Ilse Kahrklis

Jaunākais

6.5.17 10:26 - p0rno & laime

vakar skatījos visādus TED video par mentālo spēku un kaut kad nokļuvu līdz koučerei, kura palīdz vecākiem krīzes situācijās ar viņu bērniem.
viņa stāstīja, ka tad kad pirmo reizi 14gadīga meitene viņai izstāstīja, ka ballītē iepazinusi puiku, kuram nav ļāvusi sevi noskūpstīt, bet tā vietā tikai uztaisījusi minetu, viņa esot bijusi šokēta. viņa esot cerējusi, ka tas ir izņēmums.

bet nav.

viņas pieredze liecina, ka mineti esot standarta lieta jau 12 gadus veciem bērniem.
no kurienes viņiem tāda aizraušanās? no viegli pieejama porno. kopš katram ir telefons ar interneta pieeju, katram ir pieejams porno. viņi to skatās un pieņem, ka tas ir tas, ko vecāki dara un kaunās par to runāt.

Kādu laiku atpakaļ es caur profesionālo tīklu iepazinu Cindy Gallop un noskatījos viņas TED runu par 20 gadīgajiem vīriešiem un viņu pieņēmumu, ka porno=sex. Bet tas bija par 20gadīgiem. Cita lieta, ja porno skatīšanās ir standarta lieta 12 gadīgiem.

Mani gan tā viegli nevar pārsteigt. Man vajag datus. Un tūlīt. Tāpēc protams šorīt smērējot brokastu maizītes es pajautāju saviem 10 un 12 gadus vecajiem bērniem, vai viņi zin, kas ir porno.
10: nē. kas tas ir?
12: ......... (ļoti klusi) jā

es iekšā drusku nomiru.

mans mazais saulesstariņš zin, kas ir porno!!!!!!!!!!!

ārēji es protams reaģēju ļoti vēsi ... khm khm ... nu labi, nevēsi, izmantoju vecāka veto tiesības sarunai zem 4 acīm. par laimi mēs saprotamies patiešām labi un saruna bija ļoti normāla. par to, ka porno nav sex. atkārtojām arī, ka sex ir labs un vajadzīgs starp diviem cilvēkiem, kas mīl viens otru.

kāpēc es par to visu rakstu?

pēdējo gadu mani nodarbina doma, kā iemācīt maniem bērniem pašu svarīgāko dzīvē - būt laimīgiem?
kas piederas pie būšanas laimīgam, kā to apjaust un kā iemācīties ticēt savai iekšējai balsij? visi svarīgie jautājumi, kas ikdienā aizslīd fonā un bieži vien tur arī paliek.

es zinu, ka es un manas idejas nav populāras. es apzinos, ka tas, ka manu uzskatu dēļ, piemēram: "bērnam nav vajadzīgs telefons", manam dēlam dzīve skolā kļūst grūtāka. mēs daudz par to runājam. kāpēc mēs rīkojamies tā kā mēs rīkojamies. un par to, ka sekojot citiem mēs nekļūstam laimīgāki. līdz vakardienai es gan nebiju aizdomājusies līdz porno, ka tā varētu būt aktuāla tēma maniem bērniem.

nav jāgaida 40tā dzimšanas diena, lai atrastu sevi un to, kas dara laimīgu. Es gribu būt laimīga tagad un šeit un es gribu, lai mani bērni ir laimīgi no brīža, kad sevi apzinas. būt savādākam/nedarīt to, ko dara cool kids, nav kauns.

