Pie ķēdes, taisnīgi @ 21:15
Var draudzīgi iebilst
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
4. Decembris 2025(bez virsraksta) @ 19:39nē nu jā pirms 21 gada cibā rakstu: Decembris 4., 2004 00:18 baigais vārds kapsula. kapi + sula. bet visp. man sajūta tāda it kā es kapsulā dzīvotu neticēsiet, bet arī tieši šodien domāju par vārdu "kapsula", jo dzēru gabapentīnu un domāju: "re, dzeltens kapsula!" (bez virsraksta) @ 17:22pēc kovid potes jau vienreiz tā bija, bet nu jau atkal paaugstināts kopējais holesterīns. kādā sakarā? (bez virsraksta) @ 13:04"Mākslīgā intelekta ģenerētais saturs var būt nepareizs - Breathe. - 2nd. - Yes. - Whatever. I'm sucked quickly in sucky. - It's the mic. Yeah. It's the mic. Yeah. To the public flights and ****. God, I'm certain now. By the old time. And to dershink. Yeah. OK. Super. It's not not statistics, but it's not statistically present. That to you, patak. ( Vairāk... ) (bez virsraksta) @ 09:173. Decembris 2025(bez virsraksta) @ 14:23(bez virsraksta) @ 13:01mugurā iemetās kkāda krika. 1.x mūžā tik sūdīgi, knapi varu pakustēties. laikam dzimšanas dienas mēnesī cilvēkiem mēdz būt slikti. knapi zābakus novilku, knapi sunim siksniņu uzliku, knapi no gultas piecēlos. visu knapi. (bez virsraksta) @ 12:03(bez virsraksta) @ 06:22(bez virsraksta) @ 06:152004. g. 2. dec. cibā arī pierakstīju sapni: 12:14 sapnī biju tai Pareizticīgo baznīcā, kas uz Brīvības ielas. nosaukumu nezinu, bet parasti uz durvīm tur raxtīts "hram atkrit" vai "hram zakrit". jau 2.x sapnī to redzu. iepriekšējo reizi, kad redzēju, tur bija lauku sēta un nikni suņi. pagājušo nakt - ļoti gaišs un vecas segas svētbilžu vietā.. mācītājs dikti laipns, likās kā velns. (bez virsraksta) @ 06:12pirms 20 gadiem šajā dienā rakstu: 02:01 paglaudu cibai galvu. nedrīkst taču draugu pamest tāpēc, ka klibs. (bez virsraksta) @ 06:04tikko sapnī man piezvanīja caur pūdernīcu. pat ne caur spogulīti, bet caur pūderi, kas bija māla gabaliņi 2. Decembris 2025(bez virsraksta) @ 12:43par FM @ 21:21paspēlēja mana bolonka^ ar feneru^^ čempionu līgā izbraukumā pirmajās divdesmit minūtēs mums četras dzeltenās kartītes mums! par ko? nu un piektā neoficiāli un droši man, kā infiltrācijas grupas vadītājam ejiet, nahuj, paši spēlējiet savā turcijā, serbijā un grieķijā ^profesionāls futbola klubs "bologna" ^^profesionāls futbola klubs "fenerbahce" (bez virsraksta) @ 01:36Paturpināsim par Austrālijas faunas dīvaiņiem. Svētdienas rītā tā ap pieciem, (neprasiet, tas ir bezdievīgi agri), mani abstulbināja šīs dzeguzes (Channel-billed Cuckoo): https://www.youtube.com/watch?v=oFCr_D8 Dzeguze, my ass: izmērā kā normāls ērglis, ar koši sarkanām acīm un milzu knābi. Ja Latvijas dzeguze liegi piekūko ainavu, tad šīs te plēš bungādiņas ar izcili neglītiem un mega skaļiem ķērcieniem. (Palasiet komentārus tam video - cilvēki reāli cieš!) Pa lielam, lielai daļai Austrālijas putnu pieeja "dziedāšanai" ir sacenšanās ķērkšanas neglītumā un skaļumā - un te šīs dzeguzes ir izcilnieces. A tā, dzeguze kā jau dzeguze - piedēj citiem ligzdas un neliekas ne zinis par saviem pēcnācējiem. 