| Vēl ausīs skan viņas "ņau". Vēl atceros vieglu nagu skrapstoņu, kad viņa staigāja pa mājām. Vēl joprojām piedomāju, kā lieku mantas, lai viņa nenogāztu un uzmanīgāk lieku soli, lai viņa manās kājās nesapītos. Vēl joprojām gribas iet skatīties, kur nolīdusi gulēt. Vēl joprojām ir daudz sīkumu, ko atceros...
Ar laiku atlaidīšu.. ar laiku visas atmiņas sāks bālēt.. |
> tu sapratīsi, kad pienāks tas mirklis, tu to nepalaidīsi garām.
Jā, šis ir labi teikts, tagad šī frāze sēž arī man galvā un pat dod kaut kādu mieru. Paralēli pa galvu jaucoties visām tām nebūt ne mieru dodošajām domām par to, kur visur mēs kopā esam bijuši un ko piedzīvojuši. Katrā ziņā, ja paliks pavisam slikti, tad organizēšu viņa atbrīvošanu no status quo.