Murkšķētava
Recent Entries 
15th-Mar-2014 08:54 pm
Up rakstīja par saviem coleslaw salātiem, rezultātā naktī sapņoju par sen neēstiem amerikāņu ēdieniem un šodien ir uztapināta banana bread, cepas ribiņas un top coleslaw.

Note to self par gastronomiskajām izvirtībām: jāpieraksta visas foršās receptes bez e-vielām, hormonālās gaļas, baltajiem miltiem un cukura, pārmērīga tauku daudzuma, bet ar labu uzturvērtību, nupat ir savācies labs krājums. Šodien gan ir atpūta no diētas.
1st-Mar-2014 11:46 pm
Šodienas sirreālais moments - lasīt ziņas par Ukrainu, tad iziet ārā un sastapt cilvēku armijas uniformā. Un tad atcerēties, ka Vācijā karnevāls sācies.
28th-Feb-2014 08:47 pm
Reizēm ir labi lasīt ziņas. Pretējā gadījumā mierīgā piektdienas vakarā būtu nobažījusies par saņemto epastu, nezinādama, ka tas ir vīruss:

Labdien! Uzrakstiju sudzibu par Jums un Jusu gramatvedi nodoklu dienestam, nosutu Jums kopiju

UPD. Man tikko zvanīja sveša dāma vārdā Gaļina, kura saņēmusi e-pastu no manis un ļoti satraukusies. Izrādās, neuzmanīgi lasīju, viņa ir atbildējusi man uz it kā manis sūtītu e-pastu ar pielikumu, bet man iepriekš tāds vīrusains e-pasts nemaz nebija nācis un nekādu pielikumu neesmu vērusi vaļā. Vai tas nozīmē, ka man tagad būs jāņemas ar datoru un paroļmaiņu visu nedēļas nogali? :/
24th-Feb-2014 08:05 pm
Jocīgi ar to cibu. Pēdējā laikā lielākoties rakstu tikai atskaitīšanās pēc, bet vairs nav vēlmes rakstīt ko vairāk, izjusti un pārdomāti. Varbūt tāpēc, ka IRL dzīve ir visai aktīva, ir tik daudz sarunu un mans iekšējais introverts šobrīd ir pārsātināts, varbūt tāpēc, ka pagājušajā gadā izliku uz āru visu iekšiņu. Varbūt vienkārši šis ir ieildzis klusēšanas posms, bet ik pa laikam līdzīgas sajūtas dzirdu no citiem cibiņiem, un ciba vispār šķiet klusāka un rāmāka. Jums arī ir tāda sajūta?
23rd-Feb-2014 08:04 pm
Atkal ļoti aktīva nedēļas nogale sanākusi, ar ciemošanos, šmorēšanu un smiešanos. Pēdējās nedēļās gan mēs, gan draugi brauc uz dažādām Vācijas pilsētām uz visādiem radošo ļaužu pasākumiem, tā vien liekas, ka veidojas gatavā komūna. Olimpisko spēļu kontekstā daži prasīja, kuros sporta veidos latviešiem ir labi panākumi. Izdomāju lielisku apzīmējumu: "Going down an icy drain, preferably — headfirst". Jo kā gan citādi sakarīgi noraksturot skeletonu, bobsleju un kamaniņas:)

Un tad vēl bija daudz jo daudz sarunu par Ukrainu, bet šeit ļaudīm tēma šķiet visai tāla un sveša.
23rd-Feb-2014 07:15 pm
http://www.drlarrylachman.com/articles-and-books/a-soul-under-siege.php

