Šis ir tikai mīts – 'civillaulību'(kas ir pašreizējais pareizais juridiskais termins ar ko apzīmē dzimtsarakstu nodaļā, nevis baznīcā reģistrētu kopdzīvi). Nevajag kristiešu fantāzijas ņemt par pilnu.

Šeit bija diezgan haotiska diskusija par _visu_ http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/ka-sadzivot-cilvekiem-ar-dazadam-vertibu-skalam.a50354/
Tas viss tika pamatots ar dieva vārdu, kas ir aksioma, kas nav jāpierāda.

//nevis 'civillaulību'(kas ir pašreizējais pareizais juridiskais termins ar ko apzīmē dzimtsarakstu nodaļā, nevis baznīcā reģistrētu kopdzīvi)//

Interesanti. Es apskatījos, mums uz zagsā izdotā dokumenta ir rakstīts ``laulības apliecība`` un iekšā arī ir tikai termins ``laulība``, also droši vien ka tur ir juridiski pareizie termini?

Ir kristiešu fanātiķi, kas visapkārt skandē, ka civillaulība ir zagzā, nevis baznīcā noslēgtā laulība. Un kā zināms, kad pietiekami daudz reižu kaut kas tiks atkārtots, cilvēki tam arī noticēs.

to māca juridiskajā fakultātē.

Ak, šausmas...

Vairāk, lai beigtu skandēt 'civillaulība', situācijās, kad vienkārši dzīvo kopā, jo tā nekādi nav laulība. Bet jā.

Man gan šķiet, ka pēc būtības dzīvošana kopā, ar kopēju saimniecību un bērniem ir laulība, un daudzas Eiropas valstis to tā arī atzīst. Reģistrācija jau ir tikai iepriekšēja oficiāla fakta atzīšana, jo citādi nāktos to darīt tiesai, meklēt pierādījumus utt.

Reģistrācija ir bez atpakaļejoša spēka, nekāda jau eksistējoša oficiāla fakta atzīšana, diemžēl. pat ne jaunajā kopdzīves likumā.



Jā, būtu labi, ja arī pie mums atzītu kaut kādu faktisko kopdzīvi kā attiecīgās tiesības izraisošu, ja ir pierādījumu. Vai ja kaut tas jaunais likums ļautu deklarēt kopdzīvi ar atpakaļejošu spēku vismaz kaut kādos, jau radušās trešo personu intereses neietekmējošos apstākļos.. bet diemžēl tā nav, un par spīti visam 'šis kopdzīves likums ir domāts, lai aizsargātu visu to ārlaulībā dzimušo bēēēērniņu intereses' - kā saproti, neko daudz tas neaizsargā. Ja vien, tiešām, visi tagad pēkšņi nemetīsies pie notāriem, tad vismaz būs mazāk to ārpusreģistrētajām attiecībām dzimušo.

Vispār es to padarīšanu esmu sapratis tā: Reģistrēts dzīvesbiedrs skaitās 1. pakāpes radinieks. Ja notiek karš, stihija, alien invasion etc, tad 1. pakāpes radinieku meklēšanā valsts dienesti ir spiesti sadarboties. Tādā veidā dzīvesbiedri pie viņiem piereģistrējoties dabū tiesības izmantot šos valsts/ valstu resursus kritiskās situācijās. Tāda savdabīga apdrošināšanās.

Tas + pie visa kas saistās ar īpašumiem.

( nu tipa es te stāstu kāpēc mēs šim pasākumam pievērsām uzmanību)

Source? Gan par to te sadarbību, gan par gan par 'reģistrēts dzīvesbiedrs skaitās 1. pakāpes radinieks'.

Pat laulātais īsti nav 1. pakāpes radinieks, no ģimenes tiesību viedokļa.

Source - viena glābšanas dienesta darbinieka skaidrojums, bet tā kā saruna bija Austrālijā, var nebūt korekti priekš šejienes, vnk no turienes man šis priekšstats.

ja tas īsti neatbilst šejienes normām, OK, esmu tapis koriģēts.

Austrālija, anglosakši... viņiem pietiek ar 'mēs tā darām, tāpēc tā ir' likumam pat nav jābūt.

