| |
| uznāca karstuma vilnis un man laikam tagad kaut kur būs jānopērk džemperis :D | |
|
| man ik pa laikam gribas apēst kaut ko nu tādu, nu kaut ko garšīgu nezinko. vakar nejauši tieši to nopirku aizdomīgā saldumu veikaliņā. bulgāru ražojuma zemeņu lukumu. un ir! tas ir tas tieši tas nezin kas, ko man gribējās! Lukums ar zemeņu garšu 140g https://share.google/vwIbCrV4q3WweBdj1 bilde te. noteikti ir vēl arī citos veikalos, šita bija vienīgā bildīte ar to pareizo | |
|
| ziniet tās reklāmas, kur lidostā beibei izsaka komplimentu par to, kā viņa smaržo un viņa visa tāda tarā! nonšalanti no somas izvelk litra pudeli ar Silan vai tml veļas mīkstinātāju?! es šodien esmu tāds cilvēks, kam rokas somiņā ir milzu pudele ar veļas mīkstinātāju:D | |
|
| Nez ir kāda vieta, kur var izšūt uz apğērba tekstu? | |
|
| es gribu wabi sabi bet man sanāk tikai vecās raganas māja | |
|
| - (..) un nepird! tev jau divi soda punkti! - kāpēc? - par piršanu spēles laikā! | |
|
| no rīta aizveda, vakarā jau sataisita tā lellīte(70€, liela daļa taisāmo detaļu nāca līdzi), tagad tikai vajag lai Andrītis sestdien sametina izpūtējam trubu un nogriež un sametina tur kkkādu arku, slieksti vai tml. vienīgi ka nav bleķa, bet ja kas, paņems no vecās veļas mašīnas izgriezīs
ēm koa?! | |
|
| Vai tehnisko apskati var iziet auto, kam ātrumpārslēgu nevar ielikt piektā ātruma robā? | |
|
| pēc mielasta aizvedām tēvu mājās, apskatīju lellīti (vī!) un iedevu kaķiem tārpu zāles. sesku mamma noķēra un turēja opītē, viņa forši uzreiz norija tableti un īsti nesaprata ne kas tas bija, ne kas tur notika. diemžēl ta jau ir - ja tu esi ļoti smuka, gribēt lai gudra arī ir par daudz prasīts :D Milku izvilku no mantu kastes zem bērnu gultas, arī visu forši un profesionāli izdarīju. viņa gan sašvakusi. Rižiks bija aizgājis atpakaļ uz šķūni (kamēr gāju pēc tabletēm un pa ceļam satiku tos abus), tēvs izvilināja metāla bļodā ieberot graudiņus, es rupji (fui, eju nokaunēties) aiz skausta izcēlu galvu no bļodas, ieliku mutē tableti un viņš pats visu izdarīja un uzmeta man Tādu skatienu, ka vēl joprojām jūtu sirdsapziņas pārmetumus, jo viņš būtu to tableti apēdis pats ja zinātu ka tas, ko vajag darīt ir kaut ko apēst :D a es uzreiz tik brutāli - aiz skausta un pirkstus mutē.. | |
|
| Vai un kā LV ir iespējams diskrēti noskaidrot, vai cilvēks, kurš no soc. tīkliem pazudis, ir dzīvs vai nē? | |
|
| iepriekš nebiju iedomājis, ka Oasis dziesmu "Wonderwall" var izdziedāt arī kā nīderlandiešu uzvārdu "Van der Vall". | |
|
| paspēlēja mana bolonka^ ar feneru^^ čempionu līgā izbraukumā pirmajās divdesmit minūtēs mums četras dzeltenās kartītes mums! par ko? nu un piektā neoficiāli un droši man, kā infiltrācijas grupas vadītājam ejiet, nahuj, paši spēlējiet savā turcijā, serbijā un grieķijā
^profesionāls futbola klubs "bologna" ^^profesionāls futbola klubs "fenerbahce" | |
|
