22.5.12 22:55 - par vecāku spoguļiem - mums. otrais uzmetums
balstoties uz savu 7+ gadu pieredzi, es varu apliecināt, ka bērni atdarina savus vecākus. atdarina visu pēc kārtas - izteicienus, kustības, viedus kā reaģē uz situāciju, kā tiek galā ar kko nepatīkamu. bērns to dara, lai vispār kko iemācītos, vecāks ir paraugs, veiksmīgi darbojošs eksemplārs no kura noskatīties, lai pašam sanāktu.
pagaidām man ir tikai 7+ gadu pieredze, mans lielais tagad sper pirmos pastāvīgos soļus un nu novēro arī skolotāju, klasesbiedrus, paziņas un cilvēkus uz ielas. izvērtē kas ir labs un kas ir slikts, kurš modelis ir paturams lietošanai.
attiecīgi es uzskatu, ka rīcības modelis no vecākiem tiek pārņemts līdz zināmam vecumam. to ietekmē protams dažādi aspekti, piemēram, cik bieži kopā pavada laiku un kā. ja ar vecākiem labas attiecības bijušas, tad iespējams tie tiek novēroti ilgāk un bērns pārņem vairāk. ja attiecības bijušaas ne tik labas, tad pieņemu, ka "veiksmīgi darbojošos paraugu" meklē ārpus ģimenes. gadījumā, ja neatrod citu paraugu un viss ir slikti, tad pieņemu, ka mēģinājums izbēgt savu vecāku kļūdām ir taisnākai ceļš kā tās pieļaut pašam.
katrā ziņā es ļoti bieži esmu sevi pieķērusi attiecbā uz bērniem rīkojamies tieši tāpat kā mana mamma. parasti tas notiek, kad esmu nokaitināta. tikai pēc tam atskārstu, ka atkal vecais rīcības algoritms mani bija pārņēmis. tāpēc cenšos savaldīties un esmu izstrādājusi metodi skaitīt līdz 3 (līdz 10 nestrādā, jo tad bērni sen jau aizmirsuši kas bija tēma).
vēl kāds interesants fakts - S negaršo pankūkas! mūsmājās pankūkām bija vai nu brīvdienu garša vai arī opa ciemošanās smeķis. pankūku cepšana vienmēr kā mazi svētki. tagad atpakaļ skatoties es pat nesaprotu par ko mēs tā priecājāmies... varbūt tāpēc, ka reti? es savējiem arī reti cepu. un rādu kā opis man mācīja pankūkas gaisā apmest. mani abi mazie ēd pilnām mutēm līdz plīst pušu. atnāk S un saviebjas. kur vakariņas? viņa opis vispār neko neesot cepis, bet oma tikai karbonādes.
22.5.12 22:08 - par vecāku spoguļiem - mums. pirmais uzmetums
mans tēvs apgalvo, ka es reizēm uzvedos gluži kā mamma. es pati tā nedomāju.
nu jau kādu laiku atpakaļ pārsteigta atklāju, ka esmu noprecējusi tāda paša tipa vīrieti kā tēti - nepīpējošu, nedzerošu, nedejojošu uz ģimenes mieru un laimi koncentrētu. vienīgi manam tētim patīk kko organizēt, izdomāt - par spīti nedzeršanai sabiedrisks. toties S ir praktiķis, kurš neprot virpināt small talk un no lielākas burzmas izvairās, ja vien tas nav masu maratonskrējiens vai arī planieristu sacenes.