koofe. agnese. un uz vecati! :) naakamnedeelj jau vaidavas divdiennieks ;)tikai nevar saprast, vai tieshaam uz divdiennieku braukt.. ja agnese teiks, ka vinja brauc, tad pilniigi skaidrs, ka arii es braukshu. ja nee... tad jaapadomaa buus.

Sveiki pēc svētkiem !!! :)
Ceru, ka visi darba rūķi un mūsu draugi svētkus ir aizvadījuši godam un labā omā un pie labas veselības esat arī šodien ! :)
Gribēju atgādināt, ka jūlija starti jau ir tepat durvju priekšā:
1) 04.07. (Sestdiena) - SPORTLAT 10.posms - MTB Vecatē (brauciens apkārt Burtnieku ezeram, ~ 50 km)
2) 11.07. (Sestdiena) - SPORTLAT 11.posms - Skrējiens apkārt Vaidavas ezeram (11,7 km)
3) 12.07. (Svētdiena) - SPORTLAT 12.posms - Triatlons Vaidavā (Peldēšana - 350m, Riteņbraukšana - 20 km, Skriešana - 6 km)
Tuvākais SPORTLAT posms (04.07.) MTB Vecatē (Burtnieku pag., Valmieras raj.) ir tiešām viens no jaukākajiem un draudzīgākajiem, jo tas ir ne tikai pats vieglākais MTB posms, bet arī viens no krāšņākajiem posmiem, kur trase vijas gar vairākiem ievērības cienīgiem apskates objektiem (Burtnieku baznīca, dzirnavas), kā arī ir bagāta ar skaistām ainavām - Burtnieku ezers dažādos rakursos, kuram mēs arī brauksim apkārt. Lai jūs nebiedē salīdzinoši lielais kilometru skaits - 50km, jo teju puse trases ved pa asfalta ceļiem, bet otra puse pa viegli izbraucamiem zemes ceļiem. Meža celiņu un pļavas taciņu ir ļoti, ļoti maz. Pagājušogad pagastvecis bija sarūpējis zivis, kas ietapa braucēju ēdienkartē zivju zupas veidā, bet atsevišķiem braucējiem izlozes kārtā sanāca tikt arī pie kādas līdakas ! :) Pagaidām sacensībām pieteikušies ir Uģis, Gabriela, es, Aija un Agnese. Aicinu arī pārējos aktivizēties un pieteikties! Arī tie, kas vēl līdz šim nav startējuši nevienā sacensībā, bet kuru īpašumā ir velosipēds var droši pieteikties, jo trase būs jums pa kaulam ! Tas ir gandrīz tāpat kā aizbraukt pa veloceliņu no Rīgas līdz Jūrmalai un atpakaļ ! Laiks un ieņemtā vieta nav svarīga ! Galvenais jau piedalīšanās un kopā būšanas prieks !!! :) Online pieteikšanās Vecates MTB: http://www.sportlat.lv/sacensibas/?id=2&sacID=151&step=2&count=1
Līdz 02.07. piesakoties online - 9 Ls, reģistrējoties uz vietas sacensību dienā jāmaksā - 12 Ls. Reģistrējamies savlaicīgi un ietaupām ! :)

Mūsu komandas joprojām ir atvērtas jauniem dalībniekiem, jo tieši ar braucienu apkārt Burtnieku ezaram kāds varētu sadūšoties pamēģināt dalību sportiskās sacensībās. Dalībniekiem, kas šogad sacensībās vēl nav startējuši, būtu lūgums pirms reģistrēšanās pieteikties tad pie manis, lai saņemtu instrukcijas. Tie, kas jau ir startējuši zin savas komandas nosaukumu, kas tad arī būtu jāraksta sadaļā "klubs", reģistrējoties online. Lūdzu pieteikties pie manis arī tos dalībniekus, kam būs nepieciešams transports pašiem, riteniem vai abiem diviem! :) Visu varam sarunāt, kā jau vienmēr ! :)

Jūsu sporta menedžeris :)

beidzot maajaas.
riigas maratons. daudz pozitiivo emociju.
plienjciems ar balto kaapu. meersrags :) juuras raamums un smarzha.
ir labi :) smaidaas ;)
paldies agnesei par sho jauko dienu :)

neskatoties uz to, ka nedaudz pietruuka miegs, ir labi viss. maiziites uzceptas, vafelji salikti kastiitee ;) tagad tikai koofe/chai liidzi jaauztaisa un var doties pakalj imantam :) jaacer, ka izdosies ielociit vinja veljljuku :)
ja pareizi atceros, shodien ir divas distances - 29 km un 58 km.. jaatur pamatiigi iikshkji buus :) un dikti jau gribas paguut peec tam uz hokeju maajaas. labi, kaa buus, taa buus. nav ko te tagad vaideet :)
un veel. shodien braukshu ar komandas kreklu :)

viena detalja par sho dienu iz teervetes. dikti patiik taa riepu shvirkstonja, kad garaam brauc simtie veljljuki :) un to piikstulju piiksteeshana starta - finisha liinijaa arii patika;)

taa, pirmaa maiziishu porcija jau cepas. apeediishu paaris karotes zemenju un tuuliit saakshu darboties ar olu kraasoshanu. hmmz.. kaut kaa peedeejaa laikaa esmu pamaniijusi, ka man visas virtuves aktivitaates vienmeer uz vakariem paarceljas. visu dienu kaut ko bumbuleeju un vakaraa tad jaasaak njemties ar bljodaam, pannaam utt. :) bet, nu, labi. shodien ir attaisnojums. normaali neguleetaa naakts un taads chiikstiigais garastaavoklis... nee, taadaa omaa labaak nekjerties nekam klaat. toties tagad tieshaam juutos izguleejusies un oms ir gaishaaks. vajadzeeja vienkaarshi izveedinaat galvu, pakliistot nedaudz apkaart :) un viens veerojums radaas, kliistot. shodien kaut kaa bija sajuuta, ka policjas mashiinu ir daudz un vinji ir visur. redzees, kaa riit buus uz teerveti braucot. man jau liekas, ka nedaudz par veelu taa izbraukshana plaanojas, bet, nu labi.. taa nav madona, aluuksne vai eerglji, tomeer gabals ir tuvaaks... negribas taa atkal peedeejaa mirklii atskriet un pa galvu, pa kaklu rikshot uz startu.

