Ilse Kahrklis

Jaunākais

22.12.15 07:53

Maksis jau kādu laiku sūdzas, ka mugura sāp. Tā kā tas sākās pēc sacensībām, kurās cīnījās kā lauva, tad domāju, ka pārpūlējies. Bet nu sāp joprojām un pēc ilgākas tincināšanas uzzināju, ka viens idiots skolā viņam pa muguru sperot!!!
Aukstas kājas...
S gan saka, lai nejaucos, ka Maksim pašam jātiek galā, bet halo - tā ir mugura!!! Labi vismaz, ka viņam nebūs jādzemdē.
Tags:

2.11.15 22:15

man ir dēls - brīnums
ļooooti kreatīvs, bet ļoti izklaidīgs
nē, ne izklaidīgs...
viņš var un viņš zin, ka vajag, bet viņš nedara, jo negrib
un tur var izstiepties vai sarauties, nekas nenotiks

vakar, piemēram, atnāk uzaicinājums uz vecāku sapulci ar skolotājiem. Apskatos sekmju izrakstu - vidējā atzīme 2,07, kas ir super duper labi. domās sev papliķēju pa plecu.
tad bērns dod otru lapu - izdruku kaut kādu. sākam lasīt un gandrīz nokrītam no krēsla. tur melns uz balta rakstīts, ka vācu valodā Maksis ir apaļš idejots, neko nejēdz, bet nu tā, ka galīgi neko. nemākot burtus atšķirt, lasīt nemāk etc.

Mēs ar S nesaprašanā, nu tādu idejotismu mēs taču būtu pamanījuši un ja ne mēs, tad pamatskolā. meklēju pirmajā lapiņā, kur Maša atzīmes vācu valodā. Tur lepni izslējušies stāv divi vienenieki (tipa 10). man sāk likties, ka es kaut ko nesaprotu.... vienā lapā bērns ir izcilnieks, otrā idejots - kur taisnība?!
sākam tincināt, kas tā bija par pārbaudi un kā tieši raksīja. izrādās - uz datora. Maksis vēl tā nosaka, ka viņam nepaticis burtus uz tastatūras meklēt, tāpēc sarakstījis šo to neskatīdamies............
protams nolasījām morāli par nepieciešamību koncentrēties jekāda veida pārbaudes darbos, bet paši pēc tam kad sīkie bija aizgājuši gulēt, smējāmies līkumos saliekušies.

Man reizēm tik ļoti gribētos to Makša pofigismu - ai, kaut kādi burtiņi jāsaspiež, galvenais, ka programma izieta un var kaut ko citu darīt.
Tags:

9.7.15 21:38

Maksis izlaidās šodien no pamatskolas.
Pasākuma beigās - pārsteigums vecākiem - valsis! Mums ar Maksi pārsteidzoši labi saskanēja. Īstenībā - ideāli! Man milzīgs prieks!
Bet Maksis palika Maksis līdz galam un kāmēr atvadījāmies no skolas, skolotājiem un vecākiem, tikmēr dēls nolauza kokam zaru. Galvenais, ka ne jau šādam tādam, bet īpašajam skolas cukurtūtu kokam.
Heh...
Tags:

6.3.15 14:08

Apdeits par vdz.
Nezinu kā, bet visādas alternatīvas informācijas skrien manā ceļā.
Tā kā jebkuru problēmu, jautājumu man patīk apskatīt no vairākām pusēm, tad es nevairos, bet lasu.
Barošanās pamati man izklausījās tik loģiski, ka esmu uzsākusi eksperimentu pati ar sevi (nesen ar tēvu smējāmies ka audzināšana ir eksperiments ar bērnu).

Ko īsti es daru? Apzināti lietoju vairāk dārzeņu. Un papildus dzeru Se un I. Cu nevarēju tabletēs atrast.

