Lieliska, saulaina diena ar ģimeni jeb 179.diena! :)

Diena tiešām sanāca lieliska! Laimes sajūta neaprakstāma, jo diena pavadīta kopā ar cilvēkiem, kurus patiešām mīlu! :) Un vieta - burvīga! Mājās tik forši nebūtu nosvinējuši Annas 35.gadus. Raiņa muzejs Birkineļos tiešām man ir jaunatklājums. Vieta lieliska! Ir ko darīt gan bērniem, gan pieaugušajiem! :) Un forši, ka bija iespēja pastaigāt arī pa muzeju! It kā nekas tāāāāds tur iekšā nav, bet manī tā vieta iedvesa ārkārtīgu mieru un.. laimes sajūtu.
Ja godīgi, esmu tomēr bezgala priecīga, ka brālis ar Annu saņēmās sarīkot šādus svētkus, jo man pašai jau sāka pietrūkt tādi svētki ar ģimeni, draugiem. Pašai, ja godīgi, gribētos tādus sarīkot, bet..bet visu laiku atrunājos, jo braukt visiem uz Rīgu būs tomēr nedaudz par daudz prasīts. Ja tā padomā, tad sestdien es biju vienīgā, kas brauca tik tālu ceļu (Annas draudzene, kas brīvdienās uz Latviju no Anglijas ir atbraukusi ar ģimeni, neskaitās, jo brauca ne jau Annas dzimšanas dienas dēļ ;) ).
Un forši pēc tam bija atbraukt pie vecākiem uz mājām. Kaut uz īsu brīdi! Protams, atkal visādus lauku labumus savācos. Un nemaz negribējās braukt atpakaļ uz Rīgu, bet.. bet svētdienai bija tika daudz plānu, tik daudz plānu!
Viena interesanta lieta, kas saistīta ar zvēriņiem gan ir jāuzraksta. Negaidīju, ka braucot pa jauno ceļu uz Koknesi satikšu tik daudz zvēriņu un tik tuvu - divas skaistas stirnas ganījās pļavās un viens zaķis, apsēdies un izstiepis ausis, kaut ko klausījās un skatījās. :) Un vēl, tagad zinu, kā var notriekt stārķi. Pāris reizes esmu braukusi un redzējusi notriektus stārķus un visu laiku nosodīju autovadītājus. Bet tagad...tagad zinu, kā tas var notikt! Krietnu brīdi braucu pakaļ fūrei, kuras piekabe nebija apsegta ar tentu un nebija piekrāmēta ar mantām. Pēkšņi pamanīju, ka stārķis, kas ganījās turpat ceļmalas tuvumā sāka celties spārnos un līdz ar to lido tieši automašīnai virsū. Vispār apbrīnoju, kā tam autovadītājam izdevās izvairīties no sadursmes un pašam vēl neielidot grāvi (krietna putekļu vērpete ielidoja man stiklos, kad smagais sāka braukt pa apmali). Viss beidzās labi. Putns dzīvs, auto dzīvs, tikai visi laikam nedaudz izbijušies..
Ja neņem vērā šo notikumu un to, ka viens suns gandrīz paskrēja zem mana auto, tad diena tiešām izdevās! Droši varu teikt, ka viena no labākajām dienām!

180.diena jeb ne jau visas dienas ir tik labas..

Uz svētdienu man bija tik daudz plānu, tik daudz plānu - aizbraukt Pēteri apsveikt, pamācīties angļu valodas testam un eksāmenam, pastrādāt, bet viss beidzās ar galvassāpēm līdz pat nelabai dūšai. Krietnu brīdi tādas nebija, bet nu atkal atvēlās ciemos. Kādu brīdi sevi pažēloju un paraudāju par to, ka viss ir tik slikti, ka neko nevaru utt., bet pēc tam sapratu, ka vienkārši vairākas pēdējās nedēļas ir bijušas nemitīgā skrējienā, miega badā ar stresiem un stresiņiem, līdz ar to, iespējams, organisms tādā veidā paņem to, kas viņam pienākas - atpūta!

181.diena. Pirmdiena. Mācības, mācības, mācības. Pēdējā jūnija diena.

Beidzot sagaidīju garo mācību otro daļu - piecdiennieku. Ja godīgi, gaidīju, jo patika pasniedzējs jau martā un zināju, ka būs interesanti arī tagad. Tiešām, jāatzīst, šīs ir vienas no tām mācībām, kas ir ļoti, ļoti, ļoti noderīgas!
Tiesa, sapratu vienu lietu, ka skriešana no rīta un pusdienslaikā uz darbu tomēr ir apgrūtinoša, jo daudz laika patērē ceļā, tāpēc lēmums par datora ņemšanu citās dienās sāka likties kā vienīgais pareizais.
Un vēl, tie, kas visu dienu ir prom (mācībās), vakarā stundas četras pavada lasot e-pastus, atbildot uz tiem utt.

182.diena jeb gribas jaunas grāmatiņas un mācos atkal!

Kopš atklāju bookdepository.com, regulāri sekoju līdzi, kad nu būs "laimīgā" 25 stundu un 50 grāmatu diennakts. Arī šī reize nebija izņēmums - atkal tika iepirkta kaudzīte ar grāmatām. Tagad tikai jāsagaida, kad tās atnāks! :) Pie sevis vakar nodomāju, ka kādreiz bija sevi jāpiespiež, lai sāktu lasīt grāmatas angļu valodā, bet tagad tas šķiet tik pašsaprotami!
Mācības...hmm.. dienas lielākais izaicinājums bija "simulācija" ar visu video ierakstu. Kad spēlē vienkārši lomu spēles, tad kaut kā mierīgāk visu uztver, bet tiklīdz ir ieraksts, tā sāc nervozēt. Bet jebkurā gadījumā - tas ir vajadzīgs, lai pēc sešiem mēnešiem nebūtu tik liela mandrāža. Lai gan..kas par muļķībām! Noteikti būs! Varbūt tad, kad bus pagājuši tie seši mēneši, viss liksies vienkārši un viegli, bet nu sākumā būs grūti.. Vismaz pašai tā šķiet.

183.diena jeb man sāk iepatikties šis logs!

Atkal diena mācībās. Atkal pusdienslaikā aizskrēju līdz darbam. Diena līdzīga iepriekšējām divām dienām, bet ne sliktā nozīmē. Baudu mācības! Priecājos par to, ka vispār man ir tāda iespēja - mācīties! Priecājos, ka man būs šāda iespēja iesaistīties prezidentūras darbībā, jo nākamā, ja būs, tad būs tikai pēc 14 gadiem.
Un vēl - ar baudu skatos šajos logos! Vēro, kā mainās laika apstākļi, un nedaudz paskumsti, ka nesanāk saulītē pasildīties un priecājies, kad lietus līst un tev nav jābūt tur ārā.. :) Un vēl dramatiski tumši zilās debesis, saules apspīdētās smuki zaļās lapas...mmmm...Priecē acis! :)

Ir bijušas piecas labas dienas, neskatoties uz to, ka ik pa brīdim bija dažādi kreņķīši.
Esmu pateicīga, ka šīs dienas man ir!