10 gadus atpakaļ. Augusta beigas - septembris. Auto skola. Vilciens līdz Līvāniem. Brauciens ar tēta mašīnu.
Agrie, vēsie, bet saulainie rīti.
Ābolu un bumbieru smarža.
Un austiņās šis.



Klausos un spēju atsaukt tās sajūtas, kas bija toreiz.

Paldies Toyota rav4 vadītājam par to, ka aplipināja šorīt ar šo dziesmu. Visu ceļu uz darbu gāju un dungoju. :)

Dzeru Valmiermuižas tumšo (izlejamo) alu un atkal skatos Varšavas koncertu..
Sapratu, ka varētu vēlreiz uz šo koncertu aizbraukt, jo tik daudz pozitīvu emociju tas sagādāja. :))

Vakardienas brauciens lika padomāt par to, ka jāatjauno auto klausāmās mūzikas pleiliste. Pēdējo reizi tā ir atjaunota laikam gadus divus trīs atpakaļ. Kaut kā pārāk daudz sirdi plosošo un skumjo dziesmu ir atmiņā. Jāatrod daudz enerģisku un priecīgu gabalu, lai var braukt un priecāties. :D

Un pats trakākais ir tas, ka ir pielipusi, piemēram, šī dziesma un gribs to savā pleilistē iebāzt. :D
Un pat zinu, kur to noķēru - kādam instagramā bija. :D Un tagad netieku vaļā. :D

Šī rīta mūzika..

Ir brīži, kad šo albumu varu klausīties uz riņķi vien. Nezinu, ar ko tas ir saistīts. Varbūt ar kaut kādu iekšējo nepieciešamību sajusties mazai, vājai, lolojamai, žēlojamai, kad uznāk tāda viegla skumja, kad būvējas gaisa pilis, kuras ātri aizpūš projām vējš.. Kā pati pie sevis šodien pasmējos, tajos brīžos, kas gribas ciest. :D
Bet nekas šo divdesmit gadu laikā nav mainījies - joprojām ir dziesmas, kas šajā albuma ļoti patīk, un ir tādas, kurām gribas pārlekt pāri. Turklāt tās ir vienas un tās pašas dziesmas visu laiku.

I breathe clouds beneath my window
I see rockets in the sky
I feel satellites in limbo
I breathe oxygen up high...

Kaut kad ļoti, ļoti, ļoti sen iepatikās.
Joprojām patīk.

.

Šodien, atkal paklausoties Hurts, saprotu, ka problēma ir Arēnā. Tā skaņa... Ir vietas, kur vēl puslīdz var klausīties koncertu, bet kopumā ņemot - viena briesmīga vieta mūzikai.

Ļoti ilgi neko darbā negribēju klausīties. Gribējās klusumu. Pēdējās nedēļās atkal sāk skanēt mūzika. Gribas un patīk.
Laikam iekšā lielāks miers un līdzsvars. :)

16 gadus atpakaļ vasarā bieži pēc darba sēdēju savā kabinetā un čatoju..Un toreiz tik ļoti iepatīkas šī dziesma.

.

Tagad ir arī cita versija:

.

Bet man laikam joprojām labāk patīk pirmā.. Joprojām patīk, lai arī tik daudz gadi ir pagājuši...
Ir dziesmas, kas ir tik spilgti sasējušās ar kādiem notikumiem manā dzīvē, ka netieku vaļā. Šī ir čata vasaras ar daudz, daudz, daudz, daudz randiņiem dziesma.

.

Pirmo reizi dzirdēju šo dziesmu pagājušajā sestdienā iekš radio. Nepatika. Bet sanāca tā, ka vairākas reizes šīs nedēļas laikā to dažādās vietās dzirdēju. Un pielipa. Vakar, kamēr gāju uz un no Juglas, nemitīgi dungojās šī melodija.
Sviests kaut kāds. Nepatīk, bet dungo. Pielipa draņķīte. :> Ar steigu jāatrod kāda cita dziesma, kuru dungot.