 |
|
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif) iztulko
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) panacea | |
|
|
|
|
|
|
|
Es tātad aizrakstīju Terminoloģijas iestādei par savu LIDLAIKU.
Saņēmu šādu atbildi:
Labdien!
Paldies par jauna termina rosinājumu anglisma jetlag atveidei latviešu valodā. Piedāvājums lidlaiks ir labskanīgs, pareizi veidots, tomēr attiecīgais vārddarināšanas modelis izsaka citu jēdzienisko saturu. Sal.: gaidlaiks = ‘gaidīšanas laiks’, stāvlaiks = ‘stāvēšanas laiks’, līdzīgi arī: lidlaiks = ‘lidošanas laiks’.
Šoreiz runa ir par slimīgu stāvokli, ko radījusi vairāku laika joslu šķērsošana lidojuma laikā. Piedāvāju turpināt vārda meklēšanu, papildinot Jūsu priekšlikumu ar vārdiem lidtriece, lidtrieka. Slimīgu stāvokļu nosaukšanai latviešu valodā mēdz izmantot darinājumus ar -onis: dilonis, karsonis, reibonis, dzēronis, ģībonis. Diemžēl “lidonis” ir jau aizņemts nozīmē ‘tas, kas lido’, bet — varbūt lidreibonis? Interesanti uzzināt, kā izpaužas šis stāvoklis?
Domāsim vēl!
Ar cieņu —
LZA Terminoloģijas komisijas
priekšsēdētāja Valentīna Skujiņa
Tad nu labprāt gribētu dzirdēt Jūsu domas par V. Skujiņas priekšlikumiem un mož kopā kko varam saštukot. Lidreibonis un lidTRIEKA manai ausij izklausās briesmīgi :D Neļausim radīt vēl vienu Īslandi, vienosimies par kko foršu!
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ja godīgi, tad "lidlaiks" ir 10 reižu labāks par visiem ieteiktajiem variantiem. Bet pareizā doma ir kemune, ka ir pašu lidošanu tam ir maz sakara, tāpēc šajā virzienā rakties nav lielas jēgas. Pat angliski "jet" ir dinamiks vārds, kas raksturo lielu ātrumu, strauju pārmaiņu utt.
Ilgstošu lidošana (pat ja vienā laika zonā no dienvidiem uz ziemeļiem) pati par sevi rada nogurumu un veselības problēmas. Tas arī būtu "lidnogurums", bet džetlegu katrs izjūt savādāk, ne vienmēr tas ir reibonis, trieka vai drudzis, drīzāk jau nespēja aizmigt naktī un attiecīgi nogurums vai nespēja koncentrēties dienas laikā.
Man pašam šķiet, ka cilvēki šādos gadījumos runā par "laika nobīdi". Organisma iekšējais pulkstenis nesakrīt ar reālo laiku.
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
njā, kad man viņu vajadzēja, ar terminologu vienojāmies par aprakstu, iekavās norādot jetlag (ja pareizi atceros). bet nu nez, ar to aprakstīšanas metodi arī lielā mērā tiek auzās braukts, kaut tas man šķiet labāk nekā ieviest kaut kādus nepārdomātus vai vienkārši valodiski tizlus terminus. patiesībā šajā gadījumā neredzu īsti iemeslu, kāpēc nevarētu atstāt vienkārši jetlag kā ir, jo medicīnā (un šis ir medicīnas termins) principā daudz kam lieto tikai latīnisko nosaukumu, nu, tai pat latviešu valodā daudzām kaitēm nemaz nav latviskā nosaukuma. attiecīgi ja konkrētie traucējumi no sākta gala ir nodēvēta angiski (kā citas slimības latīniski) un arī citās valodās tiek lietots angliskais variants (esmu diezgan droša, ka vēlme to tulkot ir ekskluzīvs latvju pasākums), tad, manuprāt, nav vajadzības censties radīt kaut kādu citu apzīmējumu. ja turpmāko, piem., 50 gadu laikā kādam iešausies prātā kāda ģeniāla doma - and by that I mean tiešām ģeniāla, nevis kā tas ir šobrīd - tad attiecīgi arī var šito štelli nomainīt. bet šobrīd, kā redzams, neviens no mums īsti nesaprot, ko darīt ar šāda tipa terminiem, un mans ierosinājums ir attiecīgi darīt pēc iespējas mazāk. vopšēm mazāk ļaunums ir no tā, ka tiek atstāti potenciāli tulkojami svešvalodu vārdi nekā radīte kaudze nelietojamu apzīmējumu, kas ir nedabiski gan pašai valodai, gan tās lietotājiem.
kaut kā tā.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tāpat vien atstāt vārdu angliski ir diezgan stulbi. Ja man būtu jālasa latvisks teksts, kur ir vārds jetlag, tad es īsti nesaprastu, kas ar to ir domāts. Parasti netulkotas atstāj adreses, firmas utt., bet ikdienišķus sugas vārdus vienmēr cenšas iztulkot. Sliktākajā gadījumā varētu lietot kalku – džetlegs.
