Šodien gultas un dīvāna diena.
Daļu dienas nogulēju, daļu dienas skatījos seriālu un youtube. Šodien grūtāk nekā vakar, bet labi, ka puņķi no tecēšanas stadijas pāriet stabilu puņķu stadijā.
Iepriecināja, tas, ka vakarā jau konkrēti sāka gribēties ēst. Tā ir laba zīme. Jācer, ka rīt būs labāk.
Vispār kaitinoši ir tas, ka šajā sezonā jau otro reizi, aizejot uz darbu, mājās atnesu "zarazu". Tā atnācu ar Covid oktobra beigās, bet tagad kaut kāds parastais/"klasiskais" vīruss.
Un vēl šodien ir ļoti žēl, ka skaistais, saulainais un siltais laiks man šodien gāja secen. Logu vairākas reizes pavirināju, kaķi gāja pasildīties saulītē... Pavasaris ir jau pavisam tuvu! Rīt atkal būs pelēkais, bet tomēr saule atgriežas un saulaino dienu būs aizvien vairāk!
Tāpēc arī es pēc iespējas izvairos no visām slģtām, nepietiekami ventiētām/vēdinātām telpām, kur sveši cilvēi un sveši vīrusi. Darbā arī, pat, ja esu uz vietas, sapulcēm slēdzos klāt attālināti.
Pagaidām tolerē, jo nu tiešā tekstā arī atgādināju, ka iepriekšējā gadā sanāca nolikties uz mēnesi - ar AB kursiem, nto citu zāļu kursiem un visu ko pilnīgi beigtu. Un negribētos šo pieredzi atkārtot.