Lielisks raksts par dažādām ilūzijām un domāšanas paterniem.
15th-Feb-2014 03:15 pm
Jau atkal gribas pārvākties uz Berlīni. Pagaidām gan vienkārši ciemosimies biežāk.
12th-Feb-2014 10:02 am
Sen nav cibā rakstīts. Šķiet, ka man piemetusies māņticība - tikko kā pateikšu, ka nu ir labi, būs kāds nepatīkams pavērsiens. Bet pašlaik tiešām ir labi. Zāļu deva šķiet noregulēta labā līmenī, ir gana daudz enerģijas, drūmums ir pārgājis, ir atjaunojies normāls miega ritms (paldies melatonīnam), un ir sajūta, ka var virzīties uz priekšu visādās jomās. Nākamā ārstu vizīte tikai aprīlī (kaut kas neticams). Esmu nosūtīta tālāk pie reimatologa, bet pašlaik ir izslēgta viena ļoti bailīga teorija par ģenētiku, jūhū!

Šodien dodamies ceļā uz Berlināli, skatīsimies filmas, tiksimies ar draugiem, ēdīsim visādas gardas lietas un priecāsimies, tā lūk!
30th-Jan-2014 08:22 pm
Atbraucu uz Smilteni. Kamēr tiku no autoostas līdz mājai, sasala viss, kas vien varēja sasalt. Un liekas, ka kriukšķ degunspalvas.

Bildīte:) )


Bet nupat ir iekurināta vēl viena krāsns, papļāpāts ar omammu un ir krietni siltāk.
27th-Jan-2014 05:44 pm
Nesen tieši bija šāda telefonkonference, jūtjūbē perfekti parodēts:)

Conference call in real life: http://www.youtube.com/watch?v=DYu_bGbZiiQ
15th-Jan-2014 10:19 pm
Aizgāju nofrizēties un tagad nevaru saprast, vai izskatos ļoti sirma vai ļoti blonda. No otras puses, zēngalviņas priekšrocība ir iespēja eksperimentēt, tāpat pietiekami ātri ataugs un būs atkal pie friziera jāiet.
Vācijā man tiešām pietrūkst sakarīgu frizieru, mūždien uztapina kaut kādus jocīgus veidojumus, turklāt par nenormālām cenām. Būs laikam jāatrod kāds austrumeiropiešu kantoris.
28th-Dec-2013 08:08 pm
Piezīme sev - labākā pēdējā laikā mēģinātā recepte: http://www.kochbar.de/rezept/284933/Original-kanarisches-Kaninchenrezept.html
24th-Dec-2013 04:20 pm
Priecīgus svētkus, mīļie cibiņi:)
Mēs taisāmies ceļā pie vecākiem, zoss cepeša un citiem gardumiem. Gaidāms mierīgs vakars, par to prieks.
6th-Dec-2013 09:16 pm
Meklējot dāvanu mammai, atradu Dāvanu servisa piedāvājumus. Tagad sēžu un mēģinu iztēloties situācijas, kurām derētu dāvana "Dziļā bikini vaksācija" un "Saposts zirgs jūsu īpašajiem brīžiem". Varbūt aiziet pie ārsta ar sapostu zirgu, par cik īpašs brīdis tas ir nudien?
29th-Nov-2013 10:29 pm
Dikti sirsnīgs vakars ar sarunām par būtisko. Jādomā atkal par ievainojamību, atklātību, saitēm ar citiem: http://www.ted.com/talks/brene_brown_on_vulnerability.html
Un beidzot noformulēju to sajūtu, kas ir pēdējās nedēļās - jūtos kā tāds liels uztvērējs un raidītājs, visi jutekļi, uztveres centri vaļā. Reizēm grūti, bet vienlaikus kaut kā tik ļoti labi un īsti.
27th-Nov-2013 07:06 pm
Kā visai šai jautrībai pa vidu lai pastrādā, ko?
23rd-Nov-2013 01:33 am
No savas puses papildus visam tam, kas jau Tviterī un citur ir teikts, gribas piezīmēt vienu lietu — apkārtējiem ļaudīm stāsts ar laiku sāks pamazām piemirsties, cietušajiem vēl ilgi būs vajadzīga palīdzība un atbalsts. Neaizmirsīsim pēc pāris dienām/nedēļām, labi?