sviests.
guleet aizgaaju ap 3. pamodos veel nedaudz pirms astonjiem. principaa buutu jaapagulj veel. bet pagaidaam nevaru saprast, vai man veel naak miegs. kaut kaa pa roku galam (pavirshi) vakar paraleeli visam citam skatiijos Bee Movie (2007). jaa, bija kaut kaadas epizodes, ka patika, bet neteikshu, ka biju sajuusmaa par multeni. pietruuka liidz sajuutai, ka ir tieshaam laba.
jaa, shodien ir jaanokraaso olas, jo riit un sveetdien no riita nebuus ne laiks, ne iespeeja. tagad no riita laikam aatri jaaizshkjirsta visaadi recepshu kraajumi, lai saprastu, ko uzcepinaat vai citaadi uztaisiit komandas biedriem riitdienas peec sportlat pusdienaam. doma bija uzcepinaat kaadu saaljo un pildiito maizi. kaut kaa saldaas censhos iet ar liikumu. ne vienmeer jau izdodaas, bet..raksturu audzinu... vispaar par sho peec starta pasaakumu vakar nedaudz radaas paardomas, bet taadas negantas. dies dod, ka tieshaam kljuudos un ka taas bija vienkaarshi manas sakapinaataas emocijas pilnmeeness un darbu ietekmee. ljaunaakais buutu, ja shiis manas sliktaas domas piepildiitos.. jo tas noziimee, ka viens nepatiikams temats uz naakamo izbraucamo sportlat posmu buus jaacelj vien augshaa... taapat shodien jaasagatavo viss riitdienas koncertam, jo taa vien sanaaks - atbraukt no teervetes, pargjeerbties un doties uz kongresu nama sanjemt ikgadeejo bg un aquarium devu. vispaar nedaudz bail, ka teervetee riit vareetu liit. tad pasaakums nemaz, nemaz, nemaz nebuus jauks.. vel pa vidu tam visam jaaiemet shodien acs paartikas veikalaa un depo. vaardu sakot, nodarbinaat sevi varu shodien liidz nemanjai. bet... piecu stundu miegs nav iisti veldzeejis. taapeec laikam taads druumums turpinaas. turklaat shis riits taads dikti peleeks ir - migla uz pilseetu atnaakusi.

jau tagad gaidu sestdienu, kad kopaa ar komandu dosimies juuras virzienaa..jaaiesildaas tachu pirms sportlat teervetes posma..turklaat shis buus tas posms, kad piebiedrojas vairaaki citi koleegji (tie, kas nedraudzeejas pavisam vai arii ne tik ljoti ar sleepeem ;) ) liidz ar to komandas gara stiprinaashanai ir nepiecieshams vienu taadu iesildiishanaas pasaakumu 'notureet' :)
gribas izveedinaat galvu. gribas daudz smieties. gribas juuru un smiltis, un svaigu gaisu, un sauli.

Ziemas sezona ir galā, punkti saskaitīti un varam izdarīt arī kaut kādus pirmos secinājumus par šobrīd paveikto.

Komandu ieskaitē šogad konkurence ir ievērojami augusi, jo kopā piedalās veselas 28 komandas !!! Mums pagaidām grūti konkurēt ar pārējām komandām, jo dalībnieku skaits, kas pārstāvēja komandu ziemas startos bija diezgan neliels.

Darba rūķi un draugi
Darba rūķi un draugi vispār 2 posmos bija pārstāvēti tikai ar Uģi vien, bet vēl divos viņu atbalstīja Ivars, kas protams rada nevienādu konkurenci ar komandām, kurām punktus gūst visi 5 atļautie dalībnieki, tāpēc diezgan likumsakarīgi, ka Darba rūķi un draugi ir 27 vietā (2718 punkti), bet viss nav tik bezcerīgi, jo jau uz pirmajiem velo posmiem komanda varētu ievērojami pastiprināties un domājams pievilks klāt ! Sezonas mērķis - top20 gan ir ļoti augsts un būs ļoti grūti sasniedzams ... Bet neiespējami tas nav ! :)

Pagaidām augstākais "Darba rūķu un draugu" sniegums šosezon - 22 vieta (Slēpošanas sprints Rīgā, 28.12.2008.)
Lielākā punktu summa šosezon - 975 punkti (Tautas slēpojums Madonā, 21.02.)
Komandas līderis - Uģis, komandas kontā ieguldījis 1869 punktus !

Darba rūķi
Darba rūķi ir šosezon nokomplektējušies drusku labāk. Puiši jau nekad nav trūkuši šajā komandā, bet īpašs prieks, ka jau ziemas posmos mums pievienojās pagaidām gan vienīgā dāma - Agnese ! Tieši Agneses pievienošanās ļāva komandai turēt līdzī pārējām sava līmeņa komandām un šobrīd ieņemt 22 vietu komandu vērtējumā (6631 punkts). Arī Darba rūķiem vēl ir iespējams
uzlabot savu sniegumu, jo vēl ne reizi komanda nav startējusi pilnā sastāvā, respektīvi ar divām dāmām, bet jau nākamajā posmā Tērvetē mūsu komandā dalību startam ir jau pieteikušas gan Agnese, gan Aija. Sezonas mērķis - top15 izskatās vēl smagāks nekā darba rūķiem un draugiem, bet pagaidīsim sezonas vidu tad arī izdarīsim secinājumus vai tas ir galīgi nereāli, vai tomēr vēl varam pacīnīties ! :)
Pagaidām augstākais "Darba rūķu" sniegums šosezon - 21 vieta (Slēpošanas sprints Rīgā, 28.12.2008.)
Lielākā punktu summa šosezon - 1943 punkti (Tautas slēpojums Madonā, 21.02.)
Komandas līderis - Mārtiņš, komandas kontā ieguldījis 1788 punktus !