Laužu arī savu nostāju, ka ārsts ir mācīts speciālists, kura darbs ir palīdzēt man. Ja agrāk man draugi, paziņas, kuri zināja zāļu pielietojumus, mani atbaidīja, jo izlikās pēc viduslaiku pūšļotājiem, tad tagad saprotu, ka paļauties var tikai uz sevi, tāpēc pašam jāsaprot, kas ir kas.

Pie vainas ir youtube. Pirmkārt, video, kur specijālists uzklausīja pacienta zvanu ar īsu slimības vēstures kopsavilkumu, kur sākums ir relatīvi viegls, bet uz beigām problēmām jau ir smagsvars. Viņs tur jautā, kurš ir vainīgs pie tā, ka kļūst sliktāk un kāpēc ārsti nespēj palīdzēt. Otrkārt, video, kur sieviete stāsta kā sākusi pētīt, kas tieši viņas slimā orgāna šūnām vajadzīgs, lai normāli funkcionētu.

Atceros kā bioloģijā zīmējām šūnas, atceros kaut ko pavirši par fotosintēzi, bet man nav pilnīgi nekādas nojausmas par cilvēka - par manām šūnām. No kā tās tiek būvētas, kā sazinās viena ar otru etc. Būtībā tā ir nolaidība pret savu ķermeni. Šai nezināšanai nav attaisnojuma, jo kas gan mums ir tuvāks, ja ne paša ķermenis? Pirms kāda laika kioskā gaidot un garlaicīgi slidinot skatu pār izliktajiem žurnāliem, redzēju GEO ar virsrakstu - tas ko mēs nezinājām par saistaudiem un to nozīmi. Man tagad ļoti interesē, šis raksts. Laikam būs tomēr jāizveido lasītāja karte vietējā bibliotēkā.

Man patīk ideja par ķermeni kā pašregulējošu sistēmu. Melnā kaste, kurai novēro ieejošos "datus" un analizē izejošos. "Tu esi tas, ko Tu ēd", "viss ir tikai galvā" etc. Man patīk arī ideja, ka iedzimtība nav tik ļoti dominējoša. Tas savā ziņā atbalsta manu personīgo teoriju par pārņemtajiem musturiem un to reālo ietekmi.

Blakusmērķis eksperimentam ar sevi ir paķert līdzi šajā ceļojumā Maksi. Puika vairs neēd pusdienas skolā (saprotu, jo patiešām negaršīgas), tajā pašā laikā fiziskā slodze viņam ir liela un viņš kļūst arvien kaulaināks. Man bija neliela panika un gribējās stiept pie ārsta, bet šaubos vai kaut ko ar to panākšu. Labāk būtu pamodināt viņā zinātnieku un kopā pētīt šūnu uzbūvi. Esmu pārliecināta, ka viņš pats tad vairāk sāks pievērst uzmanības savam uzturam. Attiecībā uz šo esmu gatava uzklausīt ieteikumus par metodēm un interesantiem resursiem.
Tags: ,

25.2.15 13:40 - Par uzticēšanos

Kad sestdien skatījām ģimnāziju, tad izvērtās interesanta saruna ar vienu no skolotājiem.
Visa cita starpā arī pieminējām ceļu uz skolu.
Ka vasarā ar ričāgu brauks, bet ziemā ar sab.trans. Skolotājs tā paskatījās manī un teica - bet tie taču ir 7km!
Nu jā, un? Viņš turpina, ka varbūt no 7-8 klases. Es atbildēju, ja Maksis jau visu gadu viens ar riteni uz treniņu brauc ~2,5km ziemā pa tumsu un arī sniegu.
Skolotājs izbrīnījās un vien noteica, ka es ļoti uzticos bērnam.