Te viens cilvēks jau labi pateica: https://www.facebook.com/edgars.zukovskis/posts/632973236746554
18th-Nov-2013 12:26 pm
Sveiciens svētkos!

Smiltenes runcis Mika sāka svinēt laicīgi, pa kluso apēdot keksu, kamēr sev lēju kafiju:)
Es savukārt izmēģināju skriešanu Smiltenē un vēl kārtīgi izstaigājos pa vecajiem maršrutiem, izpļāpājos ar māsu un omammu un visādi citādi labi pavadīju laiku. Tāda jauka miera sajūta.
14th-Nov-2013 08:20 pm
Un vēl man šodien kaut kā pat patika gaitenis staru terapijas nodaļā. Bija netipiski daudz cilvēku, atkal sēdējām visi kā ķipīši rindā, gaidot vizīti, bet šoreiz šķita tas viss kaut kā gaišāk, vēl pat nezinot, ko man pateiks. Man blakus divas tantiņas ar to pašu diagnozi apmainījās visādiem padomiem, arī daži citi kaut kā savstarpēji saķiķinājās un sasmaidījās, un viens otram palīdzēja, atnesot ūdeni, palīdzot atrast kabinetus, izkāpt no ratiņkrēsla utt. Ir ļoti labi, ja tajā vidē var tā smalkjūtīgi viens otru pabalstīt, to otru cilvēku nepazīstot, tik zinot, ka arī viņam ir smagi ap sirdi.
12th-Nov-2013 06:47 pm - dienas prieciņš
“When his life was ruined, his family killed, his farm destroyed, Job knelt down on the ground and yelled up to the heavens, “Why God? Why me?” and the thundering voice of God answered, “There’s just something about you that pisses me off”.”
— Stephen King, The Storm of the Century
11th-Nov-2013 08:50 pm - dienas prieciņš
Šodien trolejbusā dzirdēju, manuprāt, lielisku frāzi no kādas dāmas, kas runāja par nepatīkamu pielūdzēju: "A bet viņš pēc horoskopa ir āmurs."
11th-Nov-2013 04:32 pm
Šodien pirmoreiz satiku pacientu ar to pašu diagnozi, tādu sīku, sačokurojušos tantīti, kas apjukusi klīda pa gaiteņiem. Un vēl vienam rindā gaidošajam acīmredzot uz stresu ir līdzīga reakcija kā man, ķiķināšana par procesa sīkajiem absurdiem. Viens uz otru skatījāmies un klusi špurcām piedurknē:)

Nu ko, 1 USG izieta, priekšā vēl viena šodien, vēl viena porcija analīžu citā laboratorijā, un tad jau jādodas pie dakteres uz slēdziena pieņemšanu. Lieki teikt, ka ceru, ka viss būs labi.
29th-Oct-2013 08:44 pm
Šodien esmu briesmīgi lepns susuriņš par pirmo garāko skrējienu pēdējā gada laikā. Esmu visnotaļ lēna, bet izspiedu 5km. Locītavas gan sāp, bet viņas tā uzvedas pat tad, ja kusli sēžu dīvānā, apnicis jau gaidīt, kad pāries.