Individuālie sasniegumi

1) Augstākā vieta savā vecuma grupā - Agnese - 10 vieta (Slēpošanas sacensības Ērgļos 08.02.), viņai arī saprotams augstākā vieta starp mūsu dāmām ! :)
2) Augstākā vieta kungiem vienās sacensībās - Renārs - 21 vieta (Slēpošanas sprints Rīgā, 28.12.2008.) Pilnīgi pats samulsu ieraugot šo statistiku ! :))
3) Augstākā vieta kopvērtējumā: kungiem - Mārtiņš - 31 vieta; dāmām - Agnese - 13 vieta
4) Visvairāk izcīnīto punktu vienās sacensībās (visaugstvērtīgākais slēpojums): kungiem - Uģis - 533 punkti (Tautas slēpojums Madonā, 21.02.), dāmām - Agnese - 505 punkti (Slēpošanas sacensības Ērgļos 08.02.)
5) Visvairāk izcīnīto ieskaites puntu (sezonā kopā): kungiem - Kaspars - 1498 punkti, dāmām - Agnese - 987 punkti
6) Visbiežāk pirmais sasniedzis finiša līniju (uzrādījis labāko laiku finišā) no mūsu komandas dalībniekiem: kungiem - 2 reizes - Uģis (Rīgā un Madonā) un Kaspars (Ērgļos un Alūksnē), dāmām - 2 reizes - Agnese (Ērgļos un Madonā)

Nu ko, tāds ir kopsavilkums par ziemas sezonu, vēl jau noteikti jāpiemin mūsu lieliskās līdzjutējas, bet kuru aktīvā atbalsta trases malā mums nemaz tik labi nebūtu gājis ! Paldies viņām par to !! Jācer, ka iestājoties siltākam laikam arī kāda no atbalstītājām beidzot varētu pārkvalificēties par sportisti un ņemt vēl aktīvāku dalību pasākumos ! :)

Līdz nākamajam posmam vēl vairāk nekā mēnesis, bet aktīvākie mūsu komandas biedri jau paspējuši reģistrēties gan riteņbraukšanas posmam Tērvetē (11.04.), gan krosiņam Šmerļa mežiņā tepat Rīgā (18.04.). Reģistrācija abiem posmiem jau sākusies un arī pārējie laipni aicināti pieteikties !

Online reģistrācija Tērvetei (7 Ls): http://www.sportlat.lv/sacensibas/?id=2&sacID=136&step=2&count=1
Online reģistrācija krosiņam Šmerlī (5 Ls): http://www.sportlat.lv/sacensibas/?id=2&sacID=139&step=2&count=1

Cerot uz jūsu atsaucību un aktivitāti, vēlu veselību un sportisku nedēļas nogali !

Sporta menedžeris

P.S. Tiem, kas nav šogad vēl startējuši nevienā posmā, lūgums pirms reģistrēšanās kādam no nākamajiem diviem posmiem sakontaktēties ar mani, lai saņemtu norādes un lai es varētu jūs iekļaut oficiālajā komandas pieteikumā.

Nu labrīt visiem Alūksnes varoņiem, lieliskajiem līdzjutējiem un pārējiem atbalstītājiem !

Vakar ar ceturto Sportlat posmu - tautas slēpojumu Alūksnē, noslēdzās arī ziemas sezonas slēpošanas maratons !
Droši vien, ka privātā kārtā kāds vēl slēpes uzvilks vai nu tepat Uzvaras parkā vai Biķernieku mežā vai savā lauku sētā, bet nu vismaz sacensību šoziem vairāk nebūs ! Domāju, ka daudziem vakardienas varoņiem tas ir zināmā mērā atvieglojums, jo vakardienas slēpojums prasīja nopietnu cīņu un spēkus, lai tiktu galā gan ar lielo sniega kaudzi, kas bija aplaimojusi alūksniešus, gan trasi, kuras stāvie kalni atkal sauca pēc alpīnistu piederumiem ...

Pēdējā cīņa par Knipsku atkal bija diezgan nežēlīga, jo pirms starta ierastās slēpojošo rūķu rindas paretināja kā slimības, tā sabiedriski pasākumi un gala rezultātā uz starta izgāja tikai 6 mūsējie (Agnese, Imants, Kaspars, Mārcis,Uģis un Mārtiņš). Mūsējie sāka braši, bet jau pirmie kalni un nobraucieni nesa pirmos kritienus un lauztas nūjas ! Tomēr darba rūķi rādīja raksturu un savstarpējo izpalīdzību, mūsu slēpošanas līderim Uģim vakar nebija īstā diena, ne pēc pašsajūtas, ne slēpju slīdamības, tādēļ pirmajā aplī viņu apsteidza gan Kaspars, gan Mārcis ... Likās jāmet miers pēc pirmā apļa, bet tad ceļmalā tika sastaps Mārcis ar bojātu nūju un Uģis daudz nedomādams aizdeva savējās, bet ar Mārča nūjām turpināja ceļu pats. Pauzīte un nedaudz samazinātais temps ļāva Uģim atpūsties un personīgā trenera mudināts Uģis tomēr atmeta domu par izstāšanos un aizbrauca arī otrajā aplī. Pēc dūšīgas cīņas ar sevi un trasi pirmo apli pabeidza visi seši rūķi, bet otrajam aplim spēka pietrūka gan Imantam, gan Agnesei, kas nolēma savējos atbalstīt no trases malas.

