the rise of digital people: https://x.com/HashemGhaili/status/1925616536791760987

saņēmos, biju uz zobu higiēnu. tas, protams, bija briesmīgi, bet vismazāk briesmīgi no visām reizēm, tā kā iešu pie tās dāmas atkal. man pat ir starpzobu telpa tur, kur tai jābūt! dažās vietās, protams, nevis visur. vizītes sākumā 'sen neesat bijusi? jutīgi zobi?' un tas arī bija viss līdz beigām, kur sāka taisnoties, ka visu nevar un tur kur ir dzeltens tas ir nodilums, nevis aplikums. tik forši, ka nebija jādomā kā atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem un visu laiku smaganas atsāpināja ar gēlu, es, protams, ar degunu jutu, ka asiņo, bet bija loti mierīgi. un tikai 80, kas laikam jau šobrīd ir gandrīz lētucis

un vispār ja vajag skaistus traukus ļoti iesaku iečekot Pepco. gan ikdienai, gan terasei, gan piknikiem. man nav vakances, bet garāmejot vienmēr papriecājos

a aptieka iz zelta bedre! bankrots, protams, bet tur ir visādi baigi labie plāksteri. polsterīši ar caurumu varžacīm, polsterīši ar caurumu+salicilskābes disku pretkārpu apstrādei (turoties it kā 48h, bet nu diennakti toč), silikona plāksteri-polsteri tulznām. ja vēl es atrastu kur Rīgās normālos veikalos (aizej ar vajadzību, iznāc ar štruntu) dabūt silikona paliktņus papēžiem un pēdām vispār būtu labi. a tā šodien zvanīju mammai lai nopērk mazpilsētā un paņem uz Jelgavu, kur tikāmies uz suņa vizīti pie acu ārsta :D

ja es visu šito sagādātu arī sev pie vajadzības (ne tikai 3+), vispār dzīvei būtu cita garša un kvalitāte. man gan sen nav bijis patiesu ciešanu smuku, bet neērtu apavu dēļ, tas posms ir noiets, nu sākušās vecuma kaites :D

Klausies brown acid kuro tur tripu - pionieru mūzika no 60/70to mijas. https://www.youtube.com/watch?v=hYRLt42Qkj4
Bez šīs ir vēl vairākas tematiskās kompilācijas, sakompilējis tas pats cilvēks.

Naktī dažas stundas lija.
Rīts saulains un skaists.
Tagad pēcpusdienā nogāza ar pērkonu un zibeni.
Atkal ir mierīgs laiks.
Dārzā jau neielīdīs vairs, bet saldētavu gan var "pārcelt".

Tags: daba, darzs, pavasaris

Hard work pays - kopš februāra katru nedēļu dzerot Boncel, esmu uzkačājusi D vitamīnu no 14 līdz 30. Tā ir norma, gan pati zemāka, bet joprojām!

Man ir patīkami, ka Latvija zaudēja Austrijai hoķī, jo tas ir labs pamošanās zvans. Jāsaprot, ka šo sagrāvi 5:1 latviešu komanda piedzīvoja spēlē ar komandu, kas 21 gadu nav piedalījusies čempionātos. Savukārt mēs vēl tikko ieguvām BRONZU! Patīkami, jo tiem vecajiem večiem sen jau bija jābeidz spēlēt hokejs un jālaiž vietā jaunie, enerģiskie. Latvijai sliktākais vairākums no visām komandām? Džeki nevar vairs fiziski pavilkt slodzi, jo pēc trīsdesmit-ciktur gadu vecuma ķermenis sāk niķoties. "Mēs paši atvedām sev piecus golus, jo domājām, ka varam izdarīt vairāk nekā spējam. Pretinieks par to sodīja." - Ābola vārdi pēc spēles labi iezīmē fiziskā vecuma izraisītu nespēju. Smadzenes skrien uz priekšu, bet ķermenis netiek līdzi.

viens posms nu ir noslēdzies. vispār tas bija diezgan traki, šodien svīzdama centos samenedžēt to, kas visu laiku nebija iespējams. galva kūp, bet diži gudrāka neesmu palikusi :D jāatrod sīkām zobārsts par kvotām, pašai piektdien zobu higiēna, ģ.ā. un bērnai pēdējā vijoles nodarbība. bet kaut kas tur ir par daudz, būtu jāatceļ, nejaudāšu. jau tā nereāls brīnums ir tas, ka savā trakajā ikdienā ar praksi un intensīvo mācīšanos neko nopietnu nesalaidu grīstē. par mata tiesu izspruku no nelaimes, jo aizmirsu kad bērnam instrumenta eksāmens, nesapratu sms no skolotāja un tā arī viņš neaizgāja ne uz vienu mēģinājumu ar koncertmeistari (nopūta, žests), bet izpeldējām, eksāmenu nenokavēja un nolika. instrumenta spēlē gada atzīme 8, solfedžo 9, klavierēs 7. esmu ar Dievu uz pusēm paspējusi uz visiem koncertiem (pat uz to, uz ko no citas pilsētas pa taisno, jo Bija Ģēlas citā pilsētā). vīram gan jau dibens kantains no visām vecāku sapulcēm un dirnēšanas mašīnā pie mūzikas skolas gaidot, bet nu vismaz piereģistrējās bibliotēkā un tagad stiepj mājās visādas interesantas grāmatas. nu tur par diplomātisko dienestu Ķīnā, alpīnistu ekspedīcijām Pamirā u.t.t. šodien pēkšņi atklāju, ka vecākajam nākamajā nedēļā vēl būs klases ekskursija. vakar braucu uz Laimu lai palīdzētu no ekskursijas atvest ar sabiedrisko, bet paveicās un lielākajai daļai atbrauca pakaļ un no manām kašķējās tikai viena. neesot ēdusi launagu, negribot ne banānu ne kas nu tur vēl bija kārbiņā un trolejbusā arī par uzjautrinājumu dažiem bezbērnu čaļiem ne gribēja sēdēt, ne nesēdēt. visu ceļu 40+ minūtes.
pagājušajā nedēļā biju nost no trases, sākumā domāju vēdera vīruss, bet gan jau atkal vecā labā draudzene neirālā diareja. esmu atbrīvojusi māju no neliela daudzuma derīgu štruntu, bet nezinu kad saņemšos aizbraukt ar maisiem uz sieviešu patversmi un HM pārstrādes kastēm. vēl vajadzētu diplomdarbam gan ko vairāk par kuslu lasīšanu un padarboties praktiski, bet nu redzēs kā nākamajā nedēļā sanāks. visu laiku vajā sajīuta, ka esmu aizmirsusi ko Ļoti Svarīgu. šitā mentālā grāmatvedība samenedžēt vizītes, laika, naudas plūsmu un salāgot ar datumiem un obligāto ikdienu ir drusku Kaut Kas.