Kvī!
28th-Oct-2013 08:04 pm
Man arī suņu tests )
7th-Sep-2013 07:23 pm
Tas laimīgais brīdis, kad var uzlikt vacation responder, hohoho!
7th-Sep-2013 02:13 pm
Vakar nudien izdevusies lieliska iepirkšanās, izrādās, zobupastas vietā esmu nopirkusi krēmu zobu protēzēm:D
5th-Sep-2013 10:50 pm - la vie en rose
Dzīvē labi pavērsieni — pēc visnotaļ nogurdinošiem pāris mēnešiem svētdien izbraucam, lai nedēļu padzīvotos Francijā draugu draugu mājā kopā ar vēl vienu draugu pāri, pēc tam būs vismaz nedēļa braukalēšanas, kur deguns rāda. Ir zināmas aizdomas, ka deguns rādīs Ziemeļspānijas pludmaļu virzienā. Esam no viena sērfošanas kolēģa dabūjuši labu sarakstu ar mierīgām pludmalēm longboarderiem, ļoti gribas izmēģināt, kā būs. Pēc pēdējo mēnešu medicīnas piedzīvojumiem nezinu, vai spēka pietiks, bet mēģināšu noteikti. Un Francijā noteikti jāpamēģina sēņošana viņu mežos, tajā galā esot traki labas baravikas.
Ir sajūta, ka jāuzkrāj spēki un jāatpūšas tā pa nopietno:) Vēl tik līdz svētdienai jāpiebeidz megaprojekts un tad aidā jūriņā.
28th-Aug-2013 10:02 pm
Starp citu, es tak Vācijā biju sēņot! Pirmajā piegājienā bija pilnīgs tukšpadsmit, jo te ir traki grūti atrast pareizos mežus, bet otrajā tiku pie maza groziņa ar beciņām. Baraviku nav, bet vismaz bija beku mērce, hoho. Lielā skaitā bija sarkanās samtbekas, kuras iepriekš biju redzējusi tikai sēņu aprakstos un bildēs un kuras Latvijā ir iekļautas Sarkanajā grāmatā.

Vai nav glīšas, ko?

Vai nav glīši?


Dārgais pat sadūšojās sēņu mērci ēst (te visiem ir ļoti bail no savvaļas sēnēm) un pat izdzīvoja! :D
24th-Jul-2013 09:13 pm
Sanāca kulinārais atklājums — taisot savus blenderējumus un jogurta/paniņu vietā izmantojot Piena spēku, var nejauši tikt pie saldējuma. Pirmajā reizē, kad taisīju, sanāca visai īpatnēji, jo biešu sulas, spinātu, zemeņu saldējums ar burkānu piedevu ir gan dīvainā krāsā, gan arī garšo jokaini, bet, ja liek tikai sasaldētas ogas un PS, nav ne vainas. Nezinu, kā tas tā sanācis, vai pie vainas stacionārais blenderis, pats PS vai kas cits, bet garšo labi un nav sirdsapziņas pārmetumu par neveselīgu produktu.
22nd-Jul-2013 03:35 pm
Būtībā jau baigi vienkārši. Krīti, celies, ja atkal nokrīti, spirinies un celies no jauna augšā.
Nu ko, rausīšos atkal augšā. Apbrīnojami, kā spēj palīdzēt viena saruna ar gudru cilvēku.
21st-Jul-2013 08:58 pm
Jūhū, kamēr es te Latvijā nodarbojos ar visādām nepatīkamām lietām, dārgais Vācijā nopircis vōnmobīli. Protams, ka bija jaapjautājas par krāsu — sarkana! Nu tik kādā brīdī jāiegādājas biezā hidra, cepure un zābaciņi un varēsim izmēģināt tuvāko sērfa vietu Holandē:) Vai Francijā. Vai vienkārši pa nedēļas nogalēm braukalēt apkārt, nedomājot par naktsmītnēm.
14th-Jul-2013 12:45 am - par bulšitu
Īsumā tā: http://lux-fiam.tumblr.com/post/50619315241/think-positive