1. Decembris 202530. Novembris 2025(bez virsraksta) @ 22:32Laslo Javors DRŪMĀ SVĒTDIENA (Pasaule beidzas) Šī drūmā svētdiena slīgst baltos ziedos, Ko baznīcā nesu, lai tu man piedod. Sapņos vēl skrienu, lai tevi vajātu, Lūdzos es melnajai bedrei, lai tevi man atdotu Es ēdu skumjas, asaras es dzeru, Sakiet man, lūdzu, uz ko lai vēl ceru Drūmā svētdienā? Nāc svētdien, mīļotais pie manis - Sagaidīs tevi liliju zvani, Nāks arī mācītājs, kapracis viesos - Ceļš mans pie tevis slīgst baltos ziedos. Ar vaļā acīm tevi gaidīšu Un mirušu skatienu tevi es svētīšu Pēdējā svētdienā. (bez virsraksta) @ 18:43Es esmu sapīkusi. Sapīkusi un jūtos piečakarēta. Pa nedēļu redzēju "Kultūras ziņās", ka Dzelzceļa muzejā notiek foto māklsas tirgus. Ar sarežģītu pierunāšanu ierunāju savu vīru aiziet. Pat atmetām iešanu uz Āgenskalna tirgu skatīties fotoizstādi "Balss" vai "Balsis", lai nesabesītos no sabiedrības biežņas. Gājām tik uz DZcm. Un es jutos smagi apčakarēta. Nu kas tas tāds vispār bija?! Divas Gvido Kanjona labas bildes, dažas asprātīgas bildes, bet pārējais viss... es pat nezinu kā lai to nosauc. Cilvēki, kuriem ir kameras un gribas naudu. Pārgrieztas krāsu korekcijas, neasas, bez stāsta. Bez elpas, Bez dzīvības. Kailie sieviešu ķermeņi bez māklas, bez mīlestības, kā tādi kautķermeņi. Gaļa. Jūtos uzmesta par 14 eiro - tik maksāja ieejas biļete, lai šo redzētu. Smagi aplauzusies es. Vai arī es esmu dzīves luteklīte. Izaugusi ar Māriņas bildēm, pieradusi pie foto, kuros autoram ir tā īpašā acs. Kur attēli smaržo, elpo, kur jūt vēju, skaņas, lietu un kustību. Jā. Laikam es esmu izlutināta. Man vajag just attēlu, tad es tam ticu. (bez virsraksta) @ 10:48un kas par gadu. viena lieta, ka organizācijā noticis tik daudz, ka visu nevarējām atskaitēm saskaitīt. bet arī visādi citādi par pārējo, man nav arī vēl drosmes atgriezties atmiņās gada pirmajā pusē. ja es varētu kā ķirsīšus no šī sāpēs, bailēs, ceļojumos un pārbaudījumos pavadītā gada paņemt tikai dažus:.tad to pirmo, kad atkal varēju pastaigāt, un pāri drenai uzvilkt NYT apenes. un kā ar visam sāpēm aizbraucu uz Piedruju un tad i Kipras balkonu, virs kura eikaliptā muļķīgas dūjas kārtojā sķidru ligzdu. un to brīdi, kur atplīsu pie Afrodītes akmeņa, kā noģību IETM meetingā un mani Bekas dzīvokī Berlīnē kopa svešs nebinārs mākslinieks, brauciens vilcienā uz Daugavpili, mīļā māsiņā traumās, kad KKF iedeva finanses Homo Novus grāmatas vākam, Gžegožs un Marta, kuri bija ar mani gandrīz visos ceļojumos, atbalsot un palīdzot tikt galā, un mūsu bēdīgā, nogurusī un mīļā ljti komanda, un mani nabaga novārtā atstātie, apceltie un nenormāli jautrie, gaišie bērni. 29. Novembris 2025: sadzīves ainiņas @ 20:45mans sīkais un druškas meita spēlē kopīgu spēli caur netu un runā, sazvanījušies pa telefonu. vecums: seši ar pusi un septiņi ar pusi: - katrīna, iedod man, lūdzu, šito arī - edvard, tu man tikai prasi, bet pats neko nedod - labi, es tev arī kaut ko iedošu *notiek kaut kā iedošana* - katrīna, pasaki man paldies par dāvanu - edvard, tu esi pats labākais! 