|
Maijs 13., 2025
14:03
Dzīvojot airbnb (dzīvoklī kas noīrēts caur booking.com uz laiku) ir viens neveikls moments kas lien ārā lai cik pilnīgi miteklis nebūtu iekārtots. Nevar saprast ko darīt ar liekiem plastmasas maisiņiem!
skaidrs, ka izmantot atkārtoti ir pareizā atbilde. Bet nu vienalga sarodas, it īpaši ja nav ierasto iepirkšanās maršrutu un tā. Un tad kad sarodas, tad nav īsti designated spotiņa kur tos sastūķēt. Un ārā arī īsti nemetas. Nu, nez, vienvārdsakot. Stāv uz galda.
p.s. vispār iedomājos, ka varbūt labāk būtu mest gružkastē un nemaz nemēģināt tūcīt atvilknē, jo tādā veidā būtu paš-jākonfrontējās ar šādā dabas sārņojuma faktu un tas liektu varbūt biežāk tomēr izvairīties no maisiņu pirkšanas. Bet nu arī nez. Jāizmēģina.
|
Aprīlis 15., 2025
16:43
Šonedēļ pārceļos atpakaļ uz Latviju, pēc 11.5 gadu dzīvošanas ārzemēs. Bailīgi un satraucoši. Ārzemēs visvairāk pietrūka socializēšanās, tagad būs iespēja saprast cik ļoti sociāl-trūkums bija dēļ valsts, un cik dēļ manis paša :)
Lai vai kā, varat aicināt mani uz dzimenēm, rautiem un pasēdņiem. Būšu laikā un pirmie dzērieni uz manis. (ho ho, reku šeku klaida gramatikas pavērsiens visnotaļ!)
|
Marts 31., 2025
17:27 - Aristokrātiskā viešbūšana
Kautkur nesen lasīju par to, ka muižas rietumeiropā (un iespējams arī citur) bijušas diezgan pamatīgas, ne tāpēc, ka aristokrātiskajam īpašniekam patīk dzīvot divdesmit istabās vai arī ir jāizmitina piecpadsmit bērni un astoņas vecmāmiņas. Nē, lielais istabu skaits esot bijis viesiem.
Katram sevi cienošam baronam, grāfam un hercogam mājās vienmēr bija ciemiņi. Citi aristokrāti, dažādi mākslinieki, muzikanti, komponisti, zinātnieki, astrologi, pavedinātāji, kāršu spēlmaņi, duelisti un utt utjpr. Jo interesantāki cilvēki, jo labāk. Jo tādā veidā varēja salīdzināties ar ctiem muižkungiem. Kuram tā teikt galms interesantāks. Un viesi bieži palika uz ilgu laiku, bija ar sievām, mīļākajām, bērniem, un ieradās ar kalponēm un sulaiņiem. Tas viss maksāja naudu, bet toties cik interesanta un prestiža dzīve. Ne tā kā pie nabagā blakus apriņķa kūrfirsta. Pat daždien lepnāk kā citu valstu karaļu pilīs! Smnalki.
Tāpēc arī bieži var lasīt dažādu 19tā gadsimta zinātnieku biogrāfijās, kā viņi draudzējās, mīlējās un naidojās ar tā laika slaveniem rakstniekiem, komponistiem, dzejniekiem utt, jo viņi visi bija viena sabiedrības kārta - mazi muižnieki un/vai slavenības, kas visi tusējās pa lielu muižnieku pilīm.
Nezinu kurā brīdī tas izbeidzās, bet nu es vainoju inudstirālo revolūciju, tai sekojošo urbanizāciju un ekonomiskās varas pārcelšanos no lauku muižām uz lielpilsētu klubiem un saloniem.
Bet, nu, kāpēc es par to rakstu? Iedomājos, ka būtu interesanti mēģināt šo tradīciju adzīvināt. Latvijā, Eiropā un Pasaulē ir rindām vien miljonāru un miljardieru, un liela daļa no viņiem nezin ko lai izdara ar savām milzīgajām bagātībām. Un to var redzēt no tā kā metas galējībās - milzīgas jahtas, milzīgi īpašumi, milzīgi ziedojumi. Bet pašu sejās var redzēt to ka īsti piepildījuma nav. Gribās sacensties ar citiem miljonāriem un parādīt kurš foršāks, un gribas arī atstāt kaut ko vēstures grāmatām aiz sevis, bet nu kaut kā neizdodas. Nav tā zen piepildījuma smaida sejās.
