Es katru dienu rūpīgi ieklausījos, kā ir. Katru dienu tomēr iezagās doma, ka nav vēl tik labi, lai ietu. Neko sen nespiedu, nepierunāju sevi, vienkārši ļāvos sajūtām. Šodien visu dienu bija sajūta, ka jau var!
Ž. jau vakarā smēja, ka var pilnīgi redzēt, ka staroju no tās domas vien, ka rīt beidzot tikšu ārā no mājām. :)
Viņš pats jau it kā ir ok. Redz, problēma jau ir tā, ka klepus viņam arī no pīpēšanas ir. Mēģinu motivēt atmest. :)))