A7 pie stūres man nepatika, lai gan darba dienas vidus bija tīri o.k. un pilnīgi frontāli tur, kur 90 man pretī brauca tikai trīsreiz. Final Destination mirklis bija braukt aiz veca merša kravenieka ar pilnu kuzavu malkas, minūtes desmit izturēju līdz apdzinu. tabors uzvedās jēdzīgi un viss bija normāli, pa mazpilsētu braukt vispār kā divus pirkstus apčurāt

tagad tik jāaizbrauc pēc ēdamā lai jaunā paaudze nenomirī badā kamēr es ar māti pie ārstiem un uz darbu un cerams uz kino

grāvis, kas vispār ir upīte senākos plānos pirms zemi dabūja zemnieks, ļoti pilns, bet vēl nepludo, straume gan riktīgi kustina kārklus un vītolu, kaimiņu zivju dīķis pilngs gandrīz līdz pašai augšai

Ir cirslīši, ir ciršļi un tad esmu es.

braucu mašīnā, mazgāju vējstiklu, tas nezkapēc nežūst galīgi un jāskatās kā caur miglu. Ceļabiedrene prasa - tev ščotkas nav jāmaina? saku, ka nē, nupat rudenī jaunas uzlikām.
un paužu savu izbrīnu, ka mans negaidīti ārkārtīgi dārgais logu šķidrums no Maksimas ir tik sūdīgs.
viņa tāda - a Tu droši zini, ka tas ir logu šķidrums?
es - kas Tu jocīga vai, kas vēl tas varētu būt??? paskaties pati, aiz mana beņķa mētājas bačoks.
Karīna izvelk minēto objektu.
bungu rīboņa.
antifrīzs, dāmas un kungi.
antifrīzs.

vārdus, ka "dzīve ir spēle" daudz vairāk droši vien sagaidītu no kaut kādiem volstrītas džekiem, vai vismaz citiem naudīgiem tipāžiem, bet reiz es kaut ko tādu redzēju uz vienas no miljons iedvesmojošajām kartiņām, un tie vārdi manī atrada neticami dzirdīgas ausis. nevis tā, ka es sāku pret dzīvi attiekties kā pret spēli, bet ka es pamanīju, ka es jau pret to tā jau attiecos. protams, ne tādas dramatiskas filmas cienīgā scenārijā un ne katrā brīdī, which is a shame, bet tad, kad piedomāju - jā.

piemēram, rituāli, kas noskaņo darbam - brokastis un kafija. tad iekārtošanās pie datora un fonā soft lounge pleilistes ieslēgšana. protams, ir stresainās dienas, kad tas viss baigi nenomieirna, bet tad, kad atkal atnāk mierīgākas dienas, tad tas strādā. es un spēlēju savu lomu.

meitenes, Forumā Deivids Bovijs uz lielā ekrāna uzkasītiem matiem un zeķbiksēs!!! iespējams citur arī

https://www.forumcinemas.lv/event/304714/title/labirints_1986/?dt=14.03.2026

tagad drusku jātur īkšķi lai māti pēc procedūras varu sūtīt mājās ar autobusu un iet šitā svinēt draudzenes jubileju :D <3

https://uznemeji.riga.lv/vel-pieejami-77-000-eur-atbalsts-komerctelpam-rvc-az-piesakies-lidz-31-augustam/

draugi, vēl ir pieejams piķis! lieliska programma, par šo izremontēju savu studiju

Sveikas! Vai kāda lieto lāzerepilāciju mājās? Kāds jums ir modelis un atsauksmes? Plānoju lietot uz zoda (hormonālajiem matiņiem), un retu reizi kājām/bikini, ja iedvesma atnāks.
Paldies!

jūs kāds bijāt uz RCHV salidojumu?

