|
Augusts 6., 2009
16:18 - Iespēja radošai valstij
Krīzes laikā vajag samazināt nodokļus, lai stimulētu ekonomiku. Tā cik saprotams ir ābeces patiesība. Bet nu stāsts tikai netieši par to.
Iedomājieties, dotajā brīdī mazais tirgotājs ar saviem kases aparātiem tur ņemas, operē ar skaidru naudu, pēc tam grāmatvedē, mēģina visu ko nomuhļīt lai nebūtu milzīgais 21% pvns jāmaksā, etc. Šajā brīdī ierodās radošās valsts pārstāvs un piedāvā tirgotājam dīlu - pvnu samazinam līdz 15% gadījumā ja tirgotājs izmanto jauno inovatīvo super foršo kases aparātu.
Aparātiņš ir apvienots ar pos terminālu kurš no katras tranzakcijas automātiski atliek maliņā, speciālā bankas kontā, valstij pārskaitāmo daļu. Tad, reizi mēnesī vai kvartālā speciālā webā uzņēmējs sareģistrē savus norakstāmos pvn, katru smukā rindiņā un ar pieattačotu skanētu pavadzīmi. Vai arī, ja ir elektroniska pavadzīme ar elektronisku parakstu, tad vispār klik klik un viss. Sistēmu uzrauga Modri Valsts Grāmatveži (tm) un skatās lai neviens netaisa pē-pē.
Preces, kas pārdotas par skaidru naudu aparāts arī iereģistrē un ieraksta speciālajā kontiņā cik uzņēmējam vēl tur ir jāieskaita. Lai viss būtu vienuviet.
Ras, valstij ienākumu apjoms palielinās, visi priecīgi, laimīgi. Mazliet lielāka kontrole pār uzņēmējdarbību, bet uzņēmēji to ir izvēlējušies darīt paši, jo nodoklis tad mazāks. Uzņēmējiem arī čakars mazāks ar grāmatvedību, atkrīt kaudzēm formu, veidlapu un formulāru.
Protams risks, ka valsts mēģinās kaut ko par daudz tur iekontrolēt, izpētīt un iečekot ir liels. No otras puses, mūsdienu arvien elektroniskākajā pasaulē no tā tāpat būs grūti izvairīties, kamēr vien netiks ieviestas anonīmas maksājumu kartes/norēķinu līdzekļi.
p.s. pie tam sistēmu varētu uzbliest par eiropas naudiņām, hardwāri un softwāri izstrādāt tepat Latvijā, visi vēl priecīgāki.
|
Jūlijs 29., 2009
09:53 - Free Market Government
Laiku pa laikam aizdomājos es par valsts iekārtu un to, kas varētu būt labāks par demokrātiju un tādā garā. Daudzi droši vien aizdomājas.
Pagaidām mans domu kamoliņš ir aizripinājies vienā virzienā, ko es pie sevis dēvēju par layered governance, jeb slāņvaldi :)
Paskatīsimies uz mūsu esošo valsts pārvaldi, kā piemēru pārvaldes slāņiem. Visaugstākais līmenis ir parlaments kā likumdevējs un ministru kabinets kā izpildvara. Nākošais līmenis ir (tagad) novadu pašvaldības, kur lēmējvara nav īpaši nošķirta no izpildvaras. Virs visa tā stāv prezidents, kura vara ir diezgan abstrakta un instrumenti ir pārsvarā tikai ar likumdošanu saistīti. Tātad pieņemsim, ka mums ir trīs oficiāli varas slāņi. Papildus vēlētos pievienot vienu pārvaldes slāni, kas ir pa lielam privātās rokās - dzīvojamo namu apsaimniekošana. Mūsdienās pat ne tikai namu, imho tie visi jauno māju ciematiņi tiek apsaimniekoti kā viens vesels, iekļaujot arī teritorijas starp un ārpus mājām.
Tātad, privāts saimniekošanas līmenis, kuru teorētiski kustina brīvais tirgus. Tam nav nekādas likumdošanas spējas, tikai zināma izpildvara, ko tam ir nodevuši attiecīgo māju/ciematu iedzīvotāji. Dotajā brīdī varbūt šis slānis var būt neliekas drausi efektīvs un foršs, bet pēc manām domām tas ir dēļ lielajām brīvā tigus bremzēm, ar ko ir apkrāvusies šī nozare. ta sir - izvēlēties jaunu apsaimniekotāju ir diezgan grūti, to darbs ir salīdzinoši necaurspīdīgs, daļa uzņēmumu joprojām pieder valstij/pašvaldībai, etc.
Ideja ir kā jau jūs noprotat, saistīta ar šiem dažādajiem valsts pārvaldes slāņiem. Gribētos izveidot pārvaldes slāņus tā, lai būtu viens slānis - privāts, brīvā tirgus vadīts efektivitātes virzienā, nākošais publiski vēlēts, kas būvētu ģenerālo kursu zemākajiem slāņiem un veiktu zināmu kontorles funkciju, tad nākošais privātais, kas skatītots lielākos apmēros, lai apakšējais publiskais slānis neieslīgst glupā birkorātijā un lepnā paštreknumā. Tad nākošais - publiskais, kas būve likumus visai valstij, un konsultējoties ar iepriekšējo slāni arī izpilda visai valstij kopējas funkcijas. nu un vēl viens, privāts slānītis, lai vēlētie darboņi nenosmok taukos.
Kā šie slāņi konkrēti varētu dalīties? Lūdzu:
( spied te )
|
Aprīlis 25., 2009
10:41 - Maslova nodokļu sistēma
Ievads
Pēdejā laikā daudz domāju par nodokļu sistēmām, to iekasēšanas veidiem, progresiem un regresiem.
Pagaidām esmu saparatis, ka progresīvā nodokļu sistēma mazliet nosmacē izaugsmi - galu galā kāda jēga censties, ja visu tavu izaugsmīti enivei apēd nodokļi? Vienalikus tā padara visus vienādi bagātus, kas varbūt nav tik slikti, ja vien protams visi nesanāk vienādi nabagi. Tā teikt sociālais moments ir piepildīts, bez american dream tur nav vietas.
Otrs piegājiens, kurš vienkārša veidā darbojas arī Latvijā, ir neapliekamais minimums. no vienas puses, forši, nav jāmaksā nodokļi par pirmo nopelnīto simtnieku. No viena spuses, tas pilnīgi visus nodokļu maksātājus paceļ mazliet augstākā labklājības līmenī, no otras puses - tas neko īpaši neietekmē, ja netiek pacelts daudz lielākā līmenī, bet tad pilnīgi visi algas nodokļi būtu jānomaksā vidusslānim (jo lielie pelnītāji jau nepelna ar algu), kas var nebūt īpaši godīgi un forši valsts budžetam.
Un nodokļi pēc tam pilnīgi vienādi (procentuālā sastāvā) pilnīgi visiem. Kādreiz gan laikam sociālajam nodoklim bij griesti, bet tos laikam atcēla.
Tātad pilnīgi visi maksā 24.09% + 9% sociālos nodokļus un 23% ienākumu nodokli. Un pēc tam tie nodokļi pēc saražģītām un dīvainām shēmām tiek sadalīti starp pašvalībām un valsts budžetu, pēc tam starp dažādiem pensiju līmeņiem, sociālajām lietām un vēl visu iespējamo. Protams liela daļa nodokļu valstij ienāk no pievienotās vērtības nodokļa, dažādām akcīzēm un no uzņēmumu ienākumu nodokļiem. Droši vien nodokļu vēl ir vesela rinda, bet nu diemžēl uz sitiena nevarēju atrast valsts ieņēmumu sadalījumu pa nodokļu veidiem.
Nu un pēc tam valsts no šiem visiem nodokļiem cenšas finansēt visu vienlaicīgi un nekad pilnīgi visam naudas nepietiek, visi mūždien streiko, ņemas, kruķī un ir haoss.
Vajadzību piramīda
Mans piedāvājums būtu abās šajās jomās. Sauksim to par nodokļu slāņiem, jeb maslova nodokļiem, pēc līdzības ar Maslova vajadzību piramīdu.
Tātad, ir vajadzības kas valstī ir pilnīgi visiem nodokļu maksātājiem - tās būtu jumts virs galvas, ēdiens, medicīniskā palīdzība, dažādi pabalsti (ieskaitot pamata pensiju) un tamlīdzīgas lietas, parasti sauktas par 'sociālo sfēru'.
Otrais līmenis būtu lietas, kas joprojām ir svarīgas visiem, bet nu tās nav tik ļoti nepieciešamas pamatizdzīvošanai kā pirmajā līmenī minētās.
Starp tām varētu iekļaut drošību (policija, ugunsdzēsēji), taisnīgu tiesu, pamata izglītību, aizsardzību pret ārēju draudu (zemessardze, infrastruktūra), kā arī valsts pārvalde
Trešajā līmenī jāiekļauj lietas, kas ir svarīgas vispārējai valsts attīstībai, bet bez kurām varētu arī izdzīvot nost nemirstot un jūtoties droši.
