nu moins!Man likās, ka tu tāds rātns bērns biji...prātīgs.

Ak Bumsi - maldīgākais iespaids ever!
-
mīļā - es biju trakākais nazīc rajonā... esmu gatava savu mammu līdz ūža galam uz rokām nešāt par tiem kreņķiem, ko kā tīnis jamai sagādāju ("tīnis" - HA - no kādu 5u gadu vecuma jau - nevaldāms, zinātkārs, spītīgs, pašpārliecināts, drosmīgs utt. - viss vienā - tāds raksturiņš :D)
Esmu pateicīga tiem tur augšā, ka mani bērni (un arī viņi bija un ir ar raksturiņiem) - pat visi trīs kopā salikti Nav tādi, kā es biju :D
Emīls + Pepija + Karlsons + Robins Huds + Timurs utt. = visi vienā: Viena maza Leo vecumā no apm. 5-12 gadiem :DDD pēcāk man bija patriotiskais laiks ;) - Pērkona koncerti un Ogres vilcieni, tumši Stabu ielas stūra mājas pagrabi, pionieru kaklauti dedzināti vai LPSR karogi no kārtīm novilkti un manas botas tai vietā uzvilktas utt utjp....
mīļo Bumsi - mūsu bērni ir Eņģeļi :D

Leo, es jau zināju, ka neesi bijis nekāds eņģelis, bet nu ir lietas, kas mani arī pārsteidz! :) Bet galu galā - kā nazīc biji, tā joprojām esi! :)

Kādreiz, kad malkosim alu - es tev pastāstīšu, kā lēkāt pa priezu galotnēm, kā skrūvēt laikā skolu lampām starterus, kā ar ļipučķu apturēt trolejbusu satiksmi vai kā no ārpuses "podjezdā" var uzkāpt uz piekto stāvu ;) utt...
es biju tāds nazis, ka šodien atceroties pašam reizēm šermuļui :D
-

Paldies - tavi vārdi ir kompliments ;) :*

Tieši tā tas arī bija domāts! :) Tu esi varen foršs, interesants, enerģisks un izdomas bagāts nazīc! :) Tas man Tevī arī ļoti patīk! :)

A tās priedes un trolejbusi, un piektais stāvs arī bija???? Pa īstam??? Ja jā, tad atliek vien noelsties - nu, nazīc! Nu, nabaga vecāki!!!! :)

Bija, bija gan - varu gan priedes parādīt, gan mājas, kur kāpu (stroikas toreiz vēl bija) :/ un 17 & 23 troļļuka galapunkts arī vēl savā vietā...
un tie ir tikai daži trakumi...

par šiem ekšeniem mamma nezin un es viņai to nestāstīšu :) man ir kruta mammīte, ļoti atvērta un toleranta - bet nu atceroties, ko darīju, pašai sirds stājas... vot sīkie nejūt un nesaprot, ko riskē - neaptver sekas ;/

Par to bērnu pārgalvību gan Tev piekrītu! :( :)

nja...
-
kā jau zini - tā mūsu ģimene ir tāda nedaudz "pasista uz augšu" ;)
katram no mums savi ekscentriķa gājieni - kam bērnībā, kam velāk...
galugalā - galvenais, ka cilvēks labs :DDD - kaut kā, neskatoties uz visu, esam tīri sakarīgi izdevušies :)

:D Jo galvenais, lai cilvēks kopumā ta ir labs!

A ja tu zinātu :DD : Kāds Tomiņs bija Žurks hitrijs!!! :DDD
Es mūžīgi norāvos pēc pillas programmas, kad mani pieķēra (un parasti protams pieķēra), bet ja viņš ko savārīja (un zināja, ka skola par savārīto tāpat mammai paziņos), viņš nospēra tuvajos dārziņos puķes un nāca mājās pie mammas ar milzu puķu pušķi un VISMAZ šitādu :DDD - acu skatienu - un mamma protams izkusa un grēkus piedeva... (pati šodien atceras un smej un saka - njā - īsti godīgi nebija... bet nevarēja neizkust :D )

:D Nu, malacis, Tomiņš! :) Bet nu, piedod, Tevi nespēju ar šitādu skatienu iedomāties nākam mājās! :))))

es biju spītnieks - stāvēju, zobus sakodis, lreju caur pieri un ne par ko nebiju gatava prasīt piedošanu, par lietm, kur neuzskatju, ka esmu vainiga... :)
Toms savadak - ja ar ziediem var tikt curi nesodits - tad izmantoja iespeju :D

:) Labi, ka vēl nenovēla vainu uz Tevi :)

Protams novēla (vēl pirms gadiem pieciem vēla - tik tagad beidzot sapratne mainījusies)... Toms bija jaunāks - tātad mana atbildība pieskatīt un arī tajā, ka visu paraugu uzvedībā ņem no manīm...
tāpat, kā vainu par Elīnas kritienu tēvs vēl aizvien noveļ uz mani... vaino mani, kaut man bija tikai 11it un arī mamma bija mājās...
un vēl tagad kad nesavaldās - mēdz to atgādināt, pieminēt, pārmest...
(tā ir ta melnā puse.. na jā...)

tikai es esmu izaugusi pāri tam - vismaz Tomiņa nedarbiem :D - es vairs par to nekreņķēju un par pārmetumiem smejos... (ar E. nedaudz savādāk - bet arī cenšos - aizstumt prom, jo tur nebija mana vaina)

p.s. " par Elīnas kritienu" - neatceros, vai stāstīju, vai zini par ko runāju...
E. 1.5gadu vecumā izkrita pa logu - no 5ā stāva... :(

Nē, par šo nebiji stāstījusi gan.. Nelāgs notikums :(

mamma atstāja vēdlogu atvērtu (to, kas piecstāvenēs - to gareno līdz lejai)... mani aiztrieca mājasdarbus rakstīt (ko arī darīju), pati mazgāja veļu vannasistabā... E. tusēja pa māju no istabas uz istabu - kamēr vienā brīdī mamma ieskrēja pie manīm: kur māsa?! uz ko es: nezinu, sēžu mācos, pie tevīm tak... to skatu, ko ieraudzīju pēc mammas izmisušā kliedziena - to no otras istabas loga (kad mamma redzējusi, kas noticis, jau skrēja leja pa kāpnēm) - to dzīvē neaizmirsīšu :/
visu bērna, tīņa, jauna cilvēka mūžu sevi vainoju (un tēvs to tikai pastiprināja un turpina to darīt)... kamēr tagad saprotu: nu nebija mana vaina - man bija tikai 11 un man tika likts iet istabā mācīties (māsu pieskatīt neviens nelika, sevišķi jo: mamma pati tak bija mājās)
-
bet tas dara saprotamāku varbūt jums, kas pazīst, no malas skatoties manu vecāku attieksmi pret viņu vienmēr un tagad (un pret mani salīdzinājumā)...

Mjā... Tas tiešām daudz ko izskaidro.
Un tiešām Tavas vainas te nav... Lai arī gadījums nav patīkams.
Es jau arī bērnībā neviena nepieskatīta novēlos no trepēm - no otrā stāva līdz pirmajam. Nevienam nebija ienācis prātā, ka es varētu uzrāpties augšā un..ka novelšos lejā. Visi atskrējuši skatīties, kas sadzirdēja ritmiskus būkšķus.. ;> Bet es jau sēdēju uz priekšpēdējā pakāpiena un teicu: "katal, katal i buh..." :)
Man šķiet, ka gandrīz katrai ģimenei ir tādi vai savādāki stāsti par vienu mirkli, kad it kā tiešām uz mirkli paskaties uz citu pusi, bet bērns sastrādā kaut ko tādu, pēc kā pēc tam rokas trīc..

Tā frāze par pieaugšanu ir pareiza: pieaugi, mainījies un mainīji arī attieksmi (vai vismaz centies). Tas laikam ir briedums, ne?

tpfu tu - briedums manšķiet vienmēr ir kādus 10 gadus man priekšā ;)
ja iekš to 20it šķita, ka 30 gados būšu nobriedusi - vai 30os - mērķēju uz 40it... tad viss kas ir, esmu tikai PieBriedusi :D Nobriedusi token nē - vismaz ne tik, kā manu bērnu skolubiedru vecāki :DD

Nu, tie citi varbūt jau piedzimuši tādi sabrieduši-nobrieduši? :) Neesi tādu domu apsvērusi? Es reizēm arī uz cilvēkiem apkārt skatos un viņi šķiet tik, tik... nu, vārdu sakot ļoti. Un pašai šķiet, ka es pa gaisu vien.. :)
Bet... katram jau savs dzīves tvēriens un vēlme dzīvi vadīt vienās vai citās sliedēs.

Hmm...es tagad sēžu un domāju, kā tad es varētu raksturot bumsi senajos labajos laikos...Mauglis,Vārnu ielas republikas Peksis(jo tikai es varētu tik ļoti gribēt ēst, ka norītu svilpi)un, ja zini multenīti - Drošsirde.nu tā kaut kā...

Bumsis, Peksis un Svilpe :D
Tu esi bijusi dikti feins bērnuls - vismaz minētie tēli tādi bija: zinātkāri, enerģiski, nedaudz naivi bet ļoti sirsnīgi :)

Un ellīgi spītīgi.:)

;DDD

-
Kad man bērnudārzā bija izlaidums, mums visiem izsniedza attestātus (hāhā ;) ) - zolīdus, cietos vākos - ar ierakstiem par nākotnes plāniem utt. visiem bērnmiem pirms tams audzītes veica aptauju: kas tu gribi būt, kad izaugsi - nu protams - kas ugunsdzēsējs, kas milicis, kas daktere vai skolotaja... es izpildījos un pateicu: gribu būt puika! :D (jo tad varētu darīt visādas lietas, ko puiki dara: futeni spēlēt un kariņus un kazakus razboiņikus, varētu zāģēt koku un grebt, varētu skrūvēt konstruktorus un jaukt ārā velosipēdus utt. :D ) Kā šodien atceros, kā mamma sarka nedaudz, bet smējās, ka tieši viņas meitai tāds ieraksts "atestātā" - viņa toreiz bija b/d muzikālā audzinātāja un metodiķe :D

:D Nu bet, protams, ka puikām ir foršāk! :) Vismaz tajā brīdī šķiet, ka viņiem tā dzīve ir krāsaināka, aktīvāka! :)

Jā - visa sāls: Vismaz tajā brīdī! :)
Labi, ka bērnudārzu feja neizpilda katra absolventa nākotnes vēlmes :DD

aaahhh...ah... man te drīz kaimiņi sāks bungāties - es te pilnā balsī mājās smejos! Tu tā pasaki kā naglai uz galvas uzsit! :D
Es pie sevis nodomāju tikko, ka tomēr labi, ka arī manas bērnudārza laika vēlēšanās nepiepildījās ;) Lai gan..tad viss būtu savādāk! :)

" Lai gan..tad viss būtu savādāk! :)" - Aga savādāk!!! - Leo būtu čalis un piesistu tev moška kanti un mēs būtu pāris ar pieciem bērniem :DDD
bļīn :D

Leo!!!! Nešķiet, ka kāds sāktu jukt prātā no šitāda maisījuma??? :D
Man šķiet, ka tad lielākoties visi pie deniņiem pirkstus grozītu, skatoties uz šādu pārīti.. !!! :D

bet par to 1980 olimpiādi - mums mājās bija maziņš, melnbalts TV - toties manam draugam (Hā, Hā - 1'ā klasīte - vasaras brīvlaiks - 7 gadiņi :D), klasesbiedram Vilnītim vecākiem mājās bija liels krāsainais TV (un Žigulis šiem ar bija :D) :)
Es aizdevos pie Vilnīša uz mājām (uz citu Rīgas rajonu) skatīties OS atklāšanu un uz viņa vecāku jautajumiem, vai manējie zin kur esmu, atbildēju - Jā. Viss štokos! kad šie prasīja vai mums ir mājas telefons, man bija kauns teikt, ka mums tāda nav - tapēc iedevu mammas draudzenes mājas numuru (nezinu pat kāpēc to no galvas zināju) - Vilnīša mamma zvanīja turp - tur bija teikuši, ka Leo mammas šobrīd nav uz vietas... un Vilnīša mamma nomierinājās (man kā mammai nesaprotama reakcija šodien - toreiz man šķita kruta: esmu ticis cauri)... Olimpiāde beidzās ap 11iem vakarā, ap 23:30 es ar kājām biju aizdiebusi līdz mājām, kur šokā secināju, ka pagalms izgaismots, pilns ar miličiem, ka noraudājusies mamma sētā un pārskaities tēvs...

Noliecu galvu tavas Mammas priekšā.
Piedod f_g par žurnāla pierunāšanu...

Bumsīt, es pāris rindas augstāk tieši to pašu rakstīju, ka nabaga vecāki! Viens posts un negals! :))

nu riktīgs nu :D posts un negals :D

jā es ar - kā teicu: varētu uz rokām nēsāt...
es ko tādu nekad negribētu izdzīvot :/