Mani tas pārsteidza, bet uzreiz arī nācās secināt, ka jā, es patiešām viņam uzticos.
un tas ir arī iemesls kāpēc es uzskatu, ka viņam joprojām nevajag mobilo.
Es zinu, ka viņš ir saprātīgs bērns un man nav vajadzības viņu kontrolēt un ik mirkli zināt, kur viņš atrodas.
turklāt - ja pēkšņi es viņu nevarētu sazvanīt, ko tādā gadījumā darīt? lekt kājās un sākt ķemmēt pilsētu?

Es zinu, ka viss būs kārtībā, jo tā tam vienkārši jābūt.
Bet ja nebūs, nu tad arī mobilais tur diezvai palīdzēs.
Tags:

12.2.15 17:09

Man ir viskolosālākie bērni pasaulē!!!
Šodien īpašu prieku sagādāja Maksis. Pārkāpa pats sev pāri. Aiz lielās laimes nezinu kur likties :)
Tags:

13.6.14 09:58

trauksme atcelta.
bijām pie doka. Maksim tika diagnosticēta slimība "Ringelröteln", kas latviski laikam nozīmē masaliņas.
izsitumi uz sejas un pleciem norādot, ka slimība jau ir izslimota un viņš vairs nav lipīgs.

šovakar Maksis ir ielūgts uz dzimšanas dienas ballīti baseinā. viņš grib iet. un es arī laidīšu. piezvanīju gaviļnieka mammai - jā viss ok.
mani nedaudz māc sirdsapziņas ēdas, jo uz skolu viņš tomēr neiet, bet uz ballīti jā. bet ja doks saka, ka var, pats puika jūtas labi, tad kāpēc gan ne?

paralēli mani gan joprojām urda jautājums - kāpēc pēkšņi Maksis laiž cauri sev visas bērnu slimības?
Tags:

6.6.14 12:09

b/d dien Nr 4 un Nr 5

vakar aizgājām, paspēlējāmies, tad es kārtīgi atvadījos no meitas un uz 15 min pazudu no redzesloka. sākumā bijis OK, tad es esot saukta, bet ļāvusies rokās ņemt un mierināt.

šodien sākums tāds pats, sarunājām, ka pazudīšu uz 30 min. bet pēc 20 min caur visām durvīm dzirdēju Annas rūcošo altu un pēc mirkļa audzīte ar Annu atnāca mani atrast. uzreiz bija mieriņš un altu nomainīja čivināšana. "atā, atā" teica Anna audzinātājai, māja ar roku un nepārprotami gribēja iet mājās. tā arī darījām.

pirmdien baznīcas svētki un brīvs, skolā arī otrdien brīvs, tāpēc Maksis un Līna beidzot nāks mums līdz. pēc tam taisīsim ģimenes bilžu kolāžu, ko grupiņā pie sienas var likt - tas būs mūsu iepazīšanās plakāts. šodien atcerējos, ka Maksim savulaik uztaisīju minialbumu ar mūsu bildēm un tas viņam ilgi palīdzēja pārvarēt ilgas pēc mājām. pēcāk pārgāja uz mīļzvēriņu. Annai arī nav mīļzvēriņa, tad nu būs arī albūms. vispār Līna ir vienīgā, kura pati no sākuma savāca kādu mazu mīkstu rotaļlietu un to visur līdzi staipīja. tagad viņai jau sen vairs nevajag, bet Maksis joprojām savu lāci līdzi ņem kaut kur braucot.

4.6.14 08:05

pārmaiņas pēc jāuzraksta arī par lielajiem.