P.S. Un tā nav taisnība, ka tikai latvieši tulko retus vārdus. Piemēram, ja ASV kaut ko tulko spāniski, tad vēl pamatīgāk nekā latviski, ieskaitot pat ielu nosaukumus un cilvēku vārdus. Tur gan citas nianses, bet galvenā doma ir tulkot tā, lai būtu skaidrs lasītājam. Latvju lingvisti šo principu ļoti bieži neievēro.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
pirmkārt, ja tas būs joks hoteļa brošūriņā, kas piedāvā patīkami atkopties no laika zonu maiņas radītā noguruma, tad tā arī viņi tur rakstīs. bet ja tās būs aviācijas ārstu vadlīnijas, tad rakstīs to SSK piedāvāto "nomoda un miega traucējumi" (vai kā tur bija...) + iekavās jetlag. tas man šķiet visjēdzīgākais variants, par arī ir runa. tāpat kā rakstām tur, nezinu, zvīņojošo šūnu karcinoma in situ, jo vinekārši tā lieto. bet tas, redz, ir latīniski, tā drīkst, kaut nebrīnītos, ja valodas komisija aiz gara laika sāktu snaikstīties arī gar šāda tipa lietojumu.
vispār, manuprāt, vienmēr ir jādomā par to, kam tas teksts ir domāts, tad attiecīgi arī var spriest, vai tas pats jetlag der vai neder.
un par latviešiem un retiem vārdiem - es nepārmetu prasību tulkot retus vārdus, es pārmetu prasību lieki tulkot noteiktus vārdus un jaukt ārā vispārpiņemtas konstrukcijas, tādējādi pilnībā aizmirstot, piem., par attiecīgā teksta funkcionālo mērķi. vopšem jeņķiem varbūt ir pietiekams pamatojums darīt to, ko viņi dara, bet šeit pamatojums bieži ir tādiem baltiem diegiem drākelēts, ka tik turies. manuprāt, pārāk bieži visu šo centienu pamatā ir vnk bailes un neziņa, kas nu nemaz nerullē.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
vidusmēra latvietim diezin vai jelkad arī kaut ko vajadzēs zināt par šo terminu. bet par attiecīgajiem ārstiem es gan visdrīzāk nepiekritīšu, jo ja kāds jelkad kaut ko par šiem traucējumiem ir lasījis, tad tas teksts ar vislielāko iespējamību būs bijis angļu valodā, līdz ar to... :)
viens no iemesliem, kāpēc es tomēr pieturos pie viedokļa, ka labākais variants šobrīd ir apraksts + jetlag iekavās, ir tas, ka latviski tāpat nebūs nekādas informācijas tai pat netā. labi, ja mēs izbīdma un apstiprinam kaut kādu terminu, ko ikviens, izņemot tulkošanas procesā iesaistītās personas, dzird un redz pirmo reizi mūžā, tad ko cilvēks dara? ieraksta tai pat google, atrod, ka tas angliski ir jetlag un tad raksta google "jetlag" un meklē vajadzīgo info. so what's the point?
no vienas puses, tas it kā nav arguments, jo kā gan tas termins citādi varētu ieieties - jārada un jāsāk lietot. no otras puses, diezin vai šāda pieeja darbosies, nu, uztaisīt un palaist. līdz šim taču ir pietiekami uzskatāmi pierādījies, ka šādā ceļā veidojas dubulta terminoloģija. proti, viena tulkiem un redaktoriem, otra - attiecīgās jomas praktiķiem. un tā kā sāda situācija, manuprāt, ir diezgan absurda. ok, to gan visi saprot un cenšas novērst, bet viens no soļiem prom no šādas situācijas būtu nelemt par lietām, kas nav mūsu kompetencē. attiecīgi par jetlag (ak jā, es izeju no tā, ka tas ir medicīnas termins:) vnk ir jāprasa attiecīgajiem mediķiem - ko jūs lietojat un ko gribētu lietot? ja viņi saka, jetlag ir ērtāk, jo pēc tā var atrast papildus info, tad jetlag shall it be. ja viņi saka ko citu, tad attiecīgs būs risinājums. bet nu ok, tā kā šis ir relatīvi jauns termins un nezinu, vai kādu vispār reāli šai valstī maz interesē, tad attiecīgi var gadīties, ka pašiem vien mums te šādā ceļā būs jāizdomā, ko darīt. tādā gadījumā es aizvien palieku pie iepriekš teiktā, bet šis ir neliels ekskursiņš pamatojumā (nezinu gan, vai pārāk saturīgā, bet nu ok - es šodien neko nesaprotu).
