Piektdiena...
Darbā paskrēja mazākos un lielākos ārprātos. Bet vismaz kļuva viennozīmīgi skaidrs, ka no mācībām atsakos pirmdienā un otrdienā, ka jāsāk domāt, kā savietot savus plānus ar mācībām un darbu.. Tāpat kļuva skaidrs, ka ar mīļotā mammu un māsu tomēr braucam uz vasarnīcu. Līdz ar to nebija variantu - vakarā bija jāsaņemas aizbraukt līdz Depo.

Guvums Depo sanāca uz krietnu summu. Kad ieraudzīju tos 110 euro, nedaudz samulsu, jo likās, ka nemaz jau nekas tik daudz nav paņemts. Bet, ja sāk rēķināt un skatīties, tad saproti, kur tā summa savācās. Kaķim barība un smiltis tika nopirktas, krietna kaudze visādu sēklu un stādu, minerālmēsli un citādas dārzam noderīgas lietas arī tika paņemtas. Tā tā summa arī sanāca. Bet vismaz būs miers - ij sev, ij mammai būs ko iesēt. Nolēmu sevi arī palutināt - paņēmu vieglo fiskars kaplīti. Vispār laikam lēnā garā būs arī citas lietas jaunas jānopērk. It kā ja varētu iztikt ar to, kas ir, bet reizēm gribas kādas foršas pārmaiņas.:)

Sestdien no rīta negulējās. It kā tikai deviņos bija jābūt pakaļ mīļotā mammai un māsai, tomēr pamodos jau pusseptiņos un dīdījos nepacietībā un patīkamā satraukumā. Aizbraucu, paņēmu viņas un devāmies uz vasarnīcu.
Aizbraucām, padzērām tēju un kafiju. Vēl rīta krietnā rasa bija, tāpēc tējošana-kafijošana bija tieši laikā! Bet saule kāpa ātri augšā un rasa ātri pazuda. Apskatīju savu pirmdienas darbu. Nekas vēl nespraucās ārā, izņemot pāris nezāles. :) Iestrādāju minerālmēslus jau sakoptajos gabalos, izravēju siltumnīcu, uzvilkām tai pāri plēvi. Iesēju visādus zaļumus, redīsus, salātus, lai jau pēc mēneša, iespējams, varētu atvest no sava dārza zaļumus. Uzraku arī vēl vienu jaunu dobi. Pie sevis iesmēju, ka mīļotā mamma man šitā visu dārzu atdos rosībai. ;) Bet man jau patīk! Ļoti! :) Kamēr raku jauno dobi, galvā ienāca ķecerīga doma - varētu atvest no mammas nedaudz zemeņu un iebakstīt, lai būtu ko panašķot. Smieklīgi kļuva šodien, kad mana mamma sarunas laikā šodien ieminējās, ka varbūt es varu pāris zemeņu dobes iebakstīt. Tas nekas, ka jau maija sākums, iestādīs un pa vasaru krūmi labi saņemsies. Iespējams, ka kāds arī iepriecinās vēl šogad ar ogām. :) Tā ka apsveru tiešām atvest kādus zemeņu krūmus brīvdienās no laukiem.
Pašai prieks, ka iesēju puķuzirņus gar žogu. Jācer, ka uzdīgs tie zirņi un tad.. un tad priecēs gan mūs visus, gan arī kaimiņus. :) Jātur tiešām īkšķi, lai viss izdīgtu un izaugtu! :) Tiešām ar lielu mīlestību bakstīju visu zemē!
Un atkal secināju, ka viss svaigā dabā garšo labi! :) Pat vienkārši uzcepti kartupeļi ar marinētiem gurķiem var garšos tik neaprakstāmi!!! :) Bet tur jau ne tikai svaigais gaiss, bet arī rosība dārzā pie vaians varētu būt.
Un vēl izdevās tās viegli iesauļoties. Neļāvu sev apdegt - savlaicīgi uzģērbu jaku. ;)
Un vēl satiku kārtējo gludeno čūsku. Bet šoreiz bez lieka histērijas. Jā, pirmais mirklis bija nedaudz nepatīkams, bet tad.. tad ziņkārība ņēma virsroku. No droša attāluma vēroju čuskulēnu. Smuka mēlīte un actiņas viņai bija! :)))
Tā nu dažu stundu vietā sanāca visu dienu pavadīt vasarnīcā. Tikai pēc astoņiem vakarā biju mājās.
Bet vispār.. bija forša diena kopā ar viņa mammu un māsu.



