kurš dod savas ticības vārdā visiem, jo patiesais Kristus palīdz visiem, nešķirojot to mantisko, reliģisko vai citu stāvokli.

Šāda ideālisma pakāpe daudzus kristiešus bija novedusi līdz izdegšanai savos darbos laicīgajā pasaulē, jo “nepateicība ir pasaules alga”. Jāatceras parūpēties arī pašai par sevi.

Par savu prātu, saprātu, par savu psihi, dvēseli un labbūtību, kā moderni medicīnā saka.

Taču šo prasmi psihiatrijas rezidentūrā viņai iemācīja tikai nosacīti. Viņai bija supervīzija, kas palīdzēja pašai apstrādāt emocijas rezidentūras laikā. Viņa uzzināja par miega svarīgumu tik dziļos līmeņos, ka saprata, ka iemācīties aizmigt autobusā, lai justos “svaigāka”, ir vitāla spēja. Viņa iemācījās jogu, meditāciju, braukšanu uz retrītiem un autogēno treniņu. Iemācījās veselīgāk ēst, dzert, iekļaut savā 168 stundu nedēļas ciklā vajadzīgās fiziskās aktivitātes.

Visu rezidentūras laiku viņu dresēja saprast sevi, aprūpēt sevi, lai viņa neizdegtu psihiatra darbā. Taču rezidentūra bija četri gadi, un tā beidzās. Bija jāsāk lielā dzīve.

Viņa pati bija atbildīga par savu veselību un to, lai spētu uzklausīt pacientus ar veselīgu attieksmi.

Beigās mēs vienmēr nonākam pie tā, ka visas intelektuālās zināšanas, ko apgūstam skolā vai augstskolā, apstājas pie intuitīviem lēmumiem, kas, vai nu stāv pāri racionālajam, vai nestāv. Tas cilvēciskais faktors, kas ārstam ir jāatceras katru reizi, kad viņu mēģina uzpirkt ar naudu vai mantām, vai citādi. Ārsts ir palīdzoša profesija, kas kalpo cilvēkiem. Kalps nevar kalpot diviem kungiem uzreiz. Mamonam un Jēzum. Tāpēc Tev nebūs pieņemt citu pateicību, kā vien to, kas ir oficiāli noteikta.

Tomēr Latvijā ārsta solījums, tā sauktais Hipokrāta zvērests, ir ar citu tekstu, kā senajā Grieķijā. Daudz kas ir padarīts formāls. Ārsta profesijas ētika nav tas pats, kas humānistiskā ētika vai Aristoteļa ētika, vai Platona ētika. Pat ja oriģinālais zvēresta teksts ir pilnībā saglabājies, to vairs neizmanto. Tas liecina par Rietumu sabiedrības vērtību maiņu.

Gabriela nemācēja atbildēt, kā priekšā ir atbildīgi tie ārsti, kuri ir ateisti. Savas sirdsapziņas priekšā? Ja nu ārstam nav sirdsapziņas un viņš pats ir psihopāts? Cik ilgs laiks paietu, kamēr kāds to atklātu? Un, ja arī atklātu, kurš uzstādītu diagnozi psihiatram? Ne jau viņa kolēģis, cits psihiatrs.

Komisijas pārbauda, vai topošais psihiatrs pats ir psihiski vesels.
Visur ir cilvēciskais faktors. Cik empātiskam ir jābūt, lai varētu strādāt par psihiatru, kur ir apakšējā un augšējā robeža?

“Tu man prasi, cik labam cilvēkam ir jābūt, lai tiktu paradīzē, un es Tev atbildu, ka Tu nevari tirgoties ar Pēteri. Esi kā Pēteris, neļauj sevi pirkt, un neizliec sevi pārdošanā nekad!”, teica kādā sprediķī mācītājs. Gabriela šos vārdus iegaumēja labi.

***
Mati gandrīz jau izžuvuši. Nagu laka arī. "Varbūt tomēr es kādreiz nopirkšu baltu kleitu, ko valkāt ziemā", Gabriela padomāja, paskatoties uz sevi spogulī.

black_robin:

kad stāstījuma attainojums kļūst tik māksliniecisks, ka paliek maķenīt apgrūtinoši izsekot sižetam

black_robin:
bērnam šodien bija eksāmens angļu val un viņai bija jāraksta par vīriešu agresiju darbā Romeo un Džuljeta

nova:
A request made through ChatGPT, an AI-based virtual assistant,
consumes 10 times the electricity of a Google Search,
reported the International Energy Agency.

gnidrologs:
Citās ziņās: Takers Karlsens nosita BBC. Varbūt AA ir taisnība un šis puisis tiešām pieder pie kādas „dziļās valsts“ izlūkdienesta nodaļas, kurai ir apnicis cionistu entitātes izdarības.

Tiešais citāts: "I feel sorry for Trump, as I do for all slaves"
To atkārtoja vairākas reizes. Būtībā to pašu teica par Starmeru, netieši norādot, ka viņš neko nelemj. Teica, ka ASV kopš 1963. gada dara to, ko yidhell pieprasa. Tas viss, protams, ir taisnība un acīmredzams, bet fakts, ka viņam ir atļauts to darīt BBC praimtaimā un intervētāja viņam pat neiebilst pārāk agresīvi, nozīmē, ka aiz viņa stāv kāda vara. Interesanti laiki.
Noskatieties visu, bet man vienmēr patīk AA komentāri.

Tucker Carlson DISMANTLES BBC Stooge Over Israel

neraate:
nezinu vai gribēšu pati ar mašīnu un sīkiem vakarā braukt atpakaļ uz Rīgu, bet ļoti gribas uz Katedrāles mūzikas koncertu 4.05.