Tad nu mans piedāvājums mega-miljonāriem (nu, tiem kas šo lasa!) ir vienkāršs: nopērciet katrs sev milzīgu muižu, vai arī uzbūvējiet jaunu. Varbūt ne tik tālu no lielas pilsētas kā senāk, varbūt pat pilsētā, un kaut kā citādi arī to pielāgojiet modernajai pasaules iekārtai. Un tad aprīkojiet to ar apkalpojošo personālu (pavāriem, guvernantēm, kalponēm, šveicāriem, masieriem un bērmeņiem) un tad sāciet lēnām vilināt pie sevis dažādus māksliniekus, zinātniekus un citādus ļaudis kas sabiedrībai pienes lielu vērtību, bet kuriem sabiedrība pretī labākajā gadījumā dod vieglu pliķi pa pēcpusi.
Un dodiet viņiem dzīvesvietu, neko daudz neprasot pretī, ja nu vienīgi dalību ikdivnedēļu rautos, ikmēneša pieņemšanās un ikkvartāla žūrfiksos. Un garantējiet to visu uz vairākiem gadiem. Lai cilvēks var fokusēties uz radīšanu.
Un to visu tādā mērcītē, lai citiem miljonāriem arī gribās. Lai vēl kāda muižiņa top. Un tad vēl viena. Un tad pa vienai arī Rio, Beirutā un Jo-burgā. Un pavei, varbūt 21ais gadsimts varētu iegūt vienu jaunu mākslinieciski-zinātniski-juteklisko revolūciju.
|
Decembris 25., 2021
12:30 - The Invisible Complexity
Gribu padalīties ar priecīgo vēsti ka esmu sarakstījis un izlaidis tautā grāmatu. Par to kā IT ļaudis un bizensa ļaudis viens otru pārprot dažādos veidos. Psiholoģija, ekonomika un tehnoloģijas. Angļu mēlē.
...
Are you unable to understand why the Business keeps fighting with the IT department? Are you surprised by the extensive budget required to build a new version of the corporate website? Is the backlog of changes in IT systems so long that you feel that making a new change request is pointless?
All those questions and many more are contemplated, analyzed, and answered in this book. By reading it, you will understand how various psychological quirks of human nature affect the way corporations build their IT organizations, processes, and systems; how goals are set; how tenders are made; and how various stakeholders interact with one another.
The biggest issue identified in the book is the large amount of invisible IT complexity that accumulates over time and influences business decisions more and more. There is no silver bullet provided to solve it, but there are multiple methods outlined that will allow you to identify issues faster and step up your fight against this challenge.
Piejama dažādos formātos - Kindle, Paperback, Apple Books, Kobo
|
Oktobris 21., 2020
21:22
2020 ir somthing else
|
Septembris 9., 2019
Jūlijs 17., 2019
Maijs 13., 2019
14:10
Komentiņi komentīši komentusiki
|
Marts 14., 2019
Februāris 26., 2019
14:12
Dzīve turpinās. Nevarētu teikt, ka ir kādi ļoti interesanrti notikumi dzīvē, bet nu iet uz priekš tā iet. Nopirku mašīnu. Esmu laimīgs auģika īpašnieks. Bij jau trīs komandas ar ciemiņiem. Tagad kādu brīdi būs atpūta no cilvēkiem un dzīvosimies četrvientulībā ar sievu un kaķiem. Jākačājas. Jāparambā kompis. X-Com 2: path of the chosen. Nopirku jauno civ6 expansiju. tā jau ir ok, bet nu mūžīgā civ6 problēma ar nepatīkumu geimpleju vēlākās spēles fāzēs. Nekas tur nemainās. Kā diez izskatītos 4X spēle ja to taisītu Paradox? Pēc Stellaris āsomnesa esmu drošs ka viņi spētu uztaisīt tādu civ klonu ka oriģināls varētu tikai noelsties.
|
Augusts 30., 2018
15:51
Daudz darba. Bet interesanti strādāt vidē kur indieši ir kruti profesionāļi, nevis tikai lētais darbaspēks. Un kur arābi inovē un būvē datucentrus, nevis tikai brauc ar sporta auto.
|
Augusts 2., 2018
12:05
Rakstīt cibā pēc ilga pārtraukuma tas ir kā atgriezties bārā runcis pēc desmit gadu pārtraukuma. It kā nekas nav mainījies, tik vien kā tu pats esi citādāks.