Toties svētdiena sanāca rāmi pa mājām. Gulta, dīvāns, tv, datori. Joprojām ķiķinu par katru reizi, kad katrs savā datorā iebakstam degunus un katrs kaut ko knibināmies. Un tajā pat laikā lasītu pārrunājam un izsmejamies par jokiem, un apspriežam kādas svarīgas lietas utt. Pēc rosīgās sestdienas šī svētdiena bija tik harmoniska un rāma.. Vakar vakarā pat iedomājos, ka ir sajūta, ka ir bijis maziņš atvaļinājums, jo jutos laimīga, atpūtusies, priecīga.. :)


Bet pirmdiena pienāk katru nedēļu. Un atkal darbs. Atkal lietas, kas pārklājas, bet šodien kaut kā mierīgāk. Vismaz termiņi tik ļoti nespieda. Jā, bija lietas, kas šodien bija obligāti jāizdara tieši šodien, bet nebija tik traki, kā bija pagājušās nedēļas beigās.
No rīta beidzot arī sapratu, ka tomēr mācību dēļ nebojāšu savu divu nedēļu atvaļinājumu. Lai ir tagad atvaļinājums un pēc tam domās, kā izgrozīties, lai i mācības sanāk, i īsais atvaļinājums Romā un/vai Itālijā sanāktu. Joprojām viss ir neskaidrs ar to braucienu. Bet tāds klusais plāns ir tāds, ka ceturtdien lidoju turp, piektdien - pasākums, sestdien teorētiski atpakaļ un par šo dienu jāsaņem kompensācija, līdz ar to varētu paņemt pirmdienu brīvu, vēl varētu otrdienu paņemt kā bezalgas dienu un tad jau trešdien uz darbu. Var jau, protams, atgriezties arī pirmdien vakarā. Bet vispār - jāpadomā, kā labāk un ko attiecībā uz šo iespējamo braucienu domāt. Pagaidām ir tikai viens datums, kas nav apaudzēts ar plāniem. Bet pagaidām negribas par to īpaši iespringt.
Pēc darba mājās pieķēros beidzo kabaču salikšanai savās vietās. No 7 sēklām uzdīga 4. Lai arī zinu, ka kabačus parasti nepiķē, šoreiz īsti variantu nebija, jo man iepriekš bija pārāk liela nepacietība. ;) Cerēšu, ka mani foršie kabacīši tomēr nesadusmosies un nesāks niķoties, bet gan turpinās smuki augt. Kādu brīdi tiem vēl japaciešas, lai nokļūtu svaigā gaisā un saulē. Aukstās naktis tomēr viņiem kaitēs.
Attiecībā uz dārzu iesmēju, kad mīļotais noziņoja, ka mamma esot viņam teikusi, ka es droši visus savus lakstus varu bakstīt viņas dobēs. ;) Es tik pasmīnēju un teicu, ka tad, ja man pārāk lielu vaļu ļaus, es varu visas dobes ar saviem lakstiem piesēt. :D Bet nu mēra sajūta, jācer, ka mani neatstās. Vispār jau kaudze lakstu gribas iestādīt - asteres, gladiolas, varbūt kādu dāliju, vēl kādas vasaras puķes.. Ai, gribas daudz ko! :) Bet visam jau nu noteikti nepietiks vietas! :)
Khe.. vispār smieklīgi. Šobrīd esmu tik ļoti pārņemta ar dārzu. Ārprātīgi pārņemta! :)