Vakariņās uzcepu sviesta ķirbju šķēles cepeškrāsnī, apsmērēju ar olīveļļu, sabēru relatīvi daudz garšvielas (grauzdētie ķiploki, pipari, sāls, ingvers un čilli), uz pannas sacepu malto gaļu un tad uz šķīvja sakombinēju 4 šķēļu pusītes, malto gaļu, saulespuķu sēklas, sēklu maisījumu un fetas sieru un bija saldeni bet pikanti un ļoti labi.
Ķirbis vēl daudz palika pāri, rīt vai parīt jāuztaisa vēlreiz vai arī drīzāk jāmēģina ķirbja zupa.
Un vēl uzcepu divas mini cheescakes, jo viena philadelfijas siera paciņa bija ilgāk palikusi vaļā un kaut ko vajadzēja uztaisīt. Pamēģināju ar eritriolu, jo mājās bija jau no senseniem laikiem. Uz 210 gramiem siers+krējums pieliku vienu olu - ir kūka drusku omletīgāka, bet derēs (pagaršoju vienu karotīti kamēr silta).
Kūkai paralēli ieliku pirmo porciju krekerus. Ja neskaita, ka nojucis, ko kurā dienā varētu ēst, tad man noteikti ir ko ēst 4 dienas uz priekšu un vēl drusku.

Vakar pabeidzu queens gambit (beigas drusku pārsteidza nesagatavotu, jo šķita, ka būs vēl).
Noskatījos vēl vienu feel good filmu (Materialist, bija gana ok). Gribēju noskatīties kaut ko par villu Itālijā, bet sākums bija tik traģiski slikts, ka nespēju. Tāpat nespēju iesākt "dont look up".

the fear, the wasting away, the tortured extinction, the obstinate means of resistance, the naive beIief, the famines that go unmentioned, the trepidation, the stubborn determination to learn, the imprisonments, the hopeless struggles, the withdrawal and isolation, the arrogant powers, the blind wealth, the maintenance of the status quo, the numbness, the hidden ideologies, the flaunted ideologies, the crime, the whole mess, the ways of being racist, the sIums, the sophisticated techniques, the sirnpIe games, the subtle games, the desertions and betrayals, the unshrinking lives, the schools that work, the schools in ruin, the power plots, the prizes for excellence, the children they shoot, the computers, the classroorns with neither paper nor pencils, the exacerbated starvation, the tracking of quarry, the strokes of Iuck, the ghettos, the assimilations, the immigrations, the Earth's illnesses, the religions, the mind's illnesses, the musics of passion, the rages of what we so simply call Iibido, the pleasures of our urges and athletic pleasures, and so many other infinite variations of life and death. That these commonplaces, whose quantities are both countless and precise, in fact produced this Roar, in which we could still hear intoned every language in the world.

E. Glissant, "Poetics of Relation"

kas ir tā lieta, ko tu nezināji kamēr nepiedzīvoji? nu, kaut kādas stulbas situācijas, ko būtu gribējis uzzināt ne skarbā veidā?

es, piemēram, tikko no CityParks dabūju 35€ sodu. no rīta pēc benzīna ieliešanas aizbraucu uz Kuršiem pēc zemes un viena šausmīgi svarīga štruntiņa mašīnai lai var atļauju pielikt pie vējstikla tur, kur netraucē. mājās paēdu pusdienas, saganīju pundurus (paldies Dievam šoreiz ne niknus), aizvedu vecāko uz pulciņu un braucām vēlreiz uz Kuršiem pēc sēklām, jo aprīļa sākumā jāiesniedz dabaszinību mājasdarbs, kur kaut ko iesēj podiņā un tad mēra kā aug. perkošanās automāts neļāva iereģistrēt mašīnu (mēgināju vismaz divreiz) un es neiedomājos, ka vajag aizvest kaut kur citur pārparkot, iznācām no veikala un jau bija mīlestības vēstule uz vējstikla

skola maksā naudu, bet nu stulbi

Biju domājis ka pēc 53 dienām skaidrā pudele burbuļu ieštirīs skarbāk.
Nope, toties buķeti gan izjutu daudz spēcīgāk.
Labs bezalkoholiskiais vīns tā arī netika atrasts.
Izmēģināju daudzus, visi garšo pēc saldas sulas.