Smagajā trasē labākais atkal Kaspars, kuram smagās trasēs konkurenti nav (atceramies, ka viņš bija labākais arī Ērgļos) !!! Finišs gan bija prasījis visus spēkus un Kaspars vēl ilgi palika piekļāvies Alūksnes zemītei ... tikai pēc ziņas, ka ceļā jau ir nestuves, Kaspars tomēr uzslējās kājās ar saviem spēkiem. :) Otrais ar teicamu ātrumu - Mārcis. Nezin vai tikai nūjas liga viņam liedza iespēju apsteigt Kasparu, bet nu drusku tuvāk jau būtu bijis Kasparam gan. Trešais stabili finišē Mārtiņš, kurš kopā ar Uģi ir vienīgie, kas šogad startējuši un finišējuši visos četros slēpošanas posmos ! Finišētāju skaitu noslēdza Uģis, kurš tā arī faktiski visu trasi nobrauca ar Mārča bojāto nūju un finišs šādos apstākļos tiešām ir apbrīnas vērts !

Šoreiz atbalstītāju loks esot bijis vēl kuplāks un rūgtums par neveiksmēm trasē tika remdināts ar paštaisītajiem našķiem (šokolādes desas, biezpienkūkas utt.) un jau klasisko balzāmiņa kokteili :) Pēc kopīgas ieturēšanās esot bijusi arī kultūras programma pa Alūksnes skaistākajām vietām. Šoreiz pastāsts tāds īsāks, jo teicējs pats nebija klāt pasākumā un viss minētais ir tapis pēc klātienes dalībnieku stāstu apkopojuma ! :) Vēl jau cerams spilgtākie mirkļi kā parasti ir iemūžināti bildēs, ko mūsu štata fotogrāfs cerams drīz arī atsūtīs pārējiem.

Nu ko, ārā vēl ziema, bet pavasara mēnesi marts jau sācies un ja tic sinoptiķiem, tad jau pēc divām nedēļām Latvijā būšot riktīgi plusi, kas nozīmē zaļo gaismu velosipēdistiem un krosenēm ! :) Līdz nākamajam posmam vēl vairāk nekā mēnesis, bet nu morāli varam sākt jau gatavoties gan riteņbraukšanas posmam Tērvetē (11.04.), gan krosiņam Šmerļa mežiņā
tepat Rīgā (18.04.). Reģistrācija abiem posmiem jau sākusies un kā pirmie jau piereģistrējušies Uģis un Agnese !

Online reģistrācija Tērvetei (7 Ls): http://www.sportlat.lv/sacensibas/?id=2&sacID=136&step=2&count=1

Online reģistrācija krosiņam Šmerlī (5 Ls): http://www.sportlat.lv/sacensibas/?id=2&sacID=139&step=2&count=1

Tiem, kas nav šogad vēl startējuši nevienā posmā, lūgums pirms reģistrēšanās kādam no nākamajiem diviem posmiem sakontaktēties ar mani, lai saņemtu norādes un lai es varētu jūs iekļaut oficiālajā komandas pieteikumā.

Ar pavasara posmiem cerams aktivizēsies arī visi tie, kas līdz šim ir tikai lasījuši šo pastāstus un vienmēr klusi domājuši, ka īstenībā jau viņi arī varētu pasportot ! :) Nu kāpēc to nedarīt kopā ar darba rūķiem ?! :) Mēs neviens neesam profesionāļi, tāpēc par savu fizisko formu vai citām atrunām aizmirstam ! Kad sāksiet sportot un piedalīsities vismaz vienā posmā tad redzēsiet, ka visi ir normāli cilvēki un nav mums olimpisko kandidātu, bet tikai olimpiskās devīzes patrioti - galvenais nav uzvarēt, bet piedalīties !!! :)

Cerot uz jūsu atsaucību un aktivitāti, vēlu veselību un sportisku nedēļu !

Sporta menedžeris

nemaz negribas neko daudz rakstiit par vakardienas aluuksnes izbraucienu :)
bija tieshaam ljoti labi :) aiz riigas robezhaam ir iista ziema - ar baltiem kokiem, dzilju sniegu, dzidru gaisu :)
jaa, zheel, ka agnese ar imantu shajaa reizee nenokljuva liidz finisham - taa trase bija diezgan pasmaga, tomeer.. tomeer bija viena cita lieta - komandas gars krietni vairaak saaka paraadiities ;) vairs nav tikai taads barinjsh, kas vienkaarshi aizbrauc, izpilda uzdevumu trasee un dodas maajaas ;) peec finisha visi kopaa patuseejaam, iekodaamies muusu ar sigitu sagatavotaajaas lietaas :)) eh, kaa labi aizgaaja gan manas maiziites, gan sigitas biezpien-kaneeljkuuks, gan zhagarinji :) puishi eeda un slaveeja ;)) jau nosmeejaamies, ka shitaa atbalstiitaaju kulinaarprasmes tiks ar katru posmu aizvien vairaak izkoptas :D bet tomeer - tas bija forshi, ka peec finisha tieshaam visi kopaa veel kaadu briidi uztureejaamies :)
peec tam neliels ieskats aluuksnes smukaakajaas vietaas ;) forshi, ka mees ar sigitu un agnesi aizlaidaam liidz rotondai :) tur muus iepriecinaaja ar savu paraadiishanos chetras gliitas stirninjas, kas devaas paari ezeram slaidiem leecieniem ;)
secinaajums - aluuksne viena no pilsetaam, kur arii vasaraa vareetu aizbraukt :) dikti jau gliita izskatiijaas ;)
pa celjam iegriezaam arii apee :) smukmazpilseeta ;) un raganu klintis... taads klusums, ka dzirdi uudens chaloshanu :)
diena gara (izkuunjaajaamies no manaam maajaam tikai ap 8 un atgriezos maajaas ap pusdesmitiem vakaraa), kaajas slapjas, vaigi saarti un nedaudz saap, jo dikti daudz smeejaamies ;)
ljoti pozitiiva sveetdiena ;)
un veel, jaatziist, ka agnese taa ljoti labi 'iedziivojaas' muusu ar sigitu kompaanijaa ;) i nemaz nesajutiisi, ka vinja ir 10 gadus jaunaaka par mani ;) taas peerles, ko vinja ik pa briidim nobaarstiija... zhetons meitenei! :)
nu, ko - tagad naakamais posms tikai apriilii... teervetee. bet skaidrs ir viens - pilniigi noteikti jaabrauc! :) jo emocijas, ko guusti shaadaa vienaaa dienaa ir tik gaishas un daudz :)