| Paturpināsim par Austrālijas faunas dīvaiņiem. Svētdienas rītā tā ap pieciem, (neprasiet, tas ir bezdievīgi agri), mani abstulbināja šīs dzeguzes (Channel-billed Cuckoo): https://www.youtube.com/watch?v=oFCr_D8n6ioDzeguze, my ass: izmērā kā normāls ērglis, ar koši sarkanām acīm un milzu knābi. Ja Latvijas dzeguze liegi piekūko ainavu, tad šīs te plēš bungādiņas ar izcili neglītiem un mega skaļiem ķērcieniem. (Palasiet komentārus tam video - cilvēki reāli cieš!) Pa lielam, lielai daļai Austrālijas putnu pieeja "dziedāšanai" ir sacenšanās ķērkšanas neglītumā un skaļumā - un te šīs dzeguzes ir izcilnieces. A tā, dzeguze kā jau dzeguze - piedēj citiem ligzdas un neliekas ne zinis par saviem pēcnācējiem. | |
|
| mācieties no kaķiem gultā | |
|
| biju pasludinājusi savu dzimšanasdienas nedēļu par sūdīgāko šajā gadā. tagad varu pasludināt, ka šī nedēļa bija vēl daudz daudz sūdīgāka. es šobrīd atrodos ļoti tumšā vietā. iepriekšējai sūdīgākajai gada nedēļai ar šo ir arī kaut kas vienojošs. toreiz bija sapisies Volvo un šoreiz - nākamajā dienā pēc iepriekšējā postā aprakstītajiem notikumiem, Volvo atkal parādījās elektrogļuks un viņš atteicās slēgties iekšā. nu tā, ka vispār. kopš vasaras, kad nomainījām ģeneratoru, vispār, vispār nebija bijis neviens gļuks. tas notika brīdī, kad no Saļika devos uz Rīgu. sēdēju, raudāju, no mēģa atbrauca bij. vīrs, nopūtās un aizdeva savu mašīnu. man kauns par to. šis, tāpat kā iepriekšreiz, protams, ir brīdis, kad man ritīgi vajag auto. provinces sabtransa saraksts vispār, vispār neatbilst manām vajadzībām. 4dien no rīta iekikoja emocijas. piezvanīju savai pirmajai terapeitei un sanāca pierakstīties jau uz nākamo dienu. 5dienu pārsvarā pavadīju braucot autobusā, jo negribēju stūrēt. ejot pie terapeites satiku Kl, kurš tieši tikko bija iznācis no savas terapeites. satikt terapeiti bija ļoti, ļoti labi. man pēc tam bija kkāds pēcterapijas high. šodien laikam bija vissūdīgākā diena (neskaitot, protams, 2d), jo man nebija vispār nekādu ārēju darīšanu. nu, ne darbs, ne ar kādu kkas sarunāts. bija šis tas sarunāts ar sevi, bet nespēju neko. kādu laiku atpakaļ biju pasūtījusi kompi līzingā - 4d dabūju rokā. no vienas puses - būtu zinājusi, kā būs, nebūtu ņēmusi. vismaz kamēr CA nav atņēmis darba kompi. jo mēneša maksājums ir apm viena reize pie terapeita. then again - man atkal ir Heroes, kur pazust un paslēpties. vēl šodien pamodos ar kniesošu kaklu. moš kovids? man tam šobrīd vispār nav vaļas un kapacitātes. unnnn konkurences padome atkal pagarināja lēmuma pieņemšanu (bija solīts 27.11.), viss vēl vairāk karājas gaisā, neviens neko nezina un nesaprot, kolēģi jau paši sāk rakstīt atlūgumus (piem, ir aizgājusi pilnīgi visa pārdošanas daļa). ļoti, ļoti nepatīkams stāvoklis. vēl, tā kā papsītis laikam nekā negribēja sevi apgrūtināt, māte ņēma un iesaistīja volvo lietā manu lielisko Saļika kaimiņu, ar kuru kādreiz dzērām kopā un viens otru ganījām, bet kopumā neesam runājuši gadiem. man kauns arī par šo, bet nu šaubos, ka viņam tur kkas sanāks. vēl māte teica, lai ņemot viņas zārka naudu un pērkot mašīnu. virs zemes jau viņu neatstāšot. kas vēl tāds? pagājšsestdien bijām uz Oblicus Valmierā. 3d Briānielā atklājām Līvas Graudiņas izstādi (ritīgi smuka, ejiet skatīties) un bija Elīzas Daines koncerts. 4d muižā bija forša kulinārā mantojuma meistarklase pirmās Vidzemē driķētās pavārgrāmatas kontekstā. šajā gadā atlicis vēl mēnesis. ļoti ceru, ka tajā nebūs kāda nedēļa vēl drausmīgāka par šo. gaišu visiem šo skaisto adventa laiku. | |