Domāju, ka ieviesīšu apzīmējumu "shitting sunshine" savā ikdienas leksikā.
4th-Jul-2013 10:14 pm
Šoreiz nudien laba sajūta būt Rīgā.
25th-Jun-2013 01:32 pm
No pludmales aizkuulaamies uz Alpes-Provence-Cote d'Azur, liidz kanjoniem, kalnu upeem, brokastiim, vakarinjaam svaigaa gaisaa ezera krastaa, peldeem un citaam izpriecaam, neplaanoti un ljoti, ljoti skaisti. Celjoshanas metode - kur deguns raada vai kur pirksts ietraapa kartee.
17th-Jun-2013 12:01 am
Pēc intensīvas seminārēšanās Lisabonā ar 70 burvīgiem cilvēkiem no 50 valstīm, draudzēšanās, ballēšanās, fado klausīšanās, ietrāpīšanas Sv.Antonija jeb sardīņu svētku pasākumā un garumgariem pārbraucieniem ar vilcieniem esmu beidzot ievēlusies atpakaļ savā mīļajā Raposeirā, fū. Lisabona bija forša, bet mani velk atpakaļ uz vietu, kur nav biznesa centru, trakas satiksmes, ēku, kas būtu augstākas par 3-4 stāviem, nekādu lielo viesnīcu, banku un skrienošu, traki aizņemtu cilvēku. Ir miers un klusums, mīlīgi, relaksēti ļautiņi, pluskaini kranči un okeāns tepat blakus.

Rīt jau atkal būšu viļņos, izmēģināšu jaunu dēli, traki interesē, kā ies. Aizvien vairāk nosveros uz long-board pusi, vienīgi ir jāapgūst tipināšana šurpu turpu pa dēli, mainot smaguma centru. No malas izskatās vienkārši, bet praksē traki piņķerīgi. Pēdējā sērfa sesijā pirms nedēļas nogales gan uzradās neliela problēma — pamatīgi sašķēlu pēdu ar sērfa dēli, un tā, neliete, ņēma un iekaisa, bet izskatās, ka nu jau brūce ir aizvilkusies un varēšu turpināt, tik jāizdomā sērfa zābaciņu, izolācijas lentes un plāksteru konfigurācija, lai ūdens netiek klāt un neiekaist no jauna. Tikmēr Dārgais Dienvidfrancijā pamanījies pirmajā sērfa sesijā izpildīties akurāt tikpat labi, ar dēļa spuru dabūjis tādu šķēlumu starp kāju pirkstiem, ka ticis pie septiņām šuvēm un pagaidām nevar lāgā pastaigāt un braukt ar mūsu vōnmobīli, kaut kā galīgi nav noveicies. Sākotnējais plāns satikties Marseļā un doties uz FR ziemeļu piekrasti laikam neizdosies, bet pēc pāris dienām pievienošos viņam dienvidos, sērfošu tur, un abi varēsim neganti ķiķināt par kleinajām pēdām, hehe.
12th-Jun-2013 10:34 pm
Kaut kad es to visu, kas pēdējās piecās dienās noticis, noteikti arī pierakstīšu, bet pagaidām jāatrod veids, kā no Portugāles tikt uz Spānijas dienvidiem, tad uz Francijas dienvidiem kaut kur ap Marseļu un satikt dārgo, lai varam tālāk doties uz Francijas ziemeļiem. Ir nelabas aizdomas, ka sākotnēji plānotais īsais atvaļinājums taps maķenīt garāks:) Jūhū!
11th-Jun-2013 10:58 pm
Dzīve īsumā - viļņi, jūras mošķi, saule, daudz smieklu, kolosāla kompānija.
Pirms brauciena domāju, ka knapi varēšu uzrausties uz dēļa, bet šodien atgriezos zaļajos viļņos. Līdzsvars šķiet atgriezies gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
6th-Jun-2013 09:41 pm
Darbu jūra pirms atvaļinājuma ir kaut kas vājprātīgs, šodien bija 15h darbadiena, pa vidu vēl aizlaižot uz Erkelenz pie vīrieša vecākiem. Toties jau rīt būšu Portugālē, bet parīt varēšu izmēģināt, vai maz vēl varu uz dēļa noturēties un paairēties. Cenšos sev iestāstīt, ka nevajadzētu lieki sacerēties un labāk rēķināties ar kuslu pludināšanos uz dēļa. Bet jau tas vien, ka būšu savā vecajā mītnē Raposeirā, ir vienkārši neiedomājami lieliski.

