Es jau vakar sāku runāt tieši tāpat, ka jābrauc uz vecāsmammas māju. Tur maz cilvēku, ir māja, zeme, mežs.. un zem grīdas ir pagrabi.

karoče - ja tu nolemsi doties prom, es zināšu kur iekūņoties :D
un rakt un pļaut un zāģēt un mūrēt un vēžot un dzijas tīt :D

Oi, tur vietas veselai komūnai būtu. Un darba arī! Māja būtu jāsaved kārtībā, jo vairāk nekā 10 gadus tur vairs neviens nedzīvo. Aka jāiztīra un jāizsmeļ, lai ūdens būtu dzerams. Pirtiņa jāatjauno un klēts. Toties kūts ir labulabā - vectēvs pats savām rokām katru akmeni tur ir ielicis.
Vārdu sakot, ja nu kas, tad ceļš ir skaidrs.

Lūk!
(kā zinot es zemāk rakstīju :D - ja kas - tev būs iespējas... tev ir potenciāls, kur izveidot :) sev labi un citiem :) )

:))
Nu, jā! Tas tiesa!

ar Tomu pirms gadiem četriem/pieciem jau runājām - viņš teica, ka jāmeklē zeme, jāskatās, ir jāveido tādas kā draugu/domubiedru 'kopienas" - kad apvienojas pa 6-10 ģimenēm/cilvēkiem - katram savs zemes strīķis, majele, puķudārziņš, bet arī katrs ko savu kopj (koki, dārzeņi, lopi utt.), saimnieko katrs, dalās savstarpēji (barteris), palīdz viens otram utt.

ne jau kolhozs vai tml. - reāli mazas cilvēku grupas - draugi, kas izveido tādu savu, funkcionējošu vidi, kur viens otru var nodrošināt...

Nu, tas ko rakstīju - komunā. Vienam ir vienas zināšanas, citam - citas. Viens otram palīdz tikt uz priekšu, bet tajā pat laikā nav kāds viens visgalvenais - ja kādi jautājumi attiecas uz visu komūnu, to risina kopā.
Ideja jau man ir tieši tāda pati!
Es, piemēram, nevaru pat vistu nokaut. Bet pa dārzu šiverēt es varētu. :)

mhm...
un šito, kas tagad notiek, Tomiņš toreiz jau kaut kā smuki aprakstīja, skaidroja un vispār, ja padomāju, nav nekas negaidīts...
un taisni tāpēc sāka interesēties par iespējām tāddu vidi veidot...
viņš ir ekstrēms kadrs jāatzīst, bet viņš kaut kā vienmēr trāpa ļoti precīzi - kas diemžēl arī jāatzīst :( (nezinu vai tas man bied un slikti, vai tomēr labi, jo sanāk kaut kāda zināšana uz priekšu... - otrais mani biedē - un parasti baida un noticēt nespēju... trūkst man tās izpratnes jā vēl un ar to saistītā miera... kas tavam Ž., kas Tomam)

Bet zini, man šķiet, ka viņi abi ir no citas pasaules. Mēs ar Ž. par daudzām lietām runājām, un patiesībā viņš jau diezgan sen teica, ka labu galu tas neņems. Tāpēc arī ir tāda dīvainā sajūta - it kā jau šādu scenāriju savās sarunās jau bijām apspēlējuši, bet tagad tas notiek. Un tāpēc nespēj noticēt, ka tiešām tas notiek.
No otras puses-varbūt viss ir krietni vienkāršāk. Jo vairāk cilvēks zina, skatās, klausās, uztver (nav runa tikai par TV vai radio, bet par visu kopumu) un ja vien viņam ir gana attīstīta spēja salikt tās informācijas un zināšanu drupačas lielā skaistā bildē, ir lielāka iespējamība, ka viņš tiešām to bildi diezgan precīzi spēs uzmodulēt. Jā, kategorijas - man tas patīk/nepatīk un ir pieņemami/nav pieņemami, vienmēr jauc prātu. Bet.. emocijas pie malas un skatamies ar vēsu prātu uz apkārt notiekošo! Ieraudzītais un saprastais pārsteigs!

