Pag, tātad mūsdienās LV juridiskajā fakultātē īpaši izdala ar reliģiskas organizācijas piedalīšanos noslēgtu savienību?

Jo tālāk, jo interesantāk...

ā un ja mūs svētajā alā ir salaulājis Iktomi priesteris, tad pēc viņu domām tas ir kas?

Vēl ļaunāk, nevis vienkārši 'reliģiskas organizācijas', bet tikai sekojošo organizāciju:
Katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (judaistu).
CL 51. un 53. pants.


Pārējais - forša ambrāža bez juridiskām sekām. Korālis, piemēram, taisa ambrāžu, bet viņa ambrāžai komplektā vajag fiksu eventu dzimtsarakstu nodaļā juridiskajai validācijai.

Protams, izdevīgi, ja kāds vai abi maina uzvārdu un taisās uzreiz kāzu ceļojumā doties - divas nedēļas iepriekš iečekojas dzimtsarakstos, pasūta jaunās pases, un tad jau ar jaunā uzvārda pasēm kabatās taisa lielo smuku ambrāžu svētajā alā Iktomi priestera vadībā. |

Nē nu man arī kautkā loģiski liktos tāds variants, ka dotajā valstī ``laulība`` skaitās attiecības, ko reģistrē valsts pilnvarota persona. Dzimtsarakstu darbinieks tātad. Nu un pēc tam, protams, cilvēki savas kāzas var svinēt kā grib - nirstot, lecot ar izpletni, ejot uz baznīcām, lienot alās, pēc izvēles.

Also tā būtu ne tikai loģiski bet arī konstitūcijai (LV - satversmei) atbilstoši, tāds sīkums.

Vai ne. Ja vien mums nebūtu tā preambula būtu pavisam forši. Man šķiet, ka bija valstis, kur tieši tāds process arī bija, bet.. 'šķiet'.

Pie tam, jā, ja nav kaut kas jauns pieņemts, tieši tas CL 51/53 pants arī ir vienīgais, kur ir nodefinētas mūsu 'oficiālās'/'tradicionālās' reliģijas, uz kurām nekautrējas atsaukties arī citi, ne gluži ar laulības noslēgšanu saistīti likumi.
Praksē ne tikai nav mums valsts no baznīcas tā īsti nodalīta. bet dažiem pat ir lielākas tiesības nekā citiem. Un ne tikai brīvdienas. Pie tam, ar 'dažiem' saprotot krietni mazāku skaitu, nekā 'nu oficiāli vismaz jāpiereģistrējas būtu'- oficiāli reģistrētas ir krietni vairāk reliģiskās kustības.

Mjā, tik tiešām pēc Orvela - daži ir vienlīdzīgāki. Un CL tātad neatbilst satversmei.

Par to preambulu ir kauns tāpat kā par himnu, vienīgi - cik tā preambula ir juridiski saistoša? Tas ir kā vēl viens satversmes pants, tātad ar tādu jur. spēku kā satversme vai tas ir vnk neko nesaistošs texts, kas tur pierkastīts klāt? Un, teiksim, to preambulu pamainīt ir vieglāk kā satversmi pašu?

Nu un satversme, kas ir nelielā pretrunā ar savu preambulu arī ir mēreni episki....

Zinot, cik daudz Satversmes tiesa laika gaitā ir izlobījusi no viena vienīga pirmā Satversmes panta (palielam no vienīgā vārda 'demokrātiska') praksē tā preambula būs ļooooooti materiāls, ar ko pamatos visādu citu likumu un arī Satversmes pantu interpretācijas.
Esi dzirdējis par 'Latvijas Republikas nepārtrauktības doktrīnu'? Kāpēc visas šaizes ar nepilsoņiem un vēl šis tas? Tas arī nāk no konstitucionāla līmeņa preambulas - 4. maija Neatkarības Deklarācijas, nevis Satversmes, bet ja viena preambula ir Latvijas konstitucionālo tiesību sastāvdaļa, tad nav iemesla, kāpēc lai otra nebūtu. (tadā, un jūs domājāt, ka Latvijas Konstitūcija=Satversme? Nope, viss ir daudz sarežģītāk).

Un, kā preambula, tā ir jāņem vērā kā konteksts katru reizi, kad skatamies uz kāda Satversmes panta interpretāciju. (Nē, nu vienmēr jau visi panti jāņem vērā, bet šie, redz, īpaši, un retāk tiks palaisti garām).

bottom line - visnotaļ saistoša. Ar visu atsauci uz kristīgumu.

Pamainīšana, cik zinu, kā Satversmes pantiem-parastajiem, ne speciālajiem. (min 67 jāpiedalās, ja piedalās 67, tad 47 jābalso par, steidzamības kārtība nav atļauta). Var būt ir kaut kas speciāls pieņemts tieši par preambulas grozīšanu, tik uzmanīgi neesmu sekojusi līdz.

Ja Satversmes kāds pants ir pretrunā ar preambulu, es apgalvotu, ka attiecīgais Satversmes pants ir speciālā norma un vecāka speciālā norma ir prioritāra pār jaunāku vispārīgo. Protams, teorētiskie pretargumenti tad ir a)pierādīt, ka abas normas ir vispārīgas (tad priekšroka jaunākajai) vai b) pierādīt, ka vecākās kaut speciālās piemērošana būtu pretēja jaunākās mērķim un jēgai (tad arī priekšroka ir jaunākajai, bet seriously, būtu diezgan grūti argumentēt, ka preambulas jēga ir būt pretrunā ar 99.pantu - vērtības ir forši, bet tās nedrīkst uzspiest. ). Tā kā preambula ir relatīvi jauna tad... pats saproti.

Likumi ir savstarpējās pretrunās visu laiku, tas pie Eiropas tiesību sistēmas ir normāli, tas tā ir paredzēts, ir speciāli likumi, kā ar pretrunām un 'caurumiem' tikt galā. Eiropas doktrīna ir, ka likums ir ideāls, ja vien to pareizi izlasa. (sorry, neatceros, kā tas skanēja latīniski). Tiesa vienkārši palīdz pareizi izlasīt.

Lielbritānija, Austrālija, ASV, protams, pavisam cits stāsts. Tur doktrīna ir tieši otrādi, likumi ir nepilnīgi, taisnīgumu nodrošina tiesa, pēc vajadzības taisot spriedumu, kas ir saistošs arī visiem citiem līdzīgajiem gadījumiem.

Okej... Thnx. Labā ziņa, cik es saprotu ir tā, ka šīs lietas (konkrēti šajā gad. preambulas daļas) ir maināmas, priekš tam ir attiecīgās procedūras. Tātad savārītās ziepes vismaz nākotnē var sakopt. Bet nu jā, kamēr tās ziepes tur ir, tik ilgi viņas... izpaužas.