atgriežoties pie porno un laimes - ir pierādīts, ka porno nedara laimīgu. zinātniekiem gan sākumā trūkusi pētījuma grupa 20-30 gadu veci vīrieši, kas neskatās porno. jo pilnīgi visi skatās! Džozefs Gordons-Levits kā īsts trendsetters uzņēma pat filmu par porno skatīšanos. kā lauzt apburto loku? Ir tikai viens efektīvs veids: ja Tev ir bērns, tad saņemies un parunā ar viņu par seksu. tad kad viņš/viņa par to jautā, tad kad ir 10-12gadu vecumā, kad šī tēma aktualizējas skolā un ar draugiem. 4. klasi beidzot mūsu pamatskolā tiek organizēta dzimumaudzināšanas stunda, kurā tiek stāstīts, ka meitenēm ir mēnešreizes un kā notiek sekss. Tiek iedota arī grāmatiņa, kurā paskaidrots, kas ir kas un kā darbojas. Piemēram, ka penim ir 3 briešanas ķermeņi (ceru, ka tulkoju pareizi, jo man ko tādu skolā nemācīja :D). Mana mīļā 10gadīgā pēc šīs nodarbības bija viegli traumēta. Visvairāk viņu uztrauca menustrāciju trauciņa demonstrācija, kā arī plīša lācīša un bulciņas izmantošana, lai vizualizētu procesus. Raudot teica, ka nekad vairs neēdīs bulciņas. Nomierinot un visu mierīgi izrunājot ieviesām skaidrību un bulciņas joprojām tiek ēstas.

mana mamma bija skolotāja. Skolotāja, kas strādāja ar sirdi. Manam lielajam bērnam ir latīņu valodas skolotāja, kas māca ar sirdi. Bet tajā pašā laikā es zinu, ka skola ir iestāde, kurai jāievēro priekšraksti un normas, jāizpilda plāni. Atstāt skolas pārziņā, ka tā iemācīs maniem bērniem svarīgās lietas dzīvē, ir bezatbildīgi.
Tags:

23.3.15 20:10

Stefans šorīt aizbrauca un būs tikai piektdien vakarā mājās. izmetīs loku caur Šveici un UK.
es sestdien no rīta savukārt izbraucu ar sīkiem uz LV.
par turpceļu man raižu nav. bet atpakaļ - es nekad vēl neesmu braukusi atpakaļceļu viena.
pagājušo gad' Anna lielākoties gulēja, nebija problēmu. tagad viņa tik kustīga... cerams, ka tikšu galā.
lietu nedara vieglāku fakts, ka laiks nesolās būt nekāds labais, bet māsām savi plāni.
no vienas puses bēdīgi, jo es jau rudenī minēju, ka varētu uz Lieldienām atkal atbraukt, bet no otras puses - mēs padzīvosim zaļi arī bez radiniekiem.

vienīgi man būs grūti visu laiku visus trīs uzturēt pie laba garastāvokļa.

BET

vakar mēs nīkām mājās. ārā bija auksts un nemīlīgs, lielie neklausīja, Anna niķojās. Es jau no rīta apsolīju, ka tikko būs sakārtota istaba tā brauksim uz peldbaseinu. ap pusdienslaiku Stefans mani uzmeta. teica, ka nevajag nekur braukt un ka lielie tāpat nekad neko nesakārtos un vispār! es iespītējos. ja ir apsolīts, tad solījums jātur, lai gan tas peldbaseins mēdz būt kaut kāds Bermuda trijstūris, kurš modina bērnos činkstēšanas un uz nerviem krišanas stāvokļus, kurus vienam grūti izturēt, tāpēc mums ir neformulēta vienošanās, ka peldbaseinu apmeklējam tikai visi kopā, lai tētis un māmiņa varētu viens otru nomainīt. garš stāsts īsi: mēs aizbraucām bez S un pavadījām kolosāli laiku! KOLOSĀLI! laikam pirmo reizi, nē - otro tomēr. Anna ir Līnas fane. viņa atdarina pilnīgi visu. Parasti lielie kaut kā to atsakās redzēt, bet peldbaseinā, kad Anna tāpat kā lielie leca no malas baseinā, tad arī viņiem nācās atzīt, ka jā. Bez lekšanas Anna arī "peldēja". Nu ko nozīmē peldēja - kājas kustējās tā it kā skrietu, vai arī tā kā suņi peld. katrā ziņā viņa tādā veidā aizkļuva līdz malai un izrāpās ārā. Nožēloju, ka nav līdzi nekā ar ko uzfilmēt, jo tā bija tāda burvība, tāds medžiks, ka liekas, nekad vairs neatkārtosies. kolektīvais sapnis. skaisti.
Tags: ,

25.2.15 10:16

Jau kādu laiku esmu sev netipiski mierīga. Ja parasti uzsprāgu uz kaut kādām bērnu izdarībām, tad tagad vien pasmejos. Manu pacietību tagad visvairāk meitenes pārbauda. Līnai sākas kas līdzīgs ar ko Maksis jau gadus 4 mani eglē dzen, bet Annai neklausīšana šobrīd ir kā spēle. Nekas jauns un tiksim galā, vienīgais iemesls kāpēc vilcienos ir sabiedrības defaulta reakcija uz raudošu bērnu. Stulbi, bet tomēr tas ietekmē.