Cerams, ka a-z čatiņš nekad neatdzims, kā arī PBEM Atlantis un Zebedee MUD un citas jaunības online izklaides. Katrai nāk līdzi kaut kāda nostaļģiski muļķīga sajūta. Neskaitāmas notriektas stundas un cita kompānija.
Tas ka šīs lietas ir pagātnē protams nenozīmē ka viss laiks tagad tiek pavadīts tīri produktīvi. Nebūt nē - deguns telefonā tiek urbts vēl stingrāk. Tagad gan tas ir pārsvarā politiski tehnisks twitteris. Pilns ar brexitu, bolotnuju, slavjansku un vaithousu, atjauktu līdzīgās devās ar reactu, appli, elonu masku, johnu skalzi un čarlzu strossu.
Kaut kā tā.
|
Jūlijs 31., 2018
09:30
Ikdienā lietoju twitteri kā galveno logu uz pasauli. Ziņām, notikumiem, viedokļiem un interpretācijām. Feisbūka appu izdzēsu no telefona, tagad tikai retumis ieeju caur datorpārlūku. Blogu kādu laiku rakstīju salīdzinoši aktīvi, bet tā bij vairāk tāda savas gudrības izrādīšana un interesantu ideju vērpšana. Bet nu vērpt interesantas idejas trīspadsmit cilvēku audiencei arī nav tik ļoti piepildoši. Un twitterī es arī reti kad kaut ko rakstu. Varbūt pa kādam witty komentam un labi tēmētam retwītam. Un tajās mazzīmēs arī neko nevao nevar iespiest.
Bet radīt gribās. Un gribās tā lai lasītu visa pasaule nevis saujiņa ģeogrāfiski lokalizētu ļaužu.
Attiecīgi ciba arī neder. Un nav jau arī laika. Nekad nekam nav laika.
Sazinos caur whatsap balss ziņām.
|
Maijs 10., 2018
11:58
Laiks skrien vēja spārniem. Bet Jūtos jaunāks. Vienlaikus - tūlīt klāt arī pensija.
|
Augusts 31., 2016
09:54
Tā kā cibas notifikācijas iet uz epastu ko neizmantoju jau gadus astoņus, tad nekad nesanāk izvērst cibā diskusijas garākas par vienu komentāru. Vienkārši nekad neuzzinu vai kāds man ir atbildējis. Ļoti nemoderni.
|
Augusts 11., 2016
11:10 - Fantastu Pikniks 2016
Šogad, gluži tāpat kā iepriekšējos septiņus gadus, es organizēju Sci-fi cienītāju pasākumu. "Fantastu Pikniks 2016". Pasākums domāts tiem kam patīk lasīt fantastiku un interesē satikt cilvēkus ar līdzīgi ievirzītu domāšanu. Šogad pikniks pie Mālpils, jaukā lauku mājā. Programmā stāstu rakstīšanas meistarklase, diskusija par sadarbībās iespējām ko modernās tehnoloģijas dod moderniem autoriem kā arī protams grills.
Esat laipni gaidīti. Vienmēr interesanti satikt jaunas sejas.
Sīkāk sejbūkā - https://www.facebook.com/events/1633547843534309/
|
Jūlijs 12., 2016
Maijs 7., 2016
21:37 - Par bloggingu
Gribēju pastāstīt, ka nu jau kādu gadu kā esmu atsācis blogot. Ar apšaubāmu regulitāti, bet toties iekš medium.
Ielinkošu pāris rakstus par kuriem esmu visvairāk lepns:
Hackathon as a date with obstacle course
Šeit aprakstu piedalīšanots hackatonā kā randiņošanos. Ar papildkorelācijām. Rakstīju tieši pēc Garage48 greentech hackatona pagājušā gada pavasarī.
Be your boss’s boss
Raksts par to kā izprast kas notiek tavam bosam galvā. Zināms mentālais aikido. Ļauj samaiznāt stresu un vienkāršot korporatīvo ikdienu.