Tātad mums te LV laulības reģistrācija dod kādas reālas priekšrocības? Īpašumu un mantošanas lietas, tas apmēram skaidrs. Bet no drošības aspekta tātad nekā?

// tagad pārliek, vai ir nevajadzīgi iztērējis 5Ls un 30 min laika :D //

Medical proxy rights (kam latviski īsa smuka nosaukuma nav - bet, pa lielam, ja viss-ir-slikti un pats nevar parunāt, tad medicīniskos lēmumus, ko normāli pieņemtu pacients, tālāk prasa laulātajam (un tikai pēc laulātā, tuvākajiem radiniekiem, laulātais īsti nav radinieks, laulātais ir kaut kas tuvāks par radinieku). Plus kaut kādas tiesības uz informāciju un saskari ar laulāto ir lielākas.


Ja kaut kas pavisam slikts notiek, tad tev ir visādas tiesības uz valsts atbalstu, brīvu dienu, psih rehabilitāciju, pabalstiem utml - tad, ja esi laulātais, bet ne tad, ja esi dzīvojis 20gadus kopā un ir kopīgi bērni - Zolitudēs gadījumā bija percedenti. Kriminālprocesā, ja laulātais ir miris, vari darboties viņa vietā. Cietumā var apciemot. Pret laulāto nav jāliecina.

Mums 'laulātais' visur tiek skatīts atsevišķi un parasti pirms radiniekiem. Radinieki pēc tam, ja laulātā nav/nav sasniedzams utml. Un to likumu ir diezgan daudz.

Thnx again. Nezināju, ka laulātais ir vēl ``virs`` radiniekiem prioritātē.

//Plus kaut kādas tiesības uz informāciju un saskari ar laulāto ir lielākas.//

Varētu gadīties, ka šo aspektu bija domājis minētais glābējs. Viņa skaidrojums bija tāds: Ja tu evakopunktā, hospitālī un tml meklē savu sievu/ vīru, tad tev viņu palīdzēs meklēt, bet ja meklēsi tikai cilvēku tādu un tādu, tad var gadīties, ka palūgs paiet nost, ibo aizņemti. Nu un aizņemti viņi, dabiski, būs tādās situācijās.

Tas varētu būt gan tīri cilvēcīgs (oh my, cik daudz vieglāk ir 'nē, es šodien negribu uzrakstīt vēl vienu atskaitīti, mani vīrs gaida', par 'mani mans ilggadējais draugs gaida'...), gan dēļ tās medical proxy lietas - tikko laulātais uzradies, tā izšķirošos lēmumus pieņem laulātais, un OMGSHTF situācijā tādi lēmumi var būt vajadzīgi.


Ņemot vērā, ka citur ir dzirdēts par tiesas prāvām starp vīru un sievietes vecākiem par noņemšanu no dzīvības uzturēšanas sistēmas tad, pieņemu, ka visur tā prioritāte nav tik viennozīmīga un varbūt tiešām laulātais skaitās tāpat kā pirmās pakāpes radinieks. Mums tās situācijas ir viennozīmīgākas.

Anglijā UK pilsoņa laulība pat nedod tiesības dzīvot kopā ar likumīgi apprecētu sievu/vīru. Toties pat nereģistrēta kopdzīve ir pietiekams iemesls, lai kādu kriminālu nelegālo imigrantu nevarētu izsūtīt no valsts, jo tad tiktu pārkāptas viņa cilvēktiesības uz ģimenes dzīvi.

Nez kā Latvija risina to geju tiesības, kas precējušies citās ES valstīs?

Tāpat, kā Brazīlijā caur pārstāvi noslēgtu laulību pretēja dzimuma personu starpā. tb. neatzīst, ka no tā rastos kādas tiesības.

Anglija (+Asv, Austrālija, Indija) tiesību ziņā ir ārkārtīgi slidens piemērs, tā ir radikāli cita tiesību sistēma, tur tāds 'dod tiesības, nedod tiesības' tiek pavisam citādi traktēts un piemērots.

