žēl, ka vairs nevar par velti staigāt pa daugavu.
atliek tikai jūra un visas pārējās pietekas.

ko jūs domājat par sirmiem matiem sietietēm ‘normālā’ vecumā?
par tādiem, kas ir viscaur un acīmredzami sirmi, nekrāsoti nevienu unci

viens no spilgtākajiem piemēriem ir santa didžus šobrīd
(mani neinteresē, ko jūs domājat par santu, bet par principu kā tādu)

uzkāpu uz svariem, tagad jūtos resna un bēdīga

atkal kārtoju māju. pirmdien izkārtoju un aizsūtīju kasti (!) ar bērnu apģērbu, šodien aiznesīšu lielu maisu, šo to saliku sludinājumos, bet reāli gribas šmotkēriju, tiesības vai vismaz drusku siltāku lai var arī smuki sagērbties nevis kā tāds pūt un palaid plus vēl nosalis. esmu izdegusi un ikdiena drusku atgādina to atjautības uzdevumu vismaz no 90.tajiem ar laivu, kazu un kāpostgalvu

paklausījos jūtūbi un saskumu - viss pilns ar MI sūdiem, kas sačinīti tā lai izskatītos īsts un kamēr krietni nepameklē neatrodi norādi ka to nav cilvēks rakstījis un klausoties arī dažreiz uzķer tik kādā 7.minūtē

Vakar uz astoņiem vakarā braucu pakaļ meitai uz centru. Virs Rīgas modās milzīgs Šlopsetrklopstera apkosts mēness. Es pie stūres, uz Vanšu tilta auto kustība nepielūdzami plūst visātrākā atļautā ātrumā. Logs manam auto arī netīrs, ātrumkārba manuālā. Bolos un skumstu, ka neiemūžināšu lielo milzi. Nē, nu ko tur liegties. Mēģināju jau, bet sanāca vien tāla nojausma zilā vakarā. Piedevām vēl izskatās, ka kamera dikti pillā bijusi. Bet ir arī otra neizprotamā bēda. Pat tajās reizēs, kad redzu milzi ne pie stūres, ne aiz auto loga un varu nobildēt - bildē viņš nemaz nav milzu. Nu kas tā ir par netaisnību? Es taču redzu, ka viņš ir milzis apkostais. Bet bildēs iznāk tāds pats mazs pidriķis, kā neparasti augstu iekārusies padomju laika pretīgi dzeltenā ielas spuldze.
Uzrakstīju Deinatam īsziņu, ka ļoti ceru, ka viņš ar savu kameru un māku iemūžinās man nenoķeramo dabas parādību. Cerībai taču jābūt.

#notallmen - protams not all, un pārsvarā šo not all vidū ir tādi kam vienkārši nav iespējas un kas jūtas par vāju - ietekmes vai nervu sistēmas ziñā

Es saprotu, ka man pašlaik ir paranoja

Bet priecīgā ziņa ir tā, ka sāk krēslot tikai pēc pieciem. Tā elles tumsa sāk atkāpties.

āra termometram apnikusi ziema līdz ūkai un nolēmis saiet viss tāds pozitīvismā. agrā rītā rādīja vēl -18, bet dažu stundu laikā tika jau līdz +13

man ir aizdomas, ka kāds ir āra uztvērēju nospēris un apēdis. vai vismaz ierušinājis kādā migā. jo uz brusas zem terases, kur parasti stāvēja, nav
vispār māja izskatās mazliet apbižojusies. salst ūdens ciet ne tikai naktīs, bet arī pa dienu
vai nu māja nosēdusies, vai terase pacēlusies, bet ar katru brīdi arvien grūtāk atvērt durvis. ar baigo spēku dabūju vaļā kādus 25 cm, kur izspraukties
veļasmašīna niķojas, rāda e20
kaķim pēķšņi nez no kurienes piemeties lentenis
mašīnai aķītis par maz esot apčubināts

karoče

līdz ar revolucionārajām izmaiņām RS sarakstos transports tagad ne tikai daudzās pieturās apstājas tikai ja 'pasažieris izrāda vēlmi iekāpt vai izkāpt'*, bet arī mierīgi var no pieturas atiet, piemēram, četras minūtes ātrāk kā paredzēts. ak, jā, - ir arī maršruti, kur galapunkts ir 'pēc pieprasījuma' :D