Vienalga - man prieks par savu pēkšņo iekšējo mieru un attieksmes maiņu. Man ir sajūta, ka esmu atguvusi kontroli pār sevi un savu dzīvi (es gan nezināju, ka biju to pazaudējusi).
Tags:

22.7.14 13:04 - 3 lietas

* aizvedu Annu uz b/d, sasveicinos ar audzīti, small talk un tad Anna aiziet pie Klaudijas, pamāj man ar rociņu, nosūta gaisa buču un viss. es varu iet.
it kā lieliski, it kā fantastiski, ka tam mazajam bērnam tik ļoti patīk b/d, bet man drusku sirds plīst pušu, ka viņa tik viegli atvadās.

* par Annu audzītes ir sajūsmā. par atvadu vieglumu, par spēlēšanos, par ēšanu un gulēšanu. visu viņa dara lieliski. un pasakās man. tāpat liecību izdalīšanā Līnas skolotāja pateicās man par kolosāli apdāvināto meitu, bet Makša horta audzīte visu gadu man lej medu ausīs.
es klusi pasaku paldies, bet patiesībā esmu ļoti apjukusi. es neesmu darījusi pilnīgi neko TĀDU. drīzāk man būtu jāuzmanās, lai kādas traumas neradītu... tādi kādi tie bērni ir, tādi ir viņi paši par sevi. mana nopelna tur maz. nu labi, es viņus izstūmu dzīvē un tādejādi ļāvu tai visai apdāvinātībai žilbināt šo pasauli.

* telefona zvans.
- ko dari šodien?
- nu nevaru vēl izlemt...
- es jau izlēmu - jūs nāksiet pie mums.
- ...eeem...
- un mēs svinēsim manu vārda dienu. tas tā, lai Tu atkal nevarētu izdomāt kādas atrunas
un es smejos, jo nekā cita jau darīt tā īsti nevaru. manas atrunas ir tikušas atmaskotas. nostādīta fakta priekšā es padodos. es nezinu, kas ar mani notiek, bet man ir bezgala daudz atrunu kāpēc kaut ko nedarīt. es veģetēju. es to apzinos, man tas nepatīk, bet es to turpinu darīt. jo pārstāt to darī es varu tikai uzsākot visaptverošu attīrīšanās aktu, no kā man ir bail. veģetēt un melot pašai sev ir vienkāršāk.

12.6.14 12:00 - bērnudārza dienas Nr6, 7 un 8.

sestā diena.

aizbraucām 4atā: Anna, Līna, Maksis un es. Maksis gribēja uzreiz palikt b/d pavisam, vēlāk arī Līna pievienojās viedoklim, ka šis ir ļoti foršs b/d. paspēlējāmies ~30 min visi kopā, bet ne tieši viens ar otru, pēc tam Anna palika viena ar Klaudiju ~35 minūtes. viss baigi forši.

septītā diena.

no rīta Anna ir tik sagurusi, ka īsi pirms astoņiem aizmieg un noguļ līdz 11. līdz ar to pusdienojam pilsētā un uz b/d dodamies tikai pēcpusdienā 15tos. pie b/d durvju zvana Anna plati smaida un neslēpti priecājas. 15 min palieku ar Annu, pēc tam dodos prom. Anna redz mani aizbraucam ar riteni un audzītei saka, ka tā ir Ma. audzīte kaifā par Annas mīmiku un grimasēm. uzbraucu kalnā, aizminos līdz skolai. Līna un Maksis gribēja uzreiz nākt līdz pakaļ Annai. kad Maksis uzzināja, ka nevarēs b/d spēlēties, tad tomēr izvēlējās palikt ar Oskaru. nolikām skolas somas, Līna paņēma riteni un braucām pakaļ Annai. otro reizi lejup pa kalnu Līna brauca pa ielu nevis ietvi. kopumā Anna b/d viena bija ~45 minūtes. viss super.