Vācija, Francija, Skandināvija - uz priekšu.

Tāpēc ECHR ir īstais ceļš, pa kuru iet, un aizmirst par visu valstu juridiskajām atšķirībām un vēsturiskajiem kāzusiem. Jāsaprot, ka visi cilvēki principā grib vienu un to pašu, neatkarīgi no nacionalitātes.

Un tīri praktiski ES pilsoņiem un viņu trešo valstu dzīvesbiedriem/-ēm šobrīd Anglijā ir lielākas tiesības, pateicoties ES līgumam.

Nav jau ECHR precedenti?

Es ar ECHR domāju simboliski, tas ir, veidu kā risināt tiesības, un ka šādi valstu tiesības vajag vēl vairāk apcirpt un dot vairāk tiesības principiem, kas izriet no mūsdienīgas izpratnes par to, kas ir labvēlīgs cilvēkiem un sabiedrībai.

Un reāli tas jau arī strādā. Nesen biju liecinieks vienam tiesas procesam par alimentiem Krievijā, un biju pārsteigts, ka tiesas to jautājumu atrisināja samērā ātri un pamatoti. Lai gan juridiski tas sākumā likās bezcerīgi, jo iepriekš bija parakstīti papīri, ka prasītājs par šo lietu nekad vairs prasību necels utt. un visi likumi bija pret. Un tā veiksme balstījās uz cilvēktiesību principa, ka bērnam ir tiesības zināt savu tēvu, un tiesa piekrita, jo Krievija ir ECHR dalībniece.

Simboliski vai ne simboliski, bet man manas aizdomas bija pareizas, protams, ka EHCR precedents jau ir un negatīvs. ECHR nav panaceja.

http://www.menschenrechte.ac.at/uploads/media/Schalk_und_Kopf_gg_OEsterreich_Urteil_01.pdf

Cilvēktiesības ir diezgan interesanta joma, kas ir ļoti atvērta interpretācijām, jo vienas cilvēktiesības bieži vien ierobežo citas cilvēktiesības.

Šis lēmums neko nenozīmē, jo kā jau teicu, svarīgs ir virziens, nevis atsevišķi gadījumi. Pasaule nav statiska, viss plūs un mainās. Un arī cilvēktiesības nav perfektas, bet ja salīdzina ar vēsturisko, reliģisko vai nacionālo pamatojumu, tad šobrīd tās sasit visus vienos vārtos.

Ekur, smuki un zinātniski par terminoloģijas problēmām - https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/5252/44835-Olga_Beinarovica_2014.pdf?sequence=1

Murgs jau pirmajos teikumos, kur tiek runāts, ka tradicionālās ģimenes vairs nav vienīgā norma. Es to uzreiz saprastu, ka nu būs runa par gejiem vai musulmaņiem ar vairākām sievām utt. Bet nē, izrādās runa ir tikai par laulības reģistrēšanu. Manuprāt, ģimenei, kurai nav papīrs vai ieraksts kādā valsts reģistrā, var būt tikpat tradicionāla kā tā, kurai tas viss ir. Bet nu labi, lai jau būtu, ka Latvijā kā valstī ar kristīgām un birokrātiskām tradīcijām reģistrācijas pienākums būtu svēts.

Bet šis teikums "Citos gadījumos kopdzīve ikdienas situācijās un pat zinātnieku141 vidū tiek aplami nodēvēta par civillaulību", jau nu gan neiztur kritiku, jo termini kā tādi nevar būt aplami. Es varu kopdzīvi nodēvēt kaut var par xxxyyy, un tad juridiskos tekstos šis vārds tieši to arī nozīmēs. Tā ir tikai valodnieciska izvēle, un iespējams, ka autores nepatika pret šo vārdu ir no tā, ka agrāk vai citās juridiskcijās tā sauca nebaznīcā noslēgtās laulības. Bet viņa to pat paskaidrojusi, bet izmantojusi ciklisko loģisku: 1) termins civillaulība nav pareizs, 2) Jā, daži zinātnieki to lieto, bet tas nav pareizi, jo skatīt (1) punktu. Piedod, bet manā universitātē viņa par šādu loģiku ieskaiti nedabūtu.

