Stefans šorīt aizbrauca un būs tikai piektdien vakarā mājās. izmetīs loku caur Šveici un UK.
es sestdien no rīta savukārt izbraucu ar sīkiem uz LV.
par turpceļu man raižu nav. bet atpakaļ - es nekad vēl neesmu braukusi atpakaļceļu viena.
pagājušo gad' Anna lielākoties gulēja, nebija problēmu. tagad viņa tik kustīga... cerams, ka tikšu galā.
lietu nedara vieglāku fakts, ka laiks nesolās būt nekāds labais, bet māsām savi plāni.
no vienas puses bēdīgi, jo es jau rudenī minēju, ka varētu uz Lieldienām atkal atbraukt, bet no otras puses - mēs padzīvosim zaļi arī bez radiniekiem.

vienīgi man būs grūti visu laiku visus trīs uzturēt pie laba garastāvokļa.

BET

vakar mēs nīkām mājās. ārā bija auksts un nemīlīgs, lielie neklausīja, Anna niķojās. Es jau no rīta apsolīju, ka tikko būs sakārtota istaba tā brauksim uz peldbaseinu. ap pusdienslaiku Stefans mani uzmeta. teica, ka nevajag nekur braukt un ka lielie tāpat nekad neko nesakārtos un vispār! es iespītējos. ja ir apsolīts, tad solījums jātur, lai gan tas peldbaseins mēdz būt kaut kāds Bermuda trijstūris, kurš modina bērnos činkstēšanas un uz nerviem krišanas stāvokļus, kurus vienam grūti izturēt, tāpēc mums ir neformulēta vienošanās, ka peldbaseinu apmeklējam tikai visi kopā, lai tētis un māmiņa varētu viens otru nomainīt. garš stāsts īsi: mēs aizbraucām bez S un pavadījām kolosāli laiku! KOLOSĀLI! laikam pirmo reizi, nē - otro tomēr. Anna ir Līnas fane. viņa atdarina pilnīgi visu. Parasti lielie kaut kā to atsakās redzēt, bet peldbaseinā, kad Anna tāpat kā lielie leca no malas baseinā, tad arī viņiem nācās atzīt, ka jā. Bez lekšanas Anna arī "peldēja". Nu ko nozīmē peldēja - kājas kustējās tā it kā skrietu, vai arī tā kā suņi peld. katrā ziņā viņa tādā veidā aizkļuva līdz malai un izrāpās ārā. Nožēloju, ka nav līdzi nekā ar ko uzfilmēt, jo tā bija tāda burvība, tāds medžiks, ka liekas, nekad vairs neatkārtosies. kolektīvais sapnis. skaisti.