* starppilsētu autobusiem tas vēl joprojām nozīmē ko mistisku, jo māšana tumsā ar roku un lukturīti vietām.. nekvalificējas.lol

man vajag jaunu zvana melodiju. kaut ko kas nesākas ar pēkšņu bam! lai der arī darba dienām un mani mīļākie zvanu singāli bija Bruģa Kaija un Come on Eileen un ļoti patika arī Walking on Broken Glass.
šobrīd apsveru Lordes Royals vai Sweet Child Of Mine jo Ravēla Bolero manis pēc varētu skanēt arī viss :D bet vispār ja paskatās kas jūtūbē ir tāds labs, paliek grūti izvēlēties

bija diezgan intense un nogurdinoša nedēļa.
1d atvadu pasākums Saimniekam ar Šipša konci muižā.
3d Volvo nomainīja pakaļējos amīšus. no staļļa pienāca ziņa, ka zirgs galīgi saplēsis segu un jābrauc glābt. labi, ka nupat dabūju no Ivetas rezerves segu, citādi būtu dirsā. otrā saplēstā siltā sega mēneša laikā. sākās Shrinking jaunā sezona.
4d biju Rīgā tikties ar jauno priekšnieku. pagaidām darbiņš ir. Saļiks - mātei dzd.
5d parakstīju līgumu ar jauno darba devēju.
6d bija ļoti laba un priecīga diena - bf uzcepa pankūkas, tad aizbraucām uz jūriņu. nogājām 10 kilīšus pa saulīti - Vasas - Ķurmraga bāka - Veczemju klintis un atpakaļ. visādi smuki ledus zobiņi un oliņas un krāvumi, pie bākas vairāki leduskritumi. pēc tam Limbažos Kļavā noēdām pēdējo atlikumu bonuskartē, kura tiek kancelēta un vairāk nebūs. ēst gribējās ļoti, tāpēc nesapīkām, bet vispār visādā ziņā neiesaku - viss bija slikti, sākot no tējas līdz tam, ka viesmīle pagrāba bf šķīvi, no kura viņš vēl ēda. pēc tam laidām uz pirtīm un burbuļvannām Valmierā, kamēr vēl nav kancelēta sadarbība un muižas darbiniekiem pa lēto. vakaru gan mazliet sabojāja ziņa no Martas, ka tiek pacelta staļļa maksa - uzreiz par 70 eur, kas šobrīdējā situācijā ir nelāgi. + zirgs paspējis noplēst vienu kāju siksnu pēdējai siltajai segai, kas man ir.
7d man laikam bija dopamīna pohas. tādas var būt? pēc līksmās un enerģiskās sestdienas es jutos tieši pretēji. es VISPĀR neko negribēju, visu laiku nāca miegs (līdz gulētejamajam laikam - tad vairs nenāca) un visu dienu pavadīju pūstot dīvānā ar Heroes un skrollējot IG. neizdarīju pilnīgi vispār, vispār neko, ko biju gribējusi.

smuka ziemiņa. auksts. nebiju ticējusi, ka tāda tiešām būs - puravi palika dārzā un rozes nesasegtas. dažus rītus istabu logos leduspuķes un iekšā +10 grādi.

Kāds ir nesen braucis agri no rīta uz lidostu ar Bolt, vai ir gana daudzi pieejami? Man ir izlidošana 6:45, lidostā vajadzētu būt kādu vismaz stundu iepriekš, izbraukšana no Maskačkas, vai kādos 5os no rīta Bolti būs?

UPD: Liels paldies par atbildēm! Beigās atklāju, ka pie pašas lidostas esošās viesnīcas ir tikai kādus 10-15 EUR dārgākas nekā iepriekš rezervēts Bolta brauciens, tad nu nolēmu maksimizēt miegu un minimizēt agrā rīta stresu par takša ierašanos un nobukoju naktsmājas tur, pirms tam vakarā aizvizinoties ar RS.

Ktulohi un extras in a nutshell. Tak beidziet ar viņiem runāt. Tie ir algoritma driven elles boti.

kas tur ir latviešiem, ka gribas saskaldīt to leduskalnu un viņā uzjāt utt.