Hint, tā nav ieskaite, tas ir promocijas darbs, tas nav ieskaišu līmenis. Tas skaitās augsta līmeņa jurists, kas principā māca studentus un VĒRTĒ ieskaites ;)



Latvijā laulība ir ne tikai jāreģistrē, mēnesi iepriekš vēl ir atļauja jāizņem. Vismaz sludinājumiņš vairs netiek dzimtsarakstu nodaļā izlikts par 'a un b taisā slaulāties, ja jums ir iebildumi, sanākat, sanākat'.

Tāpēc es saku – šausmas. Bet nu principā saprotams, jo pat vissarežģītākās juridiskās formulas izriet tikai no tā, ka kādam tā subjektīvi likās pamatoti. Un likumi parasti atpaliek no reālās dzīves par 100 gadiem.

Latvijas iedzīvotāju reģistra dati par mani tāpat ir nepareizi, jo es visu mierīgi nokārtoju citās valstīs. :)

Pag, tātad mūsdienās LV juridiskajā fakultātē īpaši izdala ar reliģiskas organizācijas piedalīšanos noslēgtu savienību?

Jo tālāk, jo interesantāk...

ā un ja mūs svētajā alā ir salaulājis Iktomi priesteris, tad pēc viņu domām tas ir kas?

Vēl ļaunāk, nevis vienkārši 'reliģiskas organizācijas', bet tikai sekojošo organizāciju:
Katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (judaistu).
CL 51. un 53. pants.


Pārējais - forša ambrāža bez juridiskām sekām. Korālis, piemēram, taisa ambrāžu, bet viņa ambrāžai komplektā vajag fiksu eventu dzimtsarakstu nodaļā juridiskajai validācijai.

Protams, izdevīgi, ja kāds vai abi maina uzvārdu un taisās uzreiz kāzu ceļojumā doties - divas nedēļas iepriekš iečekojas dzimtsarakstos, pasūta jaunās pases, un tad jau ar jaunā uzvārda pasēm kabatās taisa lielo smuku ambrāžu svētajā alā Iktomi priestera vadībā. |

Nē nu man arī kautkā loģiski liktos tāds variants, ka dotajā valstī ``laulība`` skaitās attiecības, ko reģistrē valsts pilnvarota persona. Dzimtsarakstu darbinieks tātad. Nu un pēc tam, protams, cilvēki savas kāzas var svinēt kā grib - nirstot, lecot ar izpletni, ejot uz baznīcām, lienot alās, pēc izvēles.

Also tā būtu ne tikai loģiski bet arī konstitūcijai (LV - satversmei) atbilstoši, tāds sīkums.

Vai ne. Ja vien mums nebūtu tā preambula būtu pavisam forši. Man šķiet, ka bija valstis, kur tieši tāds process arī bija, bet.. 'šķiet'.

Pie tam, jā, ja nav kaut kas jauns pieņemts, tieši tas CL 51/53 pants arī ir vienīgais, kur ir nodefinētas mūsu 'oficiālās'/'tradicionālās' reliģijas, uz kurām nekautrējas atsaukties arī citi, ne gluži ar laulības noslēgšanu saistīti likumi.
Praksē ne tikai nav mums valsts no baznīcas tā īsti nodalīta. bet dažiem pat ir lielākas tiesības nekā citiem. Un ne tikai brīvdienas. Pie tam, ar 'dažiem' saprotot krietni mazāku skaitu, nekā 'nu oficiāli vismaz jāpiereģistrējas būtu'- oficiāli reģistrētas ir krietni vairāk reliģiskās kustības.

Mjā, tik tiešām pēc Orvela - daži ir vienlīdzīgāki. Un CL tātad neatbilst satversmei.

Par to preambulu ir kauns tāpat kā par himnu, vienīgi - cik tā preambula ir juridiski saistoša? Tas ir kā vēl viens satversmes pants, tātad ar tādu jur. spēku kā satversme vai tas ir vnk neko nesaistošs texts, kas tur pierkastīts klāt? Un, teiksim, to preambulu pamainīt ir vieglāk kā satversmi pašu?

