viņi, kā jau kaut kad ieminējos, ir ar pieredzi - no citām dzīvēm, ar zināšanām utt. (un ir tādi, kā Miks - pirmo reizi, no citām "pasaulēm", kas visu uztver, kā pirmo reizi un ar lielām acīm :D )

nezinu kā tev, bet man tas regulāri uzjundī protestētāja garu, kas gatavs uz ugunskura uzcept johaidī, cik nokaitinājuši un tad pēkšņi mierīgi, argumentējot, paskaidrots tiek - tu saproti un patiesībā aptver: bāc jau gadiem to Zini... un zināji kā būs, jo tev tak paskaidroja...
un tas ir labi - es dusmās reizēm esmu gatava tomam atslēgt tv dāčā un internetu (maksāju par to es) (un ja varētu plāksteri mutei resnu uzlikti), jo nesaprotu attieksmi... un tad tu palasi, ko rakstījis, ko saka... atceries, kas runāts utt. un saproti - čort - priecājies tak, ka zini laicīgi...

Man reizēm arī ir līdzīgi, ka gribas plāksteri līmēt mutei virsū, lai paklusē. Bet, kad emocijas pāriet, tad saproti, ka viss jau ir pareizi pateikts, tikai mans prāts to visu laiku stūmis kaut kur vistālakajā nostūrī. ;))