Šodienas stāsts varētu sākties līdzīgi kā kāda brāļu Grimmu pasaka ...
"Reiz kādā jaukā ziemas dienā, septiņi rūķīši un sniegbaltīte izgāja uz starta ... " :) Bet tik vienkārši jau nesanāks, jo daži vērā ņemami notikumi sestdienas sporta pasākuma sakā notika vēl pirms sniegbaltītes un septiņu rūķīšu iziešanas uz trases, notikumi kuru dēļ sniegbaltīte un daži rūķīši vispār varēja nepagūt uz startu laikā ...

Tātad, agrā sestdienas rītā, kad cītīgākie sportotāji jau bija pusceļā uz Madonu, pelēks Mazdas minivens uzsāka savu maršrutu pa dažādiem Rīgas rajoniem, lai uzņemtu šoferim jau zināmus klientus. Pēc pieturas Āgenskalna priedēs, minibus pagriezās Akmens tilta virzienā. Pie Dzelzceļnieku muzeja šoferis izlaida savu māsu, lai tā dotos cīņā par Latvijas labākās monopola spēlētājas titulu, bet slēpotāji uzņēma kursu pēc pēdējā kluba biedra, kas bija jāpaņem netālu no Slāvu apļa.

Vispār jau to, ka jāielej benzīns šoferītis zināja iepriekšējā vakarā, bet bija gandrīz drošs, ka līdz Krasta ielas Statoilam jau nu noteikti var aizbraukt ar bākā esošo daudzumu un arī benzīna lampiņa vēl nedega ... Bet Mazdiņa neizrādīja tik lielu sapratni pret savu saimnieku un vēl nebijām tikuši Akmens tilta otrā pusē, kad bez brokastīm palikušais auto sāka žagoties, līdz beidzot apklusa pavisam ... Pēc inerces vēl paguvām noripināt lejā no tilta un apstāties tieši pāris metrus aiz policijas patruļmašīnas, kas ķēra zem tilta braucošos šoferīšus ... Ko nu ? Zvanīt Mārtiņam, lai ved benzīnu? Pašiem skriet līdz Vanšu tilta tankam? Palūgt kādu litriņu no kolēģiem dzeltenajās vestēs ? Nolēmām mēģināt laimi ar bākā palikušajām pilēm, kuras varbūt atdzīvinās mūsu maršrutnieku ... pie kāda ceturtā mēģinājuma auto nošķaudījās un izlēma, ka tomēr aizvilks savu skopo saimnieku līdz Krasta Statoilam, kur tad uzpildījām izslāpušo draugu teju pa kvartiņu. Paņēmuši atlikušo ceļabiedru mēz uzņēmām kursu uz Smeceres silu.

Laiciņš sestdien tiešām bija pasakains un arī piesnigušie Latvijas lauki un meži, kā arī aizsalušais Daugavas baseins priecēja braucēju acis un sirdis ... nebijām vēl tikuši tālāk par cilvēkēdāju pilsētu, kad mums zvanīja sniegbaltīte, informējot, ka štata fotogrāfes Mazdiņa ir apstājusies Klidziņā pie Skrīveriem un šķiet tālāk nav braucama. Pēc pusstundas četri rūķīši bija klāt un par laimi pieņēma ātru un pareizu lēmumu - pārkārtojam salonu un braucam visi ar vienu mašīnu. Vilkt otro Mazdiņu līdz Madonai nebija racionāli, bet sākt tēlot mehāniķus nebija laika. Ar visu to mēs ieradāmies pie Smeceres sila tikai 20 minūtes pirms starta. Tika pieņemts vēl viens racionāls lēmums - doties uz 300m attālo reģistrāciju un numuru izņemšanu jau pilnā kaujas ekipējumā un slēpojot. Nu neliels stresiņš protams bija, jo kad balss mikrafonā vēstīja par startu, kas tiks dots pēc 1 minūtes, kamēr daži rūķi vēl kalna galiņā stiprināja numurus, bet citi vēl steidza uz pārvietojamo karaļnamiņu ...

Laimesmāte šķiet todien īpaši ieredzēja darba rūķus, jo starts tika atlikts par 3 minūtēm, tā kā visi rūķi paguva noskriet no kalna lejā un nostāties uz slēpēm līdz ar starta pistoles blīkšķi !!! Un vairāk kā 400 ļauži devās pisnigušā Smeceres sila iekarošanā ! Jāsaka, ka šis bija pats ainaviskākais un arī jaukākais distanču slēpošanas pasākums kādā man jebkad nācies piedalīties. Jā slēpes varēja varbūt slīdēt labāk, bet citādi pēc Ērgļu murgiem slēpošana Smeceres silā bija īsts sapnis ! Trase vijās pa kalniņiem un nogāzēm, bet tie visi bija izbraucami kalniņi un uzkāpjamas nogāzes.

Visnopietnāk slēpošanai piegāja Uģis, kurš bija apņēmības pilns atkarot labākā slēpojošā darba rūķa titulu un tas viņam ar uzviju arī izdevās ! Šķiet šis bija šīs sezonas ātrākais un kvalitatīvākais slēpojums, jo rezultāts būs virs 500 punktiem !!! 15 km veikšana Uģim prasīja tikai 1 h un 1 minūti !!! Kas par ātrumu !!!
Jaunie todien vispār bija zirgā. Iekšējā konkurencē starp abiem draugiem šoreiz jau Mārcis bija tas, kurš juta, ka šodien ir viņa diena un zaudējot Uģim tikai 3 minūtes ieņēma godpilno 2 vietu aiz Uģa, trešais no mūsējiem ar vēl mazāku handikapu - Kaspars (tikai pusotru minūti aiz Mārča), tad sekoja dzelteno vestu brigāde, ko vadīja Mārtiņš, viņš ceturtais, tad ļoti tuvu aiz viņa - Ivars. Vēl pēc 10 minūtēm finišu tikai ar vienu kritienu (tieši 1km pirms finiša) sasniedz sporta menedžeris, kura pašapziņas līmenis pēc Ērgļos
piedzīvotās apkaunojošās izstāšanās beidzot atkal pacēlās pozitīvos augstumos un tas nekas, ka savā vecuma grupā atkal pēdējais ... :) Droši finišu sasniedza arī Imants, kuram slēpes sagādāja vislielākās ķibeles, jo kaut arī no kalniem braucot Imants nekrita, tad uz līdzenes vietas gan reizes trīs esot sastrīdējies ar savām koka draudzenēm tā, ka nācies piesēst Smeceres sila kupenā ... :) Ļoti atzīstamu slēpojumu nodemonstrēja arī mūsu vienīgā sniegbaltīte, kas bija tā pieķērusies savām slēpēm, ka tikai ar četru darba rūķu un pustermosu karstas tējas palīdzību bija atkabināma no tām! :))
Pilni sacensību rezultāti: http://www.sportlat.lv/data/sacensibas/rezultati/178434351.xls

Vislielākās uzslavas pelnījušas arī mūsu atbalstītājas, kas jau otro posmu pēc kārtas ir nemainīgas - Māra (viņa izrādās arī Uģa trenere un (adomdevēja) un Ineta (mūsu štata fotogrāfs, kas vēl iepriecinās mūs ar savām bildēm) ! :)

Pēc finiša kāds jauns slēpotāju pārītis, kam ir sakars ar mūsu komandu, palika uz romantisko vīkendu Smeceres silā, kur cerams tika baudīti ziemas prieki, vietējās kulinārijas brīnumi un citas jaukas un veselīgas lietas ...

Kulinārijas brīnumi tika baudīti arī Mazdas busiņā, kur no laimes apreibušie darba rūķi un sniegbaltīte turpināja sildīties ar paparaci gādīgi sagādāto silto tēju un melno balzāmiņu, bet uz kārā zoba likt Agneses pašcepto
klinģeri. :)

Piedodiet, ka šoreiz tik gari, bet nu tiešām pasākums bija pasakains un nevarēju to tā pāris vārdos aprakstīt.

Nu ko, slēpošanas sezona strauji tuvojas savai izskaņai un palicis vairs tikai viens oficiālais posms - Tautas slēpojums Alūksnē, kurš notiks jau šonedēļ - 01.03. (Svētdien), starts kā parasti pl.12:00. Ceru, ka uz šo pēdējo posmu mums varētu pievienoties kāds vēl līdz šim nestartējis dalībnieks, vai dalībniece, jo kā liecina mani slepenie informatori Uzvaras parkā trenējoties vēl ne viens vien potenciālais darba rūķis, kurš tikai kādu nezināmu iekšēju sajūtu maldināts domā, ka slēpošanas sacensībās viņš nav gatavs startēt ... Varbūt jāmet drūmās domas pie malas un jāpamēģina ? :)
Distances garums - 15 km (2 vai 3 apļi). Šobrīd jau pieteikušies ir Uģis (kā pats pirmais no visiem), Agnese un es.
Online pieteikšanās uz slēpojumu Alūksnē (līdz 27.02.) - http://www.sportlat.lv/sacensibas/?id=2&sacID=134&step=2&count=1


P.S. Dalība mūsu komandu sastāvos nav ierobežots pasākums, tāpēc, ja kādam līdz šim (pagājušo gadu, šogad) nestartējušam kolēģim vai kolēģei, radam vai draugam rodas vēlme pielikt plecu mūsu komandu centienos - esat vairāk nekā laipni aicināti !!! :)

P.P.S. Pēcvārds
Droši vien jau pēc visa garā teksta izlasīšanas būsiet pimirsuši, ka Klidziņā savu saimnieci un lielo pelēko māsu gaidīja mazā sarkanā mazdiņa ... Pēc konsultācijas ar dažiem auto ekspertiem tika nolemts, ka mazā mazdiņa neskatoties uz traktoram līdzīgo grabēšanu tomēr ir braukt spējīga un nebūs jāvelk trosē, bet nu drošības nolūkos ar otru mazdiņu sekosim kolonnā. Nebijām vēl sasnieguši Lielpilsētu Salaspili, kad minivens atkal sāka šķaudīt un demonstratīvi noripināja malā prasot saimniekam arī vakariņas, jo brokastu 30 litrinieks jau bija izsviedrējies ... arī šoreiz ar piekto pierunāšanu izdevās pelēci aizripināt līdz Salaspils lepnākajam (vienīgajam) benzīntankam un laimīgi pa mājām nogādāt visus dienas varoņus ... :) Tāda lūk pasaka ar laimīgām beigām par septiņiem rūķīsiem un sniegbaltīti un divām mazdiņām piedevā ! :)

sestdienas smeceres sils nedaudz laikam izdariija savu. shkjaudu un nedaudz pavasaris deguna ir. jaacer, ka tomeer teeja un vitamiini paliidzees un sveetdien varees doties uz aluuksni ;)
aakjis riktiigi ir luupaa braukt, just liidzi un pa kaadai bildei uztaisiit ;)
bezgala miiljsh bija arii agneses teksts par to, ka vinja ar aciim mekleejusi, kur es esmu es :)) jo ljoti svariigi vinjai bija tas, ka kaads no saveejiem staav trases malaa un tur iikshkjus ;))
pie sevis jau smejos, ka shitaa liidzi braukshana beigaas veel tieshaam izveertiisies arii aktiivaa manaa liidzdaliibaa ;))