A tu bļeģ padomā kāpēc!

nekad nebiju redzējusi tik daudz pižiku kā šodien :D

agrāk bij tā, ka, atkūlusies Rēzeknē no Rīgas. atkritu kaut kur zālītē un ķēru kaifu no mierīgā apkārtnes rituma. Tagad mans izbauciens no vigvama izvērtās svētās šausmās, visur kāds kustās, visur rūc, dubļauns un fūres un autobusi. un kāaaa smiiird. Fui. Interesanti, kā Rīgā būtu, pēc šitik ilga pārtraukuma, zvans ātrajiem, laikam.
Toties izbraukt Dagdā gan man patīk, viens krustojums, divi ziņojumdēļi, maršē viens pats tāds svarīgs, pa baltām taciņām un nevainīgu komfortzonu. Jā, mans iekšupvērstais eksperiments, redzēs, bet, ja biznesa ideja pusgada laikā nedzims, būs vien jāvirzas atpakaļ, ko gan tagad grūti tagad iedomāties.
Nebūtu man Baltā Dāma, smallām kaitēm, proti, izteikti vāru urīnpūsli, varētu izmēģināt socializēšanās ekspresi. Bet māja jākurina un, godīgsdakot, pašai auksts. tāka jāmēģina vien nesajukt prātā bez socializēšanās un jāgaida pavasaris. Kad strādāju autobusfirmā, uz Krievijas robežaws ieputināja autobusu, kāds operators, kuru, starp citu, tā arī neatkoda, uz pasažieru satraukto jautājumu, ko mums tagad darīt, bija tā arī atbildējis, gaidiet pavasari. Oi, skandāls liels, ar visu televīziju bija. Vārdu sakot, turpinu savu trimdas ceļojumu iekšup, moš kaut kas interesants tur vēl ir palicis.

sports ir bīstams, turklāt ceļš uz elli bruģēts labiem nodomiem jeb šodien lai nebūtu visu laiku jānīkst kamēr sīka pulciņā, domāju nedaudz pastaigāt. rīt no rīta 2,5 km jāiet, beidzot pārgājušas nedēļas sākuma iesnas un vairs nemirīju un jūtos labi. paslīdēju uz līdzenas vietas (nu, ķipa līdzenas, zem samīdītas sniega kārtiņas tātad bija ledus) un pastaipīju kaunuma kaula simfīzi, ko nebiju jutusi no +- dzemdību laika, kad rumpis visas saites atlaidina lai varētu piedzemdināt un kaut ko dziļi ciskā. gan jau būtu noplājusies vēkšpēdus, bet šitajā aukstumā staigāju garajā tārpā ar raiferi līdz ceļiem un vēl garu vesti pa virsu. labi, ka nebiju vēkšpēdus, sūds, ka sasistos, bet tajā tārpā nevar pakustēt un būtu jāgaida kad kāds izglābs un piecels kā tādu vaboli :D

Vai kāds ir veicis pētījumu, lai noskaidrotu garšīgāko kebabu Rīgā? Es domāju - "kebabu uz šķīvja" ar frī un salātiem. Vai kaut kur vēl taisa kebabu ar pašceptu pitas maizi?
Protams, viss mainās un uz slikto pusi, pirms gadiem desmit es būtu teicis FoodBox uz Pumpura/Antonijas stūra, pirms pusotra - Sangak Tērbatas ielā, bet vai ir nezūdošas vērtības? Vai šībrīža tops?

karoče, ir plāns ieviest saimniecībā aerogrila kungu
šobrīd kompilēju informāciju par zīmoliem un tehniskajām specifikācijām
sliecos uz cosori dual blaze

varbūt arī kādam no jums ir aerogrils?
modelis, pieredze, plusi-mīnusi?
mūsu redakciju interesē viss

Biedri un draugi iekš meditācijas (nu, līmenī "pāris reizes pamēģināju, drausmīgi notizlojos, man ir 10 stāsti par to, kā es esmu tuvākajiem cilvēkiem uzbrēcis "atpisies, es meditēju!" un citi absurdi")

Ko jūs darāt, ja meditācijas laikā galvā lien nevis parastā huiņa, bet doma, kas patiešām atbild uz galvenajiem jautājumiem no negaidīta leņķa un potenciāli var dramatiski uzlabot jūsu dzīvi tuvāko nedēļu/mēnešu laikā? Palaidiet vaļā kā mākonīti, vai fak meditāciju, jāpiefiksē?

