brokastis četros pa dienu, kāpēc gan ne ?
parunājos ar bijušo klasesbiedreni, apmainījāmies dzīves informācijām. norunājām kādu dienu satikties pie kādas tējas krūzes papļāpāt.
runāju ar q., kurš iebaumoja, ka dažs labs atgriezīšoties mūsu klasē. būs jautri.
bet pats q. uzvedās tik pieklājīgi, ka mani pilnīgi kaitina. gribu brīvību pilnīgu ar viņu.

tādas dīvainas pēdējās dienas. to vien redzēt, ka apkārt cilvēki jūk kopā. sākot ar zilo a., kurš vienmēr bijis stingrā un gudrā klints, kuru nesagraut, beidzot ar to pašu krustmāti. jau vairākas dienas bija sajūta, ka jāuzraksta viņai. tā izdarīju, un ieraudzīju, ka pilnīgs grausts tur slēpjas iekšā. ar pašu nav diži labāk. iekšā tādas negācijas un niknums. zemes iet pa gaisu vien. tagad vakarā laukā pasēdēju ar siltu krūzi rokā, parunāju ar q. un nomierinājos mazu liet. iedomājos palūkot, kā bija pirms gada. un te ieraugu ko līdzīgu. un saliekas, ka viss ir savās vietās varbūt tomēr.
rīt uz a. dārza kokteiļu ballīti, svētdien jau ceļā uz svētceļojumu. istabā jau mētājas piepakota soma. strange. nu neierasti. jau tagad zinu, ka nebūs viegli. nebrīnītos, ja ietu vēl jautrāk kā pagājušo gad, bet ko nu tur. pati uzprasījos.

and that's why the old catherin didn't do this kind of things.
but atleast I do have a little bit more belief in life than that time ago.
so I'll just say, it's good that this song came up my playlist.

"You can't always get what you want
But if you try sometime you'll find
You get what you need "

it's only highschool right ?
noone's gonna give a shit about it later if we fuck up, right ?
if we don't take a risk we don't live. I'll just try to hold on to that.
this.

reizē mīlu un nicinu to sajūtu, kad saproti, ka nevienam citam nevar uzticēties. ka pasaulē esi viens, bet pārējiem par tevi nospļauties.
pēdējā laikā šī nav vienīgā lieta/notikums/rīcība, ko reizē mīlu un nicinu.

pāris dienas jāiztur, kamēr nav nekā cita, kas novērstu manu uzmanību.
tad jau atgriezīsies māsa, sāksies brīvās dienas, beigsies gāvēnis. lieliski apstākļi.

scenogrāfija pārvērtās par grafisko dizainu, kas patiesībā man der pat vairāk. būs savdabīgi, jo neesmu neko tādu līdz šim mācījusies, bet uzmēģināt jau var.
tikko beidzu piepalīdzēt citiem ar angļu valodas darbiem. derētu sākt ķerties pašai pie savējiem.
šodien atmetu došanos uz v.m. savādāk šonedēļ mājās nesanāktu pabūt, nu sencīšiem acīs parēgoties. pa vidam mēģinājumi un tādi nieki. tad jau redzēs, kādās krāsās iekrāsosies nedēļas nogales pasākumi.
vakardien bija kakao vakars.
ps. lūpā košana palīdz daudz kur. gan, kad jāpatur mēli aiz zobiem, gan, kad jāatsauc sevi atpakaļ dzīves realitātē.
nne nne nnē. es taču pie tā strādāju.
būs jākož tai lūpā biežāk.

He's gonna change
Gonna change his ways
Gonna change
Gonna change his ways

šodien dzīve ar mani jokojas.
no rīta, kad notika pirmo reizi, likās muļķīgi. pasmējos un nodomāju :"labs jociņš, Dievs".
nu jau vakara beigās - doma, kuru uzrosināja alcoholic iepostotā bilde, un viens, divi, atkal jau. nē, es to neuztveru par zīmi. tik vien kā liktens humors.
ehh, atmetam spriedelējumus par dienas izgājieniem, jādodas mācīties.
ps. vēl joprojām apdomāju, ka jāizlasa Dieva Komēdija.

