dzīvoklis
rudenī būs 10 gadi kopš mēs dzīvojam šajos 67m2.
apauguši ar mantām nenormāli. skatos vecas bildes un brīnos, ka tur sienu vēl varēja redzēt - ne skapju, ne plauktu, ne krāmu.
jau pus gadu es esmu apņēmusies veikt izmēšanas pasākumu.
šodien nopirku maisus.
sākšu rīt.
.... vai parīt


bet beidzot, beidzot esam atvēzējušies lielākam dzīvoklim. kurš visādi nebūs ideāls mums, bet iespējams ir vienīgais kaut cik pieņemamais risinājums mūsu 5galvīgajai ģimenei. metru kvadrāti būs vairāk, bet tā reāli tikai viena istaba nāk klāt. pēdējā uzmetumā arhitekte gan saglabāja apakšstāva istabiņu. bet tik tālu no visiem citiem negribu, lai kāds dzīvo. būs birojs. redzēs kā tas viss vēl noorganizēsies. bet es sāku jau redzēt vietu tajās sienās mums. it sevišķi kopš iezīmēja mazo wc blakus virtuvei. jā, uz viesistabas rēķina, bet tie trakie rīti mums bez 2 wc vispār vairs nav iedomājami. mana galvenā rūpe visā šajā pasākumā ir lai notikumu plūsma ir maksimāli funkcionāli plūstoša. lai nekas nestāv ceļā un viss ir salikts pa plauktiņiem. lai no rītiem viss tā uz leju kā ūdens rit.
un visu gribu baltu.
mēs paši esam akcenti.