Tās būtu - valsts infrastruktūras attīstība (ceļi, dzelzceļi, enerģija, sakari), augstākā izglītība, zinātne, vides aizsardzība.
Ceturtajā līmenī paliek tikai dažādas baudas, acīm, ausīm, sirdsapziņai un visam pārējam.
Tātad - jebkādi valsts finansēti kulturas projeki (ieskaitot subsīdijas teātriem, operām, koriem un tādām lietām), palīdzība citām valstīm (ieskaitot militārās misijas), dažādas ārišķības (militārās parādes, salūti valsts svētkos, pieminekļi, u.c.), dažāda veida 'atbalsti' ne tik ļoti svarīgām lietām (reklāmas kampaņas par veselīgu ēšanu, etc), un visa veida profesionālā sporta atbalsts.
Varbūt mazliet vairāk jāpaskaidro par kulturu un sportu. Pamata kultura nebkurā gadījumā darbojas bez īpaši liela valsts atbalsta un daļēji iederas otrajā līmenī kopā ar izglītību. Skolas koris un deju kolektīvs ir pilnīgi ok, kā arī visādas citas lietas, kas jauniešiem ieliek kādu nebūt kulturas bāzi. Toties ceturtajā līmenī ir dažāda veida atbalsts izklaidēm ar kulturas birku, par kuru apmeklējamu iekasē naudu un kur ar to cilvēki nodarbojas profesionāli. Valsts atbalsts šādām lietām tomēr ir ekstra un tas ir jāsaprot.
Ar sportu līdzīgi, pamata lietas, lai tā teikt tauta paliktu veselīga, iekļaujas otrajā līmenī kopā ar izglītību. Un tās parasti ir lietas, kas arī neprasa īpaši lielu valsts atbalstu. Toties dažāda veida profesionālie sportisti ir un paliek ekstra. Galu galā, kas ir svarīgāks - tas, ka kāds nebūt barjerskrējējs vai maratonists aizbrauc uz olimpiskajām spēlēm kopā ar diviem treneriem, ārstu, masieri un delegācijas vadītāju, vai arī tas, ka nelaimes brīdī man atnāks palīgā policists vai ugunsdzēsējs?
Ja lietas šādi nodalītu, tad valstij būtu daudz vieglāk plānot tēriņus un cīnīties ar dažādu nozaru lobijiem.
Nodokļu slāņi
Un tu panākt varētu ar noslāņotiem nodokļiem.
Teiksim, nodokļus no pirmajiem trīssimts latiem algā novirzam pirmajam līmenim (attiecīgi no pilnīgi visiem strādājošajiem)
No nākošajiem trīssimts sedzam otro līmeni. (attiecīgi ienāks šie nodokļi no mazākas cilvēku grupas)
Sekojošos trīssimts trešajā līmenī - (attiecīgi vēl mazāk, jo tā ir lielāka greznība)
Nu un pēdējos divsimts-trīssimts ceturtajā līmenī. (attiecīgi maksā tikai lepnākie pelnītāji)
Ciparu sadalījums protams ir variējams. Būtu jau forši, ja kāds varētu uztaisīt glītu pie-čartu ar valsts izdevumiem sadalītiem pa četriem augstāk definētajiem līmeņiem, un blakus būtu arī nodokļu ieņēmumu sadalījums pa algu lielumiem un arī kāds nebūt grafiks ar citiem nodokļiem.
Tātad, ņemsim par piemēru tūkstos latus uz rokas - tāda Latvijas mērogiem ciešama alga. Vēl īsti par vidusslāni nenosauksies, bet nu var jau justies ciešami. I ekstras dažādas, i visas lietas. Tātad pirmie divi valsts vajadzību līmeņi jāsedz droši un varbūt daļa no trešā. Šāda darbinieka alga darba devējam izmaksā 1734.53, noapaļosim to uz 1700. Tātad 700 ls aiziet nodokļos ko mēs varam sadalīt, sanāk 300 ls pirmajā un otrajā līmenī un simtnieks trešajā.
Iekasējot nodokļus nevis kopumā, bet pēc līmeņiem,
no pirmajiem 100 latiem algas nemaksāt nodokļus vispār (neapliekamais minimums)
Par nākošajiem 400 Ls uz rokas samaksātu specifisku pirmā līmeņa nodokli 300ls apmērā.
Par nākošajiem 400 Ls uz rokas 300ls otrajā līmenī.
Kopā 1500, atliek sadalīt 200ls, no tiem 100 uz rokas un 100 trešājā līmenī.
Progresīvais slāņojums
Otrs moments, ko es minēju sākumā par progresīvajiem nodokļiem un neapliekamo minimumu.
Šo sistēmu varētu lieliski uzlabot un pie viena apvienot ar augstāk minēto sadalījumu pa vajadzībām.
Tātad - neapliekamais minimums ir tikai pirmaie deviņdesmit pelnītie lati, bet tādu pašu varētu lieliski izmantot arī _starp_ līmeņiem.
Piemēram starp pirmo un otro līmeni arī simts neapliekami lati. Starp otro un trešo arī.
Tādā veidā var dažādot to, cik kurā līmenī kurš iemaksā un cik viņš saņem algu.
Teiksim, ja valsts aug un konstatē, ka nu jau trešajā un ceturtajā līmenī tiek iemaksāts arvien vairāk un vairāk naudas, jo cilvēku ar lielākām algām paliek vairāk,
tad var palielināt ar nodokļiem neapliekamo summu, bet nevis pirmos simts latus, bet ieliekot to starp otro un trešo līmeni.
Tad, cilvēks kas saņēma 1000ls uz rokas saņemtu ~1100ls uz rokas un nemaksātu vairs vispār trešajā līmenī, bet pirmais un otrais līmenīs netiktu aizskarts, kā tas būtu gadījumā, ar neapliekamā minimuma palielināšanu no nulles. Tādā gadījumā diezgan daudzi cilvēki, kas saņema 500ls uz rokas iemaksātu mazāk pirmajā līmenī un tie kas saņēma 700ls iemaksātu mazāk otrajā.
Un arī progresīvā nodokļa trūkumi tiktu novērsti, jo nebūtu tā, ka lielo algu īpašniekiem būtu jāsedz arvien vairāk un vairāk pirmā un otrā līmeņa vajadzību, ar katru algas palielinājumu. Tā vietā viņš segtu tiešām īstas ekstras valstij un visiem valsts iedzīvotājiem kopumā. Un cilvēkiem būtu lielāks stimuls (incentive šādi tulkojās?) pelnīt un sasniegt vairāk, un pie tam šis stimuls arī būtu variējams - palielinot neapliekamo daļu starp trešo un ceturto līmeni vai arī pēc ceturtā līmeņa.
Gaidu interesantus komentārus un viedokļus. Saku stingru nē komentāriem, kas spriestu tikai par to, ka 'lūk tas nekad neizdosies, jo politiķi zog, jo mēs taču esam Latvijā, jo cilvēki nemaksā nodokļus, jo ...' utt. Gribu dzirdēt viedokli par tēmu, ļoti gribu dzirdēt :)
|
Aprīlis 6., 2009
17:00 - Ko īsti mums nes E-talons?
Praktiski protams neko īpaši, neskaitot biļetes formāta maiņu. ja neskaita to, ka tu nekad īsti nezini cik tev braucieni atlikuši un vai aparāts īstajā brīdī strādās.
Bet teoretiski ņemot - tā ir tīra anonīmā debetkarte. Instruments, kāds nekad Latvijā nav bijis un arī arzemēs domāju nav īpaši izplatīts.
Tā ir elektroniska, bezkontakta nauda uz plastmasas kartiņas. Un tās izmantošanas iespējas ir ļoti plašas. Teiksim tualetes, kur ieejai ir jāiemet desmit santīmi - kapēc tās nevarētu atvērt izmantojot šo pašu talonkartiņu? Vai arī maksas autostāvvietas - tikpat ērti. Iebraukšana vecrīgā teiksim, maksas ceļi un tilti. Principā jebkādas automātiskas un pusautomātiskas darbības ar nelieliem naudas apjomiem, kas tagad notiek izmantojot metāla naudu, varētu automatizēt izmantojot "etalonu". Nosaukums bez strīpiņas pat sanāk tāds pravietiski foršs.
Protams Latvijā viss kā parasti ir mazliet caur ziemeļgalu un nekas tāds visticamāk nenotiks, un ja notiks tad pēc desmit gadiem "ieguldot" vēl simtiem desmitiem miljonu latu. Kaut gan vienīgais, kas šādai revolūcijai būtu nepieciešams ir -
1) standartizēt kartes saskarni un saturu
2) padarīt Rīgas Satiksmes pielietojumu par atsevišķu gadījumu aptverošākā procesā
3) ļaut brīvā tirgu piedāvāt nolasīšanas un zināmā mērā arī uzpildīšanas ierīces
Un viss. Profit. Ne mirkli nešaubos, ka rastos veselas jaunas nozares, kas izmantotu šo iespēju pārdot pakalpojumus ar šādu norēķinu līdzekli. Tā pat, kā tas notika ar maksas sms/zvaniem attālinātiem maksājumiem.
|
Marts 31., 2009
12:06 - Naudas drukāšana - kapēc nē?