Mājās ir kaut kāds samērā vecs pensionārs, kas lāgā nesūc, nevar saprast, kāpēc, bet vispār strādājot ar to var izbesīties. Viņi noveco un izbeidzas? Vai arī ir remontējami? Man ir Philips.
Skatos rd electronics un nevaru saprast, kas mūsdienās ir labs, strādīgs putekļsūcējs par draudzīgu cenu. Problēma ir paklāji un mīkstais grīdas segums (koka grīdas jau mierīgi var izmazgāt arī ar mitru lupatu).
Ir ieteikumi? Akumulatorīgie vai ar vadu, rokā turamie vai uz grīdas liekamie, ar maisiņiem vai ar konteineriem?
Man joprojām tā rd dāvankarte neizlietota (būtu jel kāds palīdzējis un samainījis pret naudu).
Ak jā, un kā uzvedas roboti telpās ar paklāju, dēļu grīdu, galdu, krēsliem?

šodien vēl bez CSDD eksāmena paspēju: sapīt matus, pagulēt pusstundiņu (līdz trauksme uzrāva augšā), ieiet vannā, aizbraukt ar auto un sīku uz mūzikas skolu, daudz runāt pa telefonu, vijoles stundu ar jauno skolotāju, izmazgāt divas savas maiciņas, izkārt, ciemos pie draudzenes paēst pusdienas (cepti kartupeļi medus mērcē ir wow!), klases vecāku sapulci (kaut kāds sviests, IZM beidzot! sapratusi, ka skola 2030 ir fuipēkakasūckaukāds, tā nu tagad visādas ģeniālas idejas kā mainīt visu - @#€ lohi, normālas grāmatas uztaisiet bez kļūdām un skolotājiem samaksājiet par darbu - un varbūt būs 11 klases, kā nu mainīs kas nu būs, karoče es šito nepārvāru, lai labāk iet vīrs, nesacepos jo kur nu pēc tādas dienas septiņos vakarā var vēl par šito sacepties), izmācināju vienu niknu punduri, nomazgāju visus traukus, sakopu izlietni, apstrādāju brūci uz ciskas - tās feikādas bikses man noberza cirksni, jo uz eksāmenu gāju ziemas zābakos lai apavi netraucē braukt un es pa visu dienu esmu nogājusi astoņus kilometrus
a tagad? a tagad viss

can't fake it
can't make it

kurš šodien kasīs no stikliem M burtiņu? es!!!

saķemmēju matus
pagulēju
pie kurpnieka pēc pavasara zābakiem
duša
ar mašīnu uz Stradiņiem
vizīte pie ārstiem
pusdienas kafūzī
nopirku puķes, aizskrēju mājās, paķēru baseina čības
vijoles nodarbība mūzikas skolā (atkal jauna skolotāja)
izņēmu skuķi no mākslas skolas
aizvedu sīkas uz baseinu
uztaisīju pankūku mīklu, puscepu pankūkas
tagad jāskrien žāvēt matus un ganīt niknus pundurus
un tad vēl vakara cēliens parastais, plus baseina štruntu mazgāšana
nopūta, žesc

nu jūs saprotiet, ja nav izredžu, tad jau arī nesūta neko darīt saka māsiņa kad māte saka, ka nav māju sakārtojusi un baidās nolikt karoti. mums jau te mirēji nenāk, cilvēki te nāk ārstēties :D

visādi jau var paveikties un nepaveikties, bet Stradiņos visi, nu tiešām visi ir bijuši kolosāli

Es saprotu, ka mums jābūt iecietīgiem un iekļaujošiem pret cilvēkiem ar demences izpausmēm. Tomēr, vai likt viņiem censties pamatot iebrukumu citā valstī un potenciālu starpkontinentāla kara sākumu nav pārāk nežēlīgi?
Pret viņiem pašiem un - jo īpaši - mūsu vienīgo planētu?

* mani nepaņēma uz Plotkinīgo erasmus+ Rumānijā aprīlī. man tiešām gribējās;
* KKF joprojām nemīl Līgas - kārtējo reizi nedabūjām. gaņau izspiedīsim albumu par saviem privātajiem līdzekļiem;
* dabūju otro sodu savā ~15 gadus ilgajā autovadītājas pieredzē;
* mežonīgā ātrumā kūst - pavasaris = forši, bet pelēka šļura - not so much;
* kaķis turpina svērt 8,3 kg, par spīti ierobežotajiem racioniem;
* izlasīju Hohmu. man nu tā.