Nedaudz par vakardienu ;) Agrs rīts vakar sanāca, jo sportiskās aktivitātes prasa savu :> Savācu Agnesi nestē un devāmies ceļā. Ņemot vērā to, ka rudenī ar Sigitu jau bijām aizbraukušas līdz Ērgļiem turp un atpakaļ pa diviem dažādiem ceļiem, tad bija skaidrs, ka nevienu no tiem neizvēlēšos ziemā. Tomēr ziema, apledojums un grunts ceļš nav nekas patīkams, turklāt tas nozīmētu tikai vienu – ir jāizbrauc no Rīgas vēl agrāk... Tāpēc vienīgā loģiskā izvēle – caur Pļaviņām. Atkal iebraucu Liepkalnos ;) Siltu maizīti iepirkt ;) Nu, dikti man patīk, kad silta maize piesmaržo visu mašīnu ;) Ceļš no Pļaviņām līdz Ērgļiem patiesība visnotaļ jauks sanāca. Tikai padsmit kilometri bija grants ceļš, bet es tur prātīgi ripinājos, lai tiešām nokļūtu galapunktā, ne grāvi :>
Braucot cauri Odzienai pamanījām ceļa malā pili. Pat nedaudz apstulbām – nebijām gaidījušas kaut ko tādu tik mazā miestā, un nolēmām, ka, atpakaļ braucot, noteikti piestāsim, uztaisīt kādu bildi ;)
Ērgļi. Sportlat balvas izcīņa. Laikam ielikšu daļu no Renāra šī rīta epasta, kas ļoti precīzi apraksta to, kā gāja:
„Latvijas hokeja izlase ir izcīnījusi tiesības piedalīties Vankūveras olimpiskajās spēlēs, bet darba rūķi un mūsu draugi izcīnija uzvaru cīņā ar ekstrēmo Ērgļu trasi !!! Gods un slava visiem finišētājiem, jo pievarēt 15 km (5 apļus) šajā trasē nebija vienkāršs uzdevums ! Jāuzteic protams ir visi dalībnieki, par to, ka uzdrīkstējās piedalīties, kaut ne visiem sanāca sasniegt finišu ... Īpaši jāuzteic mūsu dāmas, kas gan ļoti veiksmīgi slēpoja (Agnese), gan mūs atbalstīja trases malā - Māra un Ineta !
Par sacensībām:
Dalībnieku skaits sniedzās pilnīgi ceturtajā simtā, kas uz 3 km garo trasi bija diezgan liels bariņš. Bažas par sniega trūkumu izgaisa kādus 15 km pirms Ērgļiem, kur baltā zeme sajaucās ar miglaino debesjumu. Mūsu komandas tika pārstāvētas reti kuplā skaitā - 8 drosminieki !!! Darba rūķi - Kaspars, Mārcis, Mārtiņš, Imants, es un Agnese, kas bija pirmā mūsu komandās startējusī dāma šosezon !!! Hip, hip, urā !!! :) Darba rūķi un draugi - Uģis un Ivars. Visi, izņemot Kasparu un Mārci uzvilka kā atpazīšanās zīmi dzeltenās atstarojošās vestes, kas ļāva mums vienam otru diezgan viegli sazīmēt trasē ! :) Daži varbūt mūs jauca ar trases drošībniekiem, bet vēl citi ar Latvijas dzelzceļa darbiniekiem, jo brīžiem slēpojot garām darba rūķiem atskanēja uzsauciens - Sveiciens Latvijas dzelzceļam ! :D
Trase ... gribētos teikt, no comments, bet tad tiem, kas nebija klāt, nebūtu priekšstata, ko tas nozīmē ... Kalni un lejas ... Brīžiem bija sajūta, ka ar sniega dēli vai slaloma slēpēm es nobrauktu labāk nekā ar tievajām distancenēm ... Nobraucienos pietrūka tikai tramplīnu, lai šo varētu saukt par kalnu slēpošanas vai snovborda ekstrēmo atrakciju. Laikam bez kritieniem neiztika neviens no mums, bet dažiem katrs nobrauciens nozīmēja pat trīs līdz četrus piezemējumus sniegā ... Pēc nobrauciena protams sekoja kāpiens kalnā, kur visi varēja atstrādāt skujiņas zīmētāju iemaņas. Nebūtu patraucējuši arī alpīnistu piederumi, jo arī kalnā rāpšanās brīžiem beidzās ar slīdēšanu lejup ...
Pirmais distanci pabeidza sporta menedžeris, kurš gandrīz stundu ilgā cīņā ar kalniem un slēpēm bija spiests atzīt savu sakāvi jau pēc otrā apļa ... Cerības uz mierīgu slēpošanu pa sliedīti tika ātri izkliedētas pie pirmā nobrauciena un tam sekojošā kalna, respektīvi tāda īsti slēpojamā gabala bija salīdzinoši maz un ja vēl klasiskajam solim iesmērētās slēpes slidsolī slīd kā pa smiltīm, bet klasiskajā nodrošina mīņāšanos uz vietas, tad laikam nav lemts ... Pats par sevi apziņa, ka katrs nobrauciens beidzas ar vismaz pāris kritieniem un jautājums ir nevis vai tu kritīsi, bet cik reižu un cik sāpīgi ... Pēdējais signāls, ka šī nav mana trase bija otrā apļa izskaņā, kad līderi jau sen bija beiguši piecus apļus, bet par apli mani apdzina Kaspars ... Gribās jau iemeslus meklēt slēpēs, smērē, zābakos un mēnes fāzē, bet nu nenoliedzami es esmu sliktākais slēpotājs komandā un pārējais ir tikai blakusefekts ... Nu ko, neveiksmes norūda un esmu apņēmības pilns nemest slēpes kamīnā, bet turpināt trenēties un pat piedalīties nākamajā slēpojumā Madonā, kas cerams tomēr vairāk līdzināsies slēpošanai nekā Ērgļu gonka.