Watts te pacēlis jautājumu par naudas drukāšanu.
Es diemžēl neesmu adekvāti izglītots šajā jomā, tapēc man ir vairāk jautājumu kā atbilžu.
Piemēram - Ja viena konkrēta valsts nodrukā naudu, tad kas tieši slikts notiek ekonomikā? Galu galā, Latvijā kopš lata atjaunošanas šo pašu latu skaits ir palielinājies neskaitāmas reizes. Katra ārzemju 'investīcija', 'aizdevums' vai 'atbalsts' rada jaunus latus. Un es kaut kā neesmu dzirdējis, ka investīcijas ir sliktas. Vienīgā atšķirība no naudas drukāšanas ir tā, ka Latvjas bankā iegulst investētā valūta, kā rezerve. rezerve stabilitātei, lai lūk kurss neaiziet pa pieskari pret citām valūtām.
Tas protams ir kruta un vajadzīgi, bet vai tiešām obligāti? Kaut kā neticās, ka visām valstīm viss notiek tieši tā, jo galu galā, naudas apjoms visā pasaulē arī palielinās ik sekundi. Kaut kur jau tā nauda tiek drukāta. Es nezinu kurās valstīs visvairāk, bet nu man ir nelāgas aizdomas, ka ASV ar to nodarbojas visvairāk. Galu galā, no kurienes jūs domājat nāk tie triljoni dolāru ar ko bailautot ASV finansu kompānijas.
Tātad - pasaulē jauna nauda rodas nepārtraukti. Un tas ir pilnīgi normāli, bez tā mums ar katru jaunu cilvēku, katru jaunu preci un pakalpojumu, nauda paliktu arvien vērtīgāka un inflācijas vietā būtu nepārtraukta deflācija, kas ekonomikai neļautu augt nevienā vietā pasaulē.
Piemēram, ja ir viena konkrēta valsts, ar papīra naudu, kas nav piesaistīta zeltam, kā tas mūsdienās ir visur pasaulē, un tajā dzīvo 1miljons iedzīvotāju. Pēc divdesmit gadiem tur dzīvo teiksim 1,2 miljoni iedzīvotāju. Un pakalpojumu un preču apmaiņas apjoms ir izaudzis vispār divas reizes. Ekonomika ir dubultojusies, tā teikt. Kā tas ir iespējams, bez naudas 'masas' palielināšanās?
Un, tas, ka naudu drukājot, lūk nepieaug preču skaits, kas esot protams slikti. Nezinu - tas tomēr ir atkarīgs ne tikai no naudas drukāšanas fakta, bet arī no tā, kā valsts to nodrukāto naudu izmanto. Teiksim, ja latvija tagad nodrukātu 200 miljonus latu un par to naudu finansētu visu iespējamo pašvaldības māju un īpašumu siltināšanu. Kas tieši zaudētu no šī fakta? Akments vates ražotāji? Celtnieki? Veikali kur viņi pēc tam iepirktos? Es vienkārši nesaprotu šo loģiku īsti.
Gaidu interesantus un pamatotus komentārus.
|
Marts 10., 2009
22:35 - Man ir ideja - IKK - Internetistīgais KrampjKomersants
Jau labu laiku atpakaļ ir mūsu tēvijā ir ieviests elektroniskais paraksts. Diezgan ilgi pastāv arī VIDa Elektroniskā Deklarēšanās Sistēma EDS. Pirms kāda laika arī hanzanetā bij manāms elektroniskais paraksts kā autentifikācijas līdzeklis, tagad gan vairs nekur nevaru atrast.
Ar šīm trīs lietām reizē varētu ieviest viena klikšķa reģistrēšanos individuālā komersanta statusā. Tā teikt, no sākuma mazliet birokrātijas, un elektroniskais paraksts rokā (bez jebkādām vājprātīgām maksām), pēc tam pāris formas un tu kļūsti par oficiāli reģistrētu komersantu. Un pie tam nevis vienkārši kļūsti un reģistrējies (kas īpaši neko nemainītu), bet vienlaikus arī iegūsti pilnīgu bez-papīra un bez-birokrātijas sadarbību ar valsti. Galu galā, ja jau e-parakstu pati valsts izsniedz, tad pašai būtu vien jātic tā stiprumam.
Bet nu tas viss tā, nekā īpaša - galvenā doma, nodokļus tad var atvilkt tev automātiski, bez jebkādas paš-čakarēšanās un vienlaicīgi esot pašnodarbinātam. Un galvenais, ka tas varētu notikt bez īpaši lielas valsts iejaukšanās un izdevumiem - ļoti vinekārši, to menedžetu bankas. Valstij tikai atliktu izsludināt likumu, nodrošināt birokrātijas automatizāciju un bankām tikai atliktu piedāvāt speciālu komersanta kontu, kur no ieskaitītajiem komersanta ienākumiem automātiski noskaitītos nost viss valstij piederīgais un reizi mēnesī aizskaitītos uz valsts kasi. Bankai labums vienkāršs - konts ko apkalpot ar aprogzāmiem līdzekļiem tajā. Izdevīgi. Pietam, ja tranzakcijām valsts virzienā būtu jābūt bezmakas, tad pārējie pakalpojumi būtu pieejami gluži kā katram bankas klientam, tātad bankai iespējas noplenīt būtu visdažadākās. Un tā kā bankas ir vairākas, tad būtu arī zināma konkurence un serviss būtu labāks, kā ja to nodarboties valsts pati vienpersoniski.
Protams ko tādu ieviest visiem esošajiem uzņemumiem etc, būtu diezgan neiespējami un arī nevajadzīgi, vismaz iesākumā. Tā vietā šādu iespēju vajadzētu piedāvāt tikai tiem cilvēkiem, kas sniedz pakalpojumus, nekādā gadījumā ne kupi/pradai un ražotājiem, jo tur tomēr kontrolei jābūt lielākai. Toties, ja cilvēks nodarbojas ar weblapu taisīšanu, vai tulkošanu, vai pasākumu organizēšanu vai sazinko ko citu, kas neprasa lielāku grāmatvedību kā ienākumu/sociālā nodokļa nomaksāšanu, tad tas būtu ideāli un būtu iespējams aptvert un iekasēt nodokļus daudzās jo daudzās sfērās kur to tagad neviens īsti nedara. Galu galā pakalpojumi attīstītās ekonomikās sastāda lauvas tiesu.
Piemēram, dzīvokļu īres - nu nemaksā tak neviens nodokļus par fizisku personu īres mitekļiem. Un bailīgi negrib uz kontu saņemt naudiņu un prasa dot kešā. Vai arī kaut kādi ai-tī darbi, kas klasificējami zem vārda 'haltūra', vai arī jebkādas citas tranzakcijas starp fiziskām personām, no kā parati nodokļus neviens neiekasē, bet no kā teoretiski tos iekasēt vajadzētu.
Kā ts būs labāk cilvēkiem un kapēc lai vinī būtu ar mieru uz ko tādu?
Nu pirmkārt jau birokrātijas neesamība, lai gan ar to gan īsti neko nepanākt, nauda par to ir daudz stiprāka. Daudz labāks veids būtu nodokļu samazināšana tiem, kas šo sistēmu izmanto. Kaut vai pāris procentu mazāki nodokļi, liktu interneta servisu izvēlēties tiem, kas būtu reģistrējušies un maksājuši jebkurā gadījumā.
Protams tiem, kas tāpat negrasās neko maksāt vajag piedāvāt citu ēsmu, citus ieguvumus. Galu galā mistisks pensiju otrais līmenis ar ko bankas tāpat spekulē un riskē biržās un kuru varēs izmantot pēc 30 gadiem nevienu īpaši pievilināt nespēj. Tā vietā var kā sviru izmantot tos pašus nelaimīgos nekustamos īpašumus - teiksim tagad bankas gatavas finansēt tikai 70-80% no pirkuma, kas principā ir tikai apsveicami. Bet nu naudiņu tiem atlikušajiem procentiem sakrāt jau ir dikti pagrūti. Lūk arī risinājums rokā - ja pietiekoši daudz haltūru ienākumu izgrozās caur IKK, tad valsts garantē kaut kādu papildus kredīta daļu, banka attiecīgi priecīga izsniegt. Papildus var izvest dažādas papildu kampaņas, teiksim par to pašu īresnaudu un līdzīgiem ienākumiem - sak likt pa mazam virsū mazus sodus lielam daudzumam cilvēku vienlaicīgi piedāvājot labu alternatīvu, kur tik lieli nemaz tie nodokļi nebūtu jāmaksā, un draudot sodus arī palielināt. Tā teikt gan baranciņu, gan pātadziņu.
