Vēl viena murkšķa diena. Jūtos labāk. Bet vēl esmu puņķu un klepustapa. :) :(
Un gribas ārā, jo īpaši tāpēc, ka saulīte spīd.
Kārtīgi pastrādāju. Vispār apbrīnojami, cik ražīgi mājās varu strādāt. Neviens nerausta, nezvana, neliek pārslēgties no viena darba uz citu. Sāku vienu darbu un varu to pabeigt. Ideāli!
Rīt nolēmu beidzot izvelties no mājām un aizvelties līdz darbam. Jo jūtos labāk. Jo īsā diena. Jo gribas jau beidzot izlīst ārā no savām četrām sienām. Gribas atsākt staigāt daudz un tālu, un ilgi. :)
Sen šādi nebiju nolikusies ar saaukstēšanos. Organisms vienkārši šādā veidā pieprasīja režīma/ritma maiņu. Un es tam klausīju, nevis par visām varītēm tēloju varoni un nodarbojos ar prezenteismu darbā.
pēdējo reizi, kad ad ar Ž runāju un vaicāju par klepu un co - viņš teica, ka tā kā tu neesot aplipusis, gan jau nekas nopietns un lipīgs nav, vīruss nav, gan jau prosta saaukstēšanās... un tad tu nogāzies - uz pār nedēļam vismaz :(
karoče nejoko ja :*