* Maksis pirms laika uzdizainēja pirmo T-kreklu kolekciju :) šobrīd kolekcija tiek intensīvi valkāta un "reprezentēta". dēls man pat deva norādījumus kā tos mazāgt :D
* vakar ar Anni sēžu smilškastē piemājas spēļu laukumā. atnāk kāds vīrietis ar savu tikai zeķubiksēs tērpto(tā ir kaut kāda šejieniešu mode, ko es nenormāli ciest nevaru) dēlu, kurš ir tik pat garš cik Anna. arī sāk spēlēties. tētis saka: "padomā ar galvu, uzbūvē kaut ko konstruktīvu!" smaidu ūsās. te pieskrien Maksis un saka "čau, Franc!" pārsteigumā mirkšķinu un jautāju kā viņi viens otru pazīst. te arī esot iepazinušies. pa to laiku tētis atdzīvojies un man saka: "ak jūs esat tā mamma, kas latviski runā!" vēl pārsteigtāk atjautāju kā viņš to zin. atbilde ir loģiska - Maksis izstāstījis. man vienmēr ir bijusi ziņkāre, ko mani bērni svešiem cilvēkiem stāsta, jo man sveši bērni mēdz stāstīt neiedomājamas lietas. nu jā. bet man neviens neko nepastāstīja un tā nu es paliku nezinot.
* Līna beidzot sāk atvērties. pagājušajā nedēļas nogalē ar omu (ļoti dusmīgs ņurdiens) nokārtoja jūras zirdziņa pārbaudījumus. tagad sāk iepazīties ar svešiem bērniem vienkārši tāpat. Maksim nekad ar to nav bijušas problēmas, bet Līna vēl joprojām turējās man svārkos. it kā svešajiem bērniem kabatā būtu duncītis, ko viņi iedurs tikko viņa pajautās: "kā Tevi sauc? spēlējamies kopā?"
* Līna ir aizdomājusies līdz glītumam. jautā vai man patīk viņas sejiņa. piedomā kā ģērbjas (iespējams es vainīga, jo savulaik neļāvu vilkt raibu ar raibu) un pieprasa izdomāt jaunas frizūras.
* klases skrējienā Līna no meitenēm bija tā, kura pirmā noskrēja 4 apļus.
* Maksis vēl pirms brīvdienām bija iesaistīts incidentā skolā, kura laikā cieta durvis (ak, šīs nolādētās balkona durvis). durvis lielas un smagas, bet izceltas no eņģēm, ka nevar vairs salikt kopā. incidentā piedalījās 5-6 puikas, bet Maksis ļoti pārdzīvoja, ka mums būs jāmaksā rēķins. todien man kaut kā viss īzī likās. teicu, ka nekas. bērns nevarēja to saprast, viņam laikam būtu bijis vieglāk, ja es būtu rājusies. mēģināju paskaidrot, ka sliktākajā gadījumā viņš paliks bez ZSV dāvanas, bet ka tiešām nekas. par visām mācībām kaut ka ir jāsamaksā.
Tags: ,

3.4.14 23:36

ārprāc cik vecs IR bildēs izskatās Domburs. ne pēc 40gadnieka, bet 50 vismaz. vai arī slims.

bet vispār man cita tēma.

mums šovakar bija jautrības - Maksis aizmirsa vienu mājas darbu izdarīt. viņam bija nedēļa laika, lai 5 bildes par dabu sagādātu. rīt jānodod. plkst 20, kad iet gulēt, viņš pat nebija pats par to atcerējies. ar lielām lūgšanām viņš mani pierunāja sameklēt viņam tās bildes. atvēru mapīti ar pēdējām LV bildēm un voila! trīs no piecām jau ir. zemestrīci un kukurūzas lauku atradu internetā. bet tad sākās problēma. printeris kkur pazaudējis dzelteno un zilo krāsu. visu drukāja sarkanu, zaļu vai melnu. Maksim asaras kā pupas bira. mēs vecāki stāvam kā mūris - sorry, dēliņ, tas bija Tavs uzdevums. ieteicu piezvanīt opim. varbūt viņš var izdrukāt. nē, viņš arī nevarēja, tikai melnbaltu. tad zvanīja Tomim. Tomim izrādās vispār nav printera. viņš darbā visu printējot. S atbildēja, ka viņš pats darbā varot izprintēt, Maksim no rīta vajag, tāpēc, tas neder. T saka, ka nē, viņš tagad aizbraukšot izprintēt. plkst. bija jau pāri deviņiem. Maksis streso, ka viņam jāguļ :D mēs ar S sakam, ka arī gribam gulēt (nu ļoooti gribam gulēt). T uzstāj, ka brauks uz darbu un krustdēlam bildes printēs. es piekrītu nosūtīt viņam uz epastu. Maksis izlūdzās atļauju iet gulēt un atvainojās, ka sagādā mums tik daudz raižu. viņš apsolījās vairāk koncentrēties.

