Murkšķētava
Friends Entries 
24th-Aug-2019 10:28 pm
simo: man ļoti patīk šie lauki
es: man arī. kas tev vislabāk patīk?
simo: lauku lego
(tas ir ķīniešu atdarinājums no lauku veikala)

šodien atbrauca vecāsmātes radinieks labot kamīnu, pagaidām tikai nojauca un aizmūrēja sienu. Simo no viņa neatkāpās - nabaga cilvēks - tā jau nebija medusmaize to darīt, bet mazais cilvēks viņam visu vakaru komentēja pakausī, atradis tehnisku sirdsdraugu. stāstīja par saviem ķieģeļiem, klučiem, cementiem. palaikam uzsākot jaunu sarunas pavedienu ar "klau, man ir ideja, uztaisām jaunu dronu ar sarkanām elektrībām..."
24th-Aug-2019 09:13 pm - Mazs viesu nams
Iesakiet, lūdzu, kādu mazu, omulīgu viesu namu (bed&breakfast), kur nolīst vienītī vai divatā, t.i. ne klasiskajā 'mēs te rīkojam kāzas, mums ir flīžu grīda, tumbas, garais galds, sauna un diskobumba' stilā. Saprotu, ka tādi ir retums un varbūt negribas dalīties publiski, bet nu ceru uz atsaucību. Vēlams līdz 100 km no Rīgas.
24th-Aug-2019 09:01 pm
shodien jau 4.reizi shovasar pārliecinājos, ka man shajos platuma grādos vnk nav skolotāju, un nevar būt. un nesakiet, ka es nemēģināju. sajūta ir shķērna (shķērma?). to rada nevis skolotāju nekompetence, bet viņu attieksme pret cilvēkiem, no kuriem viņi ņem naudu. lai to mazinātu aizgāju turpat blakus mājā ciemos pie P.D. kursh man ļoti daudz ko iemācīja vienas kafijas un tējas laikā. toties Juglā, nākot no vilciena, redzēju kā 3 ļoti liela auguma vārnas spēlējās ar knābī paņemtu dzeltenu rudens lapu. varbūt tā bija pirmā reize, kad viņas redzēja rudens lapu? varbūt shīs vārnas bija mani skolotāji, lai arī enerģētika viņām bija kā fuckboys.
24th-Aug-2019 08:51 pm
24th-Aug-2019 07:04 pm
Kas tagad notiek Rīgā, pretī O.Kalpaka piemineklim Katedrāles parkā- tur uzslieta skatuve un apkārt tusē matainie?
24th-Aug-2019 06:14 pm
"Dundagas nespējnieku namā neviens ilgāk par mēnesi nav noturējies. Vismaz neviens no melnsilniekiem - nav!" - vecāmāte
24th-Aug-2019 05:57 pm
uo, auto lieti noder, lai aizvestu velo uz servisu. vegānfestivālā toties redzējām laimu no "caur ērkšķiem uz" un nopirkām vegāno žāvētu desu. un vegāno pastēti. un arī vegāno sieru. un apēdām vegāno cīsiņu mīklā. karoče, bijām liekulīgi līdz nemaņai :(

a nē, nopirku arī mērci, kas ražota latvijā no latvijā audzētiem pasaulē asākajiem čili pipariem, ko prezentēt deju ind., jo gribu redzēt, vai viņš to pārdzīvos.
24th-Aug-2019 01:22 pm - Latvija vo vseij krasote
Šodien pirkām Rimi ēst. Runājam angliski. Sakrāmējam maisos, eju maksāt pie kases, skatos kā palēninājumā sieviete aiz mums izvelk savu Rimi karti, novelk caur kases aparātu. Es vēl nepaspēju saprast, kas notika, uz sekundi padomāju, ka viņa kko sajaukusi un domā, ka viņas pirkums iesists kasē jau. Kamēr es tā domāju, šī paspraucas man garām un aiznesas prom. Kasieris arī nepaspēja saprast, kas notika. Lol. Nebija ilgi nekas tāds piedzīvots. Biju aizmirsusi, ka zaglīgi, viltīgi cilvēki eksistē.
Nu lai jau viņai tiek tie rimi punkti/naudiņas par mūsu pirkumu, bet lol
24th-Aug-2019 10:51 am
Kurbads bija iespaidīgākā izrāde uz ko esmu bijusi. Neesmu, protams, Radzobe, bet vispār esmu redzējusi diezgan daudz ko. Pat ja patīk, tāpat vienmēr kaut kur kaut kad līdz galam nav. Šeit bija viss. Es pat spēju piedot uguņošanu un no tās es diezgan paniski baidos. Ļoti patika aktieri. Horeogrāfija. Tērpi. Scenogrāfija. Atcerējos, ka par spīti formātam, kas nav īsti mans, ļoti arī Skyforger. Dīvaini gan, ka mūzika likās ļoti dzirdēta. Apzināti neesmu klausījies, dzīvajā toč ne, un mājās man metāls tomēr par smagu. Drusku mistika
24th-Aug-2019 09:19 am
bā, te ir vilki. naktī gāju čurāt un pati dzirdēju

no rīta izprenkojām Eiženu, pievedām lielo suni (kurš nekad nenāk istabās) pie gultas un pamodinājām E
23rd-Aug-2019 10:54 pm
man velk čokuru vēderā no bezgalīgā lēruma iespējamību. kā apzināt visas un izvēlēties pareizo. kā neciest no izpētes, apzināšanās un izvēles neizdarīšanas. kā turēt vērtīgu to vienu, izdarīto
23rd-Aug-2019 10:00 pm
Vai kāds zina kaut ko par jūzeri [info]jojo ?
23rd-Aug-2019 09:46 pm
Literatūre, šķiet, ir perfektais noslēgums šai vasarai. Janvārī, kad tas būs redzams, būs ūber
23rd-Aug-2019 09:32 pm
es (mēģinu dabūt simo mājās): ejam prom no pludmales, jau tumšs, tūlīt mežacūkas nāks dzert uz krastu
simo: mežacūkas dzers Mežezeru
23rd-Aug-2019 08:01 pm - Brīvība ir mūžīga vērtība
Baltijas ceļa 30. gadadienā vēl kāda maza nācija protestē pret koministiskas lielvaras vardarbību, iedvesmu protesta formai smeļoties no baltiešiem:

https://www.theguardian.com/world/2019/aug/23/hong-kong-protesters-join-hands-in-30-mile-human-chain
23rd-Aug-2019 08:44 pm - Šostakoviča mazdēls – Nacbolu himna
Nacionālboļševiku partijas himnas autors ir Dmitrijs Maksimovičs Šostakovičs – slavenā Dmitrija Šostakoviča mazdēls.
23rd-Aug-2019 08:37 pm
Mīļā pasaulīt, cik nesalīdzināmi daudz vienkāršāka tu kļūtu, ja nauda un sekss, jā, tieši šie abi divi, pārstātu būt tik ārkārtīgi sensitīvi un sāpīgi temati, ar ko nekad nav iespējams saprast, kur tu ko piedāvā, ko - kompensē, un kā to vispār formulēt kaut cik delikāti.
23rd-Aug-2019 07:15 pm
Dažas lietas nemainās esmu iemīlējusies dainī īvānā tāpat kă 7 gadu vecumā we're meant to be
23rd-Aug-2019 02:22 pm
Ziniet, nevajag trāpīt satiksmes negadījumā (tfu, tfu, tfu), lai satiksme sabeigtu veselību. četrus mēnešus atpakaļ, pateicoties nelīdzenajiem Rīgas ceļiem un sabiedriskā transporta šoferu tieksmei "uzgāzēt", dodoties uz pēdējo - galapunkta - pieturu, piezemējos uz pakāpiena tādā pašā sēdus pozīcijā, kādā atzemējos no sēdvietas, kad autobuss lidojot palēcās. Tas bija ar visu dziļu sēdēšanu solā un stingru turēšanos pie roktura. Bija ļoti sāpīgi. Vēl tagad jūtams reizēs, ja sēžu vienā pozā ilgi. Tiesa, pāris dienas atpakaļ šo pašu "lidojošo" manevru ar palēcienu droši vien kādas ceļa grambas dēļ, autobuss izpildīja, man stāvot uz izkāpšanas plaformas. Tiku pasista gaisā un tādā pašā pozā, kā stāvēju (vienīgā reize ļoti ilgā laikā, kad kājās bija papēdenes, nevis sandales), piezemējos. Diezgan negaidīti. Un droši vien anatomiski nepareizi. Jo šodien sāp kāju locītavas gūžās, krusti un pa muguru smuki jūtama nekārtībiņa līdz pat pakausim.
Nezinu, laikam jāsāk dzert - dzērāji nesavainojoties krītot, kā arī sabtransā - ja viņi ļoti smird un ir rupji - tiem neprasa biļetes un neizraksta sodus.
23rd-Aug-2019 12:36 pm
Nu, čaklās saimniecītes, padomiņš vajag! Vešene smird tā, it kā tur iekšā kāds būtu nomiris. Vakar TUR atklāju tādu kabatu kuru nebiju redzējusi, iztīrīju pelējumu un nosēdumus, uzliku Sterilize ciklu ar etiķi. Un tagad šis. Likt vēlreiz tik ar citronskābi? Sodu? Pirkt kaut kādu ķīmiju? Kādu?

