Tipa75

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries

Marts 20., 2017


16:22
Rimbulīši, rimbulīši,
Neskaties mobilajā tīši,
Nešņorē kurpes cīši,
Citādi vēl atnāks rimbulīši,
sagriezīs tev acis glīši.

(ir doma)

Marts 1., 2017


01:59
Labi, labi. Pietiek strādāt.
Iešu gulēt.

(ir doma)

Februāris 24., 2017


20:03 - faking dzeja
Man drūp zobi.
Sāp un drūp.
Drūp un sāp.

(2 raksta | ir doma)

Februāris 10., 2017


08:53
Vīrietis izrāvās no policistu tvēriena un metās bēgt, taču tālu viņš netika, jo pēc pāris soļiem paslīdēja kāja un bēglis klūpot ietriecās netālu novietotajā automašīnā.

Ņemot vērā, ka bēglis pēc sadursmes ar stāvošo automašīnu joprojām gribēja slieties kājās un turpināt bēgšanu, viens no policistiem pret viņu pielietoja elektrošoka pistoli.

(ir doma)

Februāris 3., 2017


13:59
Paldies Dievam, ka pasaulē ir tik forši cilvēki. Paldies Cibas Dievam, ka cibā ir tik forši cilvēki!

(ir doma)

Janvāris 24., 2017


20:43
Vai jūs esat izmantojuši Wizzair? Ir kādi komentāri? Lēti jau ļoti,bet kautkā aizdomīgi viss izskatās...

(9 raksta | ir doma)

Janvāris 17., 2017


16:48
Braucu pa Torņakalna ielu un apstājos pie sarkanās gaismas. Ārā vēl nekrēsloja, bet debesīs jau jautās vakara tuvums. Es skatījos uz lielajiem, apsnigušajiem kokiem Lutera baznīcas kapos un spēji apjautu, kāpēc mūsu senči arvien glabājuši aizgājējus starp kokiem.
Slaido un garo koku tumšie stāvi tiecās pret debesīm. Zilo nokrāsu pārpilnajā skatā bija gandrīz saredzams dvēseļu ceļš pret debesīm. Tikai piektrūka zilzīlītes absolūtai pilnībai, tā uz saviem spārniem aiznesu mirušo dvēseles brīvā debesjuma gavilēs. Viss ir tik skaidrs un pašsaprotams - nevajag sērot par aizgājējiem, nevajag vēlēties, lai kāds slims un noguris cilvēks pārvarītēm paliktu ar mums. Paskatoties uz šiem majestātiskajiem kokiem es aptvēru, cik tas ir lieliski - ļaut aiziet dvēselēm vieglumā. Pārvērsties kokā ar sakņu vainagu, staltu stumbru un sīku zariņu mežģīnēm pretī gaismai. Tik brīvi, tik dabīgi, tik nepiespiesti. Un pārsteidzoši diži.

(3 raksta | ir doma)

Janvāris 14., 2017


14:12
Nu ko lai vēl pagatavo no ķirbja?!
Tie ķirbji ir kā sērga, liekas, ka viņi pat ziemā aug. Man ir aptrūkušās idejas, kā tos monstrus gatavot.

(9 raksta | ir doma)

Janvāris 12., 2017


22:18
Kuri jums skaitās tie garšīgie cīsiņi?

(Man visi, ko esmu pēdējos gadus ēdusi liekas šausmīgi ķīmiski. )

(6 raksta | ir doma)

Janvāris 10., 2017


21:31
uzklupa adīšanas vīruss. Bēgot aiztesos safotografētobjektu Džūkstē, pa ceļam redzēju stirnas, zaķus, vanadziņus, kraukļus un daudz, daudz skaistu ainavu, tomēr kaite neatlaida.

(1 raksta | ir doma)

Janvāris 6., 2017


20:23
Saēdos mārrutkus un sinepes. Ceru izveseļoties.