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> vidusmēra latvietim diezin vai jelkad arī kaut ko vajadzēs zināt par šo terminu.
Kāpēc tu tā domā? Lidojumi uz ASV šodien jau ir ikdiena. Un 99% cilvēku, kas izjūt šo stāvokli, pie ārsta vispār negriežas. Tas nemaz nav mediķu izdomāts termins, bet drīzāk sarunvalodas vārds, tāpēc izrunas forma ir pat svarīgāka. Uzrakstot "jetlag" daudziem nebūs skaidrs, kā to pareizi izrunāt.
Un dubultā terminoloģija nav bubulis, no kā baidīties. Katrs sevi cienošs uzņēmums lieto pats savu terminoloģiju. Piemēram, Microsoft, Google vai Apple bieži lieto atšķirīgus nosaukumus vienādu priekšmetu apzīmēšanai. To reizēm pat izmanto mārketinga nolūkos. Latviešu ir mazāk, bet šur tur arī var novērot atšķirības. Tulkotāja uzdevums nav cīnīties par jaunvārdu ieviešanu, to izdarīs paši lietotāji, ja viņiem tulkojums būs saprotams.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
atvaino, un kā tas nabadziņš, nonākot ASV, paskaidros ārstam, ka viņu, redziet, ir ķērusi lidtrieka? :) loģikā tieši tāda pati.
es nesaku, ka bubulis. došu konkrētu situācijas piemēru - tulkoju vadlīnijas ārstiem. tolaik man vēl bija perfektas konsultāciju iespējas, bet par kādiem 50% terminu no saviem "darbuzraugiem" saņēmu labojumus, savukārt no sava konsulatanta komentāru "nu jā, tie laikam ir tie oficiālie termini, bet nu, tos reāli neviens nelieto". es vnk neredzu jēgu tanī, ka tulkojam tekstu, kas domāts konkrētai nozarei, bet tā vietā, lai ievērotu attiecīgās nozares praktiskos nosacījumus, braši paludinam paši savus noteikumus. nerunājot jau nemaz par to, ka gudrie onkas un tantes ne vien tērē savus, bet arī valsts resursus, darīdami pilnīgi nejēdzīgu darbu un saņemdami par to atalgojumu, bet tas jau ir cits jautājums. un šī situācija nav pielīdzināma tevis minēto brendu piemēram, nu, vismaz es šobrīd neredzu nekādu līdzību.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> atvaino, un kā tas nabadziņš, nonākot ASV, paskaidros ārstam, ka viņu, redziet, ir ķērusi lidtrieka? :) loģikā tieši tāda pati.
Nu kā vienmēr, ja pacients nepratīs angļu valodu, tad izmantos tulku, un visiem viss būs skaidrs. :)
Es saprotu tavu problēmu, bet tā ir vairāk administratīva, nevis pašas tulkošanas problēma. Oficiālie latviskie ES QRD šabloni zāļu tekstiem pat satur daudzas pareizrakstības un gramatikas kļūdas, kuras regulatori pieprasa atveidot katrā tulkojumā. Bet par laimi “oficiālie teksti” nesastāda lielāko tulkošanas jomu.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
man nav tagad laika lasīt visu garo diskusiju, bet te gribēju piebilst, ka nu Tu gan brauc auzās. es kā reizi 3 gadus to vien darīju, kā tulkoju medicīniskus tekstus - un pārsvarā tie bija teksti, kas paredzēti parastam lietotājam. līdz ar to prasība ir tāda, ka ir jātulko viss. ja preparāta/slimības u.tml. aprakstu lasīs parastais mirstīgais, tad priekš viņa viss ir jālatvisko.
jā protams, profesionāli un mācībās es lietoju zinātniskos terminus un liela daļa profesoru un kolēģu nemaz nezin oficiālos tulkojumus, bet oficiālā prasība, saskaņa ar Eiroas Zāļu aģentūru ir tāda, ka viss jātulko.
līdz ar to džetlegs nav pats par sevi saprotams vārds, tas būtu jātulko, pat ja ārsti izmantotu anglisko terminu. bez tam tas jau nav tikai ārstu vidū lietots termins - to izmanto plaši sarunvalodā, līdz ar to prasītos pēc tulkojuma.
man prātā nāk, ka piemēram profesionāli mēs sakam paratiroīdais dziedzeris, kas nāk no latīņu/angļu valodas. latviski pareizi savukārt ir epitēlijķermeņīši, par kuriem normālam farmakologam pirmā dzirdēšana :)))
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
Iepriekšējais Nākamais 