Kā papildus fīča būtu uzlabota interneta biznesa vide un tikai pāris soļi līdz vēl labākiem un ērtākiem mikromaksājumiem. Un tā jau mīļie draugi ir laimīgā nākotne, kas mūs visus ienesīs vispārējā apmierinājumā un robotu apkopē.
p.s. komentāri par sapņošanu, latvijātasnaviespējams un tamlīdzīgi destruktīvi/nekonstruktīvi nav nepieciešami.
|
Marts 2., 2009
13:58 - Risinam Palestīnas problēmu
Iedomājos, ka varētu piemērot kādu vienkāršu finansiālu stimulu lai palestīnieši pārtrauktu šaut raķetes uz Izraelas pierobežas pilsētām. Ir divas pamatidejas ko izmantot:
1) katru gadu ES un citas valstis siendz milzīgu palīdzību palestīnai, vairākus simtus miljonu eiro. Protams vis stiek valdībai, kur puse tiek nosperta un otra puse tiek nočiepta. Parastajiem iedzīvotājiem īsti viss pohuj, tāpat nav ko ēst un pie visa vienmēr vainīgi cionisti un citi tādi. Vismaz to var diezgan viegli iestāstīt.
2) Visādiem hamasiem ir izdevīgi, ka cilvēki nikni uz Izraelu un visu pasauli, attiecīgi izdevīgi arī ir nepaaugstināt dzīves līmeni, iekabatot dažādām investīcījām paredzētu naudu un šaut raķetes pāri robežai, lai tā rezultātā Izraela atkal brauktu iekšā tankus, bombrdētu visu nah un starptautiskā sabiedrība aizkavētu kārtējo finansiālo palīdzību.
Tātad,
punkts viens - izsniedzam katram palestīnas iedzīvotājam ultramodernu un krutu pasi, ar visdažādākajiem identifikācijas līdzekļiem, etc. Ar kuras palīdzību katrs iedzīvotājs pats var saņemt naudiņu tuvākajā, ES armijas apsargātā naudas izsniegšanas punktā. Tā teikt - nauda, vismaz daļa, pa tiešo cilvēkiem. Lai cilvēki pa tiešo sajūt efektu no naudas palīdzības apjoma svārstībām.
Punkts divi - piesaistam ienākošā finansējuma daudzumu nekustamā īpašuma cenām palestīnas pierobežas Izraelas pilsētās. Skaidrs, ka ilgtermiņā tas ir muļķīgi, jo jo ilgāk miers un saticība, jo augstākas īpašuma cenas - jo lielāka palīdzība un mūzīgi jau nevar palīdzēt. Bet nu īstermiņā varētu būt diezgan interesanti - katram raķetes šavējam nāktos apzināties, ka pēc raķetes palaišanas nākamās nedēļas naudas čeks mammai un vecmāmiņai ienāks mazāks.
Katrā ziņā, kaut kam to naudu vajag piesaistīt, varbūt ne īpašumu cenai, bet izšauto raķešu skaitam, watever. Galvenais, ka nauda nonāk tieši pie iedzīvotāja un potenciālā bandīta-kaujinieka, un pēc tam tiek variēta atkarībā no tā cik saticīgi visi dzīvo.
Pēc tam protams, kas līdzīgs ir jādara arī pašā izraelā, kā arī Libānā un Sīrijā. Galvenais lai cilvēkiem nebūtu finansiāli izdevīgi vienam uz otru šaut un cilvēki nešaus. Tāda ir tā cilvēka daba - alkatība, vēlme iedzīvoties un dzīvot leknāk lielākajā tiesā gadījumu tomēr pārspēs dažnedažādas ideoloģiskas mācības un citu ņemšanos. Galvenais likt to sjaust konkrēti cilvēkiem nevis bezpersoniskām valdībām.
|
11:38 - Zemnieciņ - ej dillēs!
Nesaprotu kapēc visi tik drausmīgi plēšas par to Latvijas lauksaimniecību. Galu galā, tas, ka mēs nopērkam vietējo kartupeli un pienu, nozīmē, ka mēs neimportējam ārzemju produkciju. Un tas nozīmē, ka mēs arī eksportējam mazāk, sevišķi ārpus Eiropas savienības valstīm. Eksports un imports tak ir saistītas lietas.
Un lauksaimniecības preces jau nu nav tās ar to viskutāko pievienoto vertību, tehnoloģiskajām fiškām un inovāciju. Ja mēs ar daudziem un daudziem miljoniem latu atbalstam lauksaimniecību, kas bez tā nav konkurētspējīga un rezultātā neiegūstam nekādu jaunu inovāciju, kating-edž un nou-hou, tad ko no tā iegūst Latvijas ekonomika?
Imho labāk būtu neatbalstīt lauksaimniecību vispār, lai naturāli izmirst un miers. Vienalga paliks pāri nišas produkti - bioloģiskā lauksaimniecība, visāda tur eko-pārtika utt. Tirgosies zemnieku tirgos, tie kam gribēsies tur arī pirks un viss būs kārtībā. Tie kas izputēs būs visādi lielsaimnieki ar tukstūšhektrāru fermām un miljonu abarotiem, nevis nabaga lauku vecīši un vecenītes (divu gotiņu saimniecības imho jau sen vairs neeksistē īpašos daudzumos), bet gan normāli lieluzņēmēji.
Un neizmaksātao lauksaimniecības atbalstu mēs varēsim investēt jaunās tehnoloģijās, izglītība, zinātnē - dažādās nozarēs kas mums ļaus pacelties pāri kaimiņvalstīm un varbūt pat vecajām Eiropas valstīm, kas turpinās grūzt lauksaimniecībā mežonīgus līdzeļus, tikai lai uzturētu salīdzinoši maza iedzīvotāju procenta nodarbošanos. Cik esmu dzirdējis bez maz vai puse no ES budžeta aiziet dažādās lauksaimniecības dotācijās. Nogrieztu tās un ras, mums lielākā daļa paikas būtu no ziemeļāfrikas, un citām blakus valstīm. Attiecīgi tur samazinātos bezdarbs un palielinātos dzīves līmenis, kamēr pie mums Eiropā būtu kaudze liekas naudas ko investēt attīstībā un teholoģijās. Un nelegālo imigrantu ar būtu mazāk.
Un Latvijas āres būtu glītas un mežu būtu vairāk un augsne netiktu noplicināta un viss būtu daudz eko-veselīgāk. Tīra bio-lauksaimniecība - nekāda lauksaimniecība.
|
Maijs 29., 2008
14:09 - Politiskā elektrība
Nespēju es saprast kāpēc tāda ņemšanās par enerģētisko atkarību no Krievijas, pastāvīgo cenu kāpumu, attiecīgi dārgajām komunālajām izmaksām utt. Vienlaicīgi valdība grib raut aukšā jaunas termoelektrostacijas darbināmas ar oglēm un citiem fosilajiem kurinājamiem kuri jāieved protams, ka no Krievijas. Un kuri izsīkst.
Šajā konteksta es nesaprotu, kāpēc vispār netiek diskutēts par atomenerģiju kā iespējamo alternatīvu Latvijā? Protams it kā taisās pievienoties bezjēdzīgai iznīdēšanai paredzētās Ignalīnas spēkstacijas atjaunošanas projektā, bet nu tur arī viss tiek tikai atlikts un atlikts un nevar zināt, kas tur sanāks.
Nesaprotu kāpēc visi tā baidās no atomenerģijas. Vai mazs risks, kas pie tam arvien samazinās, ir sliktāks, kā arvien jaunas termoelektrostacijas, kuras dedzinot fosilo kurināmo mūs kvēpinās arvien vairāk un vairāk, jo galu galā, enerģijas patēriņš tikai palielināsies. Kas būtu labāk, melnas debesis virs Latvijas pēc piecdesmit gadiem vai arī pāris atomelektrostacijas.
Pie tam reaktorus varētu uzbūvēt kaut kur tikpat tālu no Rīgas, kā Ignalinas spēkstaciju. Kaut kur nebūt Latgalē pie Baltkrievijas un Krievijas robežas. Vienlaicīgi arī Latgales reģions attīstītos, būtu mazāka atkarība no ārvalstīm un būtu papildus grūdiens zinātnei zinātnei.
Protams zaļie atkal sāks bļaustīties, ka viss slikti, radioaktīvie atkritumi etc. Viņiem laikam labāk patīk izcirsti meži un zemes dzīles brīvas no oglēm un naftas. Bet nu pat ja viņiem izdotos šādu projektiņu nobloķēt, tad varbūt pa taisno iepirkt elektrību no Krievijas, Somijas, Francijas un citām valstīm kuras nekautrējās baudīt atomenerģijas labumus, nevis ievest ogles un gāzi un pēc tam to dedzināt, skursteņojot Latvijas debesis un ražojot elektrību. Ja jau ir enerģētiskā atkarība, tad lai ir pa tiešo, priekš kam mums pašiem to darīt. Vai tad tiešām sanāk tik daudz lētāk vest vagoniem ogles un tās pēc tam dedzināt, kā elektrību vienkārši pa vadiem pārvest uz Latviju?