Bet par to komūnu.. Lai cik dīvaini nebūtu, netīšām pavilkos uz seriālu "Walking Dead". Tieši tādas "komūnas" veidošanas dēļ ir interesanti. Un secinu, ka neviļus domāju par to, ka man ir pieņemami un nav, veidojot šādu cilvēku sabiedrību, kas ir tie cilvēki, kuriem spētu uzticēt savu dzīvi un kuriem nē. Par vērtībām un pamatlietām, uz kā balstās dzīve.

viņi, kā jau kaut kad ieminējos, ir ar pieredzi - no citām dzīvēm, ar zināšanām utt. (un ir tādi, kā Miks - pirmo reizi, no citām "pasaulēm", kas visu uztver, kā pirmo reizi un ar lielām acīm :D )

nezinu kā tev, bet man tas regulāri uzjundī protestētāja garu, kas gatavs uz ugunskura uzcept johaidī, cik nokaitinājuši un tad pēkšņi mierīgi, argumentējot, paskaidrots tiek - tu saproti un patiesībā aptver: bāc jau gadiem to Zini... un zināji kā būs, jo tev tak paskaidroja...
un tas ir labi - es dusmās reizēm esmu gatava tomam atslēgt tv dāčā un internetu (maksāju par to es) (un ja varētu plāksteri mutei resnu uzlikti), jo nesaprotu attieksmi... un tad tu palasi, ko rakstījis, ko saka... atceries, kas runāts utt. un saproti - čort - priecājies tak, ka zini laicīgi...

Man reizēm arī ir līdzīgi, ka gribas plāksteri līmēt mutei virsū, lai paklusē. Bet, kad emocijas pāriet, tad saproti, ka viss jau ir pareizi pateikts, tikai mans prāts to visu laiku stūmis kaut kur vistālakajā nostūrī. ;))

p.s. nekad neesmu skatījusies nevienu filmu par zombijiem, miroņiem, šausmenes utt.
es zinu, par ko tu stāsti, jo tas ir kā ar končām kas man ļoti negaršo, bet vaikstoties vienmēr pagaršoju, lai zinātu, ko tie bērni ēd... tāpat šitos visus murgus - vismaz 10 min esmu redzejusi no katra un netā visu iespējamo info izlasījusi, lai būtu lietas kursā - bet - nesaprotu nu nekādi, kā kādu var aizraut šausmu filmas, filmas ar miroņiem staigājošiem, ar dzīviem miroņiem utt utjp. - tur navne mazākā satura - tikai pretīgums... brrr... (pat ne bailes - pretīgums - tas man tā)

Es pāris gadus atpakaļ kliedzu, lai to filmu slēdz ārā. Bet kaut kā netīšām sanāca, ka ieraudzīju pirmo sēriju un sākumā pat īsti nesapratu, ko skatos. Ievilka! Vairs tos šausmoņus neredzu. Redzu tikai cilvēku savstarpējās attiecības ļoti sarežģītos apstākļos.
Vispār jau es arī neesmu nekāda šausmeņu cienītāja. Un trilleru ari nē. Reizēm pat vakaros pačīkstu ar jautājumu - vai tiešām nav nekā priecīgāka, ko skatīties tv. :D

https://www.facebook.com/ilzeikalna/posts/10208068052725380?pnref=story
tur zemāk - komentāru diskusija - riktīgi laba :)

Toms tak saka tieši to, kas patiesībā ir!
Laba diskusija!

un tā ir tikai viena no :)
jā viņš labi skaidro, kaut reizēm skarbi

:) kamēr jūs vēl domājat- es jau.
māja ar dzelzbetona pagrabu, 1,5 ha zemes, traktors un viss dzīvei nepieciešamais. ;)

Izklausās visnotaļ labi! :)
Mežs arī ir blakus, lai malku var sagādāt? :D

Ir, ir! Un zāģi ari ir uzasinati )

cik labi, ka esi tuvumā un mēs zinām (aptuveni :D ), kur tu dzīvo :D

LAi jūs ciemos sagaidītu laikam tiešam karam ir jāsākas ))

klak klak ZaČīt :) :*

Nu tak varbūt beidzot kādā jaukā sestdienā varam beidzot saorganizēties? ;)))

tāpēc jau saku, ka tas ir gudri un pareizi :)