Lai cik smieklīgi tas nebūtu, dienas megaprieku sagādāja mana friziere. Jā, atkal viss nedaudz ievilkās, jo kliente pirms manis vēl bija "jāpabeidz", bet es īpaši par to nepārdzīvoju, jo (kā jau parasti) lasāmviela bija līdzi. Kad gāju uz frizētavu, domāju, ka būtu forši atkal kādreiz ielokot matus. Beidzot tie ir pietiekami gari, lai tās lokas būtu skaistas, nevis aitasgalva. Bet no otras puses, nākot uz frizētavu sāka snigt slapjš sniegs. Skaidrs, ka visas lokas un cirtas strauji pazudīs. Tāpēc mans racionālais prāts trica, nokrāsot, nogriezt un taisniem matiem mājās! Pārsteigums man bija tad, kad friziere pati piedāvāja, ka varbūt pamēģinam ielokot matus. Viņa lasa manas domas!!! :D
Tiesa, arī vienu citu pārsteigumu viņa man sagādāja. Kad pēc krāsošanas sāka žāvēt matus, es pamanīju nodevīgo sarkanīgi rudo toni. Es taču visu laiku teicu, ka es negribu tādu vairs nekad, nekad, nekad (vismaz pagaidām). Viņa žāvē matus, bet es ar aizdomām lūru, pie sevis apsverot jau domu, ka teikšu, lai pārkrāso. Bet, kad mati bija ižžāvēti, sapratu, ka ir tas īstais, lieliskais tonis, kas man ļoti patīk šobrīd. :) Friziere pēc tam nomierināja, sakot, ka visu laiku krāsojusi, pieliekot kādu pilienu rudā, jo tad smukāks tonis sanācis, kas mums abām patika. :D
Tik neaprakstāmi lieliskā garastāvoklī devos mājās.. Tomēr man friziera apmeklējums ir viena no baudām. :)))
Un vēl ir prieciņš, ka pirms brauciena uz Dugavpili izdevās sarunāt mazu brītiņu, kad man uz galvas tiks uzcepināts kaut kas vakaram piemērots. :)))
Darbā savukārt izdevās vairākas steidzamas lietas izdarīt, izlaist dokumentus, kurus obligāti bija šodien jāizlaiž. Tomēr ir labi, ka savlaicīgi uztaisu sagataves steidzamajiem dokumentiem, jo tā ir pēc tam krietni vieglāk visus galus nokopt. Tiesa, īsā darba diena reizēm ir traucēklis, jo nepagūsti visu izdarīt, ko vajadzētu. Nu, nekas, pa nedēļas nogali, vai vēlākais, pirmdien vienu darbu nokopšu, kas palika karājoties.
Vakarā sazvanījāmies ar Ivaru par dāvanām mamai dzimšanas dienā un Ziemassvētkos. Jancīgi, ka viņš man zvana. Laikam šī ir pirmā reize, kad viņš man jautā idejas. Bet no otras puses, viss ir loģiski - es šobrīd krietni vairāk komunicēju ar vecākiem. Pametu vienu ideju, kas manuprāt, būtu laba, ceru, ka Ivaram izdosies to īstenot.
Vēl ar Ivaru pārrunājām par to, kā šogad varētu vecākus Ziemassvētkos apciemot. Jāparunā, protams, ar lielajiem bērniem, bet, iespējams, ka šogad lauzīsim tradīciju un tiksimies nevis 26.decembrī, bet agrāk. :) Tas būtu forši! :)
Bet bēdīgais šodien ir tas, ka Ž. vai nu norāvis kādu vīrusu, vai saaukstējies. Visu vakaru tagad dažādus līdzekļus pielietojam, lai dabūtu ātrāk viņu uz kājām. Vīrusiem un baciļiem jau šāds silts un mitrs laiks dikti patīk, tāpēc nav brīnums, ka kaut kas pieķeras. Cerēsim tomēr, ka uz svētkiem būs viss kārtībā.

Un vēl šovakar nevaru saprast, kura no divām dziesmas versijām man labāk patīk :D