Pie tam ja gribās mazliet lielāku neatkarību no krievijas, un vienlaicīgi Latvijā dikti negribās neko būvēt, tad varbūt investēt kādu miljardu kādā jaunā elektrostacijā, kas tiktu būvēta EU ietvaros? Kaut kur Somijā piemēram.
Bet nu jā, tad jau tā būvēšana būtu ar somu celtniekiem un uz somu zemes, tad nevarētu mūsu pelēkie kardināli uzvārīties uz celtniecību, zemi un loģistiku raujot augšā ogļu termoelektrostaciju.
Es ceru, ka viss manis teiktais ir pilnīgas muļķības un kāds tur augšā tiešām visu to plāno, saprot un kontrolē tā lai Latvijai kā tādai nākotnē situācija būtu izdevīgākā, labāka un paredzamāka. Bet nu ticamības man īsti tam nav.
|
Aprīlis 22., 2008
16:10 - Savi kvadrātmetri
Vakar pirms aizmigšanas aizdomājos par pilnīgu bulšitu. (sarkasms lol). Kā jau parasti - par nekustamajiem īapšumiem un vispārējo fīlingu, ka viss ir slikti un kā varētu to vērst labāk neko īpaši nedarot.
Apnicis tas, ka tik drausmīgi dārgi viss maksā, ka kešā, iekrājot no pāris algām nav iespējams nopirkt vispār neko augstāk minētājā kategorijā. Tas jau gan protams ir visnotaļ normāli, bet nu gribētos, lai man būtu iespēja iegādāties kaut ko nekustamu teiksim tad, kad saņemu prēmiju vai arī esmu nogulējis divi nedēļas komā un esmu ietaupījis pusdienu naudu.
Ideja tā realizēšanai būtu diezgan vienkārša. Vajag iespēju iegādāties zemi sākot ar 1 (vienu) kvadrātmetru. Tā, ka teiksim, ja reklamē, ka 'zeme maksā no 60ls kvadrātmetrā' tad nu dodiet man arī iespēju nopirkt teiksim 10 kvadrātus. Aiz kam nē? Un tā, kā tā ir zeme, tā teikt divdimensiju objekts, tad tiešām 10 kvadrātmetrus nevis, kaut kādu domājamo daļu no zemes gabala.
Iedomājieties, ir teiksim veblapa, tā pa foršo salinkota ar bankām, lai tranzakcijas viena klikšķa attālumā. Ielienu savā profilā, nospiežu linku 'tava zeme' un atverās bilde ar zemes gabalu kaut kur nebūt vangažos un tur bildē/kartē smuki atzīmēts kurš mazais gabaliņš pieder man.
Atsevišķi protams vajag arī kompāniju kas uzturētu un pelnītu ar šo veblapu (procenta daļa no tranzakcijas vai arī maza uzturēšanas maksa par katru kvadrātmetru un vortālam peļņa garantēta) un pāris (tikai pāris, lai būtu uzticamības moments) firmas, kas uzturētu fizisko īpašumu. Ņemtos tur ar formalitātēm ar pašvaldībām, etc. Arī par zināmu samaksu.
Attiecīgi, katram zemes gabalm var redzēt pārējos īpašniekus, kas ar tevi pajā, un kopā var pasūtīt upgreidu īpašumam teiksim. Sametās visi un pievelk elektrību, gāzi, pievedceļus. Ras, vērtība paceļās taviem kvadrātmetriem. Ja gribi, vari tos pārdot vai iemainīt pret citu zemes kriksīti kur citur, bez upgreidiem bet lielāka izmēra.
Tad varētu teiksim aramzemi un meža gabalus izīrēt, ienesot zināmu peļņu visiem iesaistītajiem.
Ja pirktu dzīvokļus tādā viedā, uz metriem, tad varētu izīrēt kopīgi un pelnīt katrs pāris latus mēnesī. Bet nu dzīvokļi, tas nav tik forši, tur tomēr daļas jau būtu domājamas un viss būtu sarežģītāk un nedrošāk.
Tādā veidā es varētu tikt pie pāris kvadrātmetriem zemes, radi un draugi varētu man jubilejās dāvināt pa metram klāt, vienmēr būtu ko uzdāvināt, nebūtu jādomā vai pirkt smaržas vai dāvanu karti - aiziet kvadrātmetrs zemes un visi priecīgi. jo kurš gan nebūtu priecīgs par nekustamo īpašumu? Pats tad arī divreiz padomātu pirms tērēt naudu kam pilnīgi nevajadzīgam, simt punkti izsvērtu pamatīgāk, pirms ņemtu līdzingus un pirktu plazmas sienu vai jaunas mašīnu.
Zemes gabalu pārdevējiem arī sava interese. Izliek viņš firmai savu zemes gabalu aprūpē, tas lēnām tirgojās un viņam pašam nav nekāda čakara. Ārī banka nav iesaistīta, nav pircējam vajadzīgas izziņas no vida, nav vajadzīgi konkrēi mēneša ienākumi un nav jāstājās parādsaistībās uz visu mūžu. Un procenti ar nav bankai jāmaksā. Attiecīgi lielāka šance, ka pircējs to arī nopirks.
Un pārdot pa daļām vienmēr ir izdevīgāk, kā vienā milzīgā gabalā.
Un nepaiet ne pāris gadi, kad tev kopā ir sabīdīti un sapirkti savi divi kvadrātsimtiņi zemes un var mierīgu sirdi sākt būvēt sev mājiņu.
Var jau protams visu lieko naudu mēģināt guldīt bankā, gaidīt tur kādus procentus, etc. Bet nu par noguldījumu procentiem mūsdienu apstākļos jau var tikai paķiķināt un investīcija zemē visos laikos ir bijusi drošāka, kā naudas investīcija kādās nebūt krājsabiedrībās. Bankas vienmēr var bankrotēt, nauda devalvēties, tirgus sabrukt, etc. Zeme vienmēr paliek zeme.
p.s. protams, lai ko tādu izveidotu, visticamāk būtu vajadzīgas konkrētas izmaiņas likumdošanā, lai tas viss nepārvērstos par birokrātisku farsu. Un to jau visticamāk mūsu valstī nepanākt. Un pievērsiet uzmanību faktam, ka tā ir mana fantāzija par ideālu pasauli, tāpēc pārāk dzīļi lamāties par manu ideālismu/utopismu/dumumu nevajadzētu.
|
Aprīlis 14., 2008
13:50 - Demogrāfiska ņemšanās
Atceros bij tāda fantastikas grāmata, marsa (vai kosmosa0 tirgoņi, vai kas tamlīdzīgs. Par marsu īsti tur nekā nebija, visa darbība notika uz zemes. Visi drausmīgā trūcībā dzīvo, zemākais slānis pārsvarā īrē pakāpienus debesskrāpjos, kur gulēt. Visa vara un nauda mega korporācijām etc. Bet nu fakts, kas visvairāk iekritis prātā bija tāds, ka bībele pretējo nometņu galvenajiem varoņiem bija viena un tā pati - ikgadējais demogrāfiskais ziņojums. Par katru jauno miljonu iedzīvotāju reklamšķiki (ļaunie korporāciju pakalpiņi) priecājās kā bērni, kamēr zaļie teroristi (labie varoņi) lēja gaužu asaru.
Tas pats jau mūsdienās arī notiek, visi it kā publiski sūkstās par to, ka lūk pasaule ir pārapdzīvota, resursi iet uz beigām, ai ai ai, ko nu darīsim. Valdības protams nedara neko, Pāvests aizliedz izmantot pretapaugļošanās līdzekļus un zaļie protestē pret atomrekatoriem, tā vietā lai dalītu pusaudžiem prezervatīvus. Rezultātā, atomereaktorus laiku pa alikam ver ciet un tā vietā atver neatjaunojamo dabas resursu barotas elektrostacijas, appludina seneas upju ielejas un mākoņos iekrāso melnus ar dūmiem. Un cilvēku paliek arvien vairāk un vairāk.
Valstīm jau arī mazliet rokas sasietas, ja viena valsts ieviesīs zināmus demogrāfiskos griestus, tad pēc gadiem desmit blakus valsts to vienkārši apēdīs jo tur būs divreiz vairāk iedzīvotāju.
No trešās puses - iedomājieties, kas notiktu, ja Eiropā, kur tagad ir ~497 miljoni iedzīvotāju, ieviestu populācijas griestus. Teiksim 510 miljonus iedzīvotāju. Tik daudz un ne par matu vairāk. Un lai taisītu otro bērnu jāsaņem atļauja, ja sataisa bez atļaujas, tad marš dzīvot uz Āfrikas kolonijām , vai arī visu atlikušo mūžu maksāt sešreiz lielākus nodokļus. Un attiecīgi katru gadu ielaist tikai konkrētu skaitu ar imigrantiem, cieši piesaistītu piedzimušo vietējo skaitam - tā lai kopējais cipars nepārsniedz populācijas griestus. Skaidrs jau, ka imigrēt gribētāji vienmēr bšu, un īsti no tiem vaļā netitk, bet nu ņemot vērā, ka demogrāfikais balanss ir negatīvs, tas ir dzimēju ir mazāk kā mirēju, zināms skaits imigrantu ir pieļaujams.