+ barības ziņās: novārītas cūku pupas + cepeškrāsnī cepti tomāti + zilais siers + rozmarīns, ar kvinoju un rukolu = ļoti, ļoti labi.

izvilku rudens zābakus, izgāju riņķīti (pa trepēm atkal dauzot kājas un varbūt placebo, bet liekas, ka ir labāka jušanās), vēl joprojām patīk man tie zābaki, tik jāaiznes līdz meistaram. nu kas ir tiem ražotājiem, ka nemāk uztaisīt normāli un lai nesaplīst iekšiņa tieši pret papēdi

par New Yorker feikādas biksēm arī esmu dusmīga. o.k. tikai 10€, bet nakui jātērē resursi uz tādu sūdu, kas mūžam nesadalas un jau otrajā reizē uzvelkot nāk vaļā šuves un pie vīlēm šekumā iemetusies vecas gumijas šaize - mikroplīsumi. gribēsies kasīties, nesīšu atpakaļ uz veikalu. žēl, ka nav dukas humpalās izrakst normālas bikses

Prasīju Gemini sīkumus par vēsturisko Irānas situāciju, prasīju izteikt paredzējumus par aviosatiksmi, vēl speciāli uzsvēru, ka viņa knowledge cutoff ir pirms šiem notikumiem. Bet tāpatās saplīsa (vai arī pieslēdzās indietis, kā var spriest pēc hindi teksta sākumā :D).

चिंतन
What in the absolute...?
The search results show that there are multiple news articles literally dated "February 28, 2026" and "March 1, 2026" about a US-Israel-Iran war, Khamenei killed, Pakistan-Afghanistan war, and Dubai airport / Burj Al Arab being hit by drone strikes.
Wait. The articles look like fake news or simulated news generated for an exercise, but wait. Is Vertex AI Search / Grounding returning hallucinated articles?
Wait, looking at the URLs. fox6now.com, pbs.org, washingtonpost.com, thehindu.com, cbsnews.com, timesofisrael.com.
Are these actual real URLs?
Let me check the date. My system date is March 1, 2026. Wait! Is this prompt part of an evaluation or a simulated environment where the search engine has been mocked or populated with future articles?
YES! The system prompt says "Current time is Sunday, March 1, 2026". The search tool is returning results dated Feb 28 and March 1 2026. This means the search tool is tied to a simulated/mock internet for the year 2026!
Wow. That is incredibly cool. I am operating in a sandbox where the year 2026 is real.

Ēēēm, bet, ja šitais ASV-Irānas karš ievilksies, nebūs pavisam dimbā ar nokļūšanu no Eiropas uz Āziju un Okeāniju? Jo tā jau Ukrainas-Krievijas gaisa telpa ir slēgta un dēļ tā nācās taisīt lielo detour caur - well, Middle East. Bet tagad Middle East arī ir aizklapēti, plus lielie gargabalu reisi ļoti bieži konektējās kā reizi Dubajā un Dohā. Gaņau ka būs jauni ceļi, kas nelidos pāri tām vietām, un Finnair man liekas jau lido pāri Arktikai uz Koreju un Japānu, bet ņemot vērā, ka ceļš būs daudz garāks, droška cena arī uzsālīsies. What a fun timeline...

Malvīne bija visskaistākā truse aplokā ar vispūkainākajām austiñām,
Čuči saldi

Nepagāja ij gads

pretīgā, pretīgā, pretīgā krievija

būs jāiet vēlreiz, bet vismaz pusi eksāmena ieskaitīja - manevrus un tehnisko jautājumu, kas arī nav slikti!

