Kur pie mums apmāca strādāt ar AutoDESK Inventor, kur meklēt speciālistus?

"Big man with a beard"

Kā jūs latviski tulkotu "tokenism"?

ceturtdien biju uz draudzenes dzimšanas dienu. visas lietas, muiža, naktsmītnes un dejas.
skatījāmies bildes no iepazīšanās laika, tas bija pirms cik - 16? - gadiem.
un mēs visas ar gadiem izskatāmies labāk.

nodejojos līka kādas piecas stundas no vietas, nākamajā rītā dzērām īstu šampanieti un ar vīru aizskrējām uz dīķi pa pliko peldēties.

ar gadiem tiešām ir tikai tikai labāk.

“Trying to define yourself is like trying to bite your own teeth.”

Šī doma ir formulēta tik daudzās vietās un veidos, ka es nevaru vairs atrast to pilno formulējumu, kas man patika vislabāk. So, ja kāds ir lasījis Alanu Wattu - let me know. Pagaidām atstāšu tikai šo īso versiju, kas izklausās diezgan ezotēriski, un kas ir iemesls, kāpēc man nepatīk citāti. Līdzīgi kā Nīčes: "Dievs ir miris." Mazliet tāds Ramštainīgs: "Du hast!"

Es nezinu, cik cringe ir Watts, bet es atkal un atkal pārliecinos, ka man patīk veids, kā viņš formulē idejas. Ir tāda sajūta, ka es viņa domām sen jau piekrītu, bet viņš vienkārši palīdz nopūst nost to miglu, kas traucē saprast viņas skaidri. Tā ir tā pusaudzīgā sajūta, ka ar šo pasauli kaut kas nav kārtībā, bet tu īsti nesaproti kas, un tad tu pa ceļam airaujies ar visādām jocīgām idejām, iesaisties visādās nepareizās attiecībās, un sāc realizēt savas dzīves plānus pilnīgi nepareizos virzienos, līdz atduries pret vilšanos un krūzi, un nezini, ko iesākt ar dzīvi tālāk.

Manī arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka cilvēki (pēdējos dažus tūkstošus gadu) daudzas lietas intuitīvi saprata pareizi, pat neskatoties uz to, ka viņiem, piemēram, nebija tādu elementāru zināšanu, ka zeme riņķo apkārt saulei, vai kaut ko tikpat mūsdienās pašsaprotamu. Es, protams, negrasos glorificēt kaut kādas senās gudrības, jo tīri objektīvi cilvēki ir sadarījuši kaudzi sūdu, jo viņiem uz čuju kaut kas ir liecies pareizi. Bet man reizēm ir sajūta, ka daudzi cilvēki tik ļoti grib aizrauties ar racionālo, ka pārāk daudzām lietām piekarina ezotērikas birku, un tad meklē pierādījumus kaut kur pilnīgi pretējā virzienā, un tad tos tur neatrod, jo viņu tur vienkārši nav un nevar būt. Ir, protams, arī otra galējība, un cilvēki for real dodas meklēt Noasa šķirsta paliekas. Kas ir aizraujoša nodarbe, nevar noliegt, bet, god damn, šo visu uztvert nopietni.

Lai vai kā, ir labi operēt ar to, ko mēs zinām jau šobrīd, bet reizēm nevajag kautrēties izmest no pasaules uztveres kaut ko, kas ir novecojis. Tāpat kā aizpildīt caurumus zināšanās ar kaut ko šobrīd vēl nepierādītu. Ir neiespējami zināt visu, kur nu vēl vienas cilvēka dzīves laikā. Toties pats process ir diezgan aizraujošs.

vakar pirms gulētiešanas palasīju ziņas.
nu ko es varu teikt - zajebisj.

Ir emocijas, kas raisa domas, un ir vārdi, kurus vajag savirknēt teikumos, un tas prasa laiku. Tā tie garie cibas ieraksti paliek zem atslēgas. Mazi sīkumi bez plašāka konteksta - sure, tie nāk viegli ārā.

frazioloģisms:
-kas der visam, neder nekam.
reklāma:
-Pentacolor der visam.

Par 8cm tuvāk saulei

tādās siltās dienās es gribētu kā ķirzaka saulītē gulēt..

Tas kainda bija sagaidāms, bet quality stuff. Pilnīgi viss, arī tās dziesmas, kas nav baigie bengeri. Arī jaunais albums zīmējas košās krāsās.

СТРЕЛЕЦ. 16 июня. Ноль осуждения. Максимум похуя

Cities of Last Things (2018)

man vēl nav taisīti pirmie mazsālītie gurķīši.

https://www.youtube.com/watch?v=37afaihOBj4

Interesanti, ka džezā, atšķirībā no roka, ļoti daudzi bandlīderi ir bundzinieki. Viens no tādiem ir Steve Gadd, uz kura esmu uzsēdies pēdējās nedēļās. No vienas puses skaidrs, ka viņš nosaka kopējo savu bandu toni un stiliņu, jo tie ir savdabīgi, tajā pašā laikā spēlējot ļoti neuzmācīgi un mierīgi, pamatā ļaujot izpausties citiem. Tāds čilautīgs grūvs piemīt visam, kur viņš piedalās, bet albumi nebūt nav vienveidīgi. Domāju, ka varētu patikt arī tiem, kas džezu pamatā neklausās vai ar to iepazinušies tikai pavirši, ar agrīnajiem bopiem utml. Jāsaka, ka modernais džezs man vispār piedur vairāk. Eklektiskāks un fjūženīgāks. Varbūt to pamatīgi izklausoties, sākšu vairāk saprast arī veco klasiku. Katrā ziņā interesanti atklāt sev pilnīgi jaunu mūzikas lauku, par kuru lielāko daļu dzīves vīpsnāju, bet tagad gribas tik tajā vien plunčāties. Mūžu dzīvo, mūžu grūvo.

jā

Vai peonijas var likt vāzē kopā ar rozēm?

Echo 3

The Graduate (1967)