|
|
|
Aprīlis 12., 2025
17:05 - Atbraucu smuki uz laukiem pastrādāt. Pirmā vakarā braucu uz savu istabiņu viesumājā. Nogriežoties no lielā ceļa uz grantenieku aiz meža skaists veco ābeļu dārzs. Domāju, cik jauki būtu to redzēt ziedošu. Otrā rītā braucu uz filmēšanu - ābeles jau nozāģētas un žagaru vācējs krauj lielās kaudzēs. Pirmā vakarā steidzos uzkāpt kalnā, redzēt sauli norietam. Kalns stāvs, vējš zēvelē ne pajokam, kāpiens grūts. Ziemeļu pusē kalnam vēl nenokusis sniegs, bet vietām starp sniega čužiņām agrāko silto dienu māllēpeņu ziediņi vīd. Nepagūstu pavadīt dienu. Saule jau mākoņos. Toties mēness otrā pusē spoži gozējas. Tālumā redzu jaunus sniega mākoņus draudīgi tuvojamies. Vēlos redzēt zvaigznes iedegamies. Nosēžos uz akmens un gaidu. Zvaigznes nerādās, bet dibens sāk sajust zemes aukstumu. Ceļos kājās. Visapkārt tukšums, bet šķiet itkā kaut kur tepat mūzika skanētu. Grozos un meklēju skaņu. Atrodu. Zemē iedzīta truba, kurai gals aizmetināts, bet no sāniem neliels caurums - vēja brāzmām pūšot skan vēja pūstā stabule. Otrā vakarā pagūstu uz saulrietu. Saulei lejup slīdot beidzot redzu to, ko stāstos apraksta ar "mežu gali deg". Tiešām izskatās, ka deg. No kalna var ļoti tālu redzēt uz visām pusēm. Skatos un brīnos par tālumā šur tur redziem kokiem, kuru galotnes krietni augstākas par visiem pārējiem. Zīlēju, nez kas veicinājis viņu izstiepšanos tik ļoti pār citiem. Mēnesi gan neredzu, tas šoreiz mākoņos ietinies. Trešais rīts bij' šodien. Piecēlos agri, jo agri. Knapi pēc pieciem. Man jābrauc pārliecināties, ka tur, kur šodien jūnijs jāfilmē viss nav sasnidzis. Ārā mīnus 5 grādi. Gaisma tikko aust. Putni dzied, kā koru karos. Atbraucu un sniega nav. Viss labi. Tagad man ir daudz laika, līdz viss mans ļaužu bars sabrauks. Uzkāpju pils tornī. Skatos uz vēl nepamodušos sauli. Putni dzied, ūdens krītot no slūžām burbuļo. Stārķumamma sēž ligzdā, papus miegaini samaina kājas un snauž blakus. Nez, cik reizes pa nakti viņš samaina kājas? Varētu tornī palikt pāris stundas, bet nav jau kur piesēst. Man nav stārķa kājas. Kāpju vien lejā pretī jaunās dienas pienākumiem.
|
Comments:
Žēl par to ābeļdārzu, bet tāda, diemžēl, ir mūsdienu realitāte. Apjozīs pleķīti ar tūjām iesēs zālienu un būs "ka pie cilvēkiem" :) |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |