Šodien gultas un dīvāna diena.
Daļu dienas nogulēju, daļu dienas skatījos seriālu un youtube. Šodien grūtāk nekā vakar, bet labi, ka puņķi no tecēšanas stadijas pāriet stabilu puņķu stadijā.
Iepriecināja, tas, ka vakarā jau konkrēti sāka gribēties ēst. Tā ir laba zīme. Jācer, ka rīt būs labāk.
Vispār kaitinoši ir tas, ka šajā sezonā jau otro reizi, aizejot uz darbu, mājās atnesu "zarazu". Tā atnācu ar Covid oktobra beigās, bet tagad kaut kāds parastais/"klasiskais" vīruss.
Un vēl šodien ir ļoti žēl, ka skaistais, saulainais un siltais laiks man šodien gāja secen. Logu vairākas reizes pavirināju, kaķi gāja pasildīties saulītē... Pavasaris ir jau pavisam tuvu! Rīt atkal būs pelēkais, bet tomēr saule atgriežas un saulaino dienu būs aizvien vairāk!
Tava slimošana pagājušajā gadā gan izklausās ārprātīgi!!! Tur tak var depresija atnākt! :( :)
Es pati tik reti eju uz darbu tieši tādēļ, ka visu laiku esam saskarē ar abu vecākiem (cilvēkiem vecumposmā 80+), tāpēc dubultuzmanīgi esam. Bet nu es šajā sezonā jau divreiz esmu izcēlusies, tāpēc sēžu mājās izolācijā viena, lai nevienu citu neaplipinātu.