Furious sleep

Furious sleep

of colourless green ideas

of colourless green ideas

Kopdzīves tikumība. 

crescendo (crescendo)
Ideja, ka kopdzīves likums (kas kopdzīvi ļauj sareģistrēt pie notāra) ir pretējs labiem tikumiem valstī, kur jau sen atļauts laulību sareģistrēt ne tikai baznīcā, bet aŗi dzimtsarakstu nodaļā, ir, maigi izsakoties, interesanta.

Labie tikumi ir plūstošs jēdziens. Tiem nevar vilkt ārā definīcijas no senas literatūras - tie ir saistīti ar lietu kārtību tādu, kāda nu tā sabiedrībā ir konkrētajā brīdī. Tāpēc jau tās ģenerālklauzulas arī eksistē - lai būtu iespējams kompensēt situācijas, kur rakstītais vārds gramatiski burtiski tulkots netiek līdzi laikam. Tik pat veiksmīgi mēs varētu apgalvot, ka arī laulības šķiršana ir labiem tikumiem pretēja. Un laulību līgumi vispār šausmas šausmas.

Cik procenti jaundzimušo mums šobrīd ir vecākiem, kas pat līdz dzimtsarakstu nodaļai nav saņēmušies aiziet? Nezinu, protams, cik ļoti viņi saņemsies līdz notāram aiziet un var jau būt, ka tieši 'laulība' ir tas briesmīgais bubuļvārds no kā visi tik ļoti ārprātīgi baidās (nē, tā subjektīvi man arī krietni labāk patiktu, ja manas attiecības sauktu par 'reģistrētu kopdzīvi', nevis 'civillaulību'(kas ir pašreizējais pareizais juridiskais termins ar ko apzīmē dzimtsarakstu nodaļā, nevis baznīcā reģistrētu kopdzīvi), bet nu... )

Mani gan pārsteidz, ka juridiskā doma uzsēdās tieši uz tikumības jautājuma, nevis uz 'un tieši kā šī 'reģistrētā kopdzīve' NAV laulība, ne jau nosaukums to nosaka, bet jēga'? Jo, nu, štrunts par Satversmi (nu tur, valsts īpaši aizsargāt var ko tik grib, tas jau nenozīmē, ka citas lietas ir akurāt aizliegtas), bet CL arī ir ne tikai 1415. pants, bet arī 35. pants. Jaunajā kopdzīves likumā (vismaz tajā versijā, kas sākumā bija publicēta parakstu vākšanai, ja tagad nav kaut kas sakarīgāks parādījies) jau nav īpaši noteikts 'šo drīkst arī viena dzimuma personas'. Līdz ar to pat īsti diskusija par 'speciālā norma pret vispārīgo' nesanāk - mums ir vispārīgā, kas konkrēti aizliedz, nekādi izņēmumi tai nav noteikti, tas aŗi viss.

Comments 

8.-Apr-2015 04:11 pm
Tāpēc ECHR ir īstais ceļš, pa kuru iet, un aizmirst par visu valstu juridiskajām atšķirībām un vēsturiskajiem kāzusiem. Jāsaprot, ka visi cilvēki principā grib vienu un to pašu, neatkarīgi no nacionalitātes.

Un tīri praktiski ES pilsoņiem un viņu trešo valstu dzīvesbiedriem/-ēm šobrīd Anglijā ir lielākas tiesības, pateicoties ES līgumam.
8.-Apr-2015 04:14 pm
Nav jau ECHR precedenti?
8.-Apr-2015 04:25 pm
Es ar ECHR domāju simboliski, tas ir, veidu kā risināt tiesības, un ka šādi valstu tiesības vajag vēl vairāk apcirpt un dot vairāk tiesības principiem, kas izriet no mūsdienīgas izpratnes par to, kas ir labvēlīgs cilvēkiem un sabiedrībai.

Un reāli tas jau arī strādā. Nesen biju liecinieks vienam tiesas procesam par alimentiem Krievijā, un biju pārsteigts, ka tiesas to jautājumu atrisināja samērā ātri un pamatoti. Lai gan juridiski tas sākumā likās bezcerīgi, jo iepriekš bija parakstīti papīri, ka prasītājs par šo lietu nekad vairs prasību necels utt. un visi likumi bija pret. Un tā veiksme balstījās uz cilvēktiesību principa, ka bērnam ir tiesības zināt savu tēvu, un tiesa piekrita, jo Krievija ir ECHR dalībniece.
8.-Apr-2015 04:44 pm
Simboliski vai ne simboliski, bet man manas aizdomas bija pareizas, protams, ka EHCR precedents jau ir un negatīvs. ECHR nav panaceja.

http://www.menschenrechte.ac.at/uploads/media/Schalk_und_Kopf_gg_OEsterreich_Urteil_01.pdf

Cilvēktiesības ir diezgan interesanta joma, kas ir ļoti atvērta interpretācijām, jo vienas cilvēktiesības bieži vien ierobežo citas cilvēktiesības.
8.-Apr-2015 05:55 pm
Šis lēmums neko nenozīmē, jo kā jau teicu, svarīgs ir virziens, nevis atsevišķi gadījumi. Pasaule nav statiska, viss plūs un mainās. Un arī cilvēktiesības nav perfektas, bet ja salīdzina ar vēsturisko, reliģisko vai nacionālo pamatojumu, tad šobrīd tās sasit visus vienos vārtos.
This page was loaded Nov 28. 2024, 5:39 am GMT.
hackers counter system TunT counter v=0.09