Ilse Kahrklis

Jaunākais

20.2.20 08:12

vakarvakarā pēc divu nedēļu prombūtnes atgriezos mājās. vispirms vieni kursi Berlīnē, tad aizlidoju pie māsām uz Rīgu un tad otri kursi Berlīnē.

ar māsām bija forši. ar brāļiem arī.

vakarvakarā S sagaidīja mani stacijā, atveda mājās, bet sīkie jau gulēja.
šorīt mans lielais gandrīz 15gadnieks pirmais pamodās un ielīda pie manis gultā samīļoties un parunāties. uz skolu skrienot trīsreizes atgādināja, ka būs jau vienos mājās un lai es arī viņam pusdienas uztaisu. S saka, ka viņam pietrūkst, lai par viņu parūpējas. S lieliski tiek galā ar visu manas prombūtnes laikā, bet viņam trūkst tā latviešu (latgaļu gēna), kurš mums palīdz apvienot situ ēdienu ar rūpēm par otra labsajūtu un māju sajūtu.

13gadniece arī atnāca uz guļamistabu, bet viņa neprot pieprasīt mīļumu, viņa nāk ar sūdzībām. esot auksti, vajagot džemperi. kādu no maniem džemperiem. ha! es emu tik liela kā 3 viņas. bet iedevu to, ko mēs kopā nopirkām un kas tomēr man neizskatās. viņai ļoti piestāv.

sīkais kā ūdenszāle. sākumā mani ne nu gluži ignorēja, bet viņai savas lietas. tad lipa klāt, tad atkal nē un beigās pie durvīm nespēja vien atvadīties.

tas viss 40 minūtēs. tagad bērni prom un es tā prātoju, varbūt ka vajag trešo atkalredzēšanās seksu...

20.2.20 08:12

es jau 1,5-2 gadus kā nedzeru kafiju. uz kursiem kā īsta zāļu sieviņa ceļoju ar savām tējām. mana iecienītākā ir ingvera-kurkumas. ļoti žiperīgi iedarbojas.
jaunums ir, ka kopš novembra es atkal sevi kustinu (nu tā kā sports) un pavisam jauns ir tas, ka kopš pāris nedēļām es slēdzos vakaros ārā. atnāku no darba, apsēžos uz dīvāna, aiztaisu acis un kas atkal attaisu acis vaļā ir jau pusnakts. vienīgais, kas palīdz nepazaudēt filmu ir kafija.....

es laikam atkal rakstu

19.2.20 16:28

joprojām viss notiek.
atkal pūš pārmaiņu vējš un sauc mani.
atlaisties un palaisties vējam līdzi.

es vairs nemāku rakstīt.
vairs arī neprasās.
visi burti izrakstīti.

4.6.17 16:45

* cik labi, ka es drusku krieviski saprotu, un cik labi, ka ir tādi krievi, kas grāmatas pirātiski pavairo. 90 eiras nožmiedzos.

* nosvinējām Annas dz.d. ar viņas draugiem. fun fact: kad vecākiem bija jāsavāc sīkie neviens negāja prom, rezultātā paredzēto 3h vietā ballīte ieilga uz 6h. daži tēti sapīka, jo mums nebija alus. bet mēs taču domājām viņi savāks sīkos un ies prom!

8.5.17 13:38 - dzīvoklis

rudenī būs 10 gadi kopš mēs dzīvojam šajos 67m2.
apauguši ar mantām nenormāli. skatos vecas bildes un brīnos, ka tur sienu vēl varēja redzēt - ne skapju, ne plauktu, ne krāmu.
jau pus gadu es esmu apņēmusies veikt izmēšanas pasākumu.
šodien nopirku maisus.
sākšu rīt.
.... vai parīt


bet beidzot, beidzot esam atvēzējušies lielākam dzīvoklim. kurš visādi nebūs ideāls mums, bet iespējams ir vienīgais kaut cik pieņemamais risinājums mūsu 5galvīgajai ģimenei. metru kvadrāti būs vairāk, bet tā reāli tikai viena istaba nāk klāt. pēdējā uzmetumā arhitekte gan saglabāja apakšstāva istabiņu. bet tik tālu no visiem citiem negribu, lai kāds dzīvo. būs birojs. redzēs kā tas viss vēl noorganizēsies. bet es sāku jau redzēt vietu tajās sienās mums. it sevišķi kopš iezīmēja mazo wc blakus virtuvei. jā, uz viesistabas rēķina, bet tie trakie rīti mums bez 2 wc vispār vairs nav iedomājami. mana galvenā rūpe visā šajā pasākumā ir lai notikumu plūsma ir maksimāli funkcionāli plūstoša. lai nekas nestāv ceļā un viss ir salikts pa plauktiņiem. lai no rītiem viss tā uz leju kā ūdens rit.
un visu gribu baltu.
mēs paši esam akcenti.
Tags:

