Tādās lietainās dienās, kā šī, gribas ātrāk sniegu, lai ir gaišs.

Giftige Schlangen verletzen mehr als 2,5 Millionen Menschen im Jahr.

Ieraudzīju Ikea kastīti ar vilkiem:


Kastīti nenopirku, bet.. sapratu, ka man gribas kreklu ar šāda veida vilkiem vai vismaz vienu vilku.

Vilks ir jaunais kaķītis. :D

Ar Raunas dārza eklēriem uz Ziedkalni. ;)
( lasāmviela un bilde )

http://m.apollo.tvnet.lv/zinas/mednieku-asociacija-komente-gadijumu-ar-nosautu-lusu-mati/781598

Nu, nav viennozīmīga attieksme pret medniekiem Latvijā.
Mans tēvs bija mednieks. Katru rudeni-ziemu gāja medīt.Kad biju maza, reiz bija arī lūsis nomedīts. Man toreiz bija žēl kaķīša. Alnis tajā reizē arī bija nomedīts, bet no viņa man bija bail, jo liels dzīvnieks un man likās, ka viņš tūlīt piecelsies un skries man virsū.
Es esmu par medībām, ja tas saprātīgi tiek darīts - pareizā laikā ar pareizām metodēm, pareizā daudzumā, atbilstoši principiem, ko parasti ievēro.
Es esmu pret plātīšanos ar trofejām, jo jūtelīgu cilvēku ir daudz un viņi neuzslavēs mednieku par nomedīto.
Un es domāju, ka attiecībā uz šo konkrēto gadījumu - visdrīzāk nebūtu liela brēka, ja kundze nebūtu rakstījusi, ka nomedījusi lūseni, ka kaķēni palika dzīvi. Ja būtu vienkārši fakts - nomedīju - tad teiktu fui, ka liek beigtu kaķīti, nevis diskutētu par rīcības ētiskumu kopumā.

Arī šodien ceļš iepriecināja.
Ceļmalā saulītē sildījās lapsa ar 4 lapsēniem. Kad braucu garām viņi negribīgi pamuka nedaudz prom, bet domāju, ka bija atpakaļ uzreiz.
Pie Pelēču ezera lapsa pa lauku lēkāja kā tāds zaķis-laikam medīja?
Atkal stārķi baros pļavā ganījās.
Un odi, odi, odi... !

Beidzot vasara un ir karsti!
Vakar pievakarē darba visas žalūzijas nolaidu, cerībā, ka kabinets nepiekarsīs. Šobrīd pat negribas tās vērt vaļā, lai nu šodien kabinetā ir patīkama pustumsa. :D
Pēdējā darba diena šonedēļ.. jāsarauj, lai rīt visas lietas saistībā ar kāzām var pagūt izdarīt un aizbraukt.
Bet vispār.. pati nedaudz brīnos, ka garastāvoklis, neskatoties uz daudzām lietām, ir gana pozitīvs un jestrs. :)
Nu, ko - labrīt, mīļie! :)

Pagausties jau varētu vienmēr, bet.. negribas. Nē, nu melotu, ja teiktu, ka negribas nemaz, bet..gribas mazāk nekā parasti.
Un esmu pamanījusi vēl vienu lietu - tiklīdz uzspīd saule, tā man gribas kaut kur doties. Sāku prātot, ka varbūt tajās garajās pavasara brīvdienās aizšaut tepat uz tuvējām ārzemēm uz pāris dienām. Ja nekur tālu netiec, tad var aizbraukt tuvāk. :)

Bet vispār - labrīt! :)

Jūtos neizgulējusies.
Kaut kā jāiztur šī diena.

2 lapsiņas pa ceļa malu klīst..

Šonakt slikti gulējās, jo... jo visādi mošķi un čūskas sapņojās. Joprojām kaut kā nelāgi ap dūšu, jo to čūsku sadūru. Vakar vakarā palasīju un aizdomājos, nez, vai tā bija glodene vai tomēr gludenā čūska. Asti nenometa, tātad laikam gludenā čūska tomēr tā bija. Bet vilks viņu zin`. Neesmu čūsku speciāliste.
Jebkurā gadījumā, neskatoties uz to, ka laukos esmu uzaugusi, tik daudz čūsku divās dienās, izņemot zoodārzu, neesmu redzējusi. Tāpēc mana psihe tā naktī reaģē. Skaidrs ir viens, ka vakarā šodien ļoti labi nāks miegs, jo šī nakts bija ļoti maz gulēta.

Šodien pirmo reizi redzēju čūsku rāpojam pāri ceļam. Tur, kur mūsu ganības..Tur, kur tētis regulāri odzes redzēja.
Neapstājos, neizkāpu, lai apskatītu, kas par čūsku. Bet varbūt labi vien ir, ka tā. Katra no mums devās savā virzienā.