| Vēl ausīs skan viņas "ņau". Vēl atceros vieglu nagu skrapstoņu, kad viņa staigāja pa mājām. Vēl joprojām piedomāju, kā lieku mantas, lai viņa nenogāztu un uzmanīgāk lieku soli, lai viņa manās kājās nesapītos. Vēl joprojām gribas iet skatīties, kur nolīdusi gulēt. Vēl joprojām ir daudz sīkumu, ko atceros...
Ar laiku atlaidīšu.. ar laiku visas atmiņas sāks bālēt.. |
Man jau arī patiesībā tas pats stāsts bija - par to, ko Duksis nozīmē. Reāli esmu bezgala pateicīga tam kaķim par to, ka viņš mani izvilka no dziļas emocionālās bedres. Kad viss likās ļoti slikti, tad tieši Duksis bija tas, kā dēļ es sapratu, ka man ir katru dienu jānāk mājās, par kuru jārūpējas utt. Vairāk nekā kaķis. Reāls draugs..
Lai arī šobrīd jau precīzi 4 mēnešus ir Triša un Puša, kuras ļoti mīlu, tomēr tas nav tā, kā ar Duksi. Atmiņas par Duksi joprojām spēj saraudināt. Man bijea viens lielisks kaķis, kurš tiešām mīlēja mani. :)