Man tieši no tā arī ir bail :) Ka ne ar vienu kaķi vairs nebūs tā. Jo arī man šis ir īpašs kaķis, mīļš, gudrs, līdz pēdējam pazīstams, bijis ar mani daudzās bedrēs, dabūjis iespējas notīties, bet nekad tās neizmantojis. Un... es pat nezinu, vai gribētu, lai ar vēl kādu kaķi būtu tā, jo tas nozīmētu vienkārši pārrakstīt ar nākamo to, kas mums ir bijis ar šo. Tas, ko raksti par Duksi, izklausās ļoti pazīstami.

Īkšķi noderēs. Tagad ir tāds savāds mikss no neuzdrīkstēšanās cerēt, visām analīzēm un bildēm klātesot, un no- tādas minimizētas, lai pašai acīs nekristu, - tomēr cerēšanas.