īstenībā jau ilgi nebija bijusi līdzīga situācija. viņš patiešām vairāk piedomā un pats saorganizējas. šodien varbūt es nebūtu tik strikti reaģējusi, ja viņš vakaru nebūtu pavadījis spēlējoties ar savām svaigi nopirktajām mašīnītēm. man nesakot paņēma savu dz.d. saņemto naudiņu, aizgāja uz piemājas veici un sapirka sū**. S to vispār nemaz nezin. ja būtu zinājis, tad nebūtu ielaidies uz nekādām mājasdarba glābšanas akcijām. protams viņa nauda un viņa lēmumi un kaut kā jau jāiemācās, ka naudu var izdot tikai vienreiz. bet šī bija neīstā diena, kad to darīt.

savukārt vakar, kad es viņu gribēju rāt (dusmīgā balsī pasaucu "Maksī!!"), viņš atnāca pie manis, apskāva mani pa vidu, atgāzis galvu paļāvīgi skatījās acīs un jautāja man: "mammīt, kā es Tev varu palīdzēt?" aizmirsu visu rāšanos un mīļoju to puiku, cik vien varēju.
Tags:

15.3.14 11:11

krustmāte Maksim uz dzimšanas dienu uzdāvināja Gustavo disku.
Maksim ļoti patīk.
viena no dziesmām, kas patīk visvairāk ir "mana māsa Anna" :)

P.S. kāpēc Tu domāji, ka man nepatiks?
Tags:

20.9.13 20:55

M: man šodien bija pirmā paukošanās nodarbība - baigi foršā!
S: paukošanās?!?!?!?!
K: tā ja.. ja Tu neesi mājās, kad bērniem jāizvēlās hobiji, tad es daru to vienpersoniski un sarakstu to, kas man patīk :P
Tags: , ,

29.3.12 09:39

pagājušo nedēļ Maksim tika uzdots iemācīties pirmo dzejoli no galvas.
manā skatījumā neveiksmīgs, jo 2 pantiņi, katrā piecas rindiņas un tā piektā rindiņa jauc vislaik ritmu.
bet nu neko - iemācījās, noskaitīja, saņēma uzslavu un māsa uzreiz līdz iemācījās.

man uzreiz radās doma - īstais laiks, lai iemācītu kādu tautasdziesmu!
sadrukāju pa Lieldienām, lasu izteiksmīgi priekšā par to kā brālīts māsiņu šūpo. Maksis lūr pār plecu un koriģē - mammu, Tu nepareizi izlasīji!

izrādās tas puika diezgan labi un fiksi arī latviski lasa.
Pirms divām nedēļām, kad Pifu lasījām, tad gāja vēl palēnām, bet Štefans ar viņu vakaros Nilu Holgersonu lasa un treniņš paliek treniņš.

ļoti ceru, ka sanāks kādu saistošu grāmatu latviski atrast. visideālāk jau tādā formātā kā Nila Holgersona grāmata, kur paragrāfs lieliem, paragrāfs maziem burtiem. pieaugušais un bērns lasa kopā - lielos burtus bērns, mazos pieaugušais. ir kāds ko tādu manījis?
Tags: ,

13.3.12 22:38 - Atkāltības brīdis

Šodien Maksis tik ļoti pārdzīvoja, ka brīvdienās nebūs skolā un nevarēs meklēt olas, ko Lieldienu zaķis izmētās, ka es neizturēju un pateicu, ka tāds lieldienu zaķis nemaz neeksistē. Man par brīnumu viņš atbildēja: zinu!

pie vakariņu galda tā tēma vēl tika ar tēti apspēlēta. nepaspēju pabrīdināt viņu, tāpēc Stefans ar putām uz lūpām apgalvoja, ka gan Lieldienu zaķis, gan zobu feja eksistē.