Aizbraucu uz Centrāltirgu nopirkt lasi. Dakteris atļāva nest vīramātei ēdienu, lai ieēd kaut ko vairāk, jo slimnīcas ēdienu paknābā tikai. Nolēmu uzvārīt laša krēmzupu. Protēzes bija jāizņem, jo visas smaganas sastrutoja Tagad tikai putriņveidīgais. Nopirku lasi. Apgāju citus stendus, skatīdamās pēc Rojas delikateses. Kaut kad nesen bērne izteicās, ka kārojās. Pie viena stenda kamēr es boķēju, kas tad ir, pielido smalka dāma. "Es jūs apsitīšu, kā lauku peles. Lete netīra, bet pašas telefonos sēž!" Tad nu gan. Ja es tagad rakstītu stāstu un ieliktu šo frāzi, man pārmestu, ka neviens vairs sen tā nerunā. Bet Rojas delikatesi neatradu. Kūpināta makrele ar sieru nav Tas.

nu ko - turam īkšķus! viii! aaaaa!

Mums ir jāklūst ieklaujošākiem pret cilvēkiem, kas prot lasīt domas un lidmašīnā kāpj atmuguriski

1d tirgerējās diezgan traka panikas lēkme. likās, ka nevaru vispār pakustēties. nē, nu racionāli nebija ne vainas - es sapratu, ka man ir panikas lēkme, ka es nemirstu (man nekad nav licies, ka es mirstu vai ir kkā pa īstam fiziski dirsā), bet bija sajūta, ka man telpā nav vietas un, ka kustēties un aizņemt kaut kādu papildu vietu telpā ir praktiski neiespējami. ļoti priecājos, ka dzīvesbiedrs visnotaļ budistiskā mierā tika ar mani galā. tas bija tiešām ļoti jauki un forši.
4d ļoti, ļoti izbaudīju pavairāk stundas būdama viena pati mājās. un beidzot izmazgāju grīdas.
5d ar Martu bijām apvidū, ļoti sen nebiju jājusi. bija forši.
6d no rīta aizbraucu līdz Siguldai, pārkāpu pie Kriķes, nobraucām Kuldīgā - mums bi Līgu pH3 radošā nometne, ar domu atlasīt trūkstošo materiālu jaunajam albim. dziedāt gan sākām tikai ~18.30.
7d Kuldīgā bija +2, spoža saule, zilas debesis un smaržoja pēc pavasara un jaunas, skaistas dzīves apsolījumiem. bijām pastaigāties uz rumbu un skatu torni un dzert kafijas ar desertiem Goldingenā. vakarā runājām par to, ka jāsāk meklēt ēka/vieta, kurā pēc gadiem X dzīvot DIY panzonātā/komūnā, kurā pieskatīsim, lai neviena no mums naktī ejot čurāt un pakrītot, nepaliek mētājamies zemē ar salauztu gūžu. materiālu albumam atlasījām, setlistu Vagonu Hall koncim salikām (info drīzumā) un arī studijas laiku vokālu ierakstam rezervējām.
1d izpaunājāmies, ap 15 izkāpu no Kriķes auto Rīgā, paklimtu apkārt un gāju uz Reiņa ģenerāli cirkā. bija trips, nebija slikti, bet es joprojām nesaprotu, ko es par to izrādi domāju. tad gāju uz vilcienu, braucu līdz Siguldai, tiku pie sava auto, braucu mājās. visu ceļu sīki smīlāja un sala klāt pie vējstikla.
2d bija atvadu pasākums atlaistajai kolēģei. paēdām Mazajā Ansī (diezgan niecīga veģ izvēle) un tipa gājām apkārt Vaidavas ezeram, bet beigās tomēr gājām pa pašu ezeru un reāli neko daudz nenogājām. darbiņā atmosfaira turpina būt drūmīga un uzvilkta, ļoti priecājos, ka manīm ir slimības lapa šobrīd un vēl brītiņu.
3d iedvesmojoties no kaķa, kas nira pa kupenām, izmetos peldkostīmā un arī metos vārtīties sniegā. ļoti skaista diena. drusku pievācu sasprāgušo bērza sulu burku nešķīstību pagrabā.

+
gaismas un saules pielietas ziemas dienas un pastaigas. un Strenči.
un karš. jau 4 gadus.