|
| biju uz to elpošanas nodarbību un tas bija ļoti svētīgi. par to, ka ir nodarbības kur elpot es uzzināju man liekas ka tālajā 2009? gadā, bet tas man likās māņi un fufelis. tad es biju uz visādam daudz lekcijām kur to pieminēja kā normālu veidu dažādu lietu izstrādei. tad es (šogad?) izlasīju to grāmatu par elpu un vēl to Vima Hofa, pat pierakstīju blociņā šo to ko pamēģināt, bet nu zinam mēs kā ir ar tiem blociņiem.. ļoti interesanti bija pēc tam dzirdot kā abas pārējās meitenes ir piedzīvojušas to pašu pasākumu. man sākumā sala visu pirkstu distālās falangas, vienā mirklī sāka līt asaras vismaz 20 min, tad kaut kad pa visu tai elpošanai (bez pauzēm, ieelpa izelpa seko viena otrai un elpo caur muti) briesmīgi bieži nāca žāvas un vienu ilgu mirkli pat izbaudīju tādu kā atslēgšanos kā gulēšanu tajā siltajā pieņemošajā mājīgajā tumsā un tās Tibetiešu skanošās bļodas bija brīnišķīgas. bija grūti gandrīz tukšā dūšā, kafiju ar pienu gan iedzēru lai ceļā uz nepaģībtu, bet efekts nenoliedzams - ir man tagad idejas kā labāk sabalansēt savu dzīvi, kā pietrūkst un kā ir par daudz, es izjutu to ka esmu izelpojusi daļu saspringuma un šodien es neesmu smēķējusi vispār
gribu atkal uz elpošanu, nezinu kad būs, bet mēģināšu uz nedēļas beigām tikt uz to jogu un meditāciju. ļoti aizķēra kā viena no meitenēm teica, ka jo vairāk visa kā uzkrīt jo vairāk viņa irplāno laiku sev lai sevi spēcinātu
un tā nu es saņēmos un ar visiem trim aizbraucu uz veikalu, jo vecākajam bija apsolīts uz XS izvēlēties pašam dāvanu un tērēt naudiņu | |
|
| Es esmu sapīkusi. Sapīkusi un jūtos piečakarēta. Pa nedēļu redzēju "Kultūras ziņās", ka Dzelzceļa muzejā notiek foto māklsas tirgus. Ar sarežģītu pierunāšanu ierunāju savu vīru aiziet. Pat atmetām iešanu uz Āgenskalna tirgu skatīties fotoizstādi "Balss" vai "Balsis", lai nesabesītos no sabiedrības biežņas. Gājām tik uz DZcm. Un es jutos smagi apčakarēta. Nu kas tas tāds vispār bija?! Divas Gvido Kanjona labas bildes, dažas asprātīgas bildes, bet pārējais viss... es pat nezinu kā lai to nosauc. Cilvēki, kuriem ir kameras un gribas naudu. Pārgrieztas krāsu korekcijas, neasas, bez stāsta. Bez elpas, Bez dzīvības. Kailie sieviešu ķermeņi bez māklas, bez mīlestības, kā tādi kautķermeņi. Gaļa. Jūtos uzmesta par 14 eiro - tik maksāja ieejas biļete, lai šo redzētu. Smagi aplauzusies es. Vai arī es esmu dzīves luteklīte. Izaugusi ar Māriņas bildēm, pieradusi pie foto, kuros autoram ir tā īpašā acs. Kur attēli smaržo, elpo, kur jūt vēju, skaņas, lietu un kustību. Jā. Laikam es esmu izlutināta. Man vajag just attēlu, tad es tam ticu. | |
|