How to apply the Law as intended
Šeit es ietērpju vārdos savu vecu iedju par to kā panākt ka likumi netiek abjūzoti (apbižoti? apcelti? mobingoti?), un vienmēr tiek piemēroti tieši tam kam likumdevējs tos ir paredzējis.
Monetary policy as a service
Meta-domas par to, kā atslābt un sākt mīlēt aktīvu monetāro politiku. Un kā dumus helikoptera tipa naudas izplatīšanas paņēmienus, kā arī cerības uz nopilēšanas efektu aizdodot bankām, aizstāt ar interesantu mikrolīmeņa inovāciju.
How to fix Foursquare. My take on Product.
Par to kā foursquare vajadzētu beidzot pārveidot savu produktu lai tas sāktu meikot biznesa sensu.
Pēdējie gabali bija par korporatīvajām IT sistēmām un maksājumu nākotni. Enjoy.
Un jā, blogu sāku rakstīt jo izlasīju grāmatu “Never Eat Alone” by Keith Ferrazzi. Tur viena no premisēm sociālajā networkingā bij tā, ka nevajag turēt savas interesantās domas un viedokļus noslēpumā no citiem. Vajag ar tiem aktīvi dalīties. Tad nu attiecīgi bija stimuls atsākt rakstīt.
|
Novembris 17., 2015
20:31
vai iagauņu vārdam perse un latviešu vārdam pērt varētu būt kopīga sakne?
|
Novembris 16., 2015
15:39 - -ma un -da infinitīvi
Mācoties igauņu valodu vienmēr cenšos atrast līdzgus gramatikas likumus, vārdu formas un izteicienus arī latviski. Un pārsteidzoši bieži man tas izdodas un viss mapojas gandrīz vai viens pret viens. Dažreiz protams nākas parakties vecākos latviešu vārdos un vecākās formās, bet nu līdzību ir ļoti daudz.
Kur es nevaru atrast līdzīgu gramatiku, ir -ma un -da infinitīvi darbības vārdiem. Latvišu valodā nenoteiksme ir tikai viena.
Kaut kur lasīju, ka -ma infinitīvs esot vairāk jāsaprot kā supīns, kamērtās -da infinitīvs ir nenoteiksme. Tas ļauj paskatīties mazliet no citas puses, bet tieši līdzību nesniedz.
Šodien iedomājos par dīvainu vārdu pārti latviešu valodā kas varbūt varētu man ļaut izveidot līdzību: sacīt un teikt. It kā tie ir divi vārdi, sacīt/teikt bet nu principā tā mazliet savērpjas kopā. Tagadnē grūti pateikt 'es teic/tu teic/viņš teic' un automatiski gribās teikt 'es saku/tu saki/viņš saka', kamēr pagātnē vairāk izmanto otru - es 'teicu/tu teici/viņš teica' 'es sacīju/tu sacīji/viņš sacīja' vietā.
Principā tie protams ir divi vārdi, bet nu es kaut kā iedomājos, ka varētu varbūt nodefinēt 'sacīt' kā -ma infinitīvu, kamēr 'teikt' būtu -da infinitīvs.
Un tad varētu mēģināt pielietot -ma un -da infinitīva izmantošanas likumus - da izmantot ar tādām internālām darbībām, kamēr ma ar eksternālām un ar kustībām. es gribu teikt/es dodos sacīt. tu vēlies teikt/tu brauc sacīt.
Kaut gan nē, varbūt otrādi? teikt būtu -ma infinitīvs, un sacīt -da inifintīvs. tad sanāk vēl labāk, viņam patīk sacīt=izklausās labi, viņam patīk teikt=izklausās nepareizi. es vēlos sacīt/es dodos teikt; tu mīli sacīt/tu dabū teikt
lielisks atspoguļojums. visticamāk gan tam ar gramatikas likumu līdzību nav ne mazākā sakara bet vairāk ar konkrētajiem vārdiem.
Varbūt kādam no maniem neskaitāmajiem lasītājiem ir kāda ideja kā latviešu valodā izveidot divas dažādas nenoteiksmes, vai arī supīnu un nenoteiksmi atšķirīgu? :)
|
|
|
|