6.5.17 17:46

- mana sirsniņa, mana sirsniņa (spiežam viena otru, mīļojam)
...
- tu zini, ka tev ir sirsniņa?
- jā!
- parādīsi man, kur?
- te! (un rāda uz bikšu spiedpogu sirsniņas formā :))))
Tags:

6.5.17 10:26 - p0rno & laime

vakar skatījos visādus TED video par mentālo spēku un kaut kad nokļuvu līdz koučerei, kura palīdz vecākiem krīzes situācijās ar viņu bērniem.
viņa stāstīja, ka tad kad pirmo reizi 14gadīga meitene viņai izstāstīja, ka ballītē iepazinusi puiku, kuram nav ļāvusi sevi noskūpstīt, bet tā vietā tikai uztaisījusi minetu, viņa esot bijusi šokēta. viņa esot cerējusi, ka tas ir izņēmums.

bet nav.

viņas pieredze liecina, ka mineti esot standarta lieta jau 12 gadus veciem bērniem.
no kurienes viņiem tāda aizraušanās? no viegli pieejama porno. kopš katram ir telefons ar interneta pieeju, katram ir pieejams porno. viņi to skatās un pieņem, ka tas ir tas, ko vecāki dara un kaunās par to runāt.

Kādu laiku atpakaļ es caur profesionālo tīklu iepazinu Cindy Gallop un noskatījos viņas TED runu par 20 gadīgajiem vīriešiem un viņu pieņēmumu, ka porno=sex. Bet tas bija par 20gadīgiem. Cita lieta, ja porno skatīšanās ir standarta lieta 12 gadīgiem.

Mani gan tā viegli nevar pārsteigt. Man vajag datus. Un tūlīt. Tāpēc protams šorīt smērējot brokastu maizītes es pajautāju saviem 10 un 12 gadus vecajiem bērniem, vai viņi zin, kas ir porno.
10: nē. kas tas ir?
12: ......... (ļoti klusi) jā

es iekšā drusku nomiru.

mans mazais saulesstariņš zin, kas ir porno!!!!!!!!!!!

ārēji es protams reaģēju ļoti vēsi ... khm khm ... nu labi, nevēsi, izmantoju vecāka veto tiesības sarunai zem 4 acīm. par laimi mēs saprotamies patiešām labi un saruna bija ļoti normāla. par to, ka porno nav sex. atkārtojām arī, ka sex ir labs un vajadzīgs starp diviem cilvēkiem, kas mīl viens otru.

kāpēc es par to visu rakstu?

pēdējo gadu mani nodarbina doma, kā iemācīt maniem bērniem pašu svarīgāko dzīvē - būt laimīgiem?
kas piederas pie būšanas laimīgam, kā to apjaust un kā iemācīties ticēt savai iekšējai balsij? visi svarīgie jautājumi, kas ikdienā aizslīd fonā un bieži vien tur arī paliek.

es zinu, ka es un manas idejas nav populāras. es apzinos, ka tas, ka manu uzskatu dēļ, piemēram: "bērnam nav vajadzīgs telefons", manam dēlam dzīve skolā kļūst grūtāka. mēs daudz par to runājam. kāpēc mēs rīkojamies tā kā mēs rīkojamies. un par to, ka sekojot citiem mēs nekļūstam laimīgāki. līdz vakardienai es gan nebiju aizdomājusies līdz porno, ka tā varētu būt aktuāla tēma maniem bērniem.

nav jāgaida 40tā dzimšanas diena, lai atrastu sevi un to, kas dara laimīgu. Es gribu būt laimīga tagad un šeit un es gribu, lai mani bērni ir laimīgi no brīža, kad sevi apzinas. būt savādākam/nedarīt to, ko dara cool kids, nav kauns.