Tālākie plāni ir visai īpatnēji. Pēc nedēļas jābūt Lisabonā uz vienu darba semināru, vienlaikus vīrietis dzīvosies Kannās. Pastāv iespēja, ka pa to laiku būs iegādāts viens no noskatītajiem vōnmobīļiem, apsveram iespēju satikties kaut kur Francijas dienvidos un braukt ar mašīnu atpakaļ uz Vāciju. Bet nu tad jau manīs, kā būs:)

Vēl jāsakravā koferis, jāsavāc visi medikamenti vienkopus, lai nekas neaizmirstas, jāpaspēj kaut kur atrast sunblock kakla rētai. Secināju, ka savos sērfošanas šortos vairs ielīst nevaru (viņi tāpat knapi derēja, vai ne), bet nu štrunts, tāpat ūdens nebūs tik silts, lai bez hidras dzīvotos.
28th-May-2013 08:50 pm
Jūtos dziļi vīlusies. Izrādās, operācijas bijušas liekas, radiācija ar. Vajadzēja vienkārši nopirkt meloni!
pff, sarkasms? kas tas tāds? )
27th-May-2013 04:20 pm
Mēģināju izdomāt, kā lai apraksta tieksmi pieķerties jebkādām labām ziņām un notikumiem, nesanāca, toties šodien atradu labu ilustrāciju:

bilde )
26th-May-2013 10:43 am
Pēc vakardienas izbrauciena sāp viss, kas vien var sāpēt, auauau! Bet varbūt sadūšošos iet paskriet, līdz Portugālei un sērfam knapi divas nedēļas, tā gribas noķert labos viļņus, nevis tikai kūļāties piekrastē.
25th-May-2013 07:59 pm
Cūcība — tas ir tad, kad pirmoreiz pēc ilgāka pārtraukuma elsdams gandrīz 3 stundas nominies ar riteni pamatīgā vējā, saņemdamies uz ierasto 30 km maršrutu un pastiepjot to vēl garāku, bet Endomondo nezināmu iemeslu dēļ secina, ka esi 2+ stundas braucis 1,7 kilometrus. Tik vārga jau nu ar neesmu, vai ziniet.

Toties labā ziņa ir tā, ka drīz manā maršrutā būs vaļā āra peldbaseins, varēs riteņošanu apvienot ar peldēšanu.
18th-May-2013 09:09 pm
Kad kravāju koferi Latvijas apmeklējumam, apsvēru iespēju ņemt līdzi ziemas mēteli, bet izrādās, ka vajadzēja peldkostīmu, kas to būtu domājis!

Man te pēdējos vakaros ir ziņas par to, kas šodien uzziedējis, tad nu turpinu ziņot tālāk - šodien kārta pienāca ceriņiem un kastaņai. Smaržo tā, ka gribas gaisu iepakot kādā trauciņā un pietaupīt visam atlikušajam gadam.
17th-May-2013 10:56 pm
Apbrīnojami, kā nedēļas laikā te viss mainījies. Kad atbraucu, papardes bija knapi izlīdušas no zemes, tādi sīki, zaļi kverplīši, tagad jau izaugušas man pāri celim, un burtiski dažu stundu laikā pēc cukuriņābeles pamošanās izplauka ziedi arī pirmajai baltajai-dzidrajai ābelei. Pabeidzu darbus, devos garajā dārza liešanas ekspotīcijā un pētīju, kā sokas sastādītajiem labumiem. No muguras sekoja abi kaķi, ik pa brīdim trinās gar kāju, piesēda vērot apkārtni, trenkāja viens otru vai kādu kukaini. Kad pabeidzu liet dārzu, apsēdos uz soliņa šķūņa priekšā, vecais runcis Mika piesēda sola otrā galā un klusi murrāja, abi skatījāmies dārzā, un tikmēr omamma televizoristabā skatījās Panorāmu. Tik ļoti atgādināja laiku, kad opa bija dzīvs un pilnībā klātesošs, kad problēmu manā maza bērna galviņā īsti nebija, ja neskaita nepareizo saldējuma veidu vai kautiņu ar māsu, kad dzīve likās kaut kas tik vienkāršs, viegls un pašsaprotams. Ir labi spēt atgriezties tajā vienkāršībā.

