Man gan šķiet, ka pēc būtības dzīvošana kopā, ar kopēju saimniecību un bērniem ir laulība, un daudzas Eiropas valstis to tā arī atzīst. Reģistrācija jau ir tikai iepriekšēja oficiāla fakta atzīšana, jo citādi nāktos to darīt tiesai, meklēt pierādījumus utt. | |
Reģistrācija ir bez atpakaļejoša spēka, nekāda jau eksistējoša oficiāla fakta atzīšana, diemžēl. pat ne jaunajā kopdzīves likumā. Jā, būtu labi, ja arī pie mums atzītu kaut kādu faktisko kopdzīvi kā attiecīgās tiesības izraisošu, ja ir pierādījumu. Vai ja kaut tas jaunais likums ļautu deklarēt kopdzīvi ar atpakaļejošu spēku vismaz kaut kādos, jau radušās trešo personu intereses neietekmējošos apstākļos.. bet diemžēl tā nav, un par spīti visam 'šis kopdzīves likums ir domāts, lai aizsargātu visu to ārlaulībā dzimušo bēēēērniņu intereses' - kā saproti, neko daudz tas neaizsargā. Ja vien, tiešām, visi tagad pēkšņi nemetīsies pie notāriem, tad vismaz būs mazāk to ārpusreģistrētajām attiecībām dzimušo. | |
Vispār es to padarīšanu esmu sapratis tā: Reģistrēts dzīvesbiedrs skaitās 1. pakāpes radinieks. Ja notiek karš, stihija, alien invasion etc, tad 1. pakāpes radinieku meklēšanā valsts dienesti ir spiesti sadarboties. Tādā veidā dzīvesbiedri pie viņiem piereģistrējoties dabū tiesības izmantot šos valsts/ valstu resursus kritiskās situācijās. Tāda savdabīga apdrošināšanās. Tas + pie visa kas saistās ar īpašumiem. ( nu tipa es te stāstu kāpēc mēs šim pasākumam pievērsām uzmanību) | |
Source? Gan par to te sadarbību, gan par gan par 'reģistrēts dzīvesbiedrs skaitās 1. pakāpes radinieks'. Pat laulātais īsti nav 1. pakāpes radinieks, no ģimenes tiesību viedokļa. | |
Source - viena glābšanas dienesta darbinieka skaidrojums, bet tā kā saruna bija Austrālijā, var nebūt korekti priekš šejienes, vnk no turienes man šis priekšstats. ja tas īsti neatbilst šejienes normām, OK, esmu tapis koriģēts. | |
Austrālija, anglosakši... viņiem pietiek ar 'mēs tā darām, tāpēc tā ir' likumam pat nav jābūt. | |
Tātad mums te LV laulības reģistrācija dod kādas reālas priekšrocības? Īpašumu un mantošanas lietas, tas apmēram skaidrs. Bet no drošības aspekta tātad nekā? // tagad pārliek, vai ir nevajadzīgi iztērējis 5Ls un 30 min laika :D // | |
Medical proxy rights (kam latviski īsa smuka nosaukuma nav - bet, pa lielam, ja viss-ir-slikti un pats nevar parunāt, tad medicīniskos lēmumus, ko normāli pieņemtu pacients, tālāk prasa laulātajam (un tikai pēc laulātā, tuvākajiem radiniekiem, laulātais īsti nav radinieks, laulātais ir kaut kas tuvāks par radinieku). Plus kaut kādas tiesības uz informāciju un saskari ar laulāto ir lielākas. Ja kaut kas pavisam slikts notiek, tad tev ir visādas tiesības uz valsts atbalstu, brīvu dienu, psih rehabilitāciju, pabalstiem utml - tad, ja esi laulātais, bet ne tad, ja esi dzīvojis 20gadus kopā un ir kopīgi bērni - Zolitudēs gadījumā bija percedenti. Kriminālprocesā, ja laulātais ir miris, vari darboties viņa vietā. Cietumā var apciemot. Pret laulāto nav jāliecina. Mums 'laulātais' visur tiek skatīts atsevišķi un parasti pirms radiniekiem. Radinieki pēc tam, ja laulātā nav/nav sasniedzams utml. Un to likumu ir diezgan daudz. | |
