septembris bija grūts mēnesis. Darbā trūkst nepilnas 2h darbalaika. It kā sīkums, bet nepatīkami.
Pozitīvais gan ir daudz vairāk!
Stefans beidzot ir sapratis, ko es domāju, kad saku, ka vēlos viņu atbalsīt darba un hobiju ziņā, bet nevēlos, lai viņa darbs un hobiji regulē manu dzīvi.
iespējams sīkums, bet izmaiņas manā pusē ir grandiozas.
Man nav vairs izžmiegtās lupatas sajūtas. Man nav jādiedelē laiks sev. Es gan nevaru aizskriet uz visiem končiem, filmām, tusiņiem, Stefans joprojām ir ļoti daudz prom no mājām, bet es par to nebesos. Man patīk pārmaiņas vīrā, jo nesuši līdz jaunie pienākumi. Mna patīk, ka viņš kļuvis atvērtāks, spontānāks un runātīgāks. Man patīk, ka viņš vairāk ieklausās un saredz mani. Es esmu laimīga. Un man ir jauna taktika garajiem viņa prombūtnes vakariem - esmu nospraudusi nākošo darba mērķi.
Sajūta ir laba.

Un naudu arī es gribu un dabūšu vairāk. Ja man agrāk likās, kur diviem vāra, tur trešam arī pietiks, tad tagad es varu tikai grozīt galvu par savu naivumu. +1 tomēr rada milzīgu robu budžetā. Kuriozs - viesnīcu atrast 1 pieaugušajam un 3 bērniem ir tuvu neiespējamai misijai. Rezervēšanas sistēmas tādu kombināciju nesaprot.