.

Vispār savādas man attiecības ar tiem Eagles un tieši šo dziesmu. Kamēr dzīvoju Ķengaragā, Aivaram tumšajos dzīves mirkļos skanēja parasti tieši šī dziesma. Ņemot vērā to, cik bieži šī dziesma skanēja, man laikam tā būtu jāieīst, bet.. man tā patīk. Un katru reizi, kad to dzirdu, atceros Aivaru. Un vienmēr pasmaidu.

David Bowie (8/01/1947 – 10/01/2016)
Un vēl piektdien priecājos par jaunā albuma iznākšanu...

.

Jau stadija - kopā ar Līgu šorīt sākām dziedāt šo dziesmu:

.

Šodien liela svētdiena. Vispirms fonā Aglona, bet tagad biešu kūka.
Bērnībā iemācītais nekur nepazūd - gribot-negribot pie sevis atbildi mācītājam iekš tv kastes.
Un atcerējos to, ka pirms daudz, daudz gadiem tieši šajā dienā tieši Aglonā saņēmu iestiprināšanas sakramentu.
Un atkal tā varza virsvadoņu no Rīgas atspērušies uz Aglonu. Bet lai jau..

Bet dienas prieks:
.

Vakar vakarā, braucot uz Rīgu, kādā mirklī pārņēma tāda nenormāla rudens sajūta.
Aiz Ogres diezgan pamatīgi lija.. un flaš'ā atskanēja šī dziesma:

.

Uznāca nenormalā skumja.

Jau vairākas dienas dungojas šī dziesma:




Bet, kamēr meklēju iepriekšējo dziesmu, uzdūros šim video.
Ai, cik pazīstams:

un šoreiz viss ir vārdu dēļ...

Nezinu, kāpēc, bet sajūta, ka 2:48 ir LV :)

Vienkārši lielisks rīts.
Pamosties, krietnu brīdi gulšņāt gultā un klausīties LR1 dūdošanu fonā. ;)
Bet tagad..tagad četras sveces vainagā un brokastis un lēnā rīta kafija.
Ir labi.
Un beidzot arī man sāk rasties Ziemassvētku sajūta. Ar visiem darbiem, auto lietām un semināriem, nebija laiks tā ievilkt elpu un apstāties.

Un šī gada Ziemassvētku dziesma, šķiet, ka būs šī:

Gulēts ir slikti. Bet vienalga ir laba slinkā svētdienas rīta sajūta. Kafija ar ingveru un kanēli glāsta mēli un skan



Tomēr ir labi. Nekad jau nebūs tā, ka viss ir labi, lieliski, super utt. Vienmēr būs kaut kas, kas īsti neapmierina. Bet šajā mirklī ir tik labi. Negribas ne par ko domāt. Un negribas steigties.
Tikai šis mirklis un es...

Pēdējā dienas bildes atskaite ir par 8.oktobri. Ārprāts. Nav tā, ka nav bilžu. Ir! Un dienas skrien uz priekšu. Ir radusies cita problēma - vakaros vai nu ir ko darīt, vai jūtos tik nogurusi, ka vairs pat negribas datoru slēgt iekšā un kaut ko rakstīt.
Bet vajadzētu saņemties. Ir maza apņemšanās radusies - šodien beidzot savest kārtībā šo lietu. Lai gan... nezinu, vai līdz vakaram šī apņemšanās nebūs izplēnējusi.
Toties mani pašu priecē tas, ka jau trīs dienas pēc kārtas dungoju:
"...Только улыбайся, улыбайся
Невесомости поверь и отдайся
Улыбайся,улыбайся..."

Štrunts par to, ka nedēļa sākās ar uzbraucienu un dažām dīvainībām, kas pabojāja garastāvokli, tomēr šodien, nākot uz darbu dungojās šī dziesma. Līdz ar to secinājums, ja jau dungoju:
Because I'm happy
Clap along if you feel like a room without a roof
Because I'm happy
Clap along if you feel like happiness is the truth
Because I'm happy
Clap along if you know what happiness is to you
Because I'm happy
Clap along if you feel like that's what you wanna do
tātad viss tomēr ir labi