| un kas par gadu. viena lieta, ka organizācijā noticis tik daudz, ka visu nevarējām atskaitēm saskaitīt. bet arī visādi citādi par pārējo, man nav arī vēl drosmes atgriezties atmiņās gada pirmajā pusē. ja es varētu kā ķirsīšus no šī sāpēs, bailēs, ceļojumos un pārbaudījumos pavadītā gada paņemt tikai dažus:.tad to pirmo, kad atkal varēju pastaigāt, un pāri drenai uzvilkt NYT apenes. un kā ar visam sāpēm aizbraucu uz Piedruju un tad i Kipras balkonu, virs kura eikaliptā muļķīgas dūjas kārtojā sķidru ligzdu. un to brīdi, kur atplīsu pie Afrodītes akmeņa, kā noģību IETM meetingā un mani Bekas dzīvokī Berlīnē kopa svešs nebinārs mākslinieks, brauciens vilcienā uz Daugavpili, mīļā māsiņā traumās, kad KKF iedeva finanses Homo Novus grāmatas vākam, Gžegožs un Marta, kuri bija ar mani gandrīz visos ceļojumos, atbalsot un palīdzot tikt galā, un mūsu bēdīgā, nogurusī un mīļā ljti komanda, un mani nabaga novārtā atstātie, apceltie un nenormāli jautrie, gaišie bērni. | |
|
| gribēju uz to Banksy izstādi, paspējām. bērniem, protams, ļoti, nebiju gaidījusi ka man arī tā patiks. vispār piesātināta diena - no rīta pulciņi, tad uz centru, atstāju bērnus RCB bērnu lasītavā, pati pie matu ārsta (man ļoti patīk skats pa logiem tajā ēkā!), paņēmu sīkus, aizbraucām uz Matīsa tirgu, pēc izstādes uz Hesīti, vīrs bija ar mašīnu, tā kā mājās ar karieti, sīki ciemos pie vīramātes uz v.d. ballīti, pēc tam uzkost, vakara pasaciņa LR1 un tad Pārdziedi mani
tas raidījums man ļoooti patīk. rīt elpošanas nodarbība un uz to itāļu gaismas izstādi gan es neiešu | |
|
| mans sīkais un druškas meita spēlē kopīgu spēli caur netu un runā, sazvanījušies pa telefonu. vecums: seši ar pusi un septiņi ar pusi:
- katrīna, iedod man, lūdzu, šito arī - edvard, tu man tikai prasi, bet pats neko nedod - labi, es tev arī kaut ko iedošu *notiek kaut kā iedošana* - katrīna, pasaki man paldies par dāvanu - edvard, tu esi pats labākais! | |
|
| No rīta izlasīju NYT, ka drīzumā iespējams AI uzņēmumu akciju burbuļa plīsiens līdzīgi kā savulaik bēdīgi slavenais dotkom krahs. Vēlāk ap pusdienlaiku "Spices" "Lidiņā" ieraudzīju, ka trauku novācēju robotu vietā stājušies trauku novācēji pakistānieši. #ĶirsonaŅuhs | |
|
| vai šī ir žurnālistika? nē. vai es to uzskatu par stulbumu līst citu cilvēku dzīvēs? jā. bet vienlaikus tā ziņa arī ir brīnišķīga, jo rakstā uzsvērts, ka jaunais draugs (kā liek noprast raksts) ir 14!! gadus jaunāks par bijušo vīru. nevis par beibi. izklausās skandalozi, lai gan neviens no cipariem nav nosaukts, ja dikti gribas ir jāguglē. Dana, protams, izklausās pēc kārumnieces. es gribētu lai visas dzeltenās ziņas būtu tādas - uz gaumīguma robežas un nevērtējošas. nu tur pēc gada Fiļa vecā sieva kopā ar par X ļimoniem nabadzīgāku veci, aktiera X jaunajai partnerei krūtis kā citroni (atšķirībā no iepriekšējās, kam bija kā bumbas), dziedātājas Y jaunais draudziņš ir par pusmetru garāks par iepriekšējo, kas ir stulbi un bodīšeimings jebkurā gad, bet no tā nezinkad mēs būsim izauguši https://www.la.lv/vins-ir-14-gadus-jaunaks-par-bijuso-viru-dana-reizniece-bauda-dzivi-jaunas-attiecibas | |
|
| bpd -> asd kas arī bija jāpierāda. jeb kā viņa pusmūžā sāka sevi mīlēt. | |
|
| Ejiet uz "HA" Ģertrūdes ielas teātrī. Kaut ko tādu gandrīz nekad dzīvē nebūsit redzējuši! Ļoti laba izrāde. | |
|
| Ahoi,
Ir nepieciešams dāvanai ierāmēt A3 formāta poligrāfiju/izdruku. Skatos, ka Rīgas centrā ir padaudz vietu, kas to dara.
