p0rno & laime
vakar skatījos visādus TED video par mentālo spēku un kaut kad nokļuvu līdz koučerei, kura palīdz vecākiem krīzes situācijās ar viņu bērniem.
viņa stāstīja, ka tad kad pirmo reizi 14gadīga meitene viņai izstāstīja, ka ballītē iepazinusi puiku, kuram nav ļāvusi sevi noskūpstīt, bet tā vietā tikai uztaisījusi minetu, viņa esot bijusi šokēta. viņa esot cerējusi, ka tas ir izņēmums.

bet nav.

viņas pieredze liecina, ka mineti esot standarta lieta jau 12 gadus veciem bērniem.
no kurienes viņiem tāda aizraušanās? no viegli pieejama porno. kopš katram ir telefons ar interneta pieeju, katram ir pieejams porno. viņi to skatās un pieņem, ka tas ir tas, ko vecāki dara un kaunās par to runāt.

Kādu laiku atpakaļ es caur profesionālo tīklu iepazinu Cindy Gallop un noskatījos viņas TED runu par 20 gadīgajiem vīriešiem un viņu pieņēmumu, ka porno=sex. Bet tas bija par 20gadīgiem. Cita lieta, ja porno skatīšanās ir standarta lieta 12 gadīgiem.

Mani gan tā viegli nevar pārsteigt. Man vajag datus. Un tūlīt. Tāpēc protams šorīt smērējot brokastu maizītes es pajautāju saviem 10 un 12 gadus vecajiem bērniem, vai viņi zin, kas ir porno.
10: nē. kas tas ir?
12: ......... (ļoti klusi) jā

es iekšā drusku nomiru.

mans mazais saulesstariņš zin, kas ir porno!!!!!!!!!!!

ārēji es protams reaģēju ļoti vēsi ... khm khm ... nu labi, nevēsi, izmantoju vecāka veto tiesības sarunai zem 4 acīm. par laimi mēs saprotamies patiešām labi un saruna bija ļoti normāla. par to, ka porno nav sex. atkārtojām arī, ka sex ir labs un vajadzīgs starp diviem cilvēkiem, kas mīl viens otru.

kāpēc es par to visu rakstu?

pēdējo gadu mani nodarbina doma, kā iemācīt maniem bērniem pašu svarīgāko dzīvē - būt laimīgiem?
kas piederas pie būšanas laimīgam, kā to apjaust un kā iemācīties ticēt savai iekšējai balsij? visi svarīgie jautājumi, kas ikdienā aizslīd fonā un bieži vien tur arī paliek.

es zinu, ka es un manas idejas nav populāras. es apzinos, ka tas, ka manu uzskatu dēļ, piemēram: "bērnam nav vajadzīgs telefons", manam dēlam dzīve skolā kļūst grūtāka. mēs daudz par to runājam. kāpēc mēs rīkojamies tā kā mēs rīkojamies. un par to, ka sekojot citiem mēs nekļūstam laimīgāki. līdz vakardienai es gan nebiju aizdomājusies līdz porno, ka tā varētu būt aktuāla tēma maniem bērniem.

nav jāgaida 40tā dzimšanas diena, lai atrastu sevi un to, kas dara laimīgu. Es gribu būt laimīga tagad un šeit un es gribu, lai mani bērni ir laimīgi no brīža, kad sevi apzinas. būt savādākam/nedarīt to, ko dara cool kids, nav kauns.

atgriežoties pie porno un laimes - ir pierādīts, ka porno nedara laimīgu. zinātniekiem gan sākumā trūkusi pētījuma grupa 20-30 gadu veci vīrieši, kas neskatās porno. jo pilnīgi visi skatās! Džozefs Gordons-Levits kā īsts trendsetters uzņēma pat filmu par porno skatīšanos. kā lauzt apburto loku? Ir tikai viens efektīvs veids: ja Tev ir bērns, tad saņemies un parunā ar viņu par seksu. tad kad viņš/viņa par to jautā, tad kad ir 10-12gadu vecumā, kad šī tēma aktualizējas skolā un ar draugiem. 4. klasi beidzot mūsu pamatskolā tiek organizēta dzimumaudzināšanas stunda, kurā tiek stāstīts, ka meitenēm ir mēnešreizes un kā notiek sekss. Tiek iedota arī grāmatiņa, kurā paskaidrots, kas ir kas un kā darbojas. Piemēram, ka penim ir 3 briešanas ķermeņi (ceru, ka tulkoju pareizi, jo man ko tādu skolā nemācīja :D). Mana mīļā 10gadīgā pēc šīs nodarbības bija viegli traumēta. Visvairāk viņu uztrauca menustrāciju trauciņa demonstrācija, kā arī plīša lācīša un bulciņas izmantošana, lai vizualizētu procesus. Raudot teica, ka nekad vairs neēdīs bulciņas. Nomierinot un visu mierīgi izrunājot ieviesām skaidrību un bulciņas joprojām tiek ēstas.

mana mamma bija skolotāja. Skolotāja, kas strādāja ar sirdi. Manam lielajam bērnam ir latīņu valodas skolotāja, kas māca ar sirdi. Bet tajā pašā laikā es zinu, ka skola ir iestāde, kurai jāievēro priekšraksti un normas, jāizpilda plāni. Atstāt skolas pārziņā, ka tā iemācīs maniem bērniem svarīgās lietas dzīvē, ir bezatbildīgi.