28. Novembris 2025(bez virsraksta) @ 19:55no noklausītām sarunām: jauna māmiņa ar diviem bērniem (viens ratiņos) uz ielas atbild uz kādu no nebeidzamajiem jautājumiem: "Nav viedoklis!" --- @ 15:56No rīta izlasīju NYT, ka drīzumā iespējams AI uzņēmumu akciju burbuļa plīsiens līdzīgi kā savulaik bēdīgi slavenais dotkom krahs. Vēlāk ap pusdienlaiku "Spices" "Lidiņā" ieraudzīju, ka trauku novācēju robotu vietā stājušies trauku novācēji pakistānieši. #ĶirsonaŅuhs 27. Novembris 2025(bez virsraksta) @ 22:55Šodien liela diena - piedāvaju variantus un liku bērniem savā starpā vienoties par to ko ēdīsim vakariņās. Nevis izstrīdēties vai izlozēt, bet tieši vienoties. (bez virsraksta) @ 19:16esmu no tiem, ko uzrunā uz "tu", nezinu tam skaidrojumu. vakar ievēroju, ka viens ārsts, un šodien – augšējā stāva kaimiņiene. --- @ 13:24Ejiet uz "HA" Ģertrūdes ielas teātrī. Kaut ko tādu gandrīz nekad dzīvē nebūsit redzējuši! Ļoti laba izrāde. Ierāmēšana Rīgā @ 10:54Ahoi, Ir nepieciešams dāvanai ierāmēt A3 formāta poligrāfiju/izdruku. Skatos, ka Rīgas centrā ir padaudz vietu, kas to dara. Ir kādi ieteikumi no pašu pieredzes? Vēlams, ja to var izdarīt uzreiz - ok, ja extra samaksa. un vēl superīgi būtu, ja piedāvā arī nosaukuma plaksnīti/etiķeti, ko uz rāmja piestiprināt. (bez virsraksta) @ 10:19šis ir interesanti: https://www.helsinkitimes.fi/finland/fi LV tas gan jau nestrādātu. mums jau tāpat nez cik gadus invazīvo sugu sarakstā ir tikai viena suga un nekādi citas tajā iedabūt iekšā nevar etc., bet nu pieeja interesanta. (bez virsraksta) @ 08:52Vakar sanāca darba dienu pavadīt vienā bibliotēkā, kur rāmi kā upe aiz bibliotēkas loga plūda dažāda veida apmeklētāji. Kāda jauna sieviete vērsās pie bibliotekāres ar lūgumu - "man, lūdzu, kādu grāmatu par dzīves kvalitāti". "Jums privāti vai profesionāli?"" bibliotekāre pārvaicācja. Tālāk nedzirdēju. 26. Novembris 2025(bez virsraksta) @ 22:55(bez virsraksta) @ 18:22kaut kāds galīgs ne-fen-šuj darbā. nevaru noturēt iekšējo zen, pirms aizmigšanas izspēlēju dialogus, un kad šķiet, ka ir solis uz priekšu, tad uzreiz arī ir solis ne tikai atpakaļ, bet arī uz sānu, un trauksmes līmenis paceļas uz red līmeni, līdz es saņemos un nokratu to visu no sevis un saku, kā būs, tā būs, ja nesanāks, tātad nesanāks. un ja nesanāks termiņā, značit, nesanāks termiņā. bet laikam jau lielāko triecienu pašapziņai rada kļūdas. kļūdas, kuru, atpakaļ skatoties, varētu nebūt, ja vien es būtu izdarījusi, piemēram, x. labākais scenārijs būtu, ka "tu pārāk kritiski skaties uz sevi". bet man gan šķiet, ka visi no manis sagaida vairāk, un es pilnīgi jūtu to spiedienu. bet varbūt es pati to spiedienu lieku un saklausu citu vārdos to, kā tur nav. tas arī būtu labais scenārijs. bet varbūt ir. tas būtu sliktais scenārijs. šo rakstot esmu sapratusi, ka man vajag kaut kādu prioritāšu plānu. bet tādu, kāds vēl nav bijis, jo iepriekšējie diez ko ilgi nenoturas. (bez virsraksta) @ 13:36Dziesmas tajā koncertā arī, izskatās, ka būs ļoti smukas. Kaut kas no Pūces gadalaiku Ziemas dziesmām, Nevaru es atcerēties, kas tas ir, kas tumsā laistās, Lai tevi sargā un palīdz Dievs, Mazu brīdi pirms, vēl kaut kas. :) Skatīšos, kā mums iet ar mēģinājumiem un došu ziņu. :) Man jau ļoti patīk tas, ka mums parasti kopā ar kori ir arī kādi mūziķi, tas uzreiz ir tā foršāk. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|