Atcerējos par pārdomām pirms kāda laika par to, ka ir divas personības puses, kas katra velk uz savu pusi - http://klab.lv/users/zimbabve/908673.html.

Šobrīd izdzīvoju to pusi, kas grib dzīvot vecā mājā ar savu vēsturi un dārzu, pluskainajiem kaķiem, koka sētām, rušināšanos pa zemi un rituāliem. Jūnija sākumā toties būs pienācis laiks palutināt otru pusi jeb Dullo Dauku - nopirku biļeti uz Portugāli, izdomāju nedoties uz vienu no profesionālajiem pasākumiem, bet vismaz nedēļu pavadīt labākajās sērfa vietās ap Sagrešu, pat ja pati vēl nevarēšu sērfot.

Kopumā ir tāda sajūta, ka lēmums palikt Latvijā ilgāk, kas sākotnēji šķita tik dīvains, ir tieši tas, kas bija vajadzīgs, lai es pati ar sevi varētu klusi un mierīgi parunāties un beigu beigās pieņemt lēmumus, kuru pamatā ir intuīcija un sajūtas, nevis racionāli apsvērumi par to, kā vajadzētu un pienāktos rīkoties. Smiltenes SPA, vienvārdsakot:)
17th-May-2013 12:20 am
Tikko ir pabeigts viens jautrs tulkojums ar pantiņu rīmēšanu. Pēc tādiem gribas pateikt lielu paldies Honeybee par atskaņu vārdnīcas ieviešanu.

Joprojām iet jauki. Bija īss pērkona negaiss, pēc kura jāsēž dārzā un vienkārši viss pēc kārtas jāosta, tūlīt sprāgs vaļā cukuriņābelei ziedi, vakardienas pirmajai maijvabolei šodien seko tādi bari, ka jātur logs ciet, citādi ik pēc pāris minūtēm kāda apdullusi vabole ieteš griestu lampā tā, ka noput vien. Esmu dārzā sasējusi visādas interesantas lietas. Visvairāk gaidu, kas sanāks (ja vispār sanāks) no spinātzemenēm, pirmoreiz par tādu augu vispār dzirdēju.

Un vēl mīļa nodarbe ir savstarpēja mājas iemītnieku sabaidīšana, nejauša gan. Tas notiek tā — es ieeju izstaipīt no datora sagurušo muguru verandā, nepamanot, ka tur vecais runcis uz galda sildās saulē. Viņš traki sabīstās un ar lielu būkšķi noveļas no galda, tad izbīlī iekviecos es, un uzreiz aiz sienas uzreiz atskan otrs izbīļa kvieciens, jo omamma ir pamodusies no pusdienas snaudas un nesaprot, kas tās par dīvainām skaņām, domino efekts :))
16th-May-2013 12:20 pm
Tuvojas ilgi gaidītais Portugāles brauciens — konference Porto un seminārs Lisabonā ar nedēļu laika starp tām, kuru pavadīšu savā mīļajā Raposeirā un, ja pietiks spēka, sērfošu. Ja nepietiks, kaut vai pludināšos okeānā. Tagad vienīgi nevaru izdomāt, vai maz ir jēga uz pirmo konferenci braukt, varētu to naudu izmantot, lai ilgāk paliktu sērfa nometnē un atpūstos. No otras puses, būtu labi arī satikt savus foršos kolēģus, ar kuriem vienmēr sanāk kolosālas diskusijas un ballītes pēc sesijām. Ko man darīt, kā man būt?
15th-May-2013 12:15 am
Hā, pirmā maijvabole ir ieradusies, planē pa istabu kā tāds bumbvedējs, ik pa laikam apmulst un nopakšķ uz grīdas. Vasara laikam ir klāt :)
15th-May-2013 12:04 am
Būšana Smiltenē ir atgriešanās pie saknēm tiešā un pārnestā nozīmē. Sapirku visādas sēklas un stādus šodien, mazliet parakājos jau pa zemi, rīt būs pavisam lielā sēšana. Esmu galīgs iesācējs un nav ne jausmas, vai kaut kas arī izaugs, bet ir tik liels prieks rušināties un iezemēties.