atgriežoties pie porno un laimes - ir pierādīts, ka porno nedara laimīgu. zinātniekiem gan sākumā trūkusi pētījuma grupa 20-30 gadu veci vīrieši, kas neskatās porno. jo pilnīgi visi skatās! Džozefs Gordons-Levits kā īsts trendsetters uzņēma pat filmu par porno skatīšanos. kā lauzt apburto loku? Ir tikai viens efektīvs veids: ja Tev ir bērns, tad saņemies un parunā ar viņu par seksu. tad kad viņš/viņa par to jautā, tad kad ir 10-12gadu vecumā, kad šī tēma aktualizējas skolā un ar draugiem. 4. klasi beidzot mūsu pamatskolā tiek organizēta dzimumaudzināšanas stunda, kurā tiek stāstīts, ka meitenēm ir mēnešreizes un kā notiek sekss. Tiek iedota arī grāmatiņa, kurā paskaidrots, kas ir kas un kā darbojas. Piemēram, ka penim ir 3 briešanas ķermeņi (ceru, ka tulkoju pareizi, jo man ko tādu skolā nemācīja :D). Mana mīļā 10gadīgā pēc šīs nodarbības bija viegli traumēta. Visvairāk viņu uztrauca menustrāciju trauciņa demonstrācija, kā arī plīša lācīša un bulciņas izmantošana, lai vizualizētu procesus. Raudot teica, ka nekad vairs neēdīs bulciņas. Nomierinot un visu mierīgi izrunājot ieviesām skaidrību un bulciņas joprojām tiek ēstas.

mana mamma bija skolotāja. Skolotāja, kas strādāja ar sirdi. Manam lielajam bērnam ir latīņu valodas skolotāja, kas māca ar sirdi. Bet tajā pašā laikā es zinu, ka skola ir iestāde, kurai jāievēro priekšraksti un normas, jāizpilda plāni. Atstāt skolas pārziņā, ka tā iemācīs maniem bērniem svarīgās lietas dzīvē, ir bezatbildīgi.
Tags:

30.1.17 16:27

Gribu kādus našķus vakariņām. Kaut ko, ko ar rokām var ēst varbūt?
Ir kādas idejas?

29.12.16 11:11 - coming home

Nu jau kādu laiku man ir mērķis saprast, kas es esmu un ko es varu.
It kā triviāls lieta, bet es izaicinu ikkatru, kas tā domā, bez apdomāšanās atbildēt pašam uz šo jautājumu.

Lai vai kā, man pamazām atbilde ir rokās. Jā, tas nav nekas jauns, atslēga ir to visu apzināties un pieņemt. Es spēju paveikt to, ko ieceru, un es spēju motivēt un iedvesmot citus. Turklāt man ir mega daudz enerģijas, lai to darītu.

Firmas nosaukums man jau ir, internets ir reģistrēts, produkti iegūst konkrētākas aprises, plāni kaļas. Viss notiek un viss notiek labi. Nesaprotu kāpēc visi citi sūdzas par 2016. Man tas ir bijis kolosāli labs gads.

29.11.16 00:23

* shovakar bija KOLOSAALS tematiskais pasaakums. viens no maniem pirmajiem pienjemtajiem darbiniekiem kvalitatiivu fiidbeku beidzot iedeva. sajutos nenormaali labi. vismaz kaut ko jeedziigu esmu shajaa dziivee izdariijusi (neskaitot protams gjimeni). gandariijums.

* visi miiljie labie zveerulji - turiet iikshkjus, lai mums nospiid tas dziivoklis, par kuru mees caur pazinju pazinjaam uzzinaajaam un kursh vareetu buut beidzot muusu jaunaas maajas.

24.11.16 15:40

* rīt braucam divatā uz Antwerpeni (traka prieka deja)
* šodien laikam taču vešene nokārās...

24.11.16 14:59 - tulkoshana

vai kaads var man paartulkot latviski "trustworthiness" ?

21.11.16 14:28 - vārds. turpinājums

elate
quality uplift
conundrum
riddle
quality riddle
pear
pumpkin
atbilde
cogitare
corvus
Tags:

21.11.16 10:43 - vārda meklējumi

es šobrīd intensīvi meklēju vārdu savam nākošajam projektam - firmai, kuras profils būs saistīts ar:
software quality, testing, digital transformation, training, couching, team training, conference organisation

Negribu firmas nosaukumā likt savu vārdu, jo negribu to kā viena aktiera teātri. nākotnes plānā ir noteikti radīt darba vietas citiem.

Nosaukumam jābūt pozitīvam, jārosina sajūta par izaugsmi (ja nestrādā esošās metodes, tad jāpielāgojas un jāmeklē citas) un mērķu sasniegšanu (ne tikai plikas konsultācijas, bet reāli, lai ir taustāmi rezultāti).

pašreizējie varianti:

1) Quality Power
2) Qn (n ir pakāpe, logo vienkārši, bet izrunāt un uzrakstīt nevisai :/)
3) DoQ
4) QDo
5) test2transform
6) teconq
7) soteqn
8) aimQ
9) Qdeliver

komentāri, kritika, idejas - vienmēr laipni gaidītas!
Tags:

21.11.16 09:06 - kopsavilkums

jau līdz pusei uzrakstīju detalizētu gada kopsavilkumu ar visiem saviem panākumiem un sasodītā taustiņu kombinācija visu izdzēsa!!!!!!!!
es šokā!

tāpēc īsi vēlreiz:
- meet-up
- konferences
- vienā jau norunāju, otrā būs pēc 2 ned.
- mentorēšana
- praktikanti/skolēni
- bezpeļņas organizācijas
- kontakti
- iekšējās konsultācijas
- konferences organizēšana (publiskais paziņojums aiznākamnedēļ)

īpaši:
* cilvēki man apkārt
* iepazinu lūguma spēku.