Nu un pēc tam kaut kādā brīnumainā kārtā pierunāt ASV ieviest tādus pašus ierobežojumus (kas gan būtu grūti, jo tur visādu reliģisku frīku ir puse tautas), tad Krieviju, Ķīnai jau līdzīgas štelles ir, un tad kopīgiem spēkiem piespiest to pašu izdarīt Indiju, Pakistānu, Bangladešu un citās tā reģiona valstis, kuras izceļas ar īpaši slimīgu demogrāfisko pieaugumu.
Un tad pa visiem kopā uzrīkot tādus pašus noteikumus arī visai pārējai pasaulei, būtu vismaz lielāka jēga no tiem milzīgajiem ieroču krājumiem, kā visādas 'demokratizācijas' misijas.
Nu un tad ik pa gadam samazināt bērnu taisīšanas atļauju skaitu. Cilvēki protams dzīvo arvien ilgāk un ilgāk, tāpēc efekts nebūtu uzreiz pamanāms, bet nu pēc kāda pusgadsimta uz pasaules jau dzīvotu konkre'tus miljonus mazāk cilvēku un tas būtu labi.
upd. par netīšām-grūtniecību.
atceros vienā romānā arī tas bija aprakstīts - tur tip uz vienas augsti tehnoloģiskas planētas to lietu darīja vienkārši - kā meitukam sākās mēnešreizes, tā viņai implantē mazu štellīti kaut kur plecā un vsjo, līdz brīdim kamēr viņa dabon atļauju dzemdēt bērnus, to ārā neņem.
Es domāju, ka ja būtu stipra politiska griba, tad tehnoloģiski to pāris gadu laikā varētu atrisināt. Bet nu tagad jau šādas thenoloģijas ievieša nav izdevīga nevienam - iedomājieties cik miljardi grozās visādos ar 'kritiskajām dienām' saistītajos bizenesos? Tie vīri var nostopēt jebkuru šādu produktu. Nu un pāvests so tovarišči jau arī.
|
Marts 22., 2008
14:19 - Ģeopolitiska ņemšanās
Nevaru ciest visādus demogogus, cīnītājus pret rasismu un tamlīdzīgus praidistus. Tādi paši cīnijās pret koloniālismu, atbrīvoja nabaga āfrikas tautiņas no britu, franču, holandiešu, portugāļu un spāņu kundzības. A kam no tā tagad ir labi? Tiem visiem āfrikāņiem ar uzblīdušiem vēderiņiem un kalašņikoviem pār plecu? Baltos visus visā kontinentā nahrenizēja, īpašumus viņiem atņēma un atdeva jaundzimušiem diktatoriem un vadoņiem.
Var kaut vai uz Libēriju paskatīties, pat nebij nekādu cilšu karu, nekādu huti un tutsi, vienkārši atbrauca amerikāņu melni uz būvēt nākotni melnajā kontinentā. Nepagāja ne 30 gadu vientējo slaktēšanas un tagad jau pusprocents iedzīvotāju dzīvo kā cilvēki - pat Latvijas kuģi brauc zem Libērijas maznodokļu karogiem.
No vienas puses visādi pasisti mūziķi un aptaurētas slavenības rīgo mega labdarības koncertus, vāc naudiņu, ņemās, un āfrikā no tās kas mainās? Ne grama, izsniedz vietējiem paiku nevis arklu. Un lielāko daļau viealga savāc vietējais warlords vecā toyota pikapā ar ložmetēju.
Un no otras puses, to pašu augstsirdīgo mūziķu valstis turpina supportēt savas megakorporācijas un caur tām neokoloniālismu. Nu dzīvoja senāk tur kaudzītes balto, pa visu āfriku. Plantācijas, kas nekas. Ražoja, eksportēja, ņēmās, operēja. A tagad kas? Tikai armijas apsargātas šahtas, un no tām visi izrakteņi kuģos un uz pirmās pasaules valstīm, apaugt ar pievienoto vērtību un peļņu. Un Āfrikā paliek tikai sīkumi un tie paši tikai vietējiem karaļiem jauniem limuzīniem.
Pēc manām subjektīvi prastajām domām, vienīgāis veids, kā sakārtot dzīvošanu visur kur āfrikā ir koloniālisms. Iedomājieties, kā būtu, ja maroka joprojām piederētu Spānijai vai Francijai? Iedomājāties? Tieši tā, Maroka būtu Eiropas Savienībā, un ES būtu spiesta tur radīt ciešamus dzīves apstākļus. Tāpat ar Alžiriju frančiem, Lībiju itāļiem un tā tālāk. Un vai cilvēki tad muktu tūkstošiem mazās pārbāztās laiviņās pāri uz Eiropu? Nē viņi mēģināt mukt no teiksim Čadas uz Lībiju. Turpat Āfrikā mēģinātu dzīvot labi. Un ja kādas smirdīgas ciltis nevarētu pēkšņi vairs sadalīt gaisu ko elpot, tad uzreiz brašie Eiropas zaldāti ar zābaku purnā, lai miers. Būtu vismaz lielāka jēga no Eiropas armijām, nekā tad, kad jāiznčina vienas valstis un pēc tam jāmēģina stutēt kopā jaunas, tikpat bezjēdzīgas. Ar amerikāņiem priekšgalā protams.
Un tās ciltis jau pārsvarā tur arī ņemās un karo tikai dēļ visādām vietvalžu iegribām. Un attiecīgās iegribas parasti bāzējās uz kārtējām dimantu raktuvēm, vai alvas atradnēm, par kurām devīgas maksāt ir gatavas pirmās pasaules mega korporācijas.
Aš gribās uzrakstīt kādu nebūt alternatīvās vēstures romāniņu, kur ES ātrās reģēšanas brigāde sargā Nigērijas un Francijas Alžirijas robežu, kur Nigērijā kādas nebūt ASV korporācijas sponsorēta diktatora armija griž rīkles visiem, kas pagadās pa rokai un tie nabagi mūk uz Eiropas Savienības Alžīriju.
|
Marts 11., 2008
01:00 - Mani pilsētsapņi
Es gribu būvēt pilsētu. Nu tā pa smuko kādu sim city ciematiņu uzraut Pierīgā kaut kur.
Es pirms kāda laika atkal vāvuļoju te par metro, ne es pirmais ne pēdējais, bet nu imho netiek bieži pieminēts fakts, ka metro ir kas vairāk par vienkārši sabiedrisko transportu. Metro ir arī pilsētu veidojoša lietiņa. Atliek tikai aizvilkt tiešām ērtu un ātru metro līniju kaut kur kur tagad nav nekā un aidā - jauns sim city rajoniņš gatavs.
Un ap Rīgu domājams vēl ir pietiekoši daudz neapbūvētu vietu un vietiņu kur labi padomājot varētu izbūvēt normālas priekšpilsētas visādu stulbu attīstītāju pseidociematu vietā.
Iedomājieties, teiksim visi tie pagasti un puspagasti līdz Rīgas apvedceļam. Un uz pusi no tiem sabiedriskais autobusiņš brauc stundu un reizi stundā. No otras puses, metro no centra zem zemes braucot līdz apvedceļam jebkurā virzienā varētu aizbraukt minūtēs 20.
Paskatieties Rīgas kartē. Interesantākās vietas man liekas tur mazliet aiz Mārupes un Tīraines, no Jaunmārupes līdz Jelgavas šosejas un apvedceļa viaduktam. Un tālāk, no tā krustojuma līdz Baložiem un Ķekavai. Skaidrs, ka tur jau ir pilns ar visādiem pusapdzīvotiem, pusapbūvētiem un puspabeigtiem ciematiem. Bet nu es domāju, ka vienalga ir pietiekoši daudz vietas normālām priekšpilsētām. Otrā Daugavas krastā protams arī. Bet tur dienvidaustrumu pusē, tur kur nav kaudze ar ezeriem. Kur Dreiliņi, Ulbroka, un tā tālāk, līdz pat Salaspilij. Bet nu tie rajoni tādi apdzīvotāki jau, bet nu arī tur ienāktu otra dzīvība, ja līdz visiem tiem nosaukumu aplīšiem būtu pa tiešām ērtai un ātrai metro līnijai.
Bet nu par sim city runājot. Ir taču iespējams uzbūvēt normālu guļamrajonu kurš nebūtu ne betona kastu rindojums, ne arī ciemats ar ar izmētātām mājelēm bez jebkāda plānojuma. Man personīgi patīk Jaunmārupe - mājas protams nav interesantas, bet nu izvietotas diezgan kompakti, bet nav augstas un neatgādina skudrupūzni. Arī gan bērnudārzs, gan skola, gan visas lietas blakus. Forši.