astotā diena

no rīta deviņos izbraucu ar Annu. aizvedu uz b/d. atkal plats smaids pie durvju zvana. noģērbu un uzreiz atsveicinājos. aizbraucu uz pilsētu meklēt riteņsēdeklim kādu lietus pārvalku. bez rezultātiem. aiz lielām bēdām franču beķerejā apēdu divas kūkas un izdzēru tasi kafijas. uzmetu stratēģiskā plāna miglainas aprises. caur parku braucu pakaļ Annai, kura b/d sabija viena ~ 1h un 10 min. Audzīte sauc Anni par paraugbērnu. Anna neslēpti priecājas mani redzēt. rīt mazā dāma paliks līdz 11 un nākamnedēļ vēlākais otrdien arī gulēs diendusu. jāizdomā kā uz velo aiztransportēt gultas veļu.

//kad bijām pilsētā, nopirku Annai tomēr mīļzvēriņu. sunīti Mopī no Smilšuvīriņa pārraides. Anna nevienu Smilšuvīriņa epizodi nav redzējusi, bet tas Mopī ir vnk smukiņš! un suns pagaidām ir vienīgais dzīvnieks, ko Anna apzināti ir redzējusi.
Tags: ,

6.6.14 12:09

b/d dien Nr 4 un Nr 5

vakar aizgājām, paspēlējāmies, tad es kārtīgi atvadījos no meitas un uz 15 min pazudu no redzesloka. sākumā bijis OK, tad es esot saukta, bet ļāvusies rokās ņemt un mierināt.

šodien sākums tāds pats, sarunājām, ka pazudīšu uz 30 min. bet pēc 20 min caur visām durvīm dzirdēju Annas rūcošo altu un pēc mirkļa audzīte ar Annu atnāca mani atrast. uzreiz bija mieriņš un altu nomainīja čivināšana. "atā, atā" teica Anna audzinātājai, māja ar roku un nepārprotami gribēja iet mājās. tā arī darījām.

pirmdien baznīcas svētki un brīvs, skolā arī otrdien brīvs, tāpēc Maksis un Līna beidzot nāks mums līdz. pēc tam taisīsim ģimenes bilžu kolāžu, ko grupiņā pie sienas var likt - tas būs mūsu iepazīšanās plakāts. šodien atcerējos, ka Maksim savulaik uztaisīju minialbumu ar mūsu bildēm un tas viņam ilgi palīdzēja pārvarēt ilgas pēc mājām. pēcāk pārgāja uz mīļzvēriņu. Annai arī nav mīļzvēriņa, tad nu būs arī albūms. vispār Līna ir vienīgā, kura pati no sākuma savāca kādu mazu mīkstu rotaļlietu un to visur līdzi staipīja. tagad viņai jau sen vairs nevajag, bet Maksis joprojām savu lāci līdzi ņem kaut kur braucot.

26.3.14 10:09

nesen uz vienu manu bērnu pukstu vairāki ieteica uztvert lietas ar humoru. es it kā nesūdzos par humora trūkumu, bet reizēm man liekas, ka jābūt stingrajai mammai un kaut kā jāreaģē. gala beigās es vienmēr atgriežos pie secinājuma, ka mēs (es) jorpojām esam smilšukastes līmenī. kā toreiz spēlējām ģimenes un vecākus, tā arī tagad - atrodot role model, noskatoties viņa izdarības un ar pārliecību prezentējot tālāk kā savu.