Daļēji pie vainas ka mīkstinātāju lieku maz un reti, tikai lielo drēbēm, parasti mazgaju ar šķidro kastani, sodu vai citronskābi. Un tad jau nav nekādas smaržiņas, lai smuki. Bet nu no smaržiņām mēs te kasamies un knosamies
Eh
23rd-Aug-2019 08:22 am
Kas jaadara, lai mati aatraak augtu?
23rd-Aug-2019 10:12 am
Vēl tikai dažas dienas un es atkal būšu studijās
23rd-Aug-2019 08:25 am - Dānijas loma atjaunotās Latvijas vēsturē
https://mobile.twitter.com/ProfPaulPoast/status/1164641339453202443
22nd-Aug-2019 11:48 pm
krī raksta: vai pasaule būtu labāka, ja vīrieši prastu runāt, vai arī - ja sievietes prastu klusēt? 

oh, kā pasaule kļūtu labāka, ja sievietes iemācītos runāt
es tikai tādas sievietes arī mīlu
22nd-Aug-2019 10:47 pm - Hey
Šodien bija pirmā rudens diena. visu dienu staigāju pa āru un elpoju jauno gaisu. Man liekas vakar naktī nākot no vilciena redzēju kă viņš caur mežu atnāk. jau vakar no rīta manīju, ka lapām parădījusies tā rūgtā smarža. Bet šorīt bija nomainījusies visa realitāte reizē.
22nd-Aug-2019 10:59 pm - Troksnis
Sveicināta kārtējā negulētā nakts!
Lucavsalā atkal luņi ārdās... 4 km, bet liekas ka pagalmaa trako.
22nd-Aug-2019 10:04 pm - Lūcijas smiļģismi
šis jāpieraksta, lai neaizmirstas.

mēs sēžam virtuvē ap galdu un runājam par nākotni, skolu, pulciņiem utt. es hotai nostādu fakta priekšā, ka pagaidām Dzintariņš paliek.
hotai: ko?! mēs taču nolēmām pārtraukt.
Lūcija (sērīgi): bet man jau tagad pietrūkst skatuves...
22nd-Aug-2019 08:42 pm - Quis custodiet ipsos custodes?
"This single question occupied us for the rest of the hour. They knew armed guards would be required to protect their compounds from the angry mobs. But how would they pay the guards once money was worthless? What would stop the guards from choosing their own leader? The billionaires considered using special combination locks on the food supply that only they knew. Or making guards wear disciplinary collars of some kind in return for their survival."

"The more committed we are to this view of the world, the more we come to see human beings as the problem and technology as the solution. The very essence of what it means to be human is treated less as a feature than bug. No matter their embedded biases, technologies are declared neutral. Any bad behaviors they induce in us are just a reflection of our own corrupted core. It’s as if some innate human savagery is to blame for our troubles. Just as the inefficiency of a local taxi market can be “solved” with an app that bankrupts human drivers, the vexing inconsistencies of the human psyche can be corrected with a digital or genetic upgrade."

"Ultimately, according to the technosolutionist orthodoxy, the human future climaxes by uploading our consciousness to a computer or, perhaps better, accepting that technology itself is our evolutionary successor. Like members of a gnostic cult, we long to enter the next transcendent phase of our development, shedding our bodies and leaving them behind, along with our sins and troubles."

"They were amused by my optimism, but they didn’t really buy it. They were not interested in how to avoid a calamity; they’re convinced we are too far gone. For all their wealth and power, they don’t believe they can affect the future. They are simply accepting the darkest of all scenarios and then bringing whatever money and technology they can employ to insulate themselves — especially if they can’t get a seat on the rocket to Mars.

Luckily, those of us without the funding to consider disowning our own humanity have much better options available to us. We don’t have to use technology in such antisocial, atomizing ways. We can become the individual consumers and profiles that our devices and platforms want us to be, or we can remember that the truly evolved human doesn’t go it alone.