Ir kādi ieteikumi no pašu pieredzes?
Vēlams, ja to var izdarīt uzreiz - ok, ja extra samaksa. un vēl superīgi būtu, ja piedāvā arī nosaukuma plaksnīti/etiķeti, ko uz rāmja piestiprināt. | |
|
| nezinu kad es savu mašīnu ieraudzīšu, bet tēvam esmu sagādājusi normālu hobiju. manu sotaku jau esot iztērējis, bet ar kādiem 150 vēl vajadzētu pietikt, bet nu redzēs. priecīgs no benzīntanka esot atnesis kaut kādu labo dārgo eļļu, kaut kur dziļumā aiz lukturiem (kad izskrūvējis), jau gandrīz izkasījis rūsu un tur kaut ko vēl sapūtis, sveces esot labas, kaut kāda cita baisi svarīga detaļa neesot tik sūdīga kā likās, karoče 'daru visu lai tev nav baigi daudz jāmaksā'. pirmdien laikam mašīnai pieraksts pie meistara (kas ir loģiski, bet man likās smieklīgi, ka arī tur vajag pierakstu), slīpē nost vēl rūsas pleķīšus, esot noskrūvējis kaut kādu detaļu un tagad uz paneļa vairs nerāda to kļūdu, mašīnai neesot dačika par temperatūru, bet tas visiem mazajiem (sū) tā esot, kaut kāda viena svarīga skrūve ir norūsējusi nafig un otra turas uz diedziņa un tad kad sataisīs moš arī to izpūtēju un moš viss būs ok arī ar to detaļu, kuru vīrs pasūtīja vācu e-bay un nebūs jāmaina motors vai kas nu ir tas baisākais scenārijs
bet es? mani šitas viss vispār neinteresē un neaizrauj, es tikai gribu braukt.
šodien kad bija sirēnas gaidīju rindā pie luksofora izbraukšanu no mazās ieliņas pie Dailes teātra. bija, protams, kļūdas, bet bija arī daudz labo lietu. ik pa laikam izsamistu no domas, ka eksāmens jāliek stundu pa Rīgu ar visu centrs-30 zonu, garo pāreju pie Mildas, baisajām Dienvidu tilta estakādēm, Krasta ielu, ātrgaitas ceļu un dīvainajiem apļiem pie Krustkalniem un Valdlaučiem, bet no otras puses - trešo reizi braucot jau Barona ielas velo-nevelo joslas neraisa pat ne šausmas, vienkārši nekādas emocijas, tramvaja sliedes arī o.k., šodien atpakaļgaitā pēc nodarbības ieparkojos kā profs (protams drusku par daudz kustību stūrei, bet to pieredze piekoriģēs), uz Stabu ielas divas reizes i ieparkojos slīpi, i izparkojos, nu jau gandrīz vairs netupīju kad vajag saslēgt ātrumkārbu un roķeni. sarunājām, ka pabrauksim vēl parkoties arī uz visādām pretīgām vietām - pazemes autostāvvietām un daudzstāvu un tām, kur daļēji uz ietves un kādas divas reizītes pa nopietno pa estakādēm (kā es viņas nīstu, pie stūres pati sēžot vēl kaut kā, autobusā uz Dienvidu tilta centra virzienā vienkārši žmiedzu ciet acis, man tam sūdam nav nervu) un tāpat kā iepriekšējā reizē man iedeva tikai a4 lapu ar kļūdām un ieteikumiem, tātad pagājušā reizē, kad nokavēju un bija tikai lapa, tas nebija tāpēc ka braucu īsāku laiku | |
|
| kaut kāds galīgs ne-fen-šuj darbā. nevaru noturēt iekšējo zen, pirms aizmigšanas izspēlēju dialogus, un kad šķiet, ka ir solis uz priekšu, tad uzreiz arī ir solis ne tikai atpakaļ, bet arī uz sānu, un trauksmes līmenis paceļas uz red līmeni, līdz es saņemos un nokratu to visu no sevis un saku, kā būs, tā būs, ja nesanāks, tātad nesanāks. un ja nesanāks termiņā, značit, nesanāks termiņā. bet laikam jau lielāko triecienu pašapziņai rada kļūdas. kļūdas, kuru, atpakaļ skatoties, varētu nebūt, ja vien es būtu izdarījusi, piemēram, x. labākais scenārijs būtu, ka "tu pārāk kritiski skaties uz sevi". bet man gan šķiet, ka visi no manis sagaida vairāk, un es pilnīgi jūtu to spiedienu. bet varbūt es pati to spiedienu lieku un saklausu citu vārdos to, kā tur nav. tas arī būtu labais scenārijs. bet varbūt ir. tas būtu sliktais scenārijs.