ļoti iespējams es neesmu laba mamma, bet maniem bērniem jāizaug ar tādu kāda viņiem ir.

visiem ir kaut kādi skeleti skapī un āža kājas, kuras cenšas nomaskēt un noslēpt. saprotot, ka neviens nav ideāls, dzīvot kļūst neticami viegli. vairs nav jālamā valdība vai kretīns, kurš noparkojas divās stāvvietās uzreiz.

sen sen sen mana mamma man iemācīja spēlēt kājas ģitāru. es savējiem parādīju. viņi vēl b/d gāja. kopš tā laika tā ir neatņemama mūsu joku sastāvdaļa. sevišķi Maksim. šodien mēs mācījām Annai kratīt matus/galvu ritmā. mazā nesaprata, tad mēs vnk rokas gaisā cēlām un melodijai līdzi līgojām.

tagad, kad mammas nav, un Maksis kājģitāru spēlē, man liekas, ka mamma sēž uz mākoņa un smejas. protams, sākumā viņa dusmojās, ka no visa mācītā, rādītā un stāstītā, uz nākošo paaudzi nododas kājģitāra, bet tagad viņa pilnīgi noteikti smejas. redzēs, ko mani mazbērni reiz pārņems. jau tagad mēģinu sevi noskaņot, ka tas nebūs tas, ko man būtu gribējies. iespējams mani mazbērni pat nerunās latviski..
Tags:

4.3.14 07:41

ir dienas, kad pilnīgi var dzirdēt kā bērns aug.
Annim pēdējās dienās tik daudz sīki jaunumiņi. iemācās tādu skaņu, šitādu, sāk sasaistīt darbības ar skaņām, sāk vairāk komunicēt. vakar spēļu laukumā bija interesanti. viss jauns un svešs, drusku jābaidās (mēs ar Līnu izdomājām pašūpoties uz balansa šūpoles, likās tāda mierīga, bet Annai bija ļoti bail), bet ļoti izteikti tiecas pie bērniem.
vakar viņa gulēja tikai vienu (!) miedziņu. no 10 līdz 12. pēcpusdienā vairākkārt mēģināju nolikt gulēt - bez panākumiem - viss taču jāredz un nedrīkst neko palaist garām. arī braukalēšana ar ratiem ārā neiemidzināja, tāpēc arī beigās aizgājām pirmo reizi uz spēļu laukumu.

rezultātā kā sešos vakarā aizgāju uz saunu, tā mazā esot atslēgusies. S vēlāk esot mēģinājis modināt un barot ar putru, bet bezcerīgi. guļ viņa vēl šobrīd. iztika tikai ar pienu ap trijiem naktī.

Līnai arī gandrīz dzirdama augšana. tādi jauni teikumi nāk ārā. Maksis savukārt tikpat dumš kā 4 gadu vecumā - vakar vienā krekliņā pa āru skraidīja. šodien bāls kā spoks, klepo un atkal šņaukājas. iespējams neiejūtīgi, bet cerams pedagoģiski - aizsūtīju uz skolu. katru pavasari mums atkārtojas tas pats dialogs bez jebkādiem rezultātiem. tikko kā uzspīd saulīte tā jaka, cepure tiek iesperti stūrī. tas trakākais, ka svētdien ar viņa draugiem paredzēts svinēt dzimšanas dienu baseinā. visi jau saaicināti. nekas. lai pats izstrebj putru, ko savārījis. varbūt tad beidzot pieleks.
Tags:

3.3.14 13:04

* sestdien es un mani trīs bērni bijām dārzā. piknikojām, uzlikām jauno kompostu (jā, "uzlikām" nevis "uzliku"). Līna teica, ka Anna ir Rapuncele - pirmo reizi kāju ieliek zālītē(kāda nu tā pērnā zālīte ir, bet nu jā). Apgriezu pusi veco zemeņu, atradu jau vienu ziediņu. manis stādītajām upenēm jau pirmie pumpuri, bet sarkanās jāņogas izskatās tikpat sažuvušas, cik S oma.

