28.3.14 08:29
kad es čīkstu, ka man nav šitas un tas, tad reizēm S atbild: bet toties Tev ir kolosāls vīrs un 3 bērni!
kas mani ļoti kaitina, jo mana stingra pārliecība ir, ka vīrs un bērni nevar būt dzīves mērķis. turklāt lai mani uzprišinātu, viņš uzprišina pats sevi. iedomīgais egoists!
bet tad pienāk tāda diena kā vakardiena.
pēc divām negulētām naktīm es S teicu, ka man pietiek. parasti viņam ir visādas kūlās idejas, kad es visu esmu izmēģinājusi un zaudējusi. vai viņš nevar savas kūlās idejas izdomāt pirms es esmu prātu zaudējusi, tādejādi ietaupot laiku un manus nervus? par atbildi viņš vnk aizgāja uz savu sasodīto darbu (tas ir tāds īpašs pārgurušu māmiņu stāvoklis, kad vīra darbs tiek uztverts aptuveni tāpat kā Maljorkas pludmale). pēcāk viņš gan piezvanīja no darba un teica, ka man uz nakti esot jāpazūd. viņš tikšot galā. es sāku lēkāt uz vienas kājas un domāt, KUR es varētu pazust. māsai bija ideja, kas man patika, bet ir grūti realizējama. pats S vakarā piebilda, ka tā neesot zaļā gaisma vienas nakts sakariem :D kāmēr mēs to apsmadzeņojām pienāca vakars un S nāca atkal ar priekšlikumu klajā - naktī necelties no gultas. es jau nodomāju pie sevis - jā, kā tad. vienreiz jau šis pasākums izgāzās. un tas bija viņš, kurš to izgāza. bet nu neko. man drusku skrāpēja kaklu. iedzēru zāļu devu - Jim Beam ar kolu un līdām migā. pienāca pusnakts - koncertu laiks. Anna izpildīja obligāto programmu vienreiz, otrreiz, trešoreiz. mēs abi gulējām nomodā gultā un klausījāmies. ik reiz, kad gribēju celties un to izbeigt, Stefans saņēma manu roku un lūdza palikt guļam. paliku. kaut kad iemigām atkal visi. divos naktī pamodos, jo nenormāli sāpēja kakls, nevarēju siekalas norīt un istabā bija klusums. uz pirkstu galiņiem pielavījos pie mazās gultiņas un pārbaudīju vai Anna elpo. Elpoja gan. ielīdu atpakaļ gultā un nogulēju līdz 4, kad atsākās koncerts. Anna ievēro precīzus 4 h laika nogriežņus. vienmēr. tā kā viņa izskatījās jau pamodusies, tad pēc īsas apspriedes nolēmām pielietot vienīgo līdzekli, kas mums visiem dāvātu vēl 2 miega stundas - siltu pienu. plkst 6 es pamodos pilnīgi un galīgi slima. Anna nogulēja līdz 8.
palūdzu lielajiem bērniem pašiem sataisīties, turklāt maksimāli klusu. viņi to izpildīja. ir tik labi, ja bērni ir tik lieli un prātīgi. domāju iet vai neiet pie doka. tad kad man zeme zem kājām sāka līgoties, izdomāju tomēr aiziet. ārsta praksē sēdēja pilns ar dāmām, kuru galvas bija sirmas. visas jūsmoja par Annu, cik forši māk viņa rāpot, kā mūk no manis. es knapi spēju smaidīt un čukstus atbildēt uz jautājumiem. doka konstatēja strutojošu angīnu un izrakstīja penicilīnu. atnācām mājās, iedzēru to un vēl paraceptamolu, jo pēc 2h bija jābūt skolā uz pārrunām apr Līnas attīstību. abas ar A vēl nošņācām. skolā gāja labi, jo ar Līnu protams nekādu problēmu nav, tāpēc plānoto 15 min vietā pārrunas ilga tikai 5 min. Maksis pa to laiku vizināja Annu pa skolas pagalmu. pārnācām mājās, lūdzu lielajiem pieskatīt Anni. vēlāk Maksis arī makaronus uzvārīja (tos es ļauju Annai pašai ēst). ar dažiem izņēmumiem visu laiku gulēju gultā un kunkstēju. Līna man vārīja tējas. garšīgas tējas. atnāca S. aizgāja S (atkal sanāksme lidlaukā). Maksis iznesa gružkastes. ap septiņiem Anna izrādīja nepārprotamas noguruma pazīmes. izlēmu, ka nevilkšu laiku līdz astoņiem, kad parasti viņa iet gulēt, bet kārtosimies naktij uzreiz. kad mazā gulēja drusku parunājos ar lielajiem. pateicos par viņu palīdzību. abi pēc tam diezgan ātri iemiga. es sēdēju un gaidīju, kad pienāks laiks atkal dzert penicilīnu. atnāca S un piedāvājās pamasēt manas sāpošās rokas un plecus (man visu laiku kopā ar kaklu un ausīm sāpēja pleci un rokas, tāpēc es sākumā domāju, ka būšu pirmo reizi noķērusi gripu). pēc tam viņam ienāca prātā ģeniāla doma, ka es varētu gulēt viesistabā uz dīvāna. viņš ar Annu tikšot galā. es drusku papretojos, jo mana nostāja ir, ka mums vienmēr jāguļ kopā, bet beigās piekritu. iedzēru penicilīnu un nogulēju 7 stundas nepārtraukta miega!!!!!!!!!!!! 7h! fantastika! turklāt šodien man klājas tik labi - jūtos gandrīz vesela. visas virspusējās sāpes ir prom, atlicis tikai kakls, mandeles un drusku pleci.
S un bērni priecīgi, ka viņu rūpes ir rezultējušās tik pozitīvi. bet man atkal ir jauna atziņa - sūds ar to, ka man gribas visu pašai. pašai nopelnīt miljonu, pašai būt sava prieka un laimes avotam. varbūt tomēr jāļauj arī citiem piedalīties, jo man taču patiešām ir kolosāls vīrs un kolosāli bērni.