ļaudis, tekstā "lūdz un Tev tiks dots" ir apslēpta dziļa jēga. Vispirms ir jānoformulē, ko īsti grib/vajag, un ja pēc tam palūdz kādam, kas to jau darījis palīdzību, tā tiek sniegta. Nu vismaz man netika atteikts ne reizi.

24.4.16 01:26

Es vakar biju darba izbraukumā ar nakšņošanu. Stefanam šorīt skrējiens, Līnai sacensības. Tad nu lūdzām omu paņemt Maksi un Annu.

Šodien pa vienam radāmies mājās. Kā beidzamajiem Stefans aizbrauca pēc M&A.

Anna ienāk pa durvīm un uzreiz meklē mani. Samīļojamies. Palīdzu novilkt jaku, skrienam čurāt, krāmējam galdu. Nu sīkumi.

Pēkšņi viņa sāk lēkāt man apkārt un beigās apskauj manu kāju un nelaiž mani vaļā. Paskatos lejā, bērns tāds saviļņots un emocionāls. Nolieku visu malā un pietupjos. Anna apķeras man ap kaklu un saka: "mammu, es tevi ļoti mīlu!" man asaru pilnas acis, mana mazulīte! Spiežu klāt, ņurcu un nesaprotu, kā viņa tādu teikumu varēja pateikt. Visi pārējie ir turpat un vienkārši noskatās mūsos. Kad emocijas drusku norimjas un atsāku spēt runāt, tad izsaku savas bažas skaļi. Anna taču nerunā un ja runā, tad latviski tā divvārdīgi, bet te pēkšņi tāds garš teikums. Un vāciski viņa neko tādu nesaka. Kur viņa to iemācījās?

Līna paskatās savām gudrajām acīm manī un saka : no tevis, mammu.

Tad man uznāca riktīgs raudiens. Jo ja vēl par Annu un viņas sapratni var šaubīties, tad par Līnas ne.

Es laikam atkal nebiju novērtējusi savus bērnus un pati sevi.

Un Anna laikam vairs nav tik maza.
Tags:

29.3.16 23:28

IRRRRR!!!11
Esmu ielūgta uz konferenci kā runātāja!
Yes!

Un vēl darbā runāšu un grupā runāšu un dev'u grupā arī runāšu.
Un kanu vārtiņu tiesneša pārbaudi arī nokārtoju un ar Stefanu šodien noslēdzām Bausparvertrag.
Āāā - neatpazīstu pati savu dzīvi - viss tik garšīgs! Beidzot smagā darba augļi ienākas. Nenormāls kaifs.

2.2.16 23:20

kaut kāda fantastika
visas bumbas joprojām gaisā. ja man šitas joks izdosies, tad es nezinu ko izdarīšu. aizliegšu sev jebkad par sevi izteikties noniecinoši, negatīvi.
Es varu! es patiešām varu. ja tas, cik tālu es šodien esmu tikusi, paliks kā vistālākais punkts, arī tad būs forši. viss pārējais ir vienkārši nenormāli kruta. man sanāk, man sanāk, man sanāk! tā nav nekāda tukšu salmu kulšana.
neeeenormāls kaifs.

atkāpe: un par vīru arī milzu lepnums - viņš-mūžīgais pasīvais spēra soli atklātības virzienā saucot lietas īstajos vārdos. esmu pārliecināta, ka neviens no viņa to negaidīja un tāpēc pārsteigums ir vēl jo lielāks. viss būs labi. galvenais ir būt uzticīgam pašam sev.