(ir doma)

Janvāris 5., 2017


16:18
Tas klepus, kā tāds milzu laukakmens guļ manās krūtīs. Islandes Islandes ķērpja tēja uz viņu nereaģē, tas sēž manās krūtīs un ārā nenāk.

(1 raksta | ir doma)

Decembris 22., 2016


23:03
šī tumšā tumsa mani smacē

(1 raksta | ir doma)

Decembris 21., 2016


11:15
Vakar jau tumsā nopirkām eglīti. Likās smuka un svaiga. Atnesām mājās, izrādijās zariņi stipri aplauzīti. Šodien mūsu goda viešņa jau birst.

Toties māja smaržo pēc Ziemassvētkiem.

(2 raksta | ir doma)

Decembris 14., 2016


13:04
Gribu uz iedvesmojoši pacilājošu kultūras notikumu.
Tikai nezinu kur un kādu.

(ir doma)

Decembris 9., 2016


12:19
piedzēros, izblamējos.

(1 raksta | ir doma)

Novembris 28., 2016


11:45
Sāpes no pleca šorīt ir pārvirzījušās uz kreisās rokas locītavu.
Garastāvoklis pamostoties -10, bet līdz šim mirklim jau +2.

(ir doma)

Novembris 27., 2016


11:49
Dzīvoju skaistā, vecā koka namā Āgenskalnā. Kopā ar savām 5 māsām un māsasmeitiņu. Atnāca Skrastiņš kopā ar sarkanarmieti mūs apcietināt. Pie terases uzplēsu satrupējušos grīdas dēļus cerot zem tiem paslēpt māsasmeitiņu, bet tur apakšā melns ūdens. Skrastiņam kaut kas kaitēja, tāpēc viena māsa gatavoja zāles. Iedeva man rīvēt dzīva krupja žokli,pret dzīva sama zobiem. Nebij' jau viegli, jo viņi abi kārpījās. Krupis man teica: "Tie ir ļauni cilvēki, viņiem nekas nelīdzēs. Vai paskatījies uz viņu ēnu?" Es atcerējos, ka viņiem ēnas nemaz nav. Māsa vēlējās meitiņu noslēpt, tāpēc lēnām un neuzkrītoši centrās pavirzīties līdz viņas gultiņa. Bet tai mirklī mazā ieraudājās. Jau otrā istabā, sarkanarmieša rokās.

Ā, vēl atcerējos. Mūsu vecāki jau miruši. Tēvs bijis ievērojams cilvēks. Vai karavīrs vai kultūras cilvēks, nezinu pateikt, bet godāts. Vienā brīdī verandā ienāca garāmgājēju pāris. Kungs, pēc stājas redzami Latvijas Armijas virsnieks ar dāmu zem rokas. Iemeta lielajā vāzē sudraba monētu un aizgāja. Ielūkojos tai vāzē - sudraba monētas, ķēdītes, brošiņas. Ko vairs tas dod, mums tāpat ir jāmirst Sibīrijas aukstumos, ja nenomirsim pa ceļam.

Labi, ka sapnis.

(ir doma)

Novembris 24., 2016


19:02 - id_eju_izsmēliums
Nav grūtāka jautājuma, kā "ko lai šodien taisa vakariņās?"

Labi, ka brokastīs drīkst būt vienveidība, jo putra ir veselīga. Citādi man būtu jau vakarā jāsāk domāt, ko lai gatavo brokastīs.

(3 raksta | ir doma)

Novembris 23., 2016


08:30
Atkal gribas notikumus, pārmaiņas, jaunus sākumus.
Nav jau ko daudz izdomāt, vecā mēnesī nav labi, ko jaunu sākt.
Bet nesēžas man savā dzīvē mierā. Nu nesēžas!



(Pamatskolā klases audzinātājai bij' mīļā frāze "Abar nevar un nevar rimties!" Iekodēja!)

(ir doma)

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba