Bet zini, man šķiet, ka viņi abi ir no citas pasaules. Mēs ar Ž. par daudzām lietām runājām, un patiesībā viņš jau diezgan sen teica, ka labu galu tas neņems. Tāpēc arī ir tāda dīvainā sajūta - it kā jau šādu scenāriju savās sarunās jau bijām apspēlējuši, bet tagad tas notiek. Un tāpēc nespēj noticēt, ka tiešām tas notiek.
No otras puses-varbūt viss ir krietni vienkāršāk. Jo vairāk cilvēks zina, skatās, klausās, uztver (nav runa tikai par TV vai radio, bet par visu kopumu) un ja vien viņam ir gana attīstīta spēja salikt tās informācijas un zināšanu drupačas lielā skaistā bildē, ir lielāka iespējamība, ka viņš tiešām to bildi diezgan precīzi spēs uzmodulēt. Jā, kategorijas - man tas patīk/nepatīk un ir pieņemami/nav pieņemami, vienmēr jauc prātu. Bet.. emocijas pie malas un skatamies ar vēsu prātu uz apkārt notiekošo! Ieraudzītais un saprastais pārsteigs!

Bet par to komūnu.. Lai cik dīvaini nebūtu, netīšām pavilkos uz seriālu "Walking Dead". Tieši tādas "komūnas" veidošanas dēļ ir interesanti. Un secinu, ka neviļus domāju par to, ka man ir pieņemami un nav, veidojot šādu cilvēku sabiedrību, kas ir tie cilvēki, kuriem spētu uzticēt savu dzīvi un kuriem nē. Par vērtībām un pamatlietām, uz kā balstās dzīve.