* svētdien es un mani trīs bērni bijām baseinā. un vēl Līnas labākais draugs ar tēti. es līdz pēdējam cerēju, ka šo termiņu pārņems Stefans, jo man nebija nemazākās vēlēšanās ar svešu tēti pie baseina sēdēt un bērnus vaktēt, bet nē. taču nebija nemaz tik slikti. bija pat diezgan labi. H tētis ar puikām pa sporta baseinu ņēmās, Līna satika skolas draudzeni un pērās pa silto baseinu, bet es ar Annu, kura bija baseinā pirmo reizi, pa bēbīšu daļu. Annai iepatikās sēdēt neprotošs 7mēn vecs puisītis, kuram tuvojās mēģinot izbakstīt kreiso aci. vilku meitu atpakaļ un pie sevis smējos - nu jā izrādīt patiku plēšot matus vēl nevar, jo nevienam matu vēl nav, tāpēc jābaksta acis. beigu beigās par spīti burzmai un troksnim Annis pat stundiņu man uz krūtīm nošņāca. mēs un mani trīs bērni bijām visizturīgākie. pārējie draugi krietni ātrāk noplauka.
ak jā - Maksis mums nefleitēja - viņš patiešām var nolekt no 3m tramplīna. ne vienu reizi vien. iedrošināju uzkāpt uz 5m, bet tas tomēr viņam vēl bija par augstu.
par Maksi vēl viens stāsts. ja es sēžu pie stūres, tad viņam ir mode mani mācīt braukt. vairākas reizes maigi norādīju viņam viņa vietu, bet tas nenostrādāja. vakar strikti pateicu, kāmēr viņam nav autovadītāja tiesību, lai tur muti. kad baseinā stāstīju kā jālec uz galvas, dēls atbildēja man ar to pašu - kāmēr es pati neielekšu un neparādīšu kā, tikmēr man jātur mute. biju pārsteigta, bet atzinu, ka tas ir tikai godīgi. man liekas mēs abi kaut ko iemācījāmies.

* tā Annas b/d lieta mani nomocījusi beiktu. es ilgojos, lai ir parakstīts līgums un lai man ne par ko vairs nav jāuztraucas, bet nē. jo ilgāk Dualingo velk gumiju, jo mazāk man viņi patīk. pirms brīža sarunāju termiņu Sportforumā. pēc pusotras nedēļas. vadītāja deva man godavārdu, ka ja atnesīšu karti, tad tajā pašā laikā un vietā slēgsim līgumu un būs manām mokām gals. es viņai daļēji neticu, bet ceru, ka tomēr viss beidzot beigsies. būs mums b/d nekurienē, bet ar apsildāmu grīdu, to pašu saunu un vēl batuts klāt.

* šodien tik smuks laiks ārā, bet mēs sēžam iekšā. no vienas puses, jo es te mocos ar lēmumu pārskatīšanu un pieņemšanu, bet no otras puses, jo ar Anni ārā iet šobrīd ir grūti. viņa negrib vairs ratos sēdēt, bet lai cik silti es viņu arī neiepakotu uz zemes vēl ir par aukstu, lai rāpotu.

* māsas izskatās, ka tomēr pie manis nebrauks.
Tags: ,

28.2.14 11:35

liels paldies par daudzajiem komentāriem.
guvu pāris idejas kāpēc un pāris idejas kā risināt.

līdz šim mans moto ir bijis: "mēs visu varam sarunāt!" tāds tas paliek arī turpmāk. vienkārši mazie ir iekāpuši nākošājā līmenī.

man vajadzēja jau agrāk nojaust.

es jau raksīju, ka bērnu leksikonā pēdējos mēnešos parādījušies 2 jauni vārdi: "mērķtiecīgi" un "ironiski". nu jau trīs mēnešus šie vārdi tiek mēģināti pielietot ikdienā, lai saprastu to nozīmi un lietošanu. aizvakar ciemos bija Tomass. par mērķtiecīgi viņš jau zināja, jo bērni viņam bija palīdzējuši un mērķtiecīgi plēsuši nost tapetes vecajā dzīvoklī. bet viņš apšaubīja, ka bērni zin, kas ir ironija. Līna viņam paskaidroja pasakot: "es Tevi ienīstu!" un piebilstot, ka visi zin, ka tā nav patiesība, ka īstenībā gluži otrādi, viņa viņu mīlot un sakot, ka viņa viņu ienīst esot ironija. es jau tovakar nosmaidīju, ka meita izvēlas interesantus piemērus. es pašā sākumā viņiem skaidroju ironiju turot Makša netīro jaku divos pirkstos un sakot "Tev nu gan ir tīra jaka!" un paskaidrojot ka tas vairāk izceļ jakas netīrumu kā pasakot "Maksi Tava jaka ir netīra."
Tags:
Powered by Sviesta Ciba