| Šodien sāk likties, ka tas, kas notika nedēļas nogalē bija vienkārši murgs. Gribas pamosties. Darbā vīrieškārtas kolēģiem joka pēc pajautāju, vai tagad viņi stāsies zemessardzē, bet viņi visi kaut ko vai nu neveikli atjokoja, vai teica, ka no tā liela jēga nebūs, vai vienkārši klusēja. Pavilku uz zoba ar jautājumu, kas tad mūs - meitenes - sargās, saruna tika novirzīta uz valstīm, kur sievietes dien. Slīkstošā glabšana ir viņa paša rokās. |
No otras puses-varbūt viss ir krietni vienkāršāk. Jo vairāk cilvēks zina, skatās, klausās, uztver (nav runa tikai par TV vai radio, bet par visu kopumu) un ja vien viņam ir gana attīstīta spēja salikt tās informācijas un zināšanu drupačas lielā skaistā bildē, ir lielāka iespējamība, ka viņš tiešām to bildi diezgan precīzi spēs uzmodulēt. Jā, kategorijas - man tas patīk/nepatīk un ir pieņemami/nav pieņemami, vienmēr jauc prātu. Bet.. emocijas pie malas un skatamies ar vēsu prātu uz apkārt notiekošo! Ieraudzītais un saprastais pārsteigs!
Bet par to komūnu.. Lai cik dīvaini nebūtu, netīšām pavilkos uz seriālu "Walking Dead". Tieši tādas "komūnas" veidošanas dēļ ir interesanti. Un secinu, ka neviļus domāju par to, ka man ir pieņemami un nav, veidojot šādu cilvēku sabiedrību, kas ir tie cilvēki, kuriem spētu uzticēt savu dzīvi un kuriem nē. Par vērtībām un pamatlietām, uz kā balstās dzīve.