Iedomājoties ko līdzīgu, tikai ar mājām, kas tiešām glītas, smuki sarindotas un sašķībotas, pa vidu kādas nebūt sabiedriskas iestādes un pāris parciņi, gar malām mazākas privāmājas. Tādas dvīņu/rindu kopā vai gandrīz blakus sabūvētas. Ar maziem maziem mugurdārziņiem. Tā kā pilsētā, bez hektāru lieliem mauriņiem un karpu dīķiem. Priekš normāliem cilvēkiem kuri mazliet bagātāki par tiem, kuriem dzīvokļi. Zem katras vairākstāvu mājas pa ne pārāk lielai pazemes garāžai. Vai arī pa vienai vairākām mājām. Tā lai autombīļi netraucē skatu un nemaisās pa kājām.
Un pašā centrā, zem vietējā iepirkšanās centra, metro stacija. Ar vairākām ieejām, vienu no paša veikala centrālās zāles, lai cilvēki pēc darba braucot mājās uzreiz varētu iepirkt sev maizi un desu, pārējās divas no malām, ārpus veikala. Lai var doties taisni uz mājām, kurā nu pusē kuram tuvāk, ja negribas iepirkties.
Attiecīgi, lai cilvēkiem pat nerastos vēlme braukt ar mašīnu uz darbu centrā un tuvajā pārdaugavā. Lai autombīlis iesakņotos vairāk kā vīkendu izbraukumu līdzeklis, nevis veids, kā ātrāk nokļūt darbā. Un to ir tik viegli panākt, atliek tikai sabiedriskajam transportam būt ātrākām par auto, nebūt smirdīgam un pārbāstam. Nebūt arī drausmīgi dārgam, un kursēt cauru diennakti. Pa nakti protams retāk, bet būt. Lai nekad nav jāsatraucas un jādomā, kā gan es tikšu mājās, ja tās ir tālāk par pusstundu ar kājām vai piecīti ar taksi.
Un tas pēc manām domām būtu daudz efektīvāks veids, kā atbrīvoties no sastrēgumiem centrā, salīdzinot piemēram ar parastajiem paņēmieniem. Vai labāk sakot paņēmienu: nepārtraukti celt stāvvietu cenas un nedarīt pilnīgi neko citu.
Un jā, vēl par vēlvienu pilsētbūvēšanas foršumu, kādu varētu izveikt. Arī pilsētas centrā un tā tuvumā ir pietiekami daudz visvisādu puspamestu pusteritoriju. Visādas mirušas fabrikas un tādā garā. Tā vietā lai ļautu tās apbūvēt pilnīgi bezkontrolēti un bezjēdzīgi, varētu izveidot kaut ko kur tiešām acij gozēties. Un nevis tādu pilnīgu izrādīšanos kā tur melngalvju namu vai nedzimušo koncertžali, bet gan tādu modernu vecpilsētu.
Iedomājieties, kas jums tieši patīk vecpilsētā? Šaurās ieliņas, cilvēku burzma, visādi veikaliņi, āra kafeinīcas, laukumi un to visu atdalošas skaistas mājas. Vai viss augstākminētais ir kaut kāds sešpadsmitā gadsimta monopols? Ne gluži. To visu var būvēt arī no nulles un varētu sanākt tikpat interesanti. Un pilsēta iegūtu vēl vienu interesantu rajonu, kur interesanti dzīvot, izklaidēties un iepirkties. Galvenais izvairīties no dzlezbetona un stikla monstriem, iepriekšanās centru bezveidīgajām kārbām un satiksmes problēmām. Par satiksmes problēmām domājot, protams vislābāk vienkārši zem jaunas mini vecpilsētas būtu izbūvēt pamatīgu pazemes stāvvietu. Pa pusei publisku, pa pusei slēgtu.
Vēl vajag protams foršu skatu no šādas pilsētiņas. Attiečigi vai nu jūru vai Daugavu. Attiecīgi to varētu būvēt vai nu Lucavsalā, vai Doles salā, vai Vakarbuļļos, vai kaut kur drūmajos industriālajos rajonos pa ceļam uz Bolderāju. Nu vai arī vēl kādos nebūt neapgūtos mazdārziņu masīvos.
Labi, jēgas no manis rakstītā protams nav nekādas, bet nu lauzās ārā no manis šādas fantāzijas, tad nu atļāvos arī virtuāli pafantazēt.
|
Marts 4., 2008
00:54
Ja astoņdesmito gadu beigās Rīgā dzīvoja gandrīz viens miljons cilvēku, tip kādi 980k laikam topa momentā, un tad sākoties neatkarības vilnim tas skaitlis sāka samazināties, tagad laikam 800k Hmm paskatijos wikipēdijā - esot 727,578.
Tātad jautājums vienkāršs - kur tie 250k starpībascilvēki toreiz dzīvoja? Kādās tādas mājās? Kādos tādos mikroajonos? Varbūt ir kāds zudušais mikroajons? Varbūt daļa Rīgas tagad ir zem ūdens? Varbūt tie māju tūkstoši nogrimuši kādā teiksmainā Rīgas ezerā?
Kāpēc Rīgā netiek celti jauni municipālie dzīvojamie rajoni lai akomodētu tādus -250k iedzīvotājus kā es? Kāpēc valsts nevar intervēnoties nekustamo īpašumu tirgū ar savām stratēģiskajām graudu rezervēm? Kāpēc mani peņpunkti devalvējās?
Ja būvvaldi, pilsētas attīstības departamentu un tamlīdzīgas represīvas iestādes aizslēgtu uz kādiem gadiem pieciem tad visi būvētos vienalga kur u vienalga kā un gala beigās visiem būtu kur dzīvot.
Cik prastas paneļdeviņstāvenes varētu uzraut kaut kur Lucavsalā par to naudiņu kura ir paredzēta nacbiblenei?
Gribu metro Rīgā. Un iesākumā tak būtu tik vienkārši. Visas Rīgas un tuvējo pilsētu dzeļsceļu stacijas (kur pietur elektrovilcieni) pārbetonēt tā, lai vilcienu vaognus varētu nosaukt par zemo grīdu, tad uzbūvēt nah gar visām sliedēm trīsmetrīgu sienu abās pusēs, lai nelien sēņotāji un bomži. Un tad nah nospiest vilcieniem turbopogu. Ā un jā, protams likvidēt arī visas dzelzceļa pārbrauktuves Rīgā. Kamōn, tāpat jau visur kur pāri sliedēm ir tilti.
Nu vo, iesākmiņš metro ir gatavs. Nu un tad sabūvēt tādus vieglākus, mazāktonnīgus vagonus. Tādus kuri lēti un plastmasīgi nevis ūbertonnīgi. Un pēc tam sākt lēnām rakties visos virzienos. Nav jau metro rakšana nekāds roketsainss, jau vairāk kā simt gadu tie tiek būvēti un neko, sanāk.
|
Janvāris 16., 2008
10:31 - Veselais saprāts
Njā, birokrātija sit kā ar lateksa kulaku. Sk (Precīzāk sakot Kls), arī audio. Un cik daudz mums jādzird šitādas ziņas, par birokrātiskiem sūdiem, aks piš prātu vienkāršiem cilvēkiem. Un tiesas prāvas, kur attaisno visādus narkotirgoņus, dēļ kādiem nebūt sīkumiem. Un oligarhi, kuri pasūta deputātu uzpirkšanu un pēc tam īsti pat liecinieki nav. Un ārsti kuriem tev obligāti jānes kukulis, jo viņiem lūk slikti ejot, un kuriem par to nekas nav, jo pats galvenais āksts tā pasaka. Un trusis leonards vispār ir lol.
Vobšem, interesanti kāda mums būtu dzīvošana, ja visās šādās slidenās lietās/tiesās/lēmumos ieviestu tādu konkrēti un obligāti pielietojamu padarīšanu kā "common sense". Tā teikt, ja kaut kāda piekasīšanās, nedakasīšanās un smadzeņu piespiedu masturbēšana neiziet common sense testiņu, tad var mierīgu sirdi to arī pasūtīt trīspadsmit mājas tālāk.
Un tehnoloģiski šo common sensi arī var jau mūsdienās realizēt pilnīgi burtiskā manierē, ja tā vienkārši veselais saprāts nepalīdz un neder. Izsniedz katram iedzīvotājam kaut kādu tur nebūt unikālu elektronisko id un uzliec tam par pienākumu atbildēt uz veselā saprāta jautājumiem reizi nedēļā. Teiksim:
Vai visi saprot, ka skolnieks, skolēns, audzēknis un students ir tas pats, kas izglītojamais un tas nav speciāli jānorāda jaunos noteikumos?
1) jā, un mazu sodiņu pie viena uzliekam dumo noteikumu izstrādātājiem
2) jā
3) nē
4) nē, un mazu sodiņu tam, kas iedomājās, ka visi var zināt šitādus šauri profesionālus terminus.
