3 lietas
* aizvedu Annu uz b/d, sasveicinos ar audzīti, small talk un tad Anna aiziet pie Klaudijas, pamāj man ar rociņu, nosūta gaisa buču un viss. es varu iet.
it kā lieliski, it kā fantastiski, ka tam mazajam bērnam tik ļoti patīk b/d, bet man drusku sirds plīst pušu, ka viņa tik viegli atvadās.

* par Annu audzītes ir sajūsmā. par atvadu vieglumu, par spēlēšanos, par ēšanu un gulēšanu. visu viņa dara lieliski. un pasakās man. tāpat liecību izdalīšanā Līnas skolotāja pateicās man par kolosāli apdāvināto meitu, bet Makša horta audzīte visu gadu man lej medu ausīs.
es klusi pasaku paldies, bet patiesībā esmu ļoti apjukusi. es neesmu darījusi pilnīgi neko TĀDU. drīzāk man būtu jāuzmanās, lai kādas traumas neradītu... tādi kādi tie bērni ir, tādi ir viņi paši par sevi. mana nopelna tur maz. nu labi, es viņus izstūmu dzīvē un tādejādi ļāvu tai visai apdāvinātībai žilbināt šo pasauli.

* telefona zvans.
- ko dari šodien?
- nu nevaru vēl izlemt...
- es jau izlēmu - jūs nāksiet pie mums.
- ...eeem...
- un mēs svinēsim manu vārda dienu. tas tā, lai Tu atkal nevarētu izdomāt kādas atrunas
un es smejos, jo nekā cita jau darīt tā īsti nevaru. manas atrunas ir tikušas atmaskotas. nostādīta fakta priekšā es padodos. es nezinu, kas ar mani notiek, bet man ir bezgala daudz atrunu kāpēc kaut ko nedarīt. es veģetēju. es to apzinos, man tas nepatīk, bet es to turpinu darīt. jo pārstāt to darī es varu tikai uzsākot visaptverošu attīrīšanās aktu, no kā man ir bail. veģetēt un melot pašai sev ir vienkāršāk.