ir dienas, kad pilnīgi var dzirdēt kā bērns aug.
Annim pēdējās dienās tik daudz sīki jaunumiņi. iemācās tādu skaņu, šitādu, sāk sasaistīt darbības ar skaņām, sāk vairāk komunicēt. vakar spēļu laukumā bija interesanti. viss jauns un svešs, drusku jābaidās (mēs ar Līnu izdomājām pašūpoties uz balansa šūpoles, likās tāda mierīga, bet Annai bija ļoti bail), bet ļoti izteikti tiecas pie bērniem.
vakar viņa gulēja tikai vienu (!) miedziņu. no 10 līdz 12. pēcpusdienā vairākkārt mēģināju nolikt gulēt - bez panākumiem - viss taču jāredz un nedrīkst neko palaist garām. arī braukalēšana ar ratiem ārā neiemidzināja, tāpēc arī beigās aizgājām pirmo reizi uz spēļu laukumu.

rezultātā kā sešos vakarā aizgāju uz saunu, tā mazā esot atslēgusies. S vēlāk esot mēģinājis modināt un barot ar putru, bet bezcerīgi. guļ viņa vēl šobrīd. iztika tikai ar pienu ap trijiem naktī.

Līnai arī gandrīz dzirdama augšana. tādi jauni teikumi nāk ārā. Maksis savukārt tikpat dumš kā 4 gadu vecumā - vakar vienā krekliņā pa āru skraidīja. šodien bāls kā spoks, klepo un atkal šņaukājas. iespējams neiejūtīgi, bet cerams pedagoģiski - aizsūtīju uz skolu. katru pavasari mums atkārtojas tas pats dialogs bez jebkādiem rezultātiem. tikko kā uzspīd saulīte tā jaka, cepure tiek iesperti stūrī. tas trakākais, ka svētdien ar viņa draugiem paredzēts svinēt dzimšanas dienu baseinā. visi jau saaicināti. nekas. lai pats izstrebj putru, ko savārījis. varbūt tad beidzot pieleks.