Jautrības turpinājās gulētejot: Maksis dikti ilgi riktējās, kaut kādu kastīti mēģināja noglabāt galvgalī - lika spilvenus virsū, tad atkal nost.
- Tu princesi uz zirņa tēlosi?
- nē, tur mans zobs... fejai.
- bet tas taču sen jau izkritis!
- nu jā, bet es toreiz neko nedabūju....
- un Tu domā, ka feja tagad nāks?
- tētis teica, ka zobu feja patiešām ir, ka to nedara mammas un tēti.
- un kā tā feja te pie mums iekšā tiks? visi logi ciet, durvis slēgtas.
- tad to tomēr dara tēti un mammas?
- tēti un mammas ļoti mīl savus bērnus un grib, lai viņiem būtu interesanti.
- mammu, noliec lūdzu to kastīti atpakaļ plauktā.

kāmēr ņēmu un liku tāmēr puika mani cieši apskāva ap kaklu. īsts sava tēva dēls, kad Stefans laimīgs mani skauj, tad arī liekas, ka pēdējā stundiņa klāt.

jā, iespējams nepareizi, iespējams par ātru, bet man ar bērniem ir ļoti atklātas attiecības. viņi man tic un es gribu, lai tas tā arī paliek. ir jauki ticēt brīnumiem un pasakām, bet ir jāzin, kad beidzas fantāzija un sākas realitāte.
Tags:

5.3.12 22:12 - atkal par valodām

vislaik aizmirstu uzrakstīt savu piektdienas lielo prieku.

aizbraucu ar sīkiem uz būvmateriālu veikalu - nopirkt puķes, akmens plātes un grodus, putnubūrīšus un vēl dažus sīkumus. pie zivtiņu akvārijiem puika pēkšņi izvelk no kabatas ļooooti saburzītu ielūgumu uz dzimšanas dienu nākošajā dienā. tad nu pēc būvbodes vēl fiksi laidām uz pārtikas veici pēc piena un dāvanas. pienu nopirkām, dāvanu neatradām, bet satikām Elenu. manu vecā darba pastarpināto kolēģi. pēc izcelsmes krievieti. priecīgas čalojam krieviski, mani sīkie apkārt pa grīdu uz vēdera šļūkā, es ik pa laikam apsaucu. tad abi sadomāja atkal spēlēt to kolosālo spēli "palēpies mammai zem svārkiem!", nu jau stiprāk rājos. Elena vislaik gan jūsmo cik man forši divvalodīgi bērniņi. vienā brīdī ieliku Maksi veikala stūrī. viņš dusmīgi lūr uz mani caur pieri. tad sāk mēdīties "šu, šu, šu, es neko nesaprotu, ko jūs runājat!" un tad pēkšņi viņa skatiens mainījās un viņš skaļi iesaucās: "Baļšoje spasibo!" Elenai palika mute vaļā - kā viņi arī krieviski saprot?! saku, ka nē, ka mazā māsa uztvēra Rīgā kā es saku baļšoje spasibo un ka mums ģimenē sacensība, kurš visvairāk valodās spēs pateikt "paldies".
vēlāk, bijām jau atvadījušies no Elenas, Maksis pēkšņi saka: "nu pagaģi" arī ir no tās valodas! kur ir tā tante? es gribu viņai nu pagaģi pateikt!
Tags: ,

3.10.11 20:32

nejaushi atradu zīmējumu, ko dēls gatavoja man kā dzimšanas dienas dāvanu.
man aug ģēnijs!
Tags:
Powered by Sviesta Ciba