Nu un satversme, kas ir nelielā pretrunā ar savu preambulu arī ir mēreni episki....

Zinot, cik daudz Satversmes tiesa laika gaitā ir izlobījusi no viena vienīga pirmā Satversmes panta (palielam no vienīgā vārda 'demokrātiska') praksē tā preambula būs ļooooooti materiāls, ar ko pamatos visādu citu likumu un arī Satversmes pantu interpretācijas.
Esi dzirdējis par 'Latvijas Republikas nepārtrauktības doktrīnu'? Kāpēc visas šaizes ar nepilsoņiem un vēl šis tas? Tas arī nāk no konstitucionāla līmeņa preambulas - 4. maija Neatkarības Deklarācijas, nevis Satversmes, bet ja viena preambula ir Latvijas konstitucionālo tiesību sastāvdaļa, tad nav iemesla, kāpēc lai otra nebūtu. (tadā, un jūs domājāt, ka Latvijas Konstitūcija=Satversme? Nope, viss ir daudz sarežģītāk).

Un, kā preambula, tā ir jāņem vērā kā konteksts katru reizi, kad skatamies uz kāda Satversmes panta interpretāciju. (Nē, nu vienmēr jau visi panti jāņem vērā, bet šie, redz, īpaši, un retāk tiks palaisti garām).

bottom line - visnotaļ saistoša. Ar visu atsauci uz kristīgumu.

Pamainīšana, cik zinu, kā Satversmes pantiem-parastajiem, ne speciālajiem. (min 67 jāpiedalās, ja piedalās 67, tad 47 jābalso par, steidzamības kārtība nav atļauta). Var būt ir kaut kas speciāls pieņemts tieši par preambulas grozīšanu, tik uzmanīgi neesmu sekojusi līdz.

Ja Satversmes kāds pants ir pretrunā ar preambulu, es apgalvotu, ka attiecīgais Satversmes pants ir speciālā norma un vecāka speciālā norma ir prioritāra pār jaunāku vispārīgo. Protams, teorētiskie pretargumenti tad ir a)pierādīt, ka abas normas ir vispārīgas (tad priekšroka jaunākajai) vai b) pierādīt, ka vecākās kaut speciālās piemērošana būtu pretēja jaunākās mērķim un jēgai (tad arī priekšroka ir jaunākajai, bet seriously, būtu diezgan grūti argumentēt, ka preambulas jēga ir būt pretrunā ar 99.pantu - vērtības ir forši, bet tās nedrīkst uzspiest. ). Tā kā preambula ir relatīvi jauna tad... pats saproti.

Likumi ir savstarpējās pretrunās visu laiku, tas pie Eiropas tiesību sistēmas ir normāli, tas tā ir paredzēts, ir speciāli likumi, kā ar pretrunām un 'caurumiem' tikt galā. Eiropas doktrīna ir, ka likums ir ideāls, ja vien to pareizi izlasa. (sorry, neatceros, kā tas skanēja latīniski). Tiesa vienkārši palīdz pareizi izlasīt.

Lielbritānija, Austrālija, ASV, protams, pavisam cits stāsts. Tur doktrīna ir tieši otrādi, likumi ir nepilnīgi, taisnīgumu nodrošina tiesa, pēc vajadzības taisot spriedumu, kas ir saistošs arī visiem citiem līdzīgajiem gadījumiem.

Okej... Thnx. Labā ziņa, cik es saprotu ir tā, ka šīs lietas (konkrēti šajā gad. preambulas daļas) ir maināmas, priekš tam ir attiecīgās procedūras. Tātad savārītās ziepes vismaz nākotnē var sakopt. Bet nu jā, kamēr tās ziepes tur ir, tik ilgi viņas... izpaužas.

Katra civillaulība ir laulība, bet ne katra laulība ir civillaulība.
Speciāls gadījums, ķipa. Jā, zinu, ko uz papīra raksta, un, šķiet, šobrīd pat nevienā likumā tas termins laikam nav, 'tikai' oficiālajos komentāros.