Nu un cilvēki ar pāris klikšķiem balso, zināmu balsu skaitu un procentu sasniedzot jautājums ir izlemts, tautai ir vistiešākā demokrātija ikdienišķos jautājumos, kuri satrauc visus un par ko visi lamā valdību, valdībai un saeimai ir mazliet sasietas rokas un tie nevar visādus idiotismus šmucēt mums uz galvas.
Un cilvēki piedalītos, ui kā piedalītos. Tā tev nebūtu parastā balsošana par tauku mūļiem reizi četros gados. Šeit būtu konkrēts jautājums, konkrētas balsis un rezultāti zināmi jau nākošajā dienā. Tu mazais cilvēk konkrēti justu savu ietekmi un svaru uz lietām.
|
Augusts 12., 2007
03:55 - Sociālais Pohujisms
Pohujisms tas mūsdienās ir tik ikdienišķi - visiem viss ir pohuj, viņiem vienalga, ko par viņiem domā, viņi izpaužās un ir mākslā. Nu tipa tie jaunie rakstnieki un vannabī fotogrāfi. Nu tie par kuriem parasti cibā tas tesiņš un rakstu kariņi. Tie rakstu kariņi kuri nav par kāzām un pupiem.
Un viņi valkā kedas. Viņiem ir pohuj viss, kas ir mainstrīms, viss, kas ir 'stilīgs' un viņi vairs nelasa sīrupu. Un viņiem ir pohuj, ka viņiem kedās svīst kājas. Vobšem visi ar kedām jūtas, kā savējie, sava nestilīgā, nonkonformiskā kompānija, viss ir forši, visi tiek vērtēti pēc iekšējās pasaules, pēc tā cik daudz viņi var izdzert un vai viņiem ir zāle.
Un protams viņiem nav pohuj tie pohujisti, kuri ir baltās botās, ar šķībiem kepboniem un prastas neritmiskas angļu dzejas iespaidā. Tie viņiem nepatīk. Un gan tiem, gan tiem pohjistiem nepatīk tie, kuri ar skūtām galvām, kāškrustiem (nē, tas ir ugunskrusts, jumis un asaka!!!) uz pleciem un bikšturiem.
Un visiem trim augstākminētajiem pohujistiem riebjas tie pohujisti, kuriem uz mūziku un dažādām ideoloģijām ir pohuj. Tie kuriem svētā Če bilde un Tokijas hoteļa Billija ģīmji liekas vienādi stulbi un godīgi sakot ne pārāk atšķirami. Tie kuri vienkārši klausās muzonu kāds viņiem patīk, dzer martini atšautu pirkstiņu (vai arī hennesy no kakliņa) un starp saviem rīl esteit developmentiem pārvietojas ar pilnīgi vienādiem bumeriem, brabusiem un bentlijiem.
Un viņiem visiem liekas smieklīgas tās matemātikas skolotājas sirmām galvām, kuras skaļi kliedz uz astotās klases debīliķiem, jo tie nevar iebraukt sīnusu teorēmā, bet kurām ir pohuj visas pārējās lietas dzīvē.
Un visām augstākminētajām pohuj grupām nav pohuj par kaut kādām septiņpadsmitgadīgām meitenītēm kuras maina savu petenīti pret Gucci un Prada. Un viņām tiešām ir pohuj par, to ka kaut kādi pašiecelti sabiedrības morāles balsti internetā vāvuļo par sociālo atbildību, morāli un pohujisma līmeni mūsdienu sabiedrībā, vienlaikus kačājot 'Barely legal black ass teens 5' torrentus.
|
Maijs 1., 2007
02:20 - Valodas un Es
Katrā otrajā fantastikas grāmata, kuru esmu lasījis, ir pieminēta kaut kāda jauna valoda, kura luk nakotnē ir izveidojusies. Interlingva, galakts, ipmerskijs, whatever you call it. Un katrā pirmajā cilvēki vienkārši runā vienā valodā, pat neminot, ka varētu būt vairak par vienu valodu.
Un katru reizi tas man liek aizdomāties par to ka valodas evolucionē, kā var izveidoties kaut kāda jauna valoda. Kā var notikt tas, ko augstak minētajās grāmatās parasti piemin ka 'valoda izveidojās saplūstot vacu un angļu valodai', 'valodas saknes bij angļu valodā' vai kaut kā tamlīdzīgi.
Kā mūsdienās vispār var izveidoties jauna valoda? Es saprotu senākos laikos, kada nebūt cilts sak dzīvot atsevišķi no otras un voila, nepaiet ne 400 gadi, kad valodas jau ir ar pamatīgam atšķirībām. Bet jaunākajā vēsturē, skatoties uz angļu valodu piemēram - tajā runā visos kontinentos, un diezgan šķirti jau simtiem gadu un vienalga, gan jeņķi, gan briti, gan ausiji diezgan albi saprot viens otru, gan gramatika, gan vardi ir pilnīgi vienādi, ja neskaita kaut kādus slangus un pāris sakņaugu un benzīnu nosaukumus.
Kā varētu kaut vai teorētiski izveidot jaunu, visiem kopigu valodu mūsdienās un tuva nākotnē? Vai tas vispār ir iespējams? No vienas puses valodu dažādība mani fascinē, es to izbaudu, tas ir patīkami. No otras puses, bļin, mēs dzīvojam tik maza pasaulē, informācijas apmaiņa aizņem pāris sekundes, viss ir apvienots, pārvienots, nopirkts un notirgots. Viss ir kopīgs. Izņemot valodu.
Un drosi vien tas ir arī tas, kādēļ visi tik ļoti turas pie savas valodas, tā ir viena no retajam lietam, kas nav globalizēta līdz nemaņai. Tā ir vienīgā nacionālās identitates sastāvaļa. Visādas tur tradīcijas, tautasterpus un nacionālās dejas tapat piekopj labi ja pāris procenti cilvēku, in any given country.
Vispār, man ir tāda sajūta, ka valoda ir viena no štellem, kura vispār atšķir tautas. Sajūta, ka visādas nacionalās mentalitātes un tamlīdzīgas lietas ir radušās tieši un konkrēti no valodas, kādā attiecīgās valsts iedzīvotaji runā jau no sen seniem laikiem. Gan umom rossiju ņe poņaķ, gan ordnungs, gan siesta un vēršu cīņas. Vācu valodas komandējošie r burti piedod kārtību visam, iztaisno upes un sauc vorvarts. Lenās un stieptās skaņas Igauņu valodā, rada zināmu bremzīguma sajūtu viņos, lai cik tā būtu mānīga. Krievu valodas vienlaicīgais skanīgums un rupjums, liriskums un maķeriskums rada ne ar ko nesalīdzināmu haosu arī mentalitates ziņā. Galu galā arī Elločku Ļudojedočku stumdīja un bīdija viņas izmantotā un radītā valodiņa.
Vobšem, artifišiālas valodas man liekas tik neieviešams pasākums, ņemot vērā to vajprātīgo datorizeto un klasificēto informācijas gūzmu, kas ir sarakstīta un saveidota jau esošajās un pie tam ņemot vēra englishu ka de facto starptautisko valodu.
Esperanto bija vienigais vērā ņemamais mēģinajums šajā jomā, un arī šo valodu saprot kaut kādi niecīgi trīs miljoni cilveku uz Zemes, un dzimta valoda ta ir labi ja divdesmit cilvekiem.
Un jā, man personīgi esperanto likās pārāk latīniska, lai iepatiktos man un iespējams arī lai kaut nedaudz varetu aizstat angļu valodu starptautiskās ģēlās. tur tiešām vajadzetu valodu, 'kuras saknes ir angļu valodā'. Teiksim kaut kādu enlishperanto, kur nogrieztas visādas lietas nost, visādi laugh-laff tipa bulšiti nolīdzīnāti un vienlaicīgi atstatas spēcīgās gramatiskās iespējas.
Vispār, fantastikā biezi ir pieminētas visādas profesionālās valodas, tip treideru valoda, zaldātu valoda un priesteru valoda. High liaden un low liaden. Tas būtu interesants un foršs veids kā veidot globalo valodu. Ņemam teiksim basic apgraizītu angļu valodu kuru saprot visi un stellējam klāt interesantus pluginus specifiskām sfēram un ģēlam. Viens tads piemērs jau eskiste mūsdienās, tipisks piemērs es pat teiktu - Legal english. Nejuristam tas giberish ir nepakam nesaprotams, smadzenes paklūp jau pēc trešā teikuma un visam ir viens mērķis - kaut ko ārkārtīgi skaidri definēt, nevis komunicēt un izlikt domu. Gan jau, ka ir vel kādi piemēri, bez ta jau nevar tik lielā valodā, bet nu šis ir interesantakais un visiem zināmakais.
Vobšem gribu vienkārši havot neitiv lengvidžu tādu, lai manus rakstus vareut bez problēmam lasīt visi 6 biljoni zemes iemītnieku. Ja es būtu anglis es šadu rakstu droši vien nebīdītu :)
|
|
|
|