Thnx again. Nezināju, ka laulātais ir vēl ``virs`` radiniekiem prioritātē. //Plus kaut kādas tiesības uz informāciju un saskari ar laulāto ir lielākas.// Varētu gadīties, ka šo aspektu bija domājis minētais glābējs. Viņa skaidrojums bija tāds: Ja tu evakopunktā, hospitālī un tml meklē savu sievu/ vīru, tad tev viņu palīdzēs meklēt, bet ja meklēsi tikai cilvēku tādu un tādu, tad var gadīties, ka palūgs paiet nost, ibo aizņemti. Nu un aizņemti viņi, dabiski, būs tādās situācijās. | |
Tas varētu būt gan tīri cilvēcīgs (oh my, cik daudz vieglāk ir 'nē, es šodien negribu uzrakstīt vēl vienu atskaitīti, mani vīrs gaida', par 'mani mans ilggadējais draugs gaida'...), gan dēļ tās medical proxy lietas - tikko laulātais uzradies, tā izšķirošos lēmumus pieņem laulātais, un OMGSHTF situācijā tādi lēmumi var būt vajadzīgi. Ņemot vērā, ka citur ir dzirdēts par tiesas prāvām starp vīru un sievietes vecākiem par noņemšanu no dzīvības uzturēšanas sistēmas tad, pieņemu, ka visur tā prioritāte nav tik viennozīmīga un varbūt tiešām laulātais skaitās tāpat kā pirmās pakāpes radinieks. Mums tās situācijas ir viennozīmīgākas. | |
Anglijā UK pilsoņa laulība pat nedod tiesības dzīvot kopā ar likumīgi apprecētu sievu/vīru. Toties pat nereģistrēta kopdzīve ir pietiekams iemesls, lai kādu kriminālu nelegālo imigrantu nevarētu izsūtīt no valsts, jo tad tiktu pārkāptas viņa cilvēktiesības uz ģimenes dzīvi. Nez kā Latvija risina to geju tiesības, kas precējušies citās ES valstīs? | |
Tāpat, kā Brazīlijā caur pārstāvi noslēgtu laulību pretēja dzimuma personu starpā. tb. neatzīst, ka no tā rastos kādas tiesības. Anglija (+Asv, Austrālija, Indija) tiesību ziņā ir ārkārtīgi slidens piemērs, tā ir radikāli cita tiesību sistēma, tur tāds 'dod tiesības, nedod tiesības' tiek pavisam citādi traktēts un piemērots. Vācija, Francija, Skandināvija - uz priekšu. | |
Tāpēc ECHR ir īstais ceļš, pa kuru iet, un aizmirst par visu valstu juridiskajām atšķirībām un vēsturiskajiem kāzusiem. Jāsaprot, ka visi cilvēki principā grib vienu un to pašu, neatkarīgi no nacionalitātes. Un tīri praktiski ES pilsoņiem un viņu trešo valstu dzīvesbiedriem/-ēm šobrīd Anglijā ir lielākas tiesības, pateicoties ES līgumam. | |
Es ar ECHR domāju simboliski, tas ir, veidu kā risināt tiesības, un ka šādi valstu tiesības vajag vēl vairāk apcirpt un dot vairāk tiesības principiem, kas izriet no mūsdienīgas izpratnes par to, kas ir labvēlīgs cilvēkiem un sabiedrībai. Un reāli tas jau arī strādā. Nesen biju liecinieks vienam tiesas procesam par alimentiem Krievijā, un biju pārsteigts, ka tiesas to jautājumu atrisināja samērā ātri un pamatoti. Lai gan juridiski tas sākumā likās bezcerīgi, jo iepriekš bija parakstīti papīri, ka prasītājs par šo lietu nekad vairs prasību necels utt. un visi likumi bija pret. Un tā veiksme balstījās uz cilvēktiesību principa, ka bērnam ir tiesības zināt savu tēvu, un tiesa piekrita, jo Krievija ir ECHR dalībniece. | |
Simboliski vai ne simboliski, bet man manas aizdomas bija pareizas, protams, ka EHCR precedents jau ir un negatīvs. ECHR nav panaceja. http://www.menschenrechte.ac.at/upl Cilvēktiesības ir diezgan interesanta joma, kas ir ļoti atvērta interpretācijām, jo vienas cilvēktiesības bieži vien ierobežo citas cilvēktiesības. | |
Šis lēmums neko nenozīmē, jo kā jau teicu, svarīgs ir virziens, nevis atsevišķi gadījumi. Pasaule nav statiska, viss plūs un mainās. Un arī cilvēktiesības nav perfektas, bet ja salīdzina ar vēsturisko, reliģisko vai nacionālo pamatojumu, tad šobrīd tās sasit visus vienos vārtos. | |