Laikā, kad pašas ķermenis negrib ar mani sadarboties, ir tik labi atbraukt šeit, redzēt, kā viss nedēļas laikā ir mainījies, ka kaut kas ir noziedējis, kaut kas no jauna izdīdzis, šur tur uz ielām redzēt beigtas čūskas, visādus citus zvēruļus, redzēt, kā mūsu mīļais Murītis pie mājas sliekšņa pienes svaigi nomedītu un mirstošu putnu, vienlaikus apkārt dūc tikko pamodušās kamenes, kaķiem lielos kušķos nāk nost ziemas vilna, omamma runā par gatavību mirt un tas šķiet dabiski, es domāju par to, kā turpināt tālāk un augt, un arī tas ir dabiski un mēs abas to saprotam, kopā nopētām vietas, kur kaut ko iestādīt, saņemu padomus un vienlaikus pa kluso plānoju, kur iestādīt pāris viltīgas lietiņas, lai omammai pēc pāris mēnešiem būtu smieklīgs pārsteigums. Tas ir kaut kas tik ļoti fundamentāls, ritmisks, sakārtots un sirsnīgs, ka pat negribas sīki aprakstīt.

Un tad vēl bija burvīga draudzenes paviesošanās vakarpusē, vēl lielāks prieks par to, kā dzīve vienkārši iet uz priekšu, ka ar maniem mīļajiem cilvēkiem notiek labas lietas. Šodien ir vienkārši viegli.

Man ļoti gribas sagaidīt brīdi, kad Smiltenē papildus ķiršiem un ievām uzziedēs arī ābeles un vienā brīdī bēniņistabā lidos iekšā maijvaboles, pakšķēdamas kritīs uz zemes un vāļāsies pa grīdu. Tad būšu izdzīvojusi Smiltenes vēlā pavasara/tikko sākušās vasaras sajūtu, ilgi tāda nav bijusi.
13th-May-2013 06:23 pm
Strādāt šodien galīgi negribas. Bet, ja var ar lapsi sēdēt Smiltenes dārzā, kur apkārt sākušas ziedēt tulpes un ķirši, tepat blakus notiek bezmaksas izrāde, jo viens kaķis pamanījies iesprūdināt galvu lejkannā, bet otrs tikmēr zālē ķersta iedomu draudziņus, nemaz tik slikti nav!
12th-May-2013 10:57 pm
Krii vienā ierakstā pieminēja adīšanu un atcerējos par saviem adīkļiem. Pēdējie divi projekti ir nobeigti, bet ir padomā viens jauns, par kuru ik pa laikam atceros un ieķiķinos. Nesen uzzināju, ka vīrieša tēvs ir daltoniķis, klasiskā izpausme ir nespēja atšķirt zaļo krāsu no sarkanās. Līdz ar to man ir doma noadīt zeķes ar sarkanu un zaļu dziju un visādiem smieklīgiem ķēmuļiem raksta vietā un tad skatīties, vai viņš rakstu pamanīs.
Bet daltonisms vispār šķiet interesanta lieta, nevaru iedomāties, kā tas ir, kad ieraugi pļavā saaugušas magones, nez, viss rādās vienādi?
This page was loaded Apr 24th 2014, 4:58 pm GMT.