Ja šis likums aizies, tad iespējams, ka reģistrēta kopdzīve ar laiku būs galvenā norma, un laulība tad būs tikai tāds šikāks reģistrētās kopdzīves variants bez papildu juridiskajiem labumiem. Nu tiem, kas grib šiki precēties baznīcās ar ceremoniju u.tml.

Jo reģistrācija dzimtsarakstu nodaļā šobrīd nav galvenā norma?


Ja kas, tajā likumā reģistrētajai kopdzīvei nav pat paternitātes pieņēmuma, tas tā, no bonusiem 'par bēēēērniņiem domājot' un 'vienādi juridiskie labumi'.

Tāpat katru bērnu jāiet abiem vecākiem kopīgi reģistrēt (nu, vai vismaz pie notāra jāierodas katram, notārs apstiprina parakstus un tad to abpusēji parakstīto iesniegumu drīkst arī viens iesniegt' 'jā jā, ir mans, varat reģistrēt', 'jā jā, bērns ir viņa.

Un ja vēl māmiņa pēdējo 306 dienu laikā pirms bērna dzimšanas ir bijusi laulībā ar kādu citu, tad šis kāds cits aŗi līdz jāņem 'jā jā, neizsaku pretenzijas uz šo bērnu, drīkstat reģistrēt šitam te, jaunajam draugam'). t.i. es ceru, ka šito tak beidzot pieņēma, ka vismaz visi trīs kopā ierodoties drīkst piereģistrēt kā jaunā pāra bērnus, nav vairs obligāti caur tiesu jāiet.

Vienkārši no zagsa pāries uz kopdzīves reģistrāciju, jo man šķiet tā būs vienkāršāka un lētāka. Daudziem jau nevajag to zagsa ceremoniju, tie ir tikai lieki izdevumi.

Bērni ir lielāka investīcija un cik tad Latvijā viņu ir? DNS analīzes tagad ir ļoti lētas, ja nu nevar vienoties.

Pēc pažreizējā projekta, notāra variants iznāk dārgāks par 'zags bez ceremonijas, mantiskās attiecības kā standarta laulātajiem, bez īpašiem vipendroniem'. Jo kopdzīvē reģistrētajiem ir obligāts ieraksts uzņēmumu reģistrā, par kuru arī ir jāmaksā, un vairāk, nekā vienkārši par laulību. Tas nemaz nesākot skaitīt nodevu, ko notārs prasīs par kopdzīves reģistrāciju.


Zagsā ir opcija 'ar ceremoniju' vai 'bez ceremonijas'.


DNS analīzes ir daži simti, un juridisks spēks tām ir tikai pēc tiesas. (bet nu, OK pēc DNS analīžu veikšanas būtu jāprotas pašiem vienoties un aiziet vienkārši iesniegumu uzrakstīt). Kas šeit ir svarīgi - redz 'vai ta nevar paši vienoties' ir pretrunā 'bērnam ir tiesības zināt savus vecākus' un 'bērnam ir tiesības uz vecākiem'.

Laulība nodrošina, ka ir tēvs, pat ja viņš nepiekrīt un māte ir par lepnu, lai tiesātos un analizētos.
Kopdzīves reģistrācija to nenodrošina.
Bērns nav vainīgs, ka tēvs murmulis un māte lepna un vai gļēva.

Ja tā būs (dārgāk), tad tas pēc būtības ir tikai geju laulības likums. Bet visi pārējie mērķi tā arī paliks tikai uzrakstīti uz papīra.

Sākotnējais posts bija kā reiz par to, ka pat LGBT attiecību reģistrācijas likums no šī projekta lāga nesanāks.
Tik, ka tas sabiedrību iekustina par to beidzot domāt, kas jau arī ir sasniegums.

es no jursprudences neko nesaprotu, tad sanāk, ka tam vispār nav jēgas? tādā redakcijā, kā ir iesniegts (ja neskaita to, ka čakars lielāks, bērnu tiesības nenostiprina un kopumā lielāki izdevumi)?

Jap. Veicina diskusiju sabiedrībā un var noderēt viendzimuma pāriem, līdz pamanīs, kā to nobloķēt.