</span>

sēžu te tā uz grīdas un domāju.
vakar bija vīnošana ar mammu, brāli un māsu. vīnošana līdz vismaz 3iem naktī, protams, nozīmē arī miljards tēmu runāšana/aprunāšana. tētis Polijā, būs atpakaļ vien sestdien.
vairs nesanāk rakstīt. nedz šeit, nedz uz lapas. tā vienkārši, ne.
izrāde bija lieliska. arī dziesmas. piparmētru tēja gardā..
jāatrod motivācija, lai dotos uz pirmajām stundām. vienu brīdi bija, viņa zūd, motivācija, ne motivācijas iemesls.
sakarā ar to esmu nolēmusi savas domas par to salikt mazliet konkrētāk, kaut vai pašas apziņā. tā īsti jau ar savu haotismu, neizlēmību neizdosies.
svētdien bija saruna ar c. tā saruna, kuru plānoju jau mēnešiem. jāatzīst, negaidīta viņas reakcijas uz to visu, ko uzzināja. viņš? viņš viņai bija jau pateicis, pret ko es neiebilstu. viņa ir pārsteidzoši šajā jomā augusi, nobriedusi. tomēr man prieks, ka tas beidzot ir nolikts malā. un nav vairs tas muļķīgais čemurs mums pa vidu. ja man izdosies atrast savu dzīves naktsgrāmatu, tad pārdomāšu to visu uz papīra. to posmu, kuru beidzot patiesi izdodas noslēgt. un par to, paldies.
ar brāli runājām, cik daudz mūs cauri visam ir vilkusi adorācijas iespēja. viņš pat salīdzināja to ar bonusa stage iekš milk&nuts. visas dzīves laikā tev kaut kas jāsasniedz, jāsastopas ar problēmām, pretiniekiem, bet tur tam nav nozīmes. tu vari tikai iegūt.
un pa vidu tam bija arī z. vešana pirmo reizi uz fonteinu. bija jautri.
tagad gan, mazliet jānobeidz mācības un gulēt. cenšos saudzēt sirdi, eju laicīgi gulēt, ja neskaita īpašos izņēmumu gadījumus.

vīnojam par godu mammas dzimumdienai.
rīt uz rīgu. alot brenguli. nākamā dienā baudīt jaunā rīgas teātra izrādi - latviešu mīlestība.
skolā bija jautri.
and it's still some kind of misfortune.
ps. jā es vairs nerakstu.

kurš to būtu domājis, ka šis rudens spēj mani valdzināt ? un vai viņš ir vienīgais, kurš to dara ? nevaru saprast, vai par laimi tā ir, vai arī tomēr skumji.
vakardien, ar viņiem visiem esot kopā, tā it kā neitrāli, kā jau vienmēr, tomēr kopā, pārņēma tā jaukā sajūta. tāda, kura būtu jauki, ja būtu biežāk un ar visiem. tomēr labi jau apzinamies, ka, ja tā būtu, tad tā vairs nebūtu tā sajūta.
šodien angļu valodas konkursā esejas tēma bija par to, ka our attitude to life is the key to success. jāatzīst, trīssimts vārdos nepratu ieļauties. rakstīju visu, kas mirklī skrēja prātā, par citroniem un shitiem ar. ehh, mans plāniņš/ķēpa arī jāatzīst bija nesalīdzināms ar pārējo cilvēkveidīgo melnrakstiem.
jāizdomā, ko šajā nedēļā jāpaveic, citādi tāds nekvalitatīvi nobumbulēts laiks sanāks, kurš mani pašu vedīs uz sajukuma robežas, kura kaut kur netālu aiz horizonta jau rēgojas.
ir gads rinķī. jāatzīst, vairāki gadi. un ir situācijas, nē, mazas dzīves lietiņas, tik mazas vien kā saspraudītes, kuras te vēl aiz vien ir. pa brīdim, dienai, mēnešiem, gadiem nozūd. tad atkal parēgojas un pazūd. cerams, pēc gadiem desmit, mazas saspraudītes vēl aiz vien kā mazas saspraudītes arī lūkosies.