Es ar ECHR domāju simboliski, tas ir, veidu kā risināt tiesības, un ka šādi valstu tiesības vajag vēl vairāk apcirpt un dot vairāk tiesības principiem, kas izriet no mūsdienīgas izpratnes par to, kas ir labvēlīgs cilvēkiem un sabiedrībai.

Un reāli tas jau arī strādā. Nesen biju liecinieks vienam tiesas procesam par alimentiem Krievijā, un biju pārsteigts, ka tiesas to jautājumu atrisināja samērā ātri un pamatoti. Lai gan juridiski tas sākumā likās bezcerīgi, jo iepriekš bija parakstīti papīri, ka prasītājs par šo lietu nekad vairs prasību necels utt. un visi likumi bija pret. Un tā veiksme balstījās uz cilvēktiesību principa, ka bērnam ir tiesības zināt savu tēvu, un tiesa piekrita, jo Krievija ir ECHR dalībniece.