vakarvakarā pēc divu nedēļu prombūtnes atgriezos mājās. vispirms vieni kursi Berlīnē, tad aizlidoju pie māsām uz Rīgu un tad otri kursi Berlīnē.

ar māsām bija forši. ar brāļiem arī.

vakarvakarā S sagaidīja mani stacijā, atveda mājās, bet sīkie jau gulēja.
šorīt mans lielais gandrīz 15gadnieks pirmais pamodās un ielīda pie manis gultā samīļoties un parunāties. uz skolu skrienot trīsreizes atgādināja, ka būs jau vienos mājās un lai es arī viņam pusdienas uztaisu. S saka, ka viņam pietrūkst, lai par viņu parūpējas. S lieliski tiek galā ar visu manas prombūtnes laikā, bet viņam trūkst tā latviešu (latgaļu gēna), kurš mums palīdz apvienot situ ēdienu ar rūpēm par otra labsajūtu un māju sajūtu.

13gadniece arī atnāca uz guļamistabu, bet viņa neprot pieprasīt mīļumu, viņa nāk ar sūdzībām. esot auksti, vajagot džemperi. kādu no maniem džemperiem. ha! es emu tik liela kā 3 viņas. bet iedevu to, ko mēs kopā nopirkām un kas tomēr man neizskatās. viņai ļoti piestāv.

sīkais kā ūdenszāle. sākumā mani ne nu gluži ignorēja, bet viņai savas lietas. tad lipa klāt, tad atkal nē un beigās pie durvīm nespēja vien atvadīties.

tas viss 40 minūtēs. tagad bērni prom un es tā prātoju, varbūt ka vajag trešo atkalredzēšanās seksu...