 |
 |
klusais_okeans | |
 |
 |
 |
 |
domāju, kāpēc uz dažām izstādītēm nu ļoti negribas iet un skatīties, lai gan tematiski un profesionāli interesanti uzstādījumi un izpildījumi, un saprotu, ka pārlieku ārišķības sevis pašreprezentācijā man automātiski rada neuzticēšanos, tādā instinktīvā līmenī, kuram neko nevaru padarīt. Kas nav baigi labi, jo tie ir tikai aizspriedumi un arī pozerīši var darīt labas un dziļas lietas (protams, mākslai nav jābūt dziļai, man pašai trešs vienmēr būs mīļāks, bet aktīvs selfpromoušens virspusējību kaut kā reljefāk izceļ, vai ne).
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |



 |
neraate | |
 |
 |
 |
 |
es te drusku pasitīšu sev uz pleca. šorīt izgulējos, pamāju vecākajam pa logu, ar sīkām iestādījām no kaimiņiem nākušu sukulentu (tādu kā plakanu alveju ar spicumiem lapu malās) kaimiņu atdotā kaktusu un ko zemītē, visu novācām (kāds, protams, paslīdēja uz otra cītīgi mazgātās grīdas), saticīgi izkasījāmies no mājām, pavisam drusciņ nokavējām vizītes sākumu, bet psiholoģei izdevās visu izdarīt, vēl vienu reizi vairs nevajag, dabūju ieteikumus, būs papīrs, mājās kko iekodām, izmazgāju iekrājušos dvieļu kravu, ar varītēm saģērbu sīkas bd teātrim, Drāma bija gan mājās gan visu ceļu uz bd ejot, aizskrēju uz baseinu pakaļ vecākajam, izkāru viņa baseina lietas, sagriezu bumbieru, uzbliezu atliktās sūtīšanas e-pastu, pasūtīju vienas zāles un kopā ar no rīta puses izspiesto zvanu un pierakstu pie ģ.ā., ar visu savu iekšējo aaaa-nevaru esmu varējusi to, kas 'obligāti', šo to no 'vēlams' un vēl trīs no pieciem ļoti vajadzīgajiem noskaidro-sazvani-pieraksti-precizē
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
|
 |
|
 |