man ir dēls - brīnums
ļooooti kreatīvs, bet ļoti izklaidīgs
nē, ne izklaidīgs...
viņš var un viņš zin, ka vajag, bet viņš nedara, jo negrib
un tur var izstiepties vai sarauties, nekas nenotiks

vakar, piemēram, atnāk uzaicinājums uz vecāku sapulci ar skolotājiem. Apskatos sekmju izrakstu - vidējā atzīme 2,07, kas ir super duper labi. domās sev papliķēju pa plecu.
tad bērns dod otru lapu - izdruku kaut kādu. sākam lasīt un gandrīz nokrītam no krēsla. tur melns uz balta rakstīts, ka vācu valodā Maksis ir apaļš idejots, neko nejēdz, bet nu tā, ka galīgi neko. nemākot burtus atšķirt, lasīt nemāk etc.

Mēs ar S nesaprašanā, nu tādu idejotismu mēs taču būtu pamanījuši un ja ne mēs, tad pamatskolā. meklēju pirmajā lapiņā, kur Maša atzīmes vācu valodā. Tur lepni izslējušies stāv divi vienenieki (tipa 10). man sāk likties, ka es kaut ko nesaprotu.... vienā lapā bērns ir izcilnieks, otrā idejots - kur taisnība?!
sākam tincināt, kas tā bija par pārbaudi un kā tieši raksīja. izrādās - uz datora. Maksis vēl tā nosaka, ka viņam nepaticis burtus uz tastatūras meklēt, tāpēc sarakstījis šo to neskatīdamies............
protams nolasījām morāli par nepieciešamību koncentrēties jekāda veida pārbaudes darbos, bet paši pēc tam kad sīkie bija aizgājuši gulēt, smējāmies līkumos saliekušies.

Man reizēm tik ļoti gribētos to Makša pofigismu - ai, kaut kādi burtiņi jāsaspiež, galvenais, ka programma izieta un var kaut ko citu darīt.