Otrā startu pabeidz Agnese !!! Kas nevis izstājās, bet godam nobrauca savus trīs apļus un ieņēma šogad augstāko vietu - 10-to !!!!! Tiešām prieks, ka mūsu komandā beidzot parādās dāmas, kas dod mums daudz labākas izredzes pacīnīties ar citām komandām ! :)
Trešais pēc trešā apļa malā piestāj Imants, arī viņam spēki ir galā. Pie vainas būs tas pats smērētājs, kurš iesmērēja mūsu abu slēpes ! :)
Ceturtais, jeb pareizāk sakot pirmais no visiem darba rūķiem finišē Kaspars !!! Ērgļi nedaudz pamainīja tos svaru kausus un nu jau Kaspars pārņem labākā slēpotāja dzelteno krekliņu ! :) Cerams viņš uzviks vismaz dzelteno vesti Madonā un solidarizēsies ar pārējiem darba rūķiem ! :) Vispār Kaspars trasē bija riktīgi pastrādājis sevi nežēlojot un pagāja zināms laiciņš līdz viņš finišā atguva elpu. Īsts sportiskais gars !!!
Piektais, jeb no finišētājiem otrais vīrs atkal bija Mārtiņš ! Mārtiņš diezgan stabili ir nostiprinājis savas pozīcijas un slēpošana šogad ir viņa kroņa disciplīna.
Sestais, jeb trešais finišu sasniedza Mārcis. Bet kas tas bija par finišu !!! Pēdējie desmit metri, placu pie pleca ar vēl diviem sportistiem, īsts finiša spurts organizatori iekarsuši komentē katru slēpju vēzienu, skatītāji gavilē un uzmundrina finišētājus, liekas tepat jau Mārcis paņems zeltu ... kad notiek neticami reālais, vai nu pašam sanāk uzkāpt uz savas slēpes, vai pretinieks piepalīdz, bet Mārcis piecus metrus pirms sarkanās līnijas izstiepjas sauļošanās pozā ... Ehhhh, bet cīņa bija tā vērta !!! :)
Ceturtais no finišētājiem ir Uģis, kurš šoreiz izmēģināja jaunu taktiku, jo vairākkārt mainīja slēpes un nūjas distances laikā. Mūsu līdz šim labākajam slēpotājam šī nebija īstā diena, bet gars bija nesalaužams un kaut kārdinājums izstāties pēc ceturtā apļa bija liels, Uģis parādīja raksturu un nobrauca visu trasi !!! Bravo !
Sacensības gan tiešā, gan pārnestā nozīmē noslēdza Ivars, kurš droši vien trasē pēc katra kritiena pieminēja sporta menedžeri, kurš viņu pielauza uz šo avantūru, kamēr pats jau sen stāv malā un dzer tēju :) Arī Ivars varēja izstāties savlaicīgi, bet sportiskais spīts un raksturs viņam lika pabeigt trasi un atkārtošos sakot, ka Ērgļos tas vien jau bija lielākais sasniegums !!! Bravo Ivar ! Ceru, ka pirmā doma, kas nāca prātā - "nekad vairs!!!" ir jau nosēdusies un mazam aizmirsusies un Madona ir tavos plānos ! :))”
Protams, stāvēt malā ar fotoaparātu un aktīvi līdzi just nav tas pats, kas slēpot, tāpēc nedaudz nosalu (vējš tomēr bija nepatīkams) un kājas arī izmirka (sniegs vakar arī nebija nekāds jauks). Tomēr pozitīvu emociju vesela kaudze ;) Sapratu, ka arī uz nākamo posmu, kas būs pēc divām nedēļām Smeceres silā, noteikti došos. Tomēr tāds izbrauciens ārpus pilsētas rada patīkamu atslābumu, un veicina arī to, ka vakarā jau ap deviņiem šausmīgi nāk miegs :D
Atkaļ ceļā apstājāmies Odzienā. Kaut kas nedaudz biedējošs tai pilij piemīt. Iebāzām degunu pa durvīm iekšā, bet kaut kā dikti neomulīgi palika.. nolēmām dziļāk nemaz neiet. Apstaigājām apkārt un secinājām, ka tālākajā galā vēl kāds dzīvo – logos kallu podi... dikti savādi – no vienas puses grausts bez jumta un logiem, bet otrā pusē vēl dzīvība..
Lai pavēdinātu vēl vairāk galvu, šoreiz atkal izbraucām pa Daugavas otro krastu. Patīk man tas ceļš. Tāds gana mierīgs un rāms. Nav tik daudz nervozu un neprognozējamu braucēju kā uz a6. Riktīgo klaču ar Agnesi uzsitām. Forša viņa man kolēģite ;) Ar viņu kaut kā viegli doties ceļā. Varbūt tieši tāpēc arī izdomāju, ka arī turpmāk došos uz Sportlat pasākumiem ;)
Nu, ko – pēc divām nedēļām tad Madonas rajons ;)