Uzdot cilvēkiem rakstīt tekstu par istabu ir tāds koks ar diviem galiem: no vienas puses, tur var mierīgi rakstīt, no otras, tur ir tādi vārdi kā "izstaba", "aizskari", "atvilkne" un "gūlta", un es reāli salecos ikreiz, kad tie tuvojas, pat ja ir uzrakstīti pareizi

ES NEPRASĪJU VISU ŠO GAISMU

intensīvais posms kā pagājušajā gadā sākās,tā pēc sajūtām nav beidzies lai arī ik pa laikam es vienkārši intensīvi sutinu zem segas. šodien mirīju nosti ar savu 37,1, bet nekas vajadzētu būt labi - vakariņās izēdu puspaciņu pērļu grūbu ar diviem (!) ceptiem sīpoliem

pagājšnedēļa bija jocīga, bet jauka.
biju trū oldskūl bērēs Gaujienā. drausmīgi pārsalu (-16 grādos stāvēt apm stundu nekustīgi ārā ir aizraujoši). pēc tam mielasts pils pagrabā, kur varēju ēst tikai vārītus kartupeļus, kūku un kliņģeri (pārējais bija gaļa). bet priecājos, ka aizbraucu. tādās klasiskās un vienkāršās lauku bērēs ir baigais pauers. + varēju atbilstošos apstākļos pieminēt nāvi, kas ir vienmēr aktuāla un pārāk maz kustināta tēma.
biju pie savas terapeites. tas arī bija ļoti labi. atkal bija kkāds pēcterapijas high.
biju uz Līgu mēģi. Līgas ir ļoti foršas.
papsītis negaidīti piemeta mātes zārka naudai, par kuru man jāpērk jauna cita mašīna.
biju vairākās foršās ziemīgās pastaigās ar bf. man ļoti patīk šitā ziemiņa. sniegs varēja būt vairāk un vējš nepūst. bet tā - lieliski.
6d uznāca sennebijusi ēsttaisīšanas iedvesma - uztaisīju rīspapīra "bekonu" ar kvinoju (man nepatīk vārds kīnva), edameme pupiņām un tahini mērci. un salātiem. ļoti labi tas viss gāja kopā.
vakar bijām ar bf un viņa dēlu Ozolkalnā - bija brīnišķīga saule un mazāk cilvēku nekā iepriekšsvētdien (mīzēji no aukstuma!). līksmi izslēpojāmies un mājupceļā piestājām pie Kazu gravas paskatīt leduskritumu. man gan kājās bija Mārteni (ziemas!) un es vispār, vispār nevarēju paiet, jo tie NENORMĀLI SLĪD JEBAL. bija smuki, bet bija aizsalis mazāk nekā likās, ka būs. Smilčā Tepera slūžu pārgāzne ir jau milzīgs ledusklucis, lai gan ūdens daudz un straume jestra.
var just, ka diena palikusi garāka (un gaišāka!!!)

kopumā jutos diezgan labi un cozy.

nu, es taču esmu tas fakin postkoloniālais subjekts.

bāc, saprast atšķirību starp projekcijas lauku un autentiskumu (attiecībās, bet arī mākslā un sarunās) maina pilnīgi visu. Projekcijas lauks nav nekas bez barošanās no autentiskuma telpas, bet plaisā starp šiem abiem zeļ patriarhāts.

pirms apmēram gada, kad gribēju lasīt jobano poēmu LMA karnevālā, man aizrādīja, ka nevajag lamāties krieviski
un tad tur bija tāds pants


bet ja mēs vairs negribam lamāties
valodās, kuru zemi vairs necienām
tad nebūs nekāda fakinā šita
džīzas fakinā kraista from hell


un tbh šodien es ļoti nopietni apsveru. jā, labi, pagaidām tā ir tikai valdība (un , protams, viņu fanu bariņš), un cilvēki turas pretī, un viņus atspārda un nošauj.