2.2.16 01:41

* Maksis no slēpošanas nometnes atbrauca laimīgs un pārnesa mājās 2 citronus un vēl kaut ko, ko es aizmirsu. mani pārsteidza viņa gandarījums par guvumu.
* leilajiem pirms gulētiešanas stāstīju pasaku, balsītu uz savas dzīves notikumiem (M ļoti kaifo par šito) un abi divi neticēja, ka es esmu strādājusi par skolotāju. es gan aŗī pati vairs neticu. tas bija tik sen. kaut kāda iepriekšējā dzīve. pasaka.
* Annis ir mega atdarinātājs. reizēm acīs ielec, ka tā, ko viņa atdarina, esmu es. un tad man pārsteigums vai tiešām es tik un tā. viens no A biežākajiem teicieniem: es pakatīšos. un tad vēl: tikai vienu, ja? Tikai vienu saku es, jo viņa ir nenormāla saldummīle. mazais gan ir iemācījusies jau manipulēt ar smaidiem un šķelmjiem.
* Stefans šonedēļ ir Tokijā
* Līna peldēšanā ieguva sudraba pakāpi. Maksim varētu no bronzas arī uz sudrabu paaugstināt.
* es gribu kaut kādīgi panākt, ka mazāk strādāju, vairāk nopelnu un vairāk laika pavadu ar savu kolosālo ģimeni. āmen.

2.2.16 01:29

baigi interesants laiks man šobrīd - es žonglēju, man sanāk, esmu kaifā, eku man sanāk! un ņemu tik bumbas klāt. joprojām sanāk! vēl lielāks kaifs, atkal bumbas klāt. tagad man ir jau tāda diezgan advancēta žonglēšana un nāk sapratne, ka bumbas nolikt nost un atpūtināt kaklu nav iespējams. vāveres ritenis nu dzen pašu vāveri uz priekšu. maza panika it kā, bet patiesībā jau patīk un ko es daru? jā, ņemu bumbas klāt... ja jau, tad jau! un ja kritīs, tad lai krīt 20 nevis 14.
kurp tas mani aizvedīs...?

man liekas, ka mana biznesa ideja ir ļoti dzīvotspējīga.
gribētā partnere raustas. jā viņa piekrīt, ka tas varētu nostrādāt, bet viņa neesot vēl gatava. kad jautāju, kad būs gatava - nav atbildes.
es nesaprotu no kā jāraustās, jo mēs taču neiesim prom no darba, tikai samazināsim slodzi sākumā, bet nu jā, es ar savu ierobežoto fantāziju.
viņu piespiest es nevaru :D bet jo vairāk es runāju, jo vairāk es zinu, ka šī ir patiešām tā lieta, ko es gribu īstenot. un cik ļoti dzīvotspējīgi viss tas būtu.
jā es varu to arī viena paveikt, tikai tas būs grūtāk un smagāk, bet es tik ļoti vēlos, lai kaut kas man notiktos vieglāk.
nu tā kā Stefanam, kuram atnāk uz visu noliek uz paplātes, reizēm pat mutē iestumj, atliek tikai sakošļāt un norīt.
lūdzu visi mazie dieveļi - palīdziet man, lai lietas pašķetinās pašas no sevi uz priekšu!

lokālajā grupā viss notiek, cilvēki nāk, cilvēkiem ir interesanti un es pamazām iekaroju darītājas slavu plašākā lokā.
nenormāls gandarījums. bail, ka es pārspīlēšu ar savu kaifu.
stay focused!

pašreizējā darbā - šefene apstiprināja man angļu valodas kursus - jeij! un apmaksās marta konferencei ceļu - jeij! jeij! bet ir kaudze citu lietu(darba saturs), kur viņa stāv kā mūris un bojā vēlmi iet uz darbu. es atkal un atkal jautāju, kā tik lielā firmā kā mūsējā var būt tik lieli baltie plankumi. kā tas ir iespējams, ka neviens pirms manis nav tos pamanījis. kā tas ir iespējams, ka arī tad, kad es norādu, cilvēki izliekas tos joprojām neredzam? lai piespiestu sevi iet uz darbu un atkal un atkal skatīt to bezjēdzību, sev stāstu, ka jāsavāc maksimāli daudz bonusu/labumu sev un tad piemērotā brīdī jātinas prom. man gan ir ētiskas dabas problēmas to patiešām izveikt, jo lai cik ļoti es nepriecātos par bonusiem, es nevaru piespiest savu vēderu nerauties čokurā, kad pamanu kārtējo baltā laukuma pavedienu.

upd. saglabāju ierakstu un ieraudzīju, ka iepriekšējais bija par līdzekļu neieguldīšanu manā tālākizglītībā. tas joprojām it kā spēkā tāpēc es biju mega pārsteigta, ka paziņoja par otras konferences ceļa apmaksu. tāds riktīgs WTF?! kur jēga? kur profits? man liekas, ka tieši tālākizglītībai ir nodokļu atlaides ne jau lidmašīnu biļetēm. bet nu muti ciet, smaidīt un teikt paldies. gan jau viņi zin, ko viņi dara.
Tags:
Powered by Sviesta Ciba