Being human is not about individual survival or escape. It’s a team sport. Whatever future humans have, it will be together."

https://www.cnbc.com/2018/07/11/survival-of-the-richest-the-wealthy-are-plotting-to-leave-us-behind.html
22nd-Aug-2019 07:13 pm
"There remains a most important point in which the Kantian system is often misunderstood. It reveals itself plainly in every case of wrong-doing. Duty is only towards oneself; Kant must have realised this in his earlier days when first he felt an impulse to lie. Except for a few indications in Nietzsche, and in Stirner, and a few others, Ibsen alone seems to have grasped the principle of the Kantian ethics (notably in "Brand" and "Peer Gynt")."

Otto Weiniger, on Ibsen
22nd-Aug-2019 02:37 pm - par samierināšanos un klaustrofobiju darot repetatīvas darbības
pirmo reizi apzinātu klaustrofobijas (tas ir precīzākais vārds, kas raksturo to, kā jūtos) sajūtu es pieredzēju, kad pirms 10+ gadiem nomaucos ar riteni uz sejas un apdauzīju zobus. tad man bija garš zobārsta vizīšu posms un superīga zobārste, bet es piefiksēju, ka tiklīdz procedūras iet pāri ~40 min, man sākās tāda kā panikas lēkme par iesprostotību tajā stāvoklī. pat, ja nekas nesāp un nav īpaši nepatīkami, gribējās izraut visus pričendāļus no mutes un vienkārši skriet prom. tajā laikā gan es neko nezināju par panikas lēkmēm un tā kā allaž esmu bijusi meistarīga emociju apspiedēja (slikti man, protams), es nekad nekādus publiskus panikas lēkmju ekscesus neesmu izvērtusi.
man vienmēr ir bijušas problēmas ar ilglaicīgām, lēnām, darbībām, kurās kaut kas viens jādara atkārtoti. man vienmēr riebies lasīt ogas, ravēt, nodarboties ar rokdarbiem. man ir vienmēr bijušas problēmas ar lielāka apjoma tekstu rakstīšanu. rakstot maģistru bija pizģec. kad gāju meditācijas kursos un mēģināju mājās meditēt ilgāk, man arī diezko nesanāca. man bija tāpati sajūta, kas pie zobārsta - ka gribas lekt kājās un skriet prom. toreiz man likās, ka tās ir kkādas dusmas. bet tagad es saprotu, ka tā ir tieši tā pati sajūta.
un man vienmēr ir riebies skriet garās distances. skolā pēc normatīviem obligāti bija 1600 metri un reizēm kaut kādi garāki krosi Šmerlī. īsās distances es skrēju ar prieku un man bija vieni no labākajiem rezultātiem klasē. bet tiklīdz tuvojās garo distanču skriešana, es pieliku ievērojamas pūles, lai dabūtu ārsta zīmi, ka varu neskriet.
pagājšvasar man radās sajūta, ka man nāktu par labu skriešana. man likās, ka tāda veida fiziska aktivitāte palīdzēs kaut kā apstrādāt kkādu iekšēji apspiestu enerģiju. es sāku mēģināt skriet, bet man bija problēmas darīt to lēni un ritmiski. tāpēc es pārsvarā skrēju cik varēju ātri un tad kādu gabalu gāju un tad atkal skrēju. jo tā taču ir labāk, nekā nedarīt neko vispār. man likās arī, ka es vienkārši to nevaru fiziski. rudenī/ziemā/pavasarī slinkoju, līdz jūlijā apkārt visi kolēģi skrēja un es saņēmos atsākt. otrajā reizē, pēc kārtīga ieskrējiena jau domās sev teicu - aizskriešu līdz tam kokam un tad pāriešu soļos. tajā brīdī man galvā uzradās jautājums "bet kāpēc?" un es sapratu, ka, ja galva netraucē, kājas var mierīgi skriet - es neļimstu, man nedur sānos, man sirds nekāpj pa muti laukā, man netrūkst elpas, es elpoju dziļi un mierīgi. nafig tad soļot? un es sapratu, ka tā ir tā klaustrofobijas sajūta un lēnais, monotonais ritms, kas manī sēj panikas lēkmju sēklas. tajā brīdī es pieņēmu apzinātu lēmumu samierināties un turpināju skriet. izrādījās, ka man nav vispār nekādu fizisku problēmu noskriet tos 4-5 km bez pāriešanas soļos. šajā brīdī es sapratu arī, ka šī trauksmes/klaustrofobijas sajūta ir pamatā lielākoties visām tām lēnajām, ritmiskajām, monotonajām darbībām, kuras izvairos darīt. jo kaut kādu brīdi darot, pienāk mirklis, kad mani pārņem milzīga un praktiski nekontrolējama vēlme visu nomest/pārstāt un vienkārši iet prom. kaut kādā ziņā tas asociējas arī apdraudētības sajūtu, kur darbības pārtraukšana ir kā pašaizsardzības mehānisms. bet kas ir tas, kas manī rada to apdraudētību?
kopumā šis liekas ļoti interesanti un sarežģīti arī. skriešana man palīdzēja saprast to, kā es patiesībā par to jūtos. tagad es kopumā varu diezgan labi netraucēt ķermenim mierīgi skriet tos 4-5 km un kaut cik turēt prātu samierināšanās stāvoklī. bet atkarībā no konkrētās dienas emocionālā fona, reizēm turpina uzplaiksnīt trauksmes un panikas iedīgļi. ar citām darbībām pagaidām tā baigi vēl nestrādā, bet vismaz es saprotu kas notiek.
interesanti, kur šim aug kājas. bērnībā es skaitījos slinkais, izlutinātais bērns. nebija tā, ka mani spieda stundām ilgi kaut ko darīt. jādara jau bija, bet tā visai normāli, turklāt es vienmēr uzproducēju, ka man nāk palīgā draudzenes/kaimiņmeitenes. un lielumu tāpat izdarīja brālis, mamma un vecvecāki.
bet - kaut kādā ziņā tā klaustrofobijas sajūta man asociējas ar pašām pirmajām bērnības atmiņām. man bija mazāk par gadu. atmiņas nav skaidras, tikai neliels vizuāls uzplaiksnījums un sajūta. es esmu Smiltenē, guļu gultiņā, pār mani ir pārliekušās mamma un vecāmamma un mēģina uzstīvēt to pretīgo bērnu apģērbu, kuram ir ciet piedurknes un bikšu staras. nu pēdas un plaukstas ir iesprostotas. un man tas šausmīgi nepatīk, es pretojos, bet protams nesekmīgi. nezinu vai viss iepriekšminētais ir kaut kā saistīts ar šī bērnības atmiņām vai tomēr nav, bet kaut kāda līdzīga iekšējā sajūta to visu vieno.
22nd-Aug-2019 12:33 pm - Un vēl mazliet par to, kā mācēt iekārtoties
Ernestam Birzniekam-Upītim savulaik piešķirts gan Trīszvaigžņu, gan Ļeņina ordenis
22nd-Aug-2019 11:26 am - veco logu palodzes
vai jums kādam ir mājās, citur vēl saglabājušies vecie, pirmās latvijas laika logi un palodzes? šoreiz man interesē tieši palodzes profils - būšu ļoti priecīga, ja varētu nofočēt un atsūtīt bildi ar profilu tuvplānā. vai nu palodzes stūris, vai skats no sāna, tā lai redz izliekuma līnijas, pretskatā grūtāk tās nolasīt.
22nd-Aug-2019 11:29 am
Vēlreiz par Nastasju Fiļipovnu un kņazu Miškinu: viņš ierodas, pilnīgi precīzi novērtē viņas stāvokli un bēdīgās izredzes un, tās novērtējis, izsaka viņai piedāvājumu, kas ne tikai ir pilnībā godprātīgs un augstākā mērā uzticams, bet arī pats labākais piedāvājums, kāds viņai jebkad izteikts, pats labākais iespējamais piedāvājums, turklāt sniegts par brīvu, bez slēptas viltības, bez jebkādas aptraipītības, bez savtīguma; tieši tāpēc arī viņa atsakās.
22nd-Aug-2019 11:03 am
“Philosophy educated the Greeks, as the law did the Jews, in order to bring them each to Christ.”

St. Clement of Alexandria
22nd-Aug-2019 09:01 am - No vakardienas sarunām
Un kā jums šķiet: vai pasaule būtu labāka, ja vīrieši prastu runāt, vai arī - ja sievietes prastu klusēt?

(Disklaimeris: stereotipu atražošana šajā gadījumā ir apzināta, reflektēta, ironiska un pašironiska.)
22nd-Aug-2019 12:00 am
Subj: two questions
Body: I have three questions , I would like to get your help.
21st-Aug-2019 10:07 pm
ap jukums
jukums ap
21st-Aug-2019 08:58 pm
m. tomēr ir briesmīgs seksists. piem, viņš nekādi nespēj noticēt, ka kolēģe a. nagļakā raksta sev neesošās virsstundas un dara citas riebīgas lietas, jo "viņa taču ir meitene".
21st-Aug-2019 08:25 pm
Tas strāvojums, kur ir golf clayderman, origo boys utt., no vienas puses ir apsveicama kritiskā kustība melni tērptajiem sarkanvīna dzērăjiem un liekulības tirgus establišmentam. Vinu radošă darbība ar iznēmumiem (grăvlejs) škiet nepelnīti ignorēta. Nepelnīti, jo piem., tas ko dara Visjaunākais Rīgas teātris ir akūti trūkstoša lieta LV teātra dzīvē. Pašironija kā tāda pieklibo. Bet, no otras puses, es, piemēram, galerijă 427 nekad neesmu bijusi, aiz vispărēji nedrošas sajūtas (kauns?), ka, teiksim tā, nepārvaldu aktuālos kultūras kodus. Kaut kădă zină vini ir radījuši tikpat nepieejamu vidi kāda ir vinu spoguļattēls. Man arī neinteresē bojāt ķermeni ar ballēšanos, turklăt esmu kristīgs cilvēks, romantisks, ticu labajam, gribu lai visiem labi iet, utt. Neredzu savu vietu ne oligarhu azotē, ne anarhijā. Kaut kădā ziņă šīs abas kustības ir man vienlīdz nepieejamas un neinkluzĪVAS. Man lv măkslā ir akūti ir vajadzīga cita subkultūra. Piem Tehno mākslinieki, kas rīko pasăkumus garīgās aprūpes centros. Un šoutouts tiem cilvēkiem, ar ko man bija šī saruna, un es ceru ka viņi nāk jau pār horizontu ar Vēl Jaunāka laikmeta stafu.
21st-Aug-2019 01:59 pm - parents for future
kāds tētis ienācis savākt bērnam pasūtītās skolas darba burtnīcas, no kurām dažas iesaiņotas plastmasā. abi sašutuši izsakāmies par iepakojumu plūdiem, tajā pašā laikā es plēšu nost šos iepakojumus un pēc viņa vēlēšanās ievākoju burtnīcas jaunos plastmasas vāciņos.
21st-Aug-2019 01:51 pm - Nauda
Kā Latvijā iegājusies mode nepareizā secībā norādīt valūtas vienību? Valūtu norāda pirmo. Tam seko naudas summa. Seši ASV dolāri un septiņi centi — US$6.07. Astoņpadsmit Eiro un divdesmit divi centi — €18.22. Trīsdesmit divi Šveices franki (CHF) — Fr. 32. Divsimt sterliņu mārciņas — £200. Viena Japānas jena — ¥1.00. Latvijā reklāmās u.c. komunikācijā ačgārni raksta 554.42€. WTF?
21st-Aug-2019 01:45 pm
" Switzerland, a key feature of the home market is the ‘dual education system’, which combines on-the-job training in a company with classroom instruction at a public vocational school. With only 20% or less of Swiss adolescents choosing the purely academic path, thanks to the dual education system, the Swiss labour force also consists of a highly skilled and well-trained pool of workers that boast apprenticeship skills in addition to higher-education qualifications."

https://www.juliusbaer.com/insights/en/markets-explained/on-switzerland-an-alpine-song-of-ice-and-fire/
21st-Aug-2019 02:27 pm
Sāp mugura. Kaut kur starp lāpstiņām abas pusēs ne stipri, bet kaitina jo rokas īsti nekustās, mugura pārgurusi un ļoti bail jo kaut kā līdzīgi bija pie tās stulbās jostas rozes. Bet nu cerams bailēm lielas acis un ka četrarpus stundu miedziņš apārstēja
21st-Aug-2019 02:12 pm
Labi, ka vīrs neļauj. Ieraudzīju bildēs mājas žurkuļus un samīlējos. Citādāk visas brīvdienu galvassāpes saasinātos. Līdzi neņemt, bet nebūtu arī kam uzticēt
21st-Aug-2019 12:45 pm
Jauki pusdienlaikā konstatēt, ka šodien esi aizmirsusi uzkrāsoties. Tā, ka pilnībā. Tik mati saķemmēti.
21st-Aug-2019 12:06 pm
mani dārgie draugi, žūrija un kolēģi, - zobiņš!!!
21st-Aug-2022 02:25 pm
Uzkaapu vulkaanaa! Briniskigi no sakuma (naktii startee pa lavas taku) lidz galam (mirksana karstos baseinos)
This page was loaded Aug 25th 2019, 8:03 am GMT.