šo rakstot esmu sapratusi, ka man vajag kaut kādu prioritāšu plānu. bet tādu, kāds vēl nav bijis, jo iepriekšējie diez ko ilgi nenoturas. | |
|
| Iesakiet latviskus (vai krievu valodas) youtube kanālus, ko abonēt pensionārei, lai viņa visu dienu neskatās stulbības par Putinu. | |
|
| "Bastardi" ir izcili. Neatceros, vai mēs savulaik no Rijnieka "Pavasara atmodas" arī tādu bliezienu pa smadzenēm dabūjām. Kaut kas attāli atmirdz. Nu un gribas, lai visi šodienas pusaudži aiziet noskatīties. Līdzīgi kā savulaik ar Rāga "Klasi". | |
|
| šī bija ļoti baisa un drausmīga diena. toties man bija ļoti laba pieredze ar pašvaldības policiju, valsts policiju un neatliekamo medicīnisko palīdzību. jūtos vienlaikus ļoti alert un ļoti numb. ļoti gribas pie terapeita kaut kā to visu procesēt, bet piķis ir ļoti liela problēma. ļoti par daudz vārdu "ļoti" uz trim (nu jau četriem) nieka teikumiem. - Mood:vajadzētu likties uz auss
| |
|
| šķiet, 2/3 uz spēlmaņu nakti bija paņēmuši līdzi bērnus vai mammas, tik forši
ojāra novērtējums valstī - īss, precīzs, kodolīgs
pie maijas runas es apraudājos | |
|
| Nevienai filmai gan nesaņēmos (arī tas ir grūti) bet iekritu CinemaTherapy, sākot ar The Hobbit/Lord of the Rings apskatiem. | |
|
| vai kāds ir redzējis kādu labu videomateriālu par hibrīdkaru uz Latvijas robežas / nezināmo migrantu apbedījumiem? | |
|
| Iesakiet sūdīgas (ne aukstā māgsla) un sirdi sildošas filmas brīžiem kad esi slims un viss riebjas. | |
|
| 13200. Katrīnas ir kustoņu svētki, jo tad viņi, cilvēkiem nezinot, naktī pulkstens divpadsmitos ejot baznīcā. Ja nocērpot aitas priekš Katrīnām, tad viņas kaunoties kailas iet baznīcā. /G. Pols, Baldone./ - Mood:so so
- Music:Feeble Little Horse
| |
|
| ja man būtu crash uz sievietēm, man būtu ceash uz katrīnu neiburgu | |
|
| kāda vārdos neizsakāma laime ir lietu atrast esam tāpat un turpat, kur tu to esi nolicis. ziedonim taisnība, laime ir visu lietu kārtība. | |
|
| Ja The Diplomat trešā sezona bija ok, tad Slow Horses 5ā sezona jau bija vilšanās, šķit ka viss pulveris jau ir izšauts, palikuši tikai tēli, kuri tukšuma aizpildīšanai tiek uzgriezti uz 120%. Aizvien biežāk gadās, ka filmu/seriālu pametu pēc pirmās kaut kādas stulbās epizodes, kad "ticamības memonts tiek nozagts" © vai kārtējās klišejas - nez vai tas vairāk ko stāsta par mani, kā skatītāju, vai filmu/seriālu ražošanu kā biznesu. | |
|
|