ar q. pāris dienas dzīvojāmies zem palmas. ne jau siltajās zemēs, tepat otrā stāvā.
bet nu no miera ostas atpakaļ realitātē.
mm.. pietrūks tas bez stress, harmonija un smaidi. nez.
šodien gan šis tas satrauca, bet cerams, ka tas var tapt labots.

es nezinu, kas pie vainas, bet man ir mini iedvesma.
uz visādām mazām lietām. kā rezultātā nākas iedvesmot sevi uz mācīšanos, lai varētu piepildīt tiešām īstās iedvesmas.
ak jā, smaids uz lūpām man. cik neparasti.
gribas teikt - gribu būt naiva, gribu būt brīva visiem par spīti. teksts it kā no dziesmas, bet nesaistīti.
drīz taču pavasaris būs. un pavasaris taču ir dvēseles atdzimšanas laiks.
kur tai nolemtības sajūtai var sekot tāda laimes sajūta?

konstantie deprešn mūdi un slimošana mani drīz pieveiks pavisam. tā sākt likties.
bet vismaz astro'n'out koncerts un stundām ilgais izraudājiens viņa apkampienos lika uz brīdi pasmaidīt.

biežāk jārunā ar cilvēkiem par dzīvi. kaut vai lai atgādinātu sev, par ko īsti viņa tev ir. tikai pašam sev. kas tev viņa ir ?
tas, protams, nemaina faktu, ka es turpināšu kļūdīties. un lamāties par visu, kas liekas netaisnīgs.
darīt pēc labākās sirdsapziņas, bet neņemt tik ļoti pie sirds. ne jau augstākstāvošo gradācijas ir tās, kurām regulēt manu dzīvi.
es tikai mīlu dzīvi, un viņu. man tikai biežāk jāatgādina sev par to, jāļauj sajust. nedomājot par to, cik sāpīgi varētu būt vilšanās brīžos, abos gadījumos.

izdari visu, ko vajag - saņem 4.
pieķēpā lapu ar šmucēm - saņem 3.
nav jau diži liela jēga censties nemaz laikam.
atkal esmu kaut ko saķērusi, šņaukājos, acis asaro, temperatūra kāpj un tā.
apriebusi sistēma, gribu hipijvasaru. labi, ka ir q., kurš vismaz momentiem palīdz izrauties no ikdienas saspīlējumiem.

centies vai necenties, tomēr sanāk mazliet pret sienu ar sevi zvetēties.
šodien vismaz skolā saņēmu mazu mīļuma devu, kas bija patiesi vajadzīgs pēc manām šaubām un pārdomām vakarnakt.
un nu, kārtējā mācību kaudze priekšā. neatminos, kad būtu tā normāli gulēts pa nakti ? vai darbi vai q., bet miegam laika kā nav tā nav.

dziesmu listē pēc kārtas skan tik īpatnējas noskaņas dziesmas, kā Woman Like A Man, Little Lion Man un Lesson Learned.par spīti tam, ka tur ir miljons citu dziesmu.
un visa tā noskaņa saskan ar manu noskaņu. pieriebusies tā sajūta, ka liekas, ka visi grib, lai sajūti kaut kādu vainas apziņu vai kaut ko tamlīdzīgu, kad tik sasodīti esi cīnījies par to mazo laimi, kas tev tagad ir.
šo nedēļas nogali aizdzīvojos pie q. un ir tik labi, ka var justies tik labi ar to, kāds viņa klātbūtnē esi. ne tikai labi, arī biedējoši.

gribēju uzrakstīt šīs frīkainās sabrukuma nedēļas kopsavilkumu, kuram sekoja baigais apskaidrības moments pēc sarunas ar autobusa mājās braukšanas biedru.

a tagad viss, ko gribas uzrakstīt, ir pizģec konkrēts.
un man liekas, ka es nepareizi saliku komatus.

pārbraucām mājās. pret durvīm atstutēti četri lielie kartupeļu maisi pilni ar burkāniem.
laikam pāragra Ziemassvētku dāvana no kāda !
noskatījos un noklausījos lūk šo un radās mazu liet tā Ziemassvētku sajūta, kas šogad slēpjas.
tas bija skaists sapnis, bet tagad laikam jāiet gulēt.

biju uz sevi stiprinošu adorāciju.
un nu jāgatavojas vienai nepatīkami šmucīgi neveiklai sarunai.

izšķīrāmies, kamēr dzēru no māla krūzes vīnu. sarkano.
savdabīgi, bet arī neslikti.

ieradās māsa no skotijas.

vairs pat neatliek laika čīkstēšanai par to, ka nav laika!
rīt pa vidu skriešanai paredzēta patversmes suņu pastaigās vešana kopā ar q. . vismaz kaut kas ar mieru saistīts, laikam, cerams.
un starp citu, Gustavo ir lieliska jauna dziesma.

skaisti jūtos. tas ir tā, ka jūties gan labi, gan draņķīgi, bet spēj to pieņemt uz izbaudīt.
tāda interesanta nedēļa. apmeklēju salīdzinoši daudz mises, krāsoju sienas, pielikos pie skolas darbiem, korī skaidrojos ar skolotāju, ka mana balss tajos debesskrāpjos sakāpušās notis nevar izdziedāt un vispār kāpju ārpus savas komforta zonas un izbaudu to. apņemos darboties "olā", organizēties tur iekš kjb un vēl un vēl. un ne tāpēc, ka liek, tāpēc, ka liekas, ka vajag.
šorīt vēl iepriecēja brāļa priekpilnā sajūta, jo sen tādas izpausmes nebija redzētas.
tāda pašpietiekamības sajūta beidzot iegūta ? pat ne tā īsti, bet kaut kā tā.
iespējams, pat tā sajūta, ka neatkarājos no viņa.
es neignorēju un nenovēršos, viss ir pa vecam, bet es no viņa ikdienā ik mirkli neatkarāju sevi un savas sajūtas, un man tas ir svarīgi. es neciešu būt atkarīga no viņiem. un tas droši vien ir vēl viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc es vairs nejūtu sevī to riebumu pašai pret sevi un ņīgrumu pret pasauli.
jā, un tas ir labi ! un tā tas būs, jo paļaujos uz Tēti.

teikšu kā ir - šodiena bija dranķīga.
cik reizes bija jāsavācās, lai nesāktu skolā raudāt tā kārtīgi. dzīvoklī vairs nesavācos. sen nebija tiešām pretīgi skumīga sajūta.
bet nu es sevī iegruzu prieku. un man pat mazliet sanāk. mazliet gadu vecu pašas rakstītu uzmundrinošu iedvesmojošu tekstu un aidā !
un vēl brālis izķeksēja no telefona manu atmiņas karti [ to kuru dzērumā jau sen iestūķēju nevis caurumā paredzētajā, bet aiz tā ] un nu man ir mūzika aušos. oh yeah.
tagad ir cerība, ka līdz rītdienai iedvesma dzīvei nezudīs. kā nekā pati tak teicu, nevar visu laiku čīkstēt, ja neko nedari lietas labā!
iedvesmā pat piekritu aizdoties uz to aizputi. to gan droši vien nožēlošu, bet ko nu tur daudz.
žēl, ka tā iedvesma neiedarbojas uz ekonomikas pārsprieduma drukāšanu.

ahh. grāmata un stereomood.com lasīšanas noskaņas mūzika uz ausīm, lai apslāpētu apkārt notiekošo. un vel tējas krūze.
tik jauki izrauties no tās trakās, stresainās ikdienas rutīnas šādi.
biju šodien uz bibliotēku, piereģistrējos un uzmeklēju kādu grāmatu angliski. nu manās rokās stāv paplukusi grāmatele -  Mario Puzo "Fools Die". es gan nemēdzu tādas lasīt, bet tieši tāpēc.
no rīta jau noskaņojos, ka būs laba diena. darīju visu, lai tāda būtu. tēja termosā uz skolu, mūzika jau dušā, utt. un ir labi tiešām.
ja neskaita to, ka esmu pirksta invalīds uz doto momentu. kaut kas, nez kas, bet piedurties nevaru. tagad lieku kompreses un metu visu pie zemes, jo tā redz labā roka vēl pietam.
rīt uz pirmo radošo darbu tikšanos or smt, un tad parīt jau paceļoties. palūkot kā citur Latvijas ceļos izskatās.
aij aij aij, temperatūra sakāpusi augšā ar. bet nav laika slimot.
nebūs organism, nebūs.
pacieties.
jā, ieraugot, ka daži dzīvo uz depresīvas nots tik tamdēļ, ka slinkums, gribot negribot, prasās pie savas laimes piestrādāt.

ha.
vajag tikai aiziet nosnausties ar tekstu savai zemapziņai - kad pamodīsies, būsi priecīga.
un šeku reku. daudz izrunājos ar visiem.
tagad tikai jāpadara sakrātie darbi!

ir labi.
ir gan tie brīži, kad gribas to pašu, ko tovakar, un tādi daudz vēl būs, bet nevar jau tā ņemt un rādīties.
bet tad es aizskatījos uz kaķi monitorā, viņš paskatījās uz mani un pasmaidīja, un tad pasmaidīju arī es.
skan tā nekā. bet tas laikam tik uz sajušanu.

ps. rīt jau studentu kāzas un grēki. iespējams arī beer pong, so on.

saruna izvērtās varen interesanta. tagad tikai jāmācās nelauzīt lieki galvu.
ps. man sāk likties, ka mušas ir radītas, lai kristu uz nerviem.

skapji vaļā, mantas pa gaisu. meklēju kaut ko hipijisku, jādodas pie a. kokteiļi, noskaņa un pārējie labumi.
vakar ar meitenēm vīnojām uz z. atgriešanos. tā mierīgi jauki.
mazas pārdomas pa prātu šaudās. laikam